TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2012. gada 19. jūlijā (*)
Preču ievešana, tās atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem un PVN – Degviela, kas atrodas sauszemes mehānisko transportlīdzekļu standarttvertnēs – Jēdziens “mehāniskais ceļu transportlīdzeklis” – Lokomotīves – Ceļu transports un dzelzceļa transports – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Neitralitātes princips
Lieta C-250/11
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos Vyriausybės (Lietuva) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 17. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 20. maijā, tiesvedībā
Lietuvos geležinkeliai AB
pret
Vilniaus teritorinė muitinė un
Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos.
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot], tiesneši A. Prehala [A. Prechal], K. Šīmans [K. Schiemann] (referents), K. Toadere [C. Toader] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],
sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 26. aprīļa tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Lietuvos geležinkeliai AB vārdā – J. Sakalauskas un K. Švirinas, advokatai,
– Vilniaus teritorinė muitinė vārdā – L. Markevičienė, pārstāve,
– Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos vārdā – A. Šipavičius, pārstāvis,
– Lietuvas valdības vārdā – D. Kriaučiūnas un D. Stepanienė, pārstāvji,
– Grieķijas valdības vārdā – G. Papadaki un I. Bakopoulos, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. Steiblytė un C. Soulay, pārstāves,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt:
– Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 105, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1988. gada 3. maija Regulu (EEK) Nr. 1315/88 (OV L 123, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 918/83”), 112. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
– Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 324, 23. lpp.), 107. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
– Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvas 83/181/EEK, kas nosaka Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo ievešanu (OV L 105, 38. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1988. gada 13. jūnija Direktīvu 88/331/EEK (OV L 151, 79. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 83/181”), 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un
– Padomes 2009. gada 19. oktobra Direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (OV L 292, 5. lpp.), 84. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
2 Šīs lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību, kuras ietvaros Lietuvos geležinkeliai AB (akciju sabiedrība “Lietuvas dzelzceļš”, turpmāk tekstā – “LG”) vēršas pret Vilniaus teritorinė muitinė (Viļņas pilsētas Muitas iestāde) saistībā ar papildu akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – “PVN”), kā arī naudas sodu, ko minētā iestāde prasa LG samaksāt.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Regulas Nr. 918/83 112. pants ir iekļauts tās XXVII sadaļā ar nosaukumu “Degviela un smērvielas, kas atrodas sauszemes mehāniskajos transportlīdzekļos un īpašos konteineros”.
4 Šīs regulas 112. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka degvielu, ko Kopienas muitas teritorijā ieved privātu un komerciālu mehānisko transportlīdzekļu un motociklu standarttvertnēs, ieved ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.
5 Atbilstoši šīs regulas 112. panta 2. punkta a) apakšpunktam jēdziens “komerciāls mehāniskais transportlīdzeklis” ir definēts šādi:
“mehāniskais ceļu transportlīdzeklis (ieskaitot traktorus ar piekabēm vai bez tām), kura uzbūve un aprīkojums ir paredzēts pārvadāšanai un ļauj par atlīdzību vai bez atlīdzības pārvadāt:
– vairāk nekā deviņas personas, ieskaitot vadītāju,
– preces,
un katrs autotransporta līdzeklis, kas paredzēts kādam īpašam nolūkam, kas nav pārvadāšana.”
6 Šīs regulas 112. panta 2. punkta a) apakšpunkta bulgāru, spāņu, čehu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu un somu valodu redakcijās šajā tiesību normā norādītajā definīcijā attiecīgais transportlīdzeklis ir kvalificēts kā “ceļu” transportlīdzeklis, kamēr dāņu, holandiešu un zviedru valodu redakcijās šāda kvalifikācija nav iekļauta.
7 Ar Regulas Nr. 918/83 113. pantu dalībvalstīm atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem piemērošanu degvielai, kas atrodas komerciālu mehānisko transportlīdzekļu standarttvertnēs, ir ļauts ierobežot ar 200 litriem vienam transportlīdzeklim un vienam braucienam.
8 Ar Regulu Nr. 1186/2009 Regula Nr. 918/83, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, tika atcelta. Tomēr Regulas Nr. 1186/2009 107. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī 108. pantā Regulas Nr. 918/83 112. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkta a) apakšpunkts, kā arī 113. pants tikuši pārņemti identiskā vai – noteiktu valodu versijās – būtībā identiskā redakcijā.
