-

Printed via the EU tax law app / web

201806080471931452018/C 221/041262018CJC22120180625LV01LVINFO_JUDICIAL201802163531

Lieta C-126/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. februārī iesniedza Szekszárdi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Dalmandi Mezőgazdasági Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága


C2212018LV310120180216LV00043153

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. februārī iesniedza Szekszárdi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Dalmandi Mezőgazdasági Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-126/18)

2018/C 221/04Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szekszárdi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Dalmandi Mezőgazdasági Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar Kopienu tiesību normām, Padomes Direktīvas 2006/112/EK ( 1 ) (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) noteikumiem (ņemot vērā it īpaši tās 183. pantu) un efektivitātes, tiešas iedarbības un līdzvērtības principiem ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru, pārbaudot atbilstošās tiesību normas par nokavējuma procentiem, balstās uz premisu, ka valsts nodokļu iestāde nav izdarījusi pārkāpumu (bezdarbību), – proti, tai nav jāmaksā nokavējuma procenti par PVN neatgūstamo daļu [..], kas atbilst nodokļa maksātāja neapmaksātiem pirkumiem, – jo brīdī, kad valsts nodokļu iestāde pieņēma lēmumu, bija spēkā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tika pārkāptas Kopienu tiesības, un Tiesa tikai vēlāk tajā paredzēto nosacījumu pasludināja par nesaderīgu ar Kopienu tiesībām? Tādējādi valsts praksē tika pieņemts, ka ar tiesībām bija saderīgi piemērot šo valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto nosacījumu, ar ko ir pārkāptas Savienības tiesības, līdz brīdim, kad valsts likumdevējs to oficiāli atcēla.

2)

Vai ar Kopienu tiesībām, it īpaši PVN direktīvas tiesību normām (ņemot vērā it īpaši tās 183. pantu) un efektivitātes, tiešas iedarbības un līdzvērtības principiem ir saderīgs dalībvalsts tiesiskais regulējums un prakse, saskaņā ar kuriem, pārbaudot atbilstošās tiesību normas par nokavējuma procentiem, tiek nošķirts, vai valsts nodokļu iestāde neatmaksāja nodokli, ievērojot tajā laikā spēkā esošās tiesību normas – kuras turklāt bija pretrunā Kopienu tiesībām –, vai arī tā to neatmaksāja, pārkāpjot šīs tiesību normas, un ka attiecībā uz procentu apjomu par PVN, kura atmaksu nevarēja pieprasīt saprātīgā termiņā valsts tiesībās paredzētā nosacījuma dēļ, ko Tiesa pasludināja par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, ir norādīti divi atšķirīgi periodi, tādējādi, ka

pirmajā periodā nodokļa maksātājiem ir tiesības saņemt tikai nokavējuma procentus, kas atbilst centrālās bankas pamatlikmei, jo, tā kā tajā laikā vēl bija spēkā ar Kopienu tiesībām nesaderīgs Ungārijas tiesiskais regulējums, Ungārijas iestādes nerīkojās prettiesiski, kad neļāva veikt rēķinos norādīto PVN maksājumu saprātīgā termiņā, savukārt

otrajā periodā ir jāmaksā procenti, kas atbilst centrālās bankas pamatlikmei divkāršā apmērā – turklāt dalībvalsts tiesību sistēmā to piemēro nokavējuma gadījumā –, un tie ir jāmaksā tikai tad, ja nokavējuma procentu maksājums par pirmo periodu ir veikts novēloti?

3)

Vai ar Kopienu tiesību normām, PVN direktīvas 183. pantu un efektivitātes principu ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru sākotnējais datums, lai aprēķinātu nokavējuma procentus (saliktie procenti jeb procenti par procentiem), kas ir maksājami saskaņā ar dalībvalsts tiesību normām par kavēšanos samaksāt nokavējuma procentus par nodokli, kas tika iekasēts, neievērojot Savienības tiesības (procenti par PVN; šajā gadījumā pamatsumma), ir nevis sākotnējais procentu par PVN (pamatsummas) uzkrāšanas datums, bet vēlāks brīdis, it īpaši ņemot vērā, ka iesniegt pieprasījumu samaksāt procentus par iekasētajiem vai neatmaksātajiem nodokļiem Savienības tiesību pārkāpuma dēļ ir subjektīvas tiesības, kas tieši izriet no Savienības tiesībām?

