Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-415/02

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

 

Valsts pienākumu neizpilde – Netiešie nodokļi – Direktīva 69/335/EEK – Kapitāla piesaistīšana – Biržas operāciju nodoklis – Uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodoklis

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana – Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai – Valsts tiesību akti, kas paredz aplikt ar nodokli parakstīšanos uz jauniem vērtspapīriem un jaunu uzrādītāja vērtspapīru nodošanu materializētā formā – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 69/335 11. pants)

Ar Direktīvu 85/303 grozītās Direktīvas 69/335 par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, 11. pantā, kas cita starpā paredz, ka dalībvalstis neuzliek nekādus nodokļus akciju, citu kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru vai to sertifikātu izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem, paredzētos pienākumus nepilda tāda dalībvalsts,

- kura apliek ar "biržas operāciju nodokli" parakstīšanos šajā valstī uz jauniem vērtspapīriem, kas izveidoti sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas, un

- kura apliek ar "uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli" uzrādītāja vērtspapīru nodošanu materializētā formā attiecībā uz valsts vai ārvalstu fondiem gadījumos, kad tiek izveidoti jauni vērtspapīri sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas.

Kaut arī patiesībā šī norma skaidri nemin attiecīgo vērtspapīru pirmreizējo iegūšanu vai pirmreizējo nodošanu, tomēr atļaut uzlikt nodokļus vai nodevas sākotnēji emitētu vērtspapīru pirmreizējai iegūšanai vai uzrādītāja vērtspapīru nodošanai materializētā formā to emisijas ietvaros faktiski nozīmētu uzlikt nodokļus pašai emisijai, jo attiecībā uz kapitāla piesaistīšanu tā ir visa operācijas kopuma neatņemama daļa.

(sal. ar 32., 46.-47., 53. punktu un rezolutīvo daļu)




TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2004. gada 15. jūlijā (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Netiešie nodokļi – Direktīva 69/335/EEK – Kapitāla piesaistīšana – Biržas operāciju nodoklis – Uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodoklis

Lieta C-415/02

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv R. Liāls [R. Lyal] un K. Džolito [C. Giolito], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Beļģijas Karalisti, ko pārstāv A. Snoeksa [A. Snoecx], pārstāve, kam palīdz B. van de Valle de Gelke [B. van de Walle de Ghelcke], advokāts,

atbildētāja,

par prasību atzīt, ka:  

– apliekot ar biržas operāciju nodokli parakstīšanos Beļģijā uz jauniem vērtspapīriem, kas izveidoti sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas, un  

– apliekot ar uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli uzrādītāja vērtspapīru nodošanu materializētā formā attiecībā uz Beļģijas valsts vai ārvalstu fondiem gadījumos, kad tiek izveidoti jauni vērtspapīri sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas,

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīva 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp.).

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā:  palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann], R. Šintgens [R. Schintgen] (referents), F. Makena [F. Macken] un N. Kolnerika [N. Colneric],

ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano],

sekretāre M. F. Kontē [M.-F. Contet], galvenā administratore,

ņemot vērā tiesneša referenta ziņojumu,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 15. janvārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Prasības pieteikumā, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 19. novembrī, Eiropas Kopienu Komisija atbilstoši EKL 226. pantam ir iesniegusi prasību atzīt, ka:

–        apliekot ar biržas operāciju nodokli parakstīšanos Beļģijā uz jauniem vērtspapīriem, kas izveidoti sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas, un

–        apliekot ar uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli uzrādītāja vērtspapīru nodošanu materializētā formā attiecībā uz Beļģijas valsts vai ārvalstu fondiem gadījumos, kad tiek izveidoti jauni vērtspapīri sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas,

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīva 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp., turpmāk tekstā – "Direktīva 69/335").

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

2        Direktīvas 69/335 11. pants paredz:

"Dalībvalstis neuzliek nekādus nodokļus:

a)       akciju, citu kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru vai to sertifikātu izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem, neatkarīgi no tā, kas tos emitē;

b)       parādiem, arī valsts obligācijām, kas ir sagādāti, izdodot parādzīmes vai citus tirgojamus vērtspapīrus, neatkarīgi no tā, kas tos emitē, kā arī jebkādām formalitātēm, kas uz tiem attiecas, vai šādu parādzīmju vai citu tirgojamu vērtspapīru izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem."