9 Direktīvas 83/181 82. pants ir iekļauts tās VI nodaļā ar nosaukumu “Degvielas un smērvielas, kas atrodas sauszemes mehāniskajos transportlīdzekļos un īpašās tvertnēs”.
10 Šīs direktīvas 82. panta 1. punkta a) apakšpunktā, redakcijā, kas būtībā ir identiska Regulas Nr. 918/83 112. panta 1. punkta a) apakšpunkta redakcijai, ir paredzēts, ka degviela, kas tostarp atrodas komerciālu mehānisko transportlīdzekļu degvielas standarttvertnēs, tiek atbrīvota no importa PVN.
11 Direktīvas 83/181 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēta “komerciāla mehāniskā transportlīdzekļa” definīcija, kura visās valodu redakcijās, izņemot rumāņu un zviedru valodu redakcijas, ir identiska vai būtībā identiska Regulas Nr. 918/83 112. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajai definīcijai.
12 Direktīvas 83/181 82. panta 2. punkta a) apakšpunkta bulgāru, spāņu, čehu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu un zviedru valodu redakcijās šajā tiesību normā norādītajā definīcijā attiecīgais transportlīdzeklis ir kvalificēts kā “ceļu” transportlīdzeklis, kamēr dāņu, holandiešu un rumāņu valodu redakcijās šāda kvalifikācija nav iekļauta.
13 Ar Direktīvas 83/181 83. pantu dalībvalstīm atbrīvojuma no PVN piemērošanu degvielai, kas atrodas komerciālu mehānisko transportlīdzekļu standarttvertnēs, ir ļauts ierobežot ar 200 litriem vienam transportlīdzeklim un vienam braucienam.
14 Ar Direktīvu 2009/132 Direktīva 83/181, sākot ar 2009. gada 30. novembri, tika atcelta. Tomēr Direktīvas 2009/132 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvas 83/181 82. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkta a) apakšpunkts tikuši pārņemti identiskā vai – noteiktu valodu versijās – būtībā identiskā redakcijā. Turklāt Direktīvas 2009/132 85. pantā ir ietverti noteikumi, kas būtībā ir identiski Direktīvas 83/181 83. panta noteikumiem.
Lietuvas tiesības
15 Lietuvas Republikas Likuma par pievienotās vērtības nodokli Nr. IX-751 (Lietuvos Respublikos pridėtinės vertės mokesčio įstatymas Nr. IX-751, Žin., 2002, Nr. 35-1271, 2002, Nr. 40, 2002, Nr. 46, 2002, Nr. 48), kurā ir izdarīti grozījumi (Žin., 2004, Nr. 17-505; turpmāk tekstā – “Likums par PVN”), 40. panta ar nosaukumu “Īpaši gadījumi, kuros importētas preces tiek atbrīvotas no importa PVN”, 1. punkta 21. apakšpunktā ir noteikts, ka no importa PVN ir atbrīvota “degviela un eļļas, kas atrodas mehāniskajos transportlīdzekļos un kas ir nepieciešamas to ekspluatācijai”.
16 Valdības 2004. gada 16. aprīļa Lēmuma Nr. 438 par importējamo preču atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (dėl importuojamų prekių neapmokestinimo pridėtinės vertės mokesčiu, Žin., 2004, Nr. 58-2048) 18.1. punktā ir precizēts, ka Likuma par PVN 40. panta 1. punkta 21. apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no importa PVN ir piemērojams degvielai, kura atrodas:
“komerciālu mehānisko pasažieru vai kravas ceļu transportlīdzekļu, ieskaitot traktorus vai vilcējus, ražotāja tehniskajā dokumentācijā norādītās stacionārajās degvielas tvertnēs (ieskaitot gāzes balonus, kas ir iebūvēti transportlīdzeklī kā daļa no gāzes iekārtas), no kurām šī degviela tieši nokļūst transportlīdzekļa stacionārajā degvielas piegādes sistēmā vai tiek izmantota saldēšanas vai citās sistēmās.”
17 Lietuvas Republikas Likuma par akcīzes nodokli Nr. IX-1987 (Lietuvos Respublikos akcizų įstatymas, Žin., 2004, Nr. 26-802; turpmāk tekstā – “Likums par akcīzes nodokli”) 41. panta ar nosaukumu “Īpaši gadījumi, kad enerģijas produkti ir atbrīvoti no akcīzes nodokļa”, 1. punkta 8. apakšpunktā ir paredzēts, ka no akcīzes nodokļa atbrīvo:
“enerģijas produktus, kurus Lietuvas Republikā ieved transportlīdzekļu ražotāja tehniskajā dokumentācijā norādītās stacionārajās dzinēja degvielas tvertnēs un eļļas rezervuāros, no kurām dzinēja degviela un eļļa tieši nokļūst transportlīdzekļa stacionārajā dzinēja degvielas piegādes sistēmā vai tiek izmantota eļļošanas sistēmā.”
