Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

TIESAS SPRIEDUMS

2004. gada 13. janvārī (*)

Mājputnu gaļa – Eksporta kompensācijas – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu neiesniegšana – Galīgs administratīvs lēmums – Tiesas sprieduma, kurš prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā ticis pasludināts pēc šī lēmuma pieņemšanas, spēks – Tiesiskā drošība – Kopienu tiesību pārākums – Sadarbības princips – EKL 10. pants

Lieta C-453/00

par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši EKL 234. pantam iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) nolūkā saņemt prāvā, kuru iztiesā šī tiesa, starp

Kühne & Heitz NV

un

Productschap voor Pluimvee en Eieren

prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Kopienu tiesības, īpaši sadarbības principu, kurš izriet no EKL 10. panta.

TIESA

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], K. Gulmans [C. Gulmann] un H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši A. La Pergola [A. La Pergola], Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet] un R. Šintgens [R. Schintgen], F. Makena [F. Macken], N. Kolnerika [N. Colneric] (referente) un S. fon Bārs [S. von Bahr],

ģenerāladvokāts P. Ležē [P. Léger],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

izvērtējusi rakstveida apsvērumus, ko iesniedza:

–        Kühne & Heitz NV vārdā – A. J. Brākmans [A. J. Braakman], advocaat,

–        Productschap voor Pluimvee en Eieren vārdā – K. M. den Hūds [C. M. den Hoed], ģenerālsekretāra vietnieks,

–        Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster], pārstāve,

–        Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un K. Vasaka [C. Vasak], pārstāvji,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – T. van Reins [T. van Rijn], pārstāvis,

–        EBTA Uzraudzības iestādes vārdā – B. Eiriksdotira [B. Eiríksdóttir], pārstāve,

ņemot vērā ziņojumu tiesas sēdē,

noklausījusies mutvārdu apsvērumus, ko 2002. gada 9. oktobra tiesas sēdē sniedza Kühne & Heitz NV, ko pārstāvēja A. J. Brākmans, Nīderlandes valdība, ko pārstāvēja H. H. Sevenstere un J. G. M. van Bakels [J. G. M. van Bakel], pārstāvis, Francijas valdība, ko pārstāvēja R. Abraāms [R. Abraham] un K. Izidoro [C. Isidoro], pārstāvji, Komisija, ko pārstāvēja T. van Reins, un EBTA Uzraudzības iestāde, ko pārstāvēja B. Eiriksdotira,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2003. gada 17. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar 2000. gada 1. novembra spriedumu, kurš Tiesā iesniegts 2000. gada 11. decembrī, College van Beroep voor het bedrijfsleven [Tirdzniecības un rūpniecības administratīvā tiesa] saskaņā ar EKL 234. pantu uzdeva prejudiciālu jautājumu par to, kā interpretēt Kopienu tiesības, īpaši sadarbības principu, kurš izriet no EKL 10. panta.

2        Šis jautājums radās tiesvedības ietvaros starp Kühne & Heitz NV (turpmāk tekstā – “Kühne & Heitz”) un Productschap voor Pluimvee en Eieren (turpmāk tekstā – “Productschap”) par eksporta kompensāciju izmaksu.

 Atbilstošās tiesību normas

3        EKL 10. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis veic gan vispārīgus, gan īpašus attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no šā līguma, vai ko rada Kopienas iestāžu darbība. Tās atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu.

Tās atturas no visiem pasākumiem, kas varētu traucēt šā līguma mērķu sasniegšanu.”

4        Attiecībā uz Nīderlandes tiesībām 1992. gada 4. jūnija Algemene wet bestuursrecht (Vispārējais administratīvais likums) (1992. gada Stbl., 315. lpp.), pēdējo reizi grozīts 2001. gada 12. decembrī (2001. gada Stbl., 664. lpp.), 4:6. un 8:88. pantā ir paredzēts:

“4:6. pants

1.      Ja pieteikums tiek pilnībā vai daļēji noraidīts, jaunu pieteikumu var iesniegt vienīgi ar nosacījumu, ka prasītājs atsaucas uz jauniem faktiem vai apstākļu maiņu.

2.      Ja nav atsauces uz nevienu jaunu faktu vai apstākļu maiņu, administratīvā iestāde, nepiemērojot 4:5. pantu, var pieteikumu noraidīt, atsaucoties uz savu iepriekšējo noraidošo lēmumu.