3        Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkts nosaka:

"Neatkarīgi no 10. un 11. panta dalībvalstis var iekasēt:

 a)      vērtspapīru pārvedumu nodokļus, neatkarīgi no tā, vai nodokļi ir uzlikti saskaņā ar nemainīgu likmi vai ne;

[..]."

4        Komisijas 1964. gada 14. decembra Direktīvas priekšlikuma [COM (64) 526 galīgā redakcija], kā rezultātā tika pieņemta Direktīva 69/335, pamatojumu izklāsts ir šāds:

"[Netiešajos] nodokļos [ko uzliek kapitāla apritei] ietilpst, pirmkārt, nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, un, otrkārt, nodokļi, ko uzliek darījumiem ar vērtspapīriem. Šis direktīvas projekts attiecas uz netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla apritei. Šajā nodokļu kategorijā ietilpst sabiedrību pašu kapitāla nodoklis, nacionālo vērtspapīru zīmognodeva, zīmognodevas iekasēšana sakarā ar ārvalstu vērtspapīru laišanu vai emisiju valsts tirgū, kā arī citi līdzīga rakstura netiešie nodokļi. Attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, ko uzliek darījumiem ar vērtspapīriem, kā, piemēram, biržas operāciju nodokļi, vēlāk tiks izstrādāts citas direktīvas projekts. Līdz ar to šim priekšlikumam nav nekādas ietekmes uz šo jautājumu." [Neoficiāls tulkojums]

5        Saskaņā ar 2. panta 1. punktu Padomes Direktīvas priekšlikumā par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek darījumiem ar vērtspapīriem, ar kuru 1976. gada 2. aprīlī iepazīstināja Komisija (OV C 133, 1. lpp., turpmāk tekstā – "1976. gada Direktīvas priekšlikums"), ar nodokli apliekams darījums ir "vērtspapīru cesija vai iegūšana par maksu, ja darījumu dalībvalstī vai trešajā valstī ir noslēdzis dalībvalsts rezidents. Katra vērtspapīru cesija vai iegūšana ir uzskatāma par atsevišķu ar nodokli apliekamu darījumu" [neoficiāls tulkojums].

6        1976. gada Direktīvas priekšlikuma 4. panta 1. punkts paredz:

"Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai atbrīvotu no nodokļa šādus darījumus:

a)      vērtspapīru emisiju un pirmreizējo vērtspapīru iegūšanu emisijas ietvaros,

[..]." [Neoficiāls tulkojums]

7        1976. gada Direktīvas priekšlikuma pielikuma V daļā ir precizēts, ka "šīs direktīvas nozīmē vērtspapīru emisija nozīmē vērtspapīru cesiju, ko veic emitents, tajā skaitā arī tādu, kas izriet no rezervju kapitalizācijas" [neoficiāls tulkojums].

 Valsts tiesiskais regulējums

8        Beļģijas likumdošanas normas, kas attiecas uz šo lietu, ir atrodamas Beļģijas Zīmognodevai pielīdzināto nodokļu kodeksā (turpmāk tekstā – CTAT), un tās izriet no 1965. gada 14. aprīļa likuma, kas groza Reģistrācijas, hipotēku un kancelejas nodevu kodeksu, Zīmognodevu kodeksu un Zīmognodevai pielīdzināto nodokļu kodeksu (1965. gada 24. aprīļa Moniteur belge, 4430. lpp.).

9        CTAT 120. pants nosaka:

"Biržas operāciju nodoklis ir jāmaksā par šādām Beļģijā noslēgtām vai izpildītām operācijām, ja tās attiecas uz Beļģijas valsts vai ārvalstu fondiem:

1)      jebkāda veida pārdošana un, vispārīgā veidā, jebkāda veida cesija un iegūšana par maksu;

2)      jebkāda veida nodošana personām, kas uz tiem parakstījušās pēc publiskā piedāvājuma emisijas, izvietošanas vai publiskas pārdošanas veidā."

10      Atbilstoši CTAT 120. panta 2. punktam un 121. panta 1. punktam ar biržas operāciju nodokli apliek akciju un obligāciju nodošanu personām, kas uz tiem parakstījušās. Nodokļa likme ir no 0,07 % līdz 1 %.

11      CTAT 126-1. panta 1. punkts atbrīvo no biržas operāciju nodokļa operācijas, kurās neviens profesionāls starpnieks neiesaistās vai arī neslēdz līgumu kādas puses labā vai arī uz paša rēķina.

12      CTAT 159. panta pirmās un otrās daļas redakcija ir šāda:

"Uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodoklis ir jāmaksā par uzrādītāja vērtspapīru jebkāda veida nodošanu, ja tie attiecas uz Beļģijas valsts vai ārvalstu fondiem.

Par nodošanu ir jāuzskata vērtspapīra jebkāda veida nodošana materializētā formā, kas notiek pēc:

1)      parakstīšanās;

2)      iegūšanas par maksu;

3)      vārda vērtspapīru pārveidošana par uzrādītāja vērtspapīriem;

4)      vērtspapīru, kas atrodas finanšu instrumentu kontā kredītiestādē, brokeru sabiedrībā, ieguldījumu sabiedrībā vai Caisse interprofessionnelle de dépôts et de virements de titres [Vērtspapīru glabājuma un pārvedumu starpprofesiju kasē], izņemšanas."

13      CTAT 163. panta 1. punkts paredz, ka vērtspapīru nodošana pēc iegūšanas par maksu, kurā neviens profesionāls starpnieks neiesaistās vai arī neslēdz līgumu kādas puses labā, ir atbrīvota no uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokļa.

14      CTAT 120. panta 1. un 2. punkts, kā arī CTAT 159. pants, kas nosaka biržas operāciju nodokļa un uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokļa darbības jomu, neparedz atšķirību starp sākotnējo emisiju un vēlāk notiekošiem darījumiem ar vērtspapīriem.

 Pirmstiesas procedūra

15      Uzskatot, ka biržas operāciju nodoklis un uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodoklis ir pretrunā Direktīvas 69/335 11. pantam, Komisija 1999. gada 10. maijā vēstulē brīdināja Beļģijas Karalisti un lūdza to sniegt paskaidrojumus divu mēnešu laikā.

16      1999. gada 2. augusta vēstulē Beļģijas valdība informēja Komisiju par savu nostāju, ka abi attiecīgie nodokļi ietilpst Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā.

17      Tā kā šāda atbilde neapmierināja Komisiju, tad 2000. gada 26. janvārī Komisija nosūtīja Beļģijas Karalistei argumentētu atzinumu, kurā aicināja to veikt vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību argumentētajam atzinumam divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

18      2000. gada 29. marta vēstulē Beļģijas valdība paziņoja Komisijai, ka tā nemaina savu viedokli, un lūdza organizēt tikšanos ar Komisijas pārstāvjiem. Minētajā tikšanās reizē, kas notika 2000. gada 14. decembrī, netika panākta vienošanās, un Komisija nolēma iesniegt šo prasību.

 Par prasību

19      Komisija uzskata, ka, apliekot jaunus vērtspapīrus ar biržas operāciju nodokli un uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli, Beļģijas Karaliste ir pārkāpusi Direktīvas 69/335 11. pantu, kas aizliedz dalībvalstīm uzlikt jebkāda veida nodokļus vērtspapīru emisijai.

 Par iebildumu, kas ir saistīts ar biržas operāciju nodokli

 Pušu argumenti

20      Pēc Komisijas domām, biržas operāciju nodoklis ir pretrunā Direktīvas 69/335 11. pantam, jo ar to tiek aplikta parakstīšanās uz jauniem vērtspapīriem, kas emitēti sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas.

21      Komisija uzskata, ka, pretēji Beļģijas valdības teiktajam, minētais nodoklis neiekļaujas Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā atkāpē, kas kā izņēmums no noteikuma par nodokļa neuzlikšanu ir interpretējama sašaurināti un neattiecas uz jauniem vērtspapīriem. Šī norma viennozīmīgi ļauj dalībvalstīm iekasēt vērtspapīru pārvedumu nodokļus, tomēr termins "pārvedumi" paredz, ka attiecīgie vērtspapīri pirms pārveduma ir piederējuši citam īpašniekam. Šādu interpretāciju apstiprina, pirmkārt, 1964. gada 14. decembra Direktīvas priekšlikuma pamatojumu izklāsts un, otrkārt, Tiesas judikatūra (skat. 1988. gada 2. februāra spriedumu lietā 36/86 Dansk Sparinvest, Recueil 1988, 409. lpp., un 1989. gada 25. maija spriedumu lietā 15/88 Maxi Di, Recueil 1989, 1391. lpp.), no kuras izriet, ka dalībvalstis nav tiesīgas sakarā ar Direktīvas 69/335 11. pantā minētajām darbībām uzlikt kapitālsabiedrībām citus nodokļus un nodevas, izņemot Direktīvas 12. pantā paredzētos.

22      Attiecībā uz jēdzienu "vērtspapīru emisija" Komisija norāda, ka šis jēdziens nav interpretējams kā tāds, kas ietver šo vērtspapīru pirmo pārvedumu, jo šāda interpretācija būtu pretrunā Direktīvas 69/335 11. pantā paredzētajam aizliegumam. Vērtspapīru emisija nav nodalāma no to iegūšanas personu, kas uz tām parakstījušās, īpašumā, un aizliegums uzlikt nodokļus emisijai ir piemērojams visai operācijai tās kopumā, kurā ietilpst vērtspapīru iegūšana personas, kas uz tiem ir parakstījusies, īpašumā, pēc analoģijas ar to, ko Tiesa nosprieda 1998. gada 27. oktobra spriedumā lietā FECSA un ACESA (C-31/97 un C-32/97, Recueil 1998, I-6491. lpp., 18. un 19. punkts).

23      Komisija apstrīd 1976. gada Direktīvas priekšlikuma 4. panta 1. punkta interpretāciju, ko veikušas Beļģijas iestādes. Pretēji tam, ko norāda Beļģijas valdība, kaut arī šī norma paredz aizliegumu uzlikt nodokļus vērtspapīru emisijai un to pirmreizējai iegūšanai, tomēr šis aizliegums nav interpretējams kā norāde uz to, ka šīs abas operācijas ir nodalāmas vai ka Direktīvas 69/335 11. pants attiecas tikai uz emisiju. Gluži otrādi, aizliegumu, kas atkārtoti ir minēts citas direktīvas projekta attiecīgajā normā, pamato vēlme panākt pilnīgu skaidrību. Līdz ar to vārdi "pirmreizējā vērtspapīru iegūšana emisijas ietvaros" tikai paskaidro 11. pantā minētā aizlieguma saturu.

24      Attiecībā uz biržas operāciju nodokļa piemērošanas jomu Komisija norāda, ka apstāklis, ka dažas operācijas netiek apliktas ar šo nodokli, neattaisno Direktīvas 69/335 11. panta pārkāpumu. Tā piebilst, ka, pretēji Beļģijas valdības minētajam, biržas operāciju nodokļa priekšmets nav vienīgi darījuma ar vērtspapīriem realizēšana, izpildot rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem. Jebkurā gadījumā ne profesionālu starpnieku iesaistīšanās operācijās, uz kurām attiecas minētais nodoklis, ne personu, kuras saista darījums, identitāte nav ņemama vērā, novērtējot šī nodokļa atbilstību iepriekš minētajai normai.

25      Beļģijas valdība uzskata, ka Direktīvas 69/335 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts neiestājas pret nodokļa uzlikšanu pirmajam vērtspapīru pārvedumam, kas notiek pēc to izveides.

26      Pēc Beļģijas valdības domām, jēdziena "darījumi" lietošana Direktīvas 69/335 11. pantā obligāti nozīmē, ka ir jāpastāv vēlāk notikušu pārvedumu sērijai. Šo operāciju aplikšanas ar nodokli aizlieguma tvērums ir ļoti plašs, ko tomēr ierobežo minētās Direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kas atļauj uzlikt nodokļus vērtspapīru pārvedumiem.

27      Beļģijas valdība apgalvo, ka jēdziena "emisija" Komisija piedāvātā interpretācija un tēze, ka pārvedumam ir nepieciešams jau pastāvošs īpašnieks, nav atbalstāma. Jēdzienā "vērtspapīru emisija" neietilpst vērtspapīru pirmreizējā iegūšana personas, kas uz tiem parakstījusies, īpašumā, bet gan tas attiecas tikai uz emitējošās sabiedrības darbību.

28      No 1976. gada Direktīvas priekšlikuma izriet, ka "vērtspapīru emisija" ir jāsaprot kā šo vērtspapīru pirmā cesija un tajā neietilpst to pirmreizējā iegūšana. Tā kā šis priekšlikums nekad nav bijis pieņemts, dalībvalstīm ir atļauts iekasēt nodokļus no vērtspapīru pirmreizējas iegūšanas. Turklāt no 1998. gada 17. decembra sprieduma lietā Codan (C-236/97, Recueil 1998, I-8679. lpp.) izriet, ka Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jēdziens "pārvedums" ir jāinterpretē paplašināti un ka minētajā normā ietvertā atkāpe attiecas uz visa veida vērtspapīru pārvedumiem, tajā skaita arī vērtspapīru cesijām biržā.

29      Beļģijas valdība norāda, ka 1976. gada Direktīvas priekšlikuma 4. panta 1. punkts iestājās pret Direktīvas 69/335 11. pantā minēto vispārējo aizliegumu, tomēr no tajā minētās atšķirības starp vērtspapīru emisiju un to iegūšanu izriet, ka tikai pati emisija nav apliekama ar nodokļiem. Šis aizliegums neattiecas uz otro operāciju, kas ietilpst Direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā atkāpē.

30      Šajā sakarā Beļģijas valdība piebilst, ka no iepriekš minētajiem spriedumiem Dansk Sparinvest un Maxi Di izriet, ka Direktīvas 69/335 11. pantā minētais aizliegums uzlikt nodokļus attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, t. i., emitentiem, un ka investoru vai pirmo ieguvēju aplikšanas ar nodokļiem fakts nav pretrunā šai normai. Tomēr gadījumos, kad biržas operāciju nodoklis būtu jāmaksā tikai investoriem, Beļģijas likumdošana faktiski neapliek ar nodokļiem vērtspapīru emisijas operāciju visā tās kopumā.

 Tiesas vērtējums

31      Lai spriestu par Komisijas pirmo iebildumu, ir jāatgādina, ka Direktīvas 69/335 11. panta a) apakšpunkts aizliedz uzlikt nodokļus akciju, citu kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru vai to sertifikātu izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem neatkarīgi no tā, kas tos emitē.

32      Kaut arī, kā to apgalvo Beļģijas valdība, minētā norma skaidri nemin akciju, citu kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru pirmreizējo iegūšanu, tomēr, kā to norāda ģenerāladvokāts savu secinājumu 14. punktā, atļaut uzlikt nodokļus vai nodevas sākotnēji emitētu vērtspapīru pirmreizējai iegūšanai faktiski nozīmētu uzlikt nodokļus pašai emisijai, jo attiecībā uz kapitāla piesaistīšanu tā ir visa operācijas kopuma neatņemama daļa. Praksē vērtspapīru emisija pati par sevi ir nepietiekama un tai ir nozīme tikai tad, kad šie vērtspapīri pāriet ieguvēju īpašumā.

33      Lai Direktīvas 69/335 11. panta a) apakšpunktam būtu lietderīga iedarbība, jēdzienā "emisija" šīs normas kontekstā ir jāietilpst vērtspapīru pirmreizējai iegūšanai to emisijas ietvaros.

34      Šo apgalvojumu neietekmē Beļģijas Karalistes minētie argumenti.

35      Vispirms, aplūkojot pirmo argumentu, saskaņā ar kuru, Direktīvas 69/335 11. panta a) apakšpunktam skaidri neminot vērtspapīru pirmo pārvedumu pēc to emisijas, uz šo darbību neattiecas minētajā normā paredzētais aizliegums, ir jānorāda, ka, no vienas puses, attiecībā uz pirmreizējo vērtspapīru iegūšanu "emisijas ietvaros" 1976. gada Direktīvas priekšlikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka pirmreizējā vērtspapīru iegūšana ir visas vērtspapīru emisijas operācijas neatņemama un nedalāma sastāvdaļa. No otras puses, apstāklis, ka Komisija, pienācīgi ņemot vērā minētā 11. panta a) apakšpunkta atšķirīgas interpretācijas vai piemērošanu, ir vēlējusies nodrošināt vienveidīgu direktīvu piemērošanu attiecībā uz tām pašām operācijām, nosakot precīzāku "vērtspapīru emisijas" definīciju, nevar ietekmēt konstatēto – ka ekonomiski pirmreizējā vērtspapīru iegūšana to emisijas ietvaros ir uzskatāma par daļu no šīs emisijas.

36      Otrkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru biržas operāciju nodoklis neietilpst Direktīvas 69/335 piemērošanas jomā, jo minētā nodokļa maksātāji nav šajā Direktīvā minētās kapitālsabiedrības, bet gan investori, pietiek konstatēt, ka aizliegums iekasēt nodokļus, kas nav kapitāla nodokļi un attiecīgās Direktīvas 12. pantā minētie nodokļi un nodevas, attiecas tikai uz skaidri minētām darbībām ar kapitālu, un līdz ar to nav jāprecizē nodokļa maksātāja identitāte.

37      Treškārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru biržas operāciju nodoklis ir vērtspapīru pārveduma nodoklis Direktīvas 69/335 12. panta a) apakšpunkta nozīmē, uz kuru šajā sakarā attiecas minētajā normā paredzētā atkāpe, ir jānorāda, ka līdzīgi visiem izņēmumiem minētā atkāpe ir jātulko sašaurināti un tā nevar atņemt principam, no kura ir pieļauta atkāpe, lietderīgo iedarbību.

38      Tomēr interpretēt Direktīvas 69/335 12. panta a) apakšpunktā minēto jēdzienu "pārvedums" tādā veidā, kā to piedāvā Beļģijas valdība, nozīmētu atņemt 11. panta a) apakšpunktam lietderīgo iedarbību, jo emisiju, kura saskaņā ar šo normu nav apliekama ar nodokļiem vai nodevām, kas nav kapitāla nodokļi, tomēr varētu aplikt ar nodokli vai nodevām, jo sākotnēji emitēti vērtspapīri to emisijas ietvaros jebkurā gadījumā tiek "pārvesti" ieguvējiem.

39      Līdz ar to pirmreizējā vērtspapīru iegūšana to emisijas ietvaros nav uzskatāma par "pārvedumu" Direktīvas 69/335 12. panta a) apakšpunkta nozīmē, un līdz ar to šajā normā minētā atkāpe neattiecas uz nodokli, kas tiek uzlikts šāda veida pirmreizējai iegūšanai.

40      Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāatzīst, ka biržas operāciju nodoklis, kad tas tiek uzlikts jauniem vērtspapīriem, kas izveidoti sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas, ir uzskatāms par nodokli Direktīvas 69/335 11. panta a) apakšpunkta nozīmē, kura iekasēšanu aizliedz minētā norma.

41      Tādējādi pirmais Komisijas iebildums ir pamatots.

 Par iebildumu, kas ir saistīts ar uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli


 Pušu argumenti

42      Attiecībā uz šo nodokli Komisija apgalvo, ka tās minētie argumenti attiecībā uz biržas operāciju nodokli mutatis mutandis attiecas arī uz uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli. Tomēr tā precizē, ka tas ir pretrunā Direktīvas 69/335 11. pantam tikai tad, kad ar to tiek aplikta vērtspapīru nodošana to emisijas ietvaros.

43      Beļģijas valdība vispirms norāda, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi savu argumentāciju attiecībā uz uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokļa neatbilstību Direktīvas 69/335 11. pantam. Vienkārša atsauce uz argumentāciju, kas veikta attiecībā uz biržas operāciju nodokli, ir nepietiekama, jo šie abi nodokļi būtiski atšķiras.

44      Beļģijas valdība apgalvo, ka uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodoklis, kura mērķis ir novērst vērtspapīru nodošanu materializētā formā un veicināt vērtspapīru ieskaitīšanu finanšu instrumentu kontos, ievēro Direktīvas 69/335 11. pantā paredzēto aizliegumu, jo tikai materializētu vērtspapīru nodošana tiek aplikta ar nodokli. Tomēr šī operācija ir autonoma un tā nav atkarīga no vērtspapīru emisijas. Faktiski gadījumā, ja emitētie vērtspapīri ir vārda vērtspapīri, dematerializēti vērtspapīri vai arī tie ir ieskaitīti finanšu instrumentu kontā finanšu iestādē, tad tiem netiek uzlikts minētais nodoklis. Turklāt uzrādītāja vērtspapīru nodošana nav arī uzskatāma par vērtspapīru "laišanu tirgū" vai "darījumiem ar tiem" Direktīvas 69/335 11. panta nozīmē.