18 Likuma par akcīzes nodokli 41. panta 2. punktā ir noteikts, ka valdība vai tās pilnvarota iestāde nosaka šī panta 1. punktā norādīto atbrīvojumu piemērošanas kārtību un tajā paredzētos ierobežojumus.
19 Noteikumu, ar kuriem piemēro Likuma par akcīzes nodokli 41. panta 1. punkta 3.–8. apakšpunktā noteiktos atvieglojumus un kuri ir apstiprināti ar valdības 2002. gada 4. jūnija Lēmumu Nr. 821 (Žin., 2002, Nr. 56-2264), 12. punktā ir paredzēts, ka ar akcīzes nodokli neapliek enerģijas produktus, kurus Lietuvā ieved “komerciālu mehānisko pasažieru un kravas ceļu transportlīdzekļu, ieskaitot traktorus vai vilcējus, ražotāja tehniskajā dokumentācijā norādītās stacionārajās degvielas tvertnēs (ieskaitot gāzes balonus, kas ir iebūvēti transportlīdzeklī kā daļa no gāzes iekārtas), no kurām šie enerģijas produkti tieši nokļūst transportlīdzekļa stacionārajā degvielas piegādes sistēmā vai tiek izmantoti dzesēšanas vai citās sistēmās, tad, ja šie enerģijas produkti tiek izmantoti tajā pašā transportlīdzeklī, ar kuru tie ir importēti”.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
20 Laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. aprīlim LG regulāri iepirka dīzeļdegvielu Ņesterovas [Nesterov] un Sovetskas [Sovetsk] dzelzceļa stacijās, kuras atrodas Kaļiņingradas apgabalā (Krievija), lai uzpildītu savas lokomotīves. Šī degviela tika iepildīta lokomotīvju degvielas standarttvertnēs un pēc tam ievesta Eiropas Savienības muitas teritorijā, to nedeklarējot muitā.
21 Lietuvas iestādes LG bija norādījušas, ka attiecībā uz lokomotīvju degvielas tvertnēs no trešajām valstīm importēto degvielu tā varot izmantot atbrīvojumu no importa [nodokļiem]. Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos (Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas Muitas departaments) 2002. gada 26. februāra vēstulē bija norādījis, ka neesot atsevišķi jādeklarē degviela, kas ir uzpildīta Lietuvas Republikas robežu šķērsojošo lokomotīvju tvertnēs, jo šī degviela neesot nedz akcīzes nodokļa, nedz arī importa PVN priekšmets.
22 2007. gada 8. jūnijā LG Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos (Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas Valsts nodokļu inspekcija) iesniedza lūgumu precizēt, vai atbilstoši Likumam par PVN lokomotīves ir pielīdzināmas mehāniskajiem ceļu transportlīdzekļiem. 2007. gada 27. jūnija atbildē šī iestāde apstiprināja, ka lokomotīves ir piederīgas šiem transportlīdzekļiem.
23 Lietuvas Republikai adresētajā 2008. gada 14. novembra vēstulē Eiropas Komisija norādīja, ka tā uzskata, ka lokomotīves nevarot tikt pielīdzinātas mehāniskajiem ceļa transportlīdzekļiem un ka tādējādi Regulas Nr. 918/83 112. pantā un Direktīvas 83/181 82. pantā paredzētie atbrīvojumi un atvieglojumi netiekot piemēroti importētai degvielai, kas ir uzpildīta lokomotīvju standarttvertnēs.
24 Ar 2008. gada 20. novembra vēstuli Finanšu ministrija LG informēja, ka Likumā par PVN paredzētie importa PVN atbrīvojumi nesot piemērojami lokomotīvēm. Tādējādi LG pārtrauca uzpildīt savu lokomotīvju degvielas tvertnes Krievijas teritorijā. Ar 2009. gada 27. novembra vēstuli minētā ministrija informēja LG, ka tās dienesti veikšot nodokļu, kas esot jāmaksā par lokomotīvju standarttvertnēs ievesto degvielu, piedziņu.