4)

Vai ar Kopienu tiesību normām, PVN direktīvas 183. pantu un efektivitātes principu ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājam ir jāiesniedz atsevišķs pieprasījums samaksāt procentus, kas ir uzkrājušies nodokļu iestādes nokavējuma dēļ, savukārt citos gadījumos šāds atsevišķs pieprasījums par nokavējuma procentu samaksu nav jāiesniedz, jo procenti tiek maksāti pēc savas ierosmes?

5)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai ar Kopienu tiesībām, PVN direktīvas 183. pantu un efektivitātes principu ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru saliktie procenti (procenti par procentiem) par nokavējumu samaksāt procentus par nodokli, kas tika iekasēts, neievērojot Savienības tiesības, kā to nospriedusi Tiesa (procenti par PVN, šajā gadījumā pamatsumma), var tikt piešķirti tikai tad, ja nodokļa maksātājs iesniedz īpašu pieprasījumu, kurā viņš konkrēti nelūdz samaksāt procentus, bet gan nodokļa summu par neapmaksātajiem pirkumiem, kas ir maksājama tieši brīdī, kad valsts tiesībās ir atcelta ar Savienības tiesībām nesaderīga dalībvalsts tiesību norma, ar kuru bija noteikts pienākums iekasēt PVN, ja šis maksājums netika veikts, lai arī bija uzkrāti procenti par PVN, kas ir pamatā lūgumam samaksāt saliktos procentus par deklarētajiem periodiem pirms atsevišķa pieprasījuma iesniegšanas, un tomēr tie netika samaksāti?

6)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai ar Kopienu tiesībām, PVN direktīvas 183. pantu un efektivitātes principu ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru tiek zaudētas tiesības saņemt saliktos procentus (procentus par procentiem) par kavējumu samaksāt procentus par nodokli, kas tika iekasēts, neievērojot Savienības tiesības, kā to ir nospriedusi Tiesa (procenti par PVN; šajā gadījumā pamatsumma), saistībā ar pieprasījumiem samaksāt procentus par PVN, kuri nebija norādīti PVN deklarācijās par attiecīgo periodu, ko skāra noilguma termiņš īpaša pieprasījuma iesniegšanai, jo minētie procenti bija uzkrāti iepriekš?

7)

Vai ar Kopienu tiesībām un PVN direktīvas 183. pantu (ņemot vērā it īpaši efektivitātes principu un subjektīvo tiesību lūgt samaksāt procentus par nepamatoti neatmaksātajiem nodokļiem raksturu) ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājam ir galīgi liegta iespēja pieprasīt samaksāt procentus par nodokli, kas tika iekasēts saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, kurš vēlāk tika atzīts par nesaderīgu ar Kopienu tiesībām un ar kuru bija aizliegts lūgt [atmaksāt] PVN attiecībā uz noteiktiem neapmaksātiem pirkumiem, tādējādi, ka:

[saskaņā ar minēto praksi] par pamatotu netika atzīts pieprasījums samaksāt procentus brīdī, kad tika pieprasīts [atmaksāt] nodokli, apgalvojot, ka [tajā laikā] bija spēkā tiesību norma, kas vēlāk tika atzīta par nesaderīgu ar Kopienu tiesībām (ar pamatojumu, ka nebija nokavējuma un ka nodokļu iestāde tikai piemēroja spēkā esošās tiesības),

un vēlāk, kad valsts tiesību sistēmā tika atcelta ar Kopienu tiesībām nesaderīga tiesību norma, ar ko tika ierobežotas tiesības uz atmaksu, atsaucoties uz noilgumu?

8)

Vai ar Kopienu tiesību normām, PVN direktīvas 183. pantu un efektivitātes principu ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru iespēja pieprasīt samaksāt nokavējuma procentus, kas ir jāmaksā par procentiem par PVN (pamatsumma) un kas ir maksājami nodokļa maksātājam par nodokli, kurš netika atmaksāts laikā, kad sākotnēji tas bija jāatmaksā, piemērojot tādu valsts tiesību normu, kas vēlāk tika pasludināta par nesaderīgu ar Kopienu tiesībām, par visu laikposmu no 2005. līdz 2011. gadam ir atkarīga no tā, vai nodokļa maksātājs pašlaik ir tiesīgs pieprasīt atmaksāt PVN par minētā nodokļa deklarēšanas laikposmu, kas atbilst laikposmam, kurā valsts tiesību sistēmā tika atcelta attiecīgā ar Kopienu tiesībām nesaderīga valsts tiesību norma (2011. gada septembris), lai arī procentu maksājums par PVN (pamatsumma) netika veikts pirms šī laika, ne arī vēlāk līdz brīdim, kad valsts tiesā tika celta šī prasība?


( 1 ) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.)