45      Nobeigumā Beļģijas valdība norāda, ka Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atkāpe attiecas uz nodokļa uzlikšanu uzrādītāja vērtspapīru nodošanai, jo jēdziens "pārvedums", ko Tiesa ir interpretējusi iepriekš minētajā spriedumā Codan, attiecas gan uz vērtspapīru juridisku piešķiršanu, gan to materiālu nodošanu.

 Tiesas vērtējums

46      Ir jānorāda, ka Komisijas iebildums attiecas uz uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli, kas tiek uzlikts vērtspapīru nodošanai materiālā veidā to emisijas ietvaros.

47      Kaut arī, kā to pareizi norāda Beļģijas valdība, uzrādītāja vērtspapīru emisija netiek aplikta ar minēto nodokli, tomēr šāda veida vērtspapīru nodošana materiālā veidā pirmajiem ieguvējiem ir uzskatāma par emisijas neatņemamu sastāvdaļu Direktīvas 69/335 11. panta a) apakšpunkta nozīmē šī sprieduma 35. punktā minēto iemeslu dēļ.

48      Ir jāpiebilst, ka Direktīvas 69/335 12. panta a) apakšpunktā minētā atkāpe neattiecas uz uzrādītāja vērtspapīru materiālu nodošanu pirmajiem ieguvējiem, un atbilstoši šī sprieduma 37. punktam jēdziens "pārvedums" ir jāinterpretē sašaurināti un tas nevar attiekties uz jauno vērtspapīru pirmreizējo nodošanu materiālā veidā šī sprieduma 38. punkta minēto iemeslu dēļ.

49      Pretēji Beļģijas valdības teiktajam, šis apgalvojums nav pretrunā Direktīvas 69/335 12. panta a) apakšpunkta interpretācijai, ko Tiesa ir veikusi iepriekš minētajā spriedumā Codan.

50      Kā to norāda ģenerāladvokāts savu secinājumu 38. punktā, minētajā spriedumā Tiesa nav atbalstījusi termina "vērtspapīru pārvedumi" paplašinātu interpretāciju, bet ir tikai sniegusi vienveidīgu interpretāciju Direktīvas 69/335 redakcijai dažādās valodās to atšķirības gadījumā, nospriežot, ka 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts nav interpretējams tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstīm iekasēt nodokļus tikai no biržas operācijām, kā to paredzēja minētās Direktīvas redakcija vācu un dāņu valodā.

51      Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāatzīst, ka uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodoklis, kad tas tiek uzlikts jauno vērtspapīru pirmreizējai nodošanai materializētā veidā, ir uzskatāms par nodokli, kura uzlikšanu aizliedz Direktīvas 69/335 11. panta a) apakšpunkts.

52      Tādējādi arī otrais Komisijas iebildums ir pamatots.

53      Līdz ar to ir jāatzīst, ka:

–        apliekot ar biržas operāciju nodokli parakstīšanos Beļģijā uz jauniem vērtspapīriem, kas izveidoti sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas, un

–        apliekot ar uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli uzrādītāja vērtspapīru nodošanu materializētā formā attiecībā uz Beļģijas valsts vai ārvalstu fondiem gadījumos, kad tiek izveidoti jauni vērtspapīri sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas,

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 69/335/EEK 11. pants.

 Par tiesāšanās izdevumiem

54      Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Ar šādu pamatojumu

TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)      -       apliekot ar biržas operāciju nodokli parakstīšanos Beļģijā uz jauniem vērtspapīriem, kas izveidoti sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas, un

–        apliekot ar uzrādītāja vērtspapīru nodošanas nodokli uzrādītāja vērtspapīru nodošanu materializētā formā attiecībā uz Beļģijas valsts vai ārvalstu fondiem gadījumos, kad tiek izveidoti jauni vērtspapīri sakarā ar sabiedrības vai ieguldījumu fonda izveidošanu vai pēc kapitāla palielināšanas, vai pēc parāda kapitalizācijas,

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek 11. pants Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK;

2)     Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Timmermanss

Gulmans

 Šintgens

Makena

 

Kolnerika

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 15. jūlijā.

Sekretārs

 

       Otrās palātas priekšsēdētājs

R. Grass [R. Grass]

K. V. A. Timmermanss

* Tiesvedības valoda – franču.