25 Pēc tam Vilniaus teritorinė muitinė saistībā ar lokomotīvju standarttvertnēs Savienības muitas teritorijā ievesto degvielu veica nodokļu pārbaudi par laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. aprīlim un 2010. gada 16. decembrī ar lēmumu Nr. OVM320138M darīja LG zināmu paziņojumu par nodokļu piedziņu LTL 28 860 895 apmērā, ko veido akcīzes nodoklis, importa PVN, nokavējuma procenti, kā arī naudas sods par akcīzes nodokļa un importa PVN nesamaksu.
26 2011. gada 6. janvārī LG par šo lēmumu iesniedza sūdzību Finanšu ministrijas Muitas departamentā. Tā kā šis departaments atbildi tiesību aktos noteiktajā termiņā nebija sniedzis, 2011. gada 3. martā LG cēla prasību iesniedzējtiesā, lūdzot atcelt minēto lēmumu.
27 Minētā tiesa norāda, ka Regulas Nr. 918/83 sadaļā, kurā ir iekļautas attiecīgās tiesību normas, ir ietverta atsauce tikai uz “sauszemes mehāniskajiem transportlīdzekļiem” un ka lokomotīves ietilpst šajā kategorijā. Tā šaubās, vai ir piemēroti un tiesiski pamatoti dažādām sauszemes transportlīdzekļu kategorijām piemērot atšķirīgu nodokļu režīmu. Tā uzskata, ka, ņemot vērā, ka visi citi attiecīgie faktori, t.i., transportlīdzekļa izmantošanas mērķis (šajā gadījumā – komerciāls), degvielas ievešanas veids (standarttvertnēs) un tās izmantošanas veids (transportlīdzekļa piedziņai), ir identiski, ir jāpārbauda, vai nodokļu ziņā atšķirīga pieeja lokomotīvēm un ceļu transportlīdzekļiem ir attaisnojama ar objektīviem kritērijiem.
28 Šajos apstākļos Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos Vyriausybės (Lietuvas Republikas valdības Nodokļu strīdu komisija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas Nr. 918/83 112. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 1186/2009 107. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams mehāniskajiem transportlīdzekļiem – lokomotīvēm?
2) Vai Direktīvas 83/181 [..] 82. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Direktīvas 2009/132 [..] 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no PVN ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams mehāniskajiem transportlīdzekļiem – lokomotīvēm?
3) Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai tiesību normas, kas noteiktas Direktīvas 83/181 [..] 82. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Direktīvas 2009/132 [..] 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām dalībvalstij ir aizliegts ierobežot atbrīvojuma no importa PVN attiecībā uz degvielu gadījumus, nosakot, ka šāds atbrīvojums ir piemērojams tikai tādai degvielai, kas Eiropas Savienības muitas teritorijā ir ievesta mehānisko transportlīdzekļu standarta degvielas tvertnēs un ir nepieciešama šo transportlīdzekļu ekspluatācijai?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
29 Ar savu pirmo un otro jautājumu, kas ir jāizskata kopumā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 918/83 112. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Regulas Nr. 1186/2009 107. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Direktīvas 83/181 82. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Direktīvas 2009/132 84. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami lokomotīvēm.
30 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar šīm tiesību normām no ievedmuitas nodokļiem, kā arī no importa PVN ir atbrīvojama tostarp degviela, kas atrodas to “komerciālu mehānisko transportlīdzekļu” standarttvertnēs, kuri iebrauc Savienības teritorijā.
31 Jēdziens “komerciāls mehāniskais transportlīdzeklis” Regulas Nr. 918/83 112. panta 2. punkta a) apakšpunktā, Regulas Nr. 1186/2009 107. panta 2. punkta a) apakšpunktā, Direktīvas 83/181 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā un Direktīvas 2009/132 84. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir definēts kā “mehāniskais ceļu transportlīdzeklis”, kas atbilst zināmiem īpašiem nosacījumiem, kuriem principā var atbilst gan lokomotīves, gan arī citi sauszemes transportlīdzekļi.
32 Šajā ziņā, kā ir norādīts šī sprieduma 6., 8., 12. un 14. punktā, starp attiecīgo tiesību normu dažādu valodu redakcijām pastāv atšķirības. Bulgāru, spāņu, čehu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu un somu valodu redakcijās attiecīgais transportlīdzeklis ir tieši kvalificēts kā “mehāniskais ceļu transportlīdzeklis”, kamēr dāņu un holandiešu valodu redakcijās šāda kvalifikācija nav iekļauta. Šo valodu redakcijās ir ietverta atsauce tikai uz “mehānisko transportlīdzekli”.
