-

1.

Vai PVN Direktīvas (1) normas ir interpretējamas tās vispārējo principu, it īpaši efektivitātes un nodokļu neitralitātes principu gaismā tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu un uz to balstītu valsts praksi, saskaņā ar kuriem, ja PVN maksātājs kļūdas dēļ izsniedz rēķinu ar PVN attiecībā uz piegādi, kas ir atbrīvota no PVN, un attiecīgi iemaksā šo nodokli valsts budžetā, un rēķina saņēmējs samaksā šo PVN rēķina izsniedzējam, valsts nodokļu iestāde neatmaksā šo PVN ne rēķina izsniedzējam, ne rēķina saņēmējam?

2.

Ja Eiropas Savienības Tiesas atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu būtu apstiprinoša, vai PVN Direktīvas normas ir interpretējamas tās vispārējo principu, it īpaši efektivitātes, nodokļu neitralitātes un nediskriminācijas principu gaismā tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas iepriekšējā jautājumā aprakstītajā gadījumā vispār liedz rēķina saņēmējam tiesības vērsties tieši pie valsts nodokļu iestādes, lai lūgtu PVN atmaksu, vai atļauj to tikai tad, ja ir neiespējami vai pārāk sarežģīti prasīt attiecīgā PVN summas atmaksu citā civiltiesiskā veidā, it īpaši, ja pa šo laiku ir uzsākta rēķina izsniedzēja likvidācija?

3.

Gadījumā, ja atbilde uz iepriekšējo prejudiciālo jautājumu būtu apstiprinoša, vai valsts nodokļu iestādei šajā gadījumā ir jāmaksā procenti par atmaksājamo PVN? Ja tai ir šāds pienākums, tad uz kādu laika posmu tas attiecas? Vai uz šo pienākumu attiecas vispārējās normas par PVN atmaksu?