Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

4.10.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 401/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 15. jūlijā iesniedza Finanzgericht Bremen (Vācija) – X GmbH & Co. KG/Finanzamt Bremen

(Lieta C-431/21)

(2021/C 401/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Bremen

Pamatlietas puses

Prasītāja: X GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Finanzamt Bremen

Prejudiciālais jautājums

Vai EKL 43. pants un LESD 49. pants, kuros tiek garantēta brīvība veikt uzņēmējdarbību (vai attiecīgi EKL 49. pants un LESD 56. pants, kuros tiek garantēta pakalpojumu sniegšanas brīvība), ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļu maksātājam situācijās, kas attiecas uz darījumiem ar ārvalstu elementu, ir jāveic uzskaite par savu komercattiecību ar saistītām personām veidu un saturu, ietverot arī nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas vienošanās par cenām un citu darījumu noteikumu ar saistītām personām ekonomiskos un juridiskos pamatus, un saskaņā ar kuru tad, ja pēc nodokļu iestādes pieprasījuma nodokļu maksātājs neiesniedz minētos uzskaites datus vai iesniegtie uzskaites dati būtībā nav izmantojami, ne tikai tiek izdarīts pieņēmums – kuru var atspēkot – ka šā nodokļu maksātāja ienākumi, kuri tiek aplikti ar nodokli iekšzemē un kuru noteikšanai ir paredzēti šie uzskaites dati, ir lielāki par tā deklarētajiem ienākumiem un, ja šādos gadījumos nodokļu iestādei ir jāveic aprēķins un šos ienākumus var noteikt tikai konkrētās robežās, it īpaši pamatojoties tikai uz cenu starpībām, šīs robežas var pilnībā izmantot nodokļu maksātājam nelabvēlīgā veidā, bet arī ir jānosaka uzrēķins vismaz 5 procentu un ne vairāk kā 10 procentu apmērā no aprēķinātās papildu ienākumu summas, taču ne mazāk kā 5 000 EUR un – novēloti iesniedzot izmantojamus uzskaites datus – līdz 1 000 000 EUR, taču ne mazāk kā 100 EUR apmērā par katru neievērotā termiņa pilno dienu, turklāt uzrēķinu var nenoteikt tikai tad, ja uzskaites pienākumu neizpilde šķiet attaisnojama vai vaina ir tikai nenozīmīga?