33 Rumāņu un zviedru valodu redakcijās starp attiecīgo regulu un direktīvu formulējumiem šajā ziņā pastāv atšķirība. Rumāņu valodas redakcijā, kamēr Regulās Nr. 918/83 un Nr. 1186/2009 paredzētajā definīcijā ir ietverta norāde uz “mehānisko ceļu transportlīdzekli”, Direktīvās 83/181 un 2009/132 paredzētajā definīcijā ir ietverta norāde uz “mehānisko transportlīdzekli”. Zviedru valodas redakcijā, tieši pretēji, Regulās Nr. 918/83 un Nr. 1186/2009 paredzētajā definīcijā ir ietverta norāde uz “mehānisko transportlīdzekli” un Direktīvās 83/181 un 2009/132 paredzētajā definīcijā ir ietverta norāde uz “mehānisko ceļu transportlīdzekli”.
34 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības [tiesību akta] teksta dažādu valodu redakcijas ir jāinterpretē vienoti un tādēļ, ja starp šīs redakcijām ir atšķirības, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atbilstoši tā tiesiskā regulējuma vispārējai jēgai un mērķim, kura sastāvdaļa tā ir (skat. tostarp 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-341/01 Plato Plastik Robert Frank, Recueil, I-4883. lpp., 64. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru PVN jomā, kas tāpat ir piemērojama muitas tiesību jomā, jēdzieni, kuri izmantoti, lai apzīmētu atbrīvojumus, ņemot vērā, ka šie atbrīvojumi ir atkāpes no vispārējā principa, ka PVN tiek iekasēts par katru preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību veicis nodokļu maksātājs, ir interpretējami šauri (šajā ziņā skat. 2011. gada 10. marta spriedumu lietā C-540/09 Skandinaviska Enskilda Banken, Krājums, I-1509. lpp, 20. punkts).
36 Attiecībā uz konkrēto tiesību normu mērķi Lietuvas valdība un Komisija tiesas sēdē norādīja, ka šajās tiesību normās paredzētais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, kā arī atbrīvojums no PVN esot vērsti uz mērķi vienkāršot privātpersonām Savienības ārējo robežu šķērsošanu, no vienas puses, un atvieglot muitas un nodokļu pārbaudi, kas ir jāveic kompetentajām iestādēm, no otras puses. Sistemātiska visu ceļu transportlīdzekļu, kas katru dienu iebrauc Savienības teritorijā, degvielas tvertņu satura pārbaude būtu praktiski neiespējama, un izmaksas un ceļotājiem radītās neērtības, izvērtējot tās attiecībā pret ievedmuitas nodokļu un PVN, kas šādu pārbaužu rezultātā varētu tikt iekasēti, summu, katrā ziņā būtu nesamērīgas.
37 Nav nekādu norāžu, kas ļautu uzskatīt, ka minētajām tiesību normām būtu cits mērķis nekā šī sprieduma 36. punktā norādītais. Tieši pretēji, šādu mērķi apstiprina Regulas Nr. 918/83 113. pantā, Regulas Nr. 1186/2009 108. pantā, Direktīvas 83/181 83. pantā un Direktīvas 2009/132 85. pantā dalībvalstīm atzītā iespēja pamatlietā aplūkojamo tiesību normu piemērošanu ierobežot ar 200 litriem degvielas vienam transportlīdzeklim un vienam braucienam.
38 Savukārt attiecībā uz lokomotīvēm, par kādām ir runa pamatlietā, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka, pirmkārt, to degvielas tvertņu kapacitāte var sasniegt 7000 litru. Otrkārt, atbilstoši tam, ko norāda Lietuvas valdība, 2008. gadā LG rīcībā bija tikai 136 ar dīzeļdzinēju aprīkotas lokomotīves un tikai daļa no tām ir regulāri šķērsojusi robežu, kas Lietuvas Republiku atdala no Krievijas Federācijas. Tātad nerodas iespaids, ka sistemātiska lokomotīvju degvielas tvertņu pārbaude radītu tādas pašas neērtības kā tās, kuras šī sprieduma 36. punktā ir minētas saistībā ar ceļu transportlīdzekļiem un kuras Savienības likumdevējs, pieņemot attiecīgās tiesību normas, acīmredzami ir vēlējies novērst.