[..]

8:88. pants

1.      Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma var lemt par galīga sprieduma pārskatīšanu, ņemot vērā faktus vai apstākļus, kuri:

a)      ir radušies pirms sprieduma;

b)      prasītājam nebija zināmi un par kuriem viņš, saprātīgi spriežot, nevarēja zināt pirms sprieduma pasludināšanas, un

c)      kuri gadījumā, ja tiesa tos būtu zinājusi, varētu tai likt pieņemt citādu spriedumu.

2.      Tiktāl, ciktāl nepieciešams, 6. nodaļa un 8.2. un 8.3. sadaļa ir piemērojamas mutatis mutandis.”

 Pamata prāva

5        Laika posmā no 1986. gada decembra līdz 1987. gada decembrim Kühne & Heitz eksportēja noteiktu daudzumu mājputnu gaļas gabalu uz trešajām valstīm. Savās deklarācijās Nīderlandes muitas iestādēm Kühne & Heitz norādīja, ka šīs preces ietilpst Kopējā muitas tarifa apakšpozīcijā 02.02 B II e) 3 (“citu mājputnu stilbiņi un stilbiņu gabali”). Pamatojoties uz šīm deklarācijām, Productschap piešķīra šai apakšpozīcijai atbilstošu eksporta kompensāciju un izmaksāja attiecīgo summu.

6        Veicot pārbaudi, Productschap minētās preces pārkvalificēja apakšpozīcijā 02.02 B II ex g (“citi”). Pēc šīs pārkvalifikācijas Productschap pieprasīja atmaksāt summu NLG 970 950,98 apmērā.

7        Tā kā Kühne & Heitz sūdzība par šo atmaksas pieprasījumu tika noraidīta, Kühne & Heitz iesniedza apelācijas sūdzību par šo noraidošo lēmumu College van Beroep voor het bedrijfsleven. Tā ar 1991. gada 22. novembra spriedumu (turpmāk tekstā – “1991. gada 22. novembra spriedums”) apelācijas sūdzību noraidīja, pamatojoties uz to, ka uz attiecīgajām precēm neattiecas “stilbiņu” jēdziens apakšpozīcijas 02.02 B II e) 3 izpratnē. Šajā lietā Kühne & Heitz nelūdza uzdot prejudiciālu jautājumu Tiesai.

8        Vēlāk, 1994. gada 5. oktobra spriedumā lietā C-151/93 Voogd Vleesimport en -export (Recueil, I-4915. lpp.), Tiesa nosprieda:

“20      Stilbiņš, kam klāt ir muguras gabals, tādējādi ir jāuzskata par stilbiņu agrākās nomenklatūras apakšpozīcijas 02.02 B II e) 3 nozīmē un jaunās nomenklatūras apakšpozīcijas 0207 41 51 000 nozīmē, ja minētais muguras gabals nav tik liels, lai būtu produkta galvenā sastāvdaļa.

21      Lai izvērtētu, vai tas tā ir, gadījumā, ja attiecīgajā laikā nebija Kopienu tiesību noteikumu, valsts tiesai ir jāņem vērā iekšējās tirdzniecības ieradumi un tradicionālās [gaļas] sadalīšanas metodes.”

9        Pēc iepriekš minētā sprieduma lietā Voogd Vleesimport en -exportKühne & Heitz iesniedza Productschap pieteikumu par to kompensāciju samaksu, kuru atmaksāšanu, kā uzskata Kühne & Heitz, Productschap bija pieprasījis nepamatoti, un ierosināja izmaksāt summu, kas atbilst lielākajai summai, kuru Kühne & Heitz būtu ieguvusi kā kompensāciju, ja vistu stilbiņi, kuri tika eksportēti pēc 1987. gada decembra, tiktu klasificēti atbilstoši minētajam spriedumam.

10      Productschap šos pieteikumus noraidīja un, pamatojoties uz tam iesniegto sūdzību, atstāja spēkā savu iepriekšējo noraidošo lēmumu, kurš tika pieņemts ar 1997. gada 21. jūlija lēmumu. Kühne & Heitz tādējādi iesniedza prasību par šo pēdējo pieņemto lēmumu, kurš ir pamata prāvas priekšmets.

 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un prejudiciālais jautājums

11      Savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu College van Beroep voor het bedrijfsleven ir noraidījusi otro Kühne & Heitz iesniegto pieteikumu attiecībā uz tādas summas izmaksu, kas atbilst lielākajai summai, kādu, kā šī sabiedrība uzskata, tai ir tiesības saņemt par tās veikto eksportu pēc 1987. gada decembra.

12      Attiecībā uz pirmo Kühne & Heitz iesniegto pieteikumu par to kompensāciju samaksu, kuru atmaksāšana šai sabiedrībai tika pieprasīta nepamatoti, College van Beroep voor het bedrijfsleven precizē, ka principā Nīderlandes tiesībās administratīvai iestādei vienmēr ir pilnvaras pārskatīt galīgu lēmumu. Šādu pilnvaru esamība noteiktos apstākļos var nozīmēt pienākumu atsaukt šādu lēmumu.

13      College van Beroep voor het bedrijfsleven uzskata, ka Productschap šos apsvērumus nav ņēmis vērā, apgalvojot, ka Kühne & Heitz var vienīgi šajā pašā tiesā iesniegt prasību par 1991. gada 22. novembra sprieduma pārskatīšanu. Productschap tādējādi esot pamatojies uz kļūdainu tiesību interpretāciju.

14      Minētā tiesa tomēr uzskata, ka, lai gan principā, pamatojoties uz šo pamatu, būtu iespējams atcelt 1997. gada 21. jūlija lēmumu, šāda atcelšana būtu lietderīga un tai būtu jēga vienīgi tad, ja nebūtu šaubu, ka Productschap ir ne tikai pilnvaras pārskatīt savu iepriekšējo lēmumu, bet arī pienākums atkārtoti pārbaudīt, vai ir tiesības uz kompensāciju par katru eksportēto preci, un – apstiprinošas atbildes gadījumā – pienākums noteikt šīs kompensācijas apmēru.

15      Attiecībā uz šādu atkārtotas pārbaudes pienākumu College van Beroep voor het bedrijfsleven norāda, ka ir jāievēro princips, saskaņā ar kuru judikatūra, kura ir pieņemta pēc galīga administratīvā lēmuma, pati par sevi nevar ietekmēt tā galīgo raksturu. Tā tas būtu arī attiecībā uz nolēmumiem, kurus Tiesa ir pasludinājusi prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros, tādējādi tiesības būtu jāpiemēro atbilstoši interpretācijai, kuru Tiesa ir sniegusi kopš interpretētā noteikuma spēkā stāšanās brīža, ja vien Tiesa nav skaidri noteikusi citādāk. Iesniedzējtiesa apstiprina, ka koncepcija, saskaņā ar kuru kā noteikums tiek paredzēts fakts, ka par galīgiem kļuvuši lēmumi ir jāgroza, lai tie atbilstu vēlāk pieņemtai judikatūrai – šajā gadījumā Kopienu judikatūrai, – radītu administratīvā haosa situāciju, būtiski kaitētu tiesiskajai drošībai un tādējādi neesot pieņemama.

16      College van Beroep voor het bedrijfsleven tomēr norāda, ka Nīderlandes tiesībās noteiktos gadījumos ir pieļaujams, ka vēlāk ieviesta judikatūra var radīt sekas lietās, kurās ir izmantoti pilnīgi visi tiesību aizsardzības līdzekļi. Saistībā ar to tā atgādina Hoge Raad der Nederlanden [Nīderlandes Augstākā tiesa] (Nīderlande) judikatūru par Eiropas Cilvēktiesību tiesas pasludināto spriedumu sekām krimināllietās. Hoge Raad der Nederlanden 1991. gada 1. februāra spriedumā (Nederlandse Jurisprudentie – NJ – 1991, 413. lpp. ) esot uzskatījusi, ka vēlāk atklāts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. pantā ietverto pamattiesību pārkāpums ir galvenais iemesls, kas var radīt šķērsli tāda krimināltiesību jomā pieņemta lēmuma izpildei, kuru nevar pārsūdzēt.

17      College van Beroep voor het bedrijfsleven vaicā, vai no administratīvā lēmuma galīgā rakstura nebūtu jāatkāpjas tādā gadījumā, kāds tai ir nodots izskatīšanai, kad, pirmkārt, Kühne & Heitz ir izmantojusi pilnīgi visus tās rīcībā esošos tiesību aizsardzības līdzekļus, otrkārt, veiktā Kopienu tiesību interpretācija ir izrādījusies pretrunā vēlāk pieņemtam Tiesas spriedumam un, treškārt, ieinteresētā persona ir vērsusies administratīvajā iestādē tūlīt pēc tam, kad uzzināja par šo Tiesas spriedumu.

18      Šis jautājums esot pamatots, īpaši ņemot vērā EKL 234. pantu, saskaņā ar kuru tiesai, kuras nolēmumi nav pārsūdzami, ir pienākums Tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu. 1991. gadā College van Beroep voor het bedrijfsleven nepamatoti uzskatīja, ka ir atbrīvota no šī pienākuma, ņemot vērā, ka saskaņā ar 1982. gada 6. oktobra spriedumu lietā 283/81 Cilfit u.c. (Recueil, 3415. lpp.) tā uzskatīja, ka attiecīgo tarifu apakšpozīciju interpretācija nerada nekādas šaubas. Tādējādi iesniedzējtiesa vaicā, vai Kopienu tiesību efektīva un pilnīga īstenošana nozīmē, ka tādā lietā, kāda tai ir nodota izskatīšanai, noteikums par administratīvā lēmuma galīgo raksturu būtu jāmīkstina.

19      Ņemot vērā šos apsvērumus, College van Beroep voor het bedrijfsleven nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai Kopienu tiesības, īpaši EKL 10. pantā noteiktais Kopienu lojalitātes princips, nosaka pienākumu administratīvai iestādei šajā spriedumā minētajos apstākļos pārskatīt galīgu lēmumu, lai garantētu Kopienu tiesību, kuras ir jāinterpretē, ņemot vērā vēlāku prejudiciālo nolēmumu, pilnīgu iedarbību?”

 Par prejudiciālo jautājumu

20      Kā Tiesa jau ir nospriedusi, visām dalībvalstu iestādēm jānodrošina Kopienu tiesību normu ievērošana savas kompetences ietvaros (skat. 1990. gada 12. jūnija spriedumu lietā C-8/88 Vācija/Komisija, Recueil, I-2321. lpp., 13. punkts).

21      Tiesas sniegtā Kopienu tiesību normas interpretācija, īstenojot ar EKL 234. pantu uzticēto kompetenci, izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi, kādā tā ir vai būtu jāsaprot, un apjomu, kādā tā ir vai būtu jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža (it īpaši skat. 1980. gada 27. marta spriedumu lietā 61/79 Denkavit italiana, Recueil, 1205. lpp., 16. punkts, un 2000. gada 10. februāra spriedumu lietā C-50/96 Deutsche Telekom, Recueil, I-743. lpp., 43. punkts).

22      No tā izriet, ka šādi interpretēta Kopienu tiesību norma administratīvai iestādei savas kompetences ietvaros ir jāpiemēro tiesiskām attiecībām, pat ja tās ir radušās un ir nodibinātas pirms Tiesas sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju taisīšanas.

23      Pamata lieta izraisa jautājumu, vai šis pienākums ir jāievēro, neraugoties uz administratīvā lēmuma galīgo raksturu, kurš ir iegūts, pirms tika lūgta tā pārskatīšana, lai ņemtu vērā Tiesas spriedumu, kurā ir lemts par lūgumu sniegt interpretējošu prejudiciālu nolēmumu.

24      Jāatgādina, ka tiesiskās drošības princips ir sastopams vairākos Kopienu tiesībās atzītos vispārējos tiesību principos. Administratīva lēmuma galīgais raksturs, kas iegūts, beidzoties saprātīgam pārsūdzības termiņam vai izsmeļot visus tiesību aizsardzības līdzekļus, sekmē minēto drošību, kā rezultātā Kopienu tiesības nenoteic, ka administratīvai iestādei principā būtu pienākums pārskatīt administratīvu lēmumu, kas ir kļuvis galīgs minētajā veidā.

25      Iesniedzējtiesa tomēr ir precizējusi, ka Nīderlandes tiesībās, ar nosacījumu, ka netiek aizskartas trešo personu intereses, administratīvajai iestādei vienmēr ir pilnvaras pārskatīt galīgu administratīvo lēmumu un attiecīgos apstākļos šādu pilnvaru esamība var radīt pienākumu atsaukt šādu lēmumu, pat ja šajās tiesībās nav noteikts, ka kompetentā iestāde sistemātiski pārskata galīgos administratīvos lēmumus, lai panāktu atbilstību vēlāk pieņemtai judikatūrai. Šīs tiesas jautājuma mērķis ir uzzināt, vai tādos apstākļos kā pamata lietā pienākums pārskatīt galīgu administratīvu lēmumu rodas no Kopienu tiesībām.

26      Kā izriet no lietas materiāliem, šie apstākļi ir šādi. Pirmkārt, valsts tiesībās ir atzīta iespēja administratīvai iestādei pārskatīt pamata lietā aplūkojamo lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs. Otrkārt, šis lēmums ir kļuvis galīgs valsts tiesas, kuras lēmumus nevar pārsūdzēt tiesā, pieņemta nolēmuma rezultātā. Treškārt, minētais nolēmums, ņemot vērā vēlāk pasludinātu Tiesas spriedumu, ir pamatots ar Kopienu tiesību nepareizu interpretāciju, kas veikta, nevēršoties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu apstākļos, kas izklāstīti EKL 234. panta 3. punktā. Ceturtkārt, ieinteresētā persona ir vērsusies administratīvajā iestādē tūlīt pēc tam, kad tā ir uzzinājusi par šo Tiesas spriedumu.

27      Šādos apstākļos attiecīgajai administratīvajai iestādei saskaņā ar sadarbības principu, kas izriet no EKL 10. panta, ir jāpārskata minētais lēmums, lai ņemtu vērā attiecīgās Kopienu tiesību normas interpretāciju, kuru kopš tā laika ir sniegusi Tiesa. Minētajai iestādei pēc šīs pārskatīšanas rezultātiem, neaizskarot trešo personu intereses, ir jānosaka, kādā mērā tai attiecīgais lēmums ir jāpārskata.

28      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka sadarbības princips, kas izriet no EKL 10. panta, administratīvai iestādei, kurai ir iesniegts attiecīgs lūgums, uzliek pienākumu pārskatīt galīgu administratīvo lēmumu, lai ievērotu attiecīgās tiesību normas interpretāciju, kuru kopš tā laika ir sniegusi Tiesa, ja:

–        atbilstoši valsts tiesībām tā ir pilnvarota šo lēmumu pārskatīt;

–        attiecīgais lēmums ir kļuvis galīgs valsts pēdējās instances tiesas sprieduma rezultātā;

–        minētais spriedums, ievērojot vēlāko Tiesas judikatūru, ir pamatots ar Kopienu tiesību kļūdainu interpretāciju, kas sniegta, nevēršoties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem apstākļos, kuri paredzēti EKL 234. panta 3. punktā, un

–        ieinteresētā persona ir vērsusies administratīvajā iestādē tūlīt pēc tam, kad ir uzzinājusi par minēto judikatūru.

 Par tiesāšanās izdevumiem

29      Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Nīderlandes un Francijas valdībām, kā arī Komisijai un EBTA Uzraudzības iestādei, kas iesniedza apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi. Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

TIESA,

lemjot par jautājumu, kuru tai ar 2000. gada 1. novembra spriedumu ir iesniegusi College van Beroep voor het bedrijfsleven, nospriež:

Sadarbības princips, kas izriet no EKL 10. panta, uzliek administratīvai iestādei, kurai ir iesniegts attiecīgs lūgums, pienākumu pārskatīt galīgu administratīvo lēmumu, lai ievērotu attiecīgās tiesību normas interpretāciju, kuru kopš tā laika ir sniegusi Tiesa, ja:

–        atbilstoši valsts tiesībām tā ir pilnvarota šo lēmumu pārskatīt;

–        attiecīgais lēmums ir kļuvis galīgs valsts pēdējās instances tiesas sprieduma rezultātā;

–        minētais spriedums, ievērojot vēlāko Tiesas judikatūru, ir pamatots ar Kopienu tiesību kļūdainu interpretāciju, kas sniegta, nevēršoties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem apstākļos, kuri paredzēti EKL 234. panta 3. punktā, un

–        ieinteresētā persona ir vērsusies administratīvajā iestādē tūlīt pēc tam, kad ir uzzinājusi par minēto judikatūru.

Skouris

Jann

Timmermans

Gulmann

Cunha Rodrigues

La Pergola

Puissochet

Schintgen

Macken

Colneric

 

      von Bahr

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 13. janvārī.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

R. Grass

 

      V. Skouris

* Tiesvedības valoda – holandiešu.