Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-157/05

Winfried L. Holböck

pret

Finanzamt Salzburg-Land

(Verwaltungsgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kapitāla brīva aprite – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ienākuma nodoklis – Dividenžu izmaksāšana – Trešā valstī saņemtie ienākumi no kapitāla

Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 24. maija spriedums 

Sprieduma kopsavilkums

1.     Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma

(EKL 43. un 56. pants)

2.     Kapitāla brīva aprite – Kapitāla aprites uz vai no trešām valstīm ierobežojumi

(EKL 56. pants un 57. panta 1. punkts)

1.     Uz valsts tiesisko regulējumu, kas saņemtajām dividendēm piemēro nodokli, kura likme ir atkarīga no tā, vai to izcelsme ir šajā vai citā valstī, neatkarīgi no dalības apmēra, kas akcionāram ir izsniedzējā sabiedrībā, var attiekties gan EKL 43. pants par brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan EKL 56. pants par kapitāla brīvu apriti.

Tomēr uz noteikumiem Līguma nodaļā par tiesībām veikt uzņēmējdarbību nevar atsaukties situācijā, kurā akcionārs saņem dividendes no trešā valstī dibinātas sabiedrības. Minētajā nodaļā nav neviena noteikuma, kas būtu piemērojams situācijām, kas attiecas uz dalībvalsts pilsoņa vai atbilstoši dalībvalsts tiesiskajam regulējumam dibinātas sabiedrības uzņēmējdarbību trešā valstī.

(sal. ar 24., 28. un 29. punktu)

2.     EKL 57. panta 1. punkts ir interpretējams tā, ka EKL 56. pants neliedz dalībvalstij piemērot valsts tiesisko regulējumu, kas pastāv 1993. gada 31. decembrī un kas, kaut arī atbilstoši šim tiesiskajam regulējumam akcionāram, kas saņem dividendes no šajā dalībvalstī reģistrētās sabiedrības, ir jāmaksā nodokļi ar likmi, kas ir puse no vidējās nodokļu likmes, akcionāram, kas saņem dividendes no sabiedrības, kas reģistrēta trešā valstī un kurā tam ir dalība divu trešdaļu no akciju kapitāla apmērā, piemēro parasto ienākumu nodokļa likmi.

Pat pieņemot, ka šāds akcionārs var pamatoti atsaukties uz EKL 56. pantu, kapitāla brīvas aprites ierobežojumam, kas ietekmē tiešās investīcijas, piemēram, nelabvēlīgāks nodokļu režīms pret ārvalsts izcelsmes dividendēm, ir piemērojams EKL 57. panta 1. punkts, ciktāl šāds ierobežojums attiecas uz dalību, lai izveidotu vai saglabātu ilgstošas un tiešas ekonomiskas attiecības starp akcionāru un attiecīgo sabiedrību un kas ļauj akcionāram faktiski piedalīties akciju sabiedrības vadībā vai kontrolē, kā tas ir gadījumā, kurā pastāv nelabvēlīgāks nodokļu režīms pret ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas attiecas uz dalību divu trešdaļu apmērā no tās sabiedrības akciju kapitāla, kas izmaksā dividendes.

(sal. ar 36.–38., 44., 45. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2007. gada 24. maijā (*)

Kapitāla brīva aprite – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ienākuma nodoklis – Dividenžu izmaksāšana – Trešā valstī saņemtie ienākumi no kapitāla

Lieta C-157/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Verwaltungsgerichtshof (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 28. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 7. aprīlī, tiesvedībā

Winfried L. Holböck

pret

Finanzamt Salzburg-Land.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), tiesneši R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Dž. Arestis [G. Arestis], J. Malenovskis [J. Malenovský] un T. fon Danvics [T. von Danwitz],

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       Holbeka [Holböck] vārdā – V. D. Arnolds [W.-D. Arnold], Rechtsanwalt,

–       Spānijas valdības vārdā – N. Diasa Abada [N. Díaz Abad], pārstāve,

–       Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un K. Jurgensena [C. Jurgensen], pārstāvji,

–       Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un M. de Hrāfe [M. de Grave], pārstāvji,

–       Apvienotās Karalistes valdības vārdā – M. Bezels [M. Bethell], pārstāvis, kam palīdz T. Vards [T. Ward], barrister,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – R. Liāls [R. Lyal] un G. Brauns [G. Braun], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz EKL 56.–58. panta interpretāciju.

2       Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Holbeku un Finanzamt Salzburg-Land [Zalcburgas zemes Finanšu pārvalde] par tādu dividenžu aplikšanu nodokli, kas iegūtas no trešā valstī reģistrētas sabiedrības.

 Atbilstošās tiesību normas

3       Austrijas 1988. gada Likuma par ienākuma nodokli (Einkommensteuergesetz 1988, BGBl400/1988, turpmāk tekstā – “EStG 1988”) 37. panta 1. un 4. pants pirms tā grozīšanas ar 1993. gada Likumu par nodokļu reformu (Steuerreformgesetz 1993, BGBl818/1993) noteica:

“1.      Nodokļu likme tiek samazināta:

–       ienākumiem no peļņas sadales (4. punkts) [..] līdz pusei no vidējās nodokļu likmes, kas piemērojama ienākumu summai;

[..].

4.      Ienākumi no dalības ir:

1)      faktiska akciju dividenžu vai vietējās kapitālsabiedrības vai vietējo kooperatīvu ar tirdzniecības mērķi daļu sadale;

[..].”

4       Pēc grozījumiem ar 1993. gada Likumu par nodokļu reformu iepriekšējā punktā minētās tiesību normas teksts bija formulēts šādi:

“1.      Nodokļu likme tiek samazināta:

3)      ienākumiem, kas balstīti uz dalību (4. punkts) [..], līdz pusei no vidējās nodokļu likmes, kas piemērojama ienākumu summai.

[..]

4.      Ienākumi no dalības ir:

1)      ienākumi no daļām:

a)      jebkāda veida peļņa no dalības vietējās kapitālsabiedrībās vai no vietējiem kooperatīviem ar tirdzniecības mērķi akciju formā vai no sabiedrību daļām [..];

[..].”

5       Atbilstoši šim valsts tiesiskajam regulējumam par ienākuma nodokli (turpmāk tekstā – “valsts tiesiskais regulējums”) vietējās sabiedrības peļņas daļa, kas piešķirta fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Austrijā, ir apliekama ar līdz pusei samazinātu nodokļu likmi (“Hälftesteuersatz”).

6       Turpretī ārvalsts akciju sabiedrības fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Austrijā, piešķirtā peļņas daļas ir apliekama ar parasto ienākuma nodokli.

7       Runājot par peļņas faktiskas sadales aplikšanu ar nodokļiem, ne 1993. gada Likums par nodokļu reformu, ne 1996. gada Likums par strukturālu pielāgošanu (Strukturanpassungsgesetz, BGBl201/1996) nav grozījis tiesisko stāvokli attiecībā uz laikposmu pēc 1993. gada 31. decembra.

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

8       Holbeks dzīvo Austrijā, kur atrodas arī viņa interešu centrs. Viņš ir direktors sabiedrībai CBS Conmeth Business Systems GmbH, kuras juridiskā adrese ir Austrijā un kura tirgo kosmētiskas preces.

9       Vienīgā minētās sabiedrības akcionāre ir CBS Conmeth Business Systems AG, kuras juridiskā adrese ir Šveicē. Holbekam pieder divas trešdaļas no šās sabiedrības akciju kapitāla.

10     Tā kā viņam ir dalība sabiedrības CBS Conmeth Business Systems AG kapitālā, laikposmā no 1992. līdz 1996. gadam Holbeks saņēma dividendes. Kā ienākumi no kapitāla šīs dividendes Austrijā tika apliktas ar pilnu ienākuma nodokli.

11     Ņemot vērā, ka šo nodokļu iekasēšana šķita problemātiska, Finanzlandesdirektion für Salzburg [Zalcburgas zemes Finanšu direkcija] – ko vēlāk aizstāja Finanzamt Salzburg-Land – ar 2000. gada 3. jūlija lēmumu lika izveidot Holbeka īpašumam nodrošinājumu, kas nodrošinātu viņa ienākuma nodokļa parādu segšanu par laikposmu no 1992. līdz 1996. gadam par kopējo summu ATS 118 944 088. Prasītājs pamata prāvā cēla Verwaltungsgerichtshof [Federālā Administratīvā tiesa] prasību par šo lēmumu.

12     Savā prasības pieteikumā Holbeks apgalvo, ka uz dividenžu pārrobežu maksājumu, ko veic Šveices sabiedrība tās daļu īpašniekam Austrijā, attiecas EKL 56. pants, kas nepieļauj nekādus kapitāla aprites ierobežojumus, tostarp dalībvalstu un trešo valstu starpā. Tas, ka valsts tiesiskais regulējums dividendēm, ko Austrijā reģistrētās sabiedrības izmaksā fiziskajām personām, piemēro nodokļu likmi, kas ir puse no vidējās likmes, tai pat laikā paredzot pilnas nodokļu likmes piemērošanu ārvalsts izcelsmes dividendēm, ir uzskatāms par atšķirīgu attieksmi, kas nekādi nav attaisnojama.

13     Iesniedzējtiesa atzīmē, ka Tiesa 2004. gada 15. jūlija spriedumā lietā C-315/02 Lenz (Krājums, I-7063. lpp.), spriežot par ienākuma no kapitāla nodokļu sistēmu Austrijā, apskatīja tikai ienākumus no kapitāla, kas nāk no citām dalībvalstīm.

14     Atsaucoties uz EKL 57. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru EKL 56. pants neliedz attiecināt uz trešām valstīm ierobežojumus, kas 1993. gada 31. decembrī pastāv valstu vai Kopienu tiesību aktos par kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ja tā ietver tiešas investīcijas, minētā tiesa uzskata, ka jēdziens “tiešas investīcijas” nav pietiekami izskaidrots.

15     Šajos apstākļos Verwaltungsgerichtshof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai tiesību normas par kapitāla brīvu apriti (EKL 56. un turpmākie panti) nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas pastāv 1993. gada 31. decembrī (un tika saglabāts pēc Austrijas pievienošanās [Eiropas Savienībai] 1995. gada 1. janvārī), saskaņā ar kuru vietējās akciju dividendes tiek apliktas ar nodokļu likmi, kas ir puse no vidējās nodokļu likmes, kas piemērojama ienākumu summai, kaut arī dividendes no akciju sabiedrības, kas reģistrēta trešā valstī (šajā gadījumā – Šveicē), kurā nodokļu maksātājam ir dalība divu trešdaļu apmērā, tiek apliktas ar parasto ienākumu nodokļa likmi?”

 Par prejudiciālo jautājumu

16     Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai EK līguma noteikumi par kapitāla brīvu apriti nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas, piemērojot akcionāriem, kas saņem dividendes no šajā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības, nodokļu likmi, kura ir puse no vidējās nodokļu likmes, dividendēm, ko izsniedz sabiedrība, kas reģistrēta trešā valstī un kurā nodokļu maksātājam pieder divas trešdaļas no šīs sabiedrības akciju kapitāla, tomēr piemēro parasto ienākuma nodokļu likmi.

17     Holbeks un Eiropas Kopienu Komisija, atsaucoties uz iepriekš minēto spriedumu lietā Lenz, uzsver, ka valsts tiesiskais regulējums ir uzskatāms par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.

18     Atšķirībā no prasītāja pamata prāvā Komisija uzskata, ka uz tādu dividenžu saņemšanu, ko izsniedz sabiedrība, kas reģistrēta trešā valstī un kurā saņēmējam akcionāram ir dalība, kas ir divas trešdaļas no akciju kapitāla, attiecas jēdziens “tiešas investīcijas” EKL 57. panta 1. punkta izpratnē. Ja minētais tiesiskais regulējums pastāvētu 1993. gada 31. decembrī, būtu jāizmanto tajā paredzētais izņēmums no aizlieguma ierobežot kapitāla apriti dalībvalstu un trešo valstu starpā, ko paredz EKL 56. pants.

19     Turpretī Francijas un Nīderlandes valdības galvenokārt apgalvo, ka valsts tiesiskais regulējums var tikt vērtēts, tikai ņemot vērā tiesību normas par brīvību veikt uzņēmējdarbību un nevis normas, kas attiecas uz kapitāla brīvu apriti. Tomēr, tā kā šī brīvība neattiecas uz dalībvalsts pilsoņa uzņēmējdarbību trešā valstī, Holbekam nav tiesību atsaukties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, lai apstrīdētu šā tiesiskā regulējuma piemērošanu dividendēm, ko viņš ir saņēmis no Šveicē reģistrētas sabiedrības, kurā tam pieder divas trešdaļas no akciju kapitāla.

20     Gadījumā, ja valsts tiesiskais regulējums tiks izvērtēts no kapitāla brīvas aprites aspekta, šīs valdības, kā arī Apvienotās Karalistes valdība pievienojas Komisijas nostājai, saskaņā ar kuru uz šādu tiesisko regulējumu jebkurā gadījumā attiecas izņēmums, ko paredz EKL 57. panta 1. punkts.

21     Iesākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan tiešie nodokļi ir dalībvalstu kompetencē, dalībvalstīm tā tomēr ir jāīsteno, ievērojot Kopienu tiesības (2000. gada 6. jūnija spriedums lietā C-35/98 Verkooijen, Recueil, I-4071. lpp., 32. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Lenz, 19. punkts, un 2004. gada 7. septembra spriedums lietā C-319/02 Manninen, Krājums, I-7477. lpp., 19. punkts).

22     Attiecībā uz jautājumu par to, vai valsts tiesiskais regulējums attiecas uz vienu vai otru aprites brīvību, no pašreiz labi nostiprinātās judikatūras izriet, ka ir jāņem vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma priekšmets (šajā sakarā skat. 2006. gada 12. septembra spriedumu lietā C-196/04 Cadbury Schweppes un Cadbury Schweppes Overseas, Krājums, I-7995. lpp., 31.–33. punkts; 2006. gada 3. oktobra spriedumu lietā C-452/04 Fidium Finanz, Krājums, I-9521. lpp., 34. un 44.–49. punkts; 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā C-374/04 Test Claimants in Class IV of the ACT Group Litigation, Krājums, I-11673. lpp., 37.–38. punkts; 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā C-446/04 Test Claimants in the FII Group Litigation, Krājums, I-11753. lpp., 36. punkts, kā arī 2007. gada 13. marta spriedumu lietā C-524/04 Test Claimants in the Thin Cap Group Litigation, Krājums, I-2107. lpp., 26.–34. punkts).

23     Atšķirībā no to lietu apstākļiem, kurās pasludināti iepriekš minētie spriedumi Cadbury Schweppes un Cadbury Schweppes Overseas (31. un 32. punkts) un Test Claimants in the Thin Cap Group Litigation (28.–33. punkts), valsts tiesisko regulējumu nevar piemērot tikai tai dalībai, kas ļauj zināmā mērā ietekmēt sabiedrības lēmumus un noteikt tās darbību.

24     Uz valsts tiesisko regulējumu, kas saņemtajām dividendēm piemēro nodokli, kura likme ir atkarīga no tā, vai to izcelsme ir šajā vai citā valstī, neatkarīgi no dalības