39 No minētā izriet, ka šajās tiesību normās paredzētā atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem, kā arī atbrīvojuma no PVN piemērošana lokomotīvēm neatbilst mērķim, ko Savienības likumdevējs ir vēlējies sasniegt, pieņemot minētās tiesību normas.
40 Protams, Savienības sekundāro tiesību akta teksts, ciktāl tas ir iespējams, ir jāinterpretē tā, lai tas būtu saderīgs ar Līgumu tiesību normām un vispārīgajiem Savienības tiesību principiem (skat. tostarp 1991. gada 21. marta spriedumu lietā C-314/89 Rauh, Recueil, I-1647. lpp., 17. punkts, un 2004. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C-1/02 Borgmann, Recueil, I-3219. lpp., 30. punkts).
41 LG ir norādījusi, ka tāda attiecīgo tiesību normu interpretācija, atbilstoši kurai dzelzceļa transportam nebūtu piemērojamas tādas pašas priekšrocības kā ceļu transportam, būtu pretēja vienlīdzīgas attieksmes principam.
42 LG uzskata, ka dzelzceļa transports tieši konkurējot ar ceļu transportu un ka neesot neviena objektīva kritērija, kas attaisnotu atšķirības aplikšanas ar nodokļiem ziņā noteikšanu starp dažādām sauszemes transportlīdzekļu kategorijām. Šajā kontekstā LG uzsver, ka par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu nodokļu jomā var liecināt cita veida diskriminācija, kas ietekmē saimnieciskās darbības subjektus, kuri ne obligāti ir konkurenti, bet kuri tomēr ir salīdzināmā stāvoklī citās attiecībās (2008. gada 10. aprīļa spriedums lietā C-309/06 Marks & Spencer, Krājums, I-2283. lpp., 49. punkts).
43 LG uzskata, ka gan attiecībā uz kravu pārvadājumiem, gan arī attiecībā uz personu pārvadājumiem ceļu transports esot dzelzceļa transporta alternatīva. Turklāt šie transporta veidi vismaz attiecībā uz tīkla struktūru, transportējamo kravu veidiem un darbības kārtību esot līdzīgi, jo tie visbiežāk balstoties uz ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu transportlīdzekļu, kuri pārvietojas ar salīdzināmu ātrumu, izmantošanu.
44 Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva pamatojuma (2006. gada 10. janvāra spriedums lietā C-344/04 IATA un ELFAA, Krājums, I-403. lpp., 95. punkts).
45 Turklāt no iedibinātās judikatūras izriet, ka ar vienlīdzīgas attieksmes principu, kas PVN jomā izpaužas kā nodokļu neitralitātes princips, it īpaši netiek pieļauts, ka līdzīgas preces vai pakalpojumi, kas tādējādi savstarpēji konkurē, no PVN viedokļa tiktu aplūkoti atšķirīgi (skat. tostarp 2011. gada 10. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-259/10 un C-260/10 Rank Group, Krājums, I-10947. lpp., 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Tomēr iepriekš minētā sprieduma lietā IATA un ELFAA 96. punktā Tiesa ir konstatējusi, ka dažādi transporta veidi vispārīgi nav savstarpēji aizstājami un ka uzņēmumu, kas veic darbību katra attiecīgā transporta veida jomā, situācija tādējādi nav salīdzināma.
47 Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 36.–38. punkta, ņemot vērā mērķi, ko Savienības likumdevējs ir vēlējies sasniegt, pieņemot minētās tiesību normas, lokomotīves nav situācijā, kas būtu salīdzināma ar mehānisko ceļu transportlīdzekļu situāciju.
48 No tā izriet, ka ar vienlīdzīgas attieksmes principu netiek prasīts, lai attiecīgās tiesību normas tiktu interpretētas tā, lai tās būtu piemērojamas arī lokomotīvēm.
49 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 918/83 112. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Regulas Nr. 1186/2009 107. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Direktīvas 83/181 82. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Direktīvas 2009/132 84. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nav piemērojami lokomotīvēm.
50 Ņemot vērā uz pirmo un otro jautājumu sniegto atbildi, trešais jautājums nav jāizskata.
Par tiesāšanās izdevumiem
51 Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1988. gada 3. maija Regulu (EEK) Nr. 1315/88, 112. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 107. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvas 83/181/EEK, kas nosaka Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo ievešanu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1988. gada 13. jūnija Direktīvu 88/331/EEK, 82. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes 2009. gada 19. oktobra Direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu, 84. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nav piemērojami lokomotīvēm.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – lietuviešu.