Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go
201808030272049782018/C 294/453892018CJC29420180820LV01LVINFO_JUDICIAL20180613323322

Lieta C-389/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. jūnijā iesniedza Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Beļģija) – Brussels Securities SA/État belge


C2942018LV3220120180613LV0045322332

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. jūnijā iesniedza Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Beļģija) – Brussels Securities SA/État belge

(Lieta C-389/18)

2018/C 294/45Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance francophone de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Brussels Securities SA

Atbildētāja: État belge

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 90/435/EEK (1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs ( 1 ) (2012. gada 18. janvārī aizstāta ar Padomes Direktīvu 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs ( 2 )), 4. pants kopsakarā ar citiem Savienības tiesību aktiem,

ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts iestādes regulējums kā 1992. gada Ienākuma nodokļa kodekss un Karaļa dekrēts par 1992. gada Ienākumu nodokļa kodeksa īstenošanu redakcijās, kas ir piemērojamas 2011. taksācijas gadam,

kurā, izvēloties atbrīvojuma no nodokļa sistēmu (atturēšanās aplikt ar nodokli sadalīto peļņu, ko ir guvis mātesuzņēmums, pamatojoties uz asociāciju ar savu meitasuzņēmumu), ir noteikts, ka mātesuzņēmuma nodokļu bāzē vispirms ir jāiekļauj meitasuzņēmuma sadalītās dividendes un vēlāk no nodokļa bāzes jāatskaita 95 % no dividendēm kā galīgi ar nodokli apliktie ienākumi,

mātesuzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķina bāzes noteikšanas nolūkā, vienlaikus piemērojot šo Beļģijas galīgi ar nodokli aplikto ienākumu atskaitījuma sistēmu un (1) tiesību normas par citu atskaitījumu, kas ir šajā tiesiskajā regulējumā paredzētais nodokļa atvieglojums (atskaitījums par riska kapitālu), (2) tiesības atskaitīt atgūstamos agrākos zaudējumus, (3) tiesības pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem galīgi ar nodokli aplikto ienākumu pārpalikumu, atskaitījumu par riska kapitālu un atgūstamo agrāko zaudējumu summu, ja kādā no taksācijas gadiem to summa bija lielāka par ar nodokli apliekamo ienākumu summu, un (4) nodokļu uzlikšanas kārtību, saskaņā ar kuru šajos nākamajos taksācijas gados ir jāapliek ar nodokli visa ar nodokli apliekamā peļņa: sākumā pārnestie galīgi ar nodokli apliktie ienākumi, pēc tam pārnestais atskaitījums par riska kapitālu (kuru drīkst pārnest tikai “nākamos septiņus taksācijas periodus”) un visbeidzot atgūstamo agrāko zaudējumu summa,

par visu no meitasuzņēmuma saņemto dividenžu summu vai daļu no tās tiek samazināti zaudējumi, kurus sabiedrība būtu varējusi atskaitīt, ja dividendes tiktu vienkārši izslēgtas no tā taksācijas gada peļņas, kurā tā tika gūta (kā rezultātā šajā taksācijas gadā tiek samazināts ar nodokli apliekamais rezultāts un attiecīgā gadījumā tiek palielināti pārnesamie nodokļu zaudējumi), atšķirībā no gadījuma, ja tie tiktu atstāti šajā peļņā, vēlāk tiem piemērotu atbrīvojuma noteikumus un no nodokļa atbrīvotās summas pārnestu nepietiekamas peļņas dēļ,

proti, tiek samazināta to mātesuzņēmuma atgūstamo agrāko zaudējumu summa, kuri varētu rasties taksācijas gados, kas seko taksācijas gadam, kurā galīgi ar nodokli apliktie ienākumi, atskaitījums par riska kapitālu un atgūstamo agrāko zaudējumu summa pārsniedz ar nodokli apliekamās peļņas summu?

( 1 ) OV L 225, 6. lpp.

( 2 ) OV L 345, 8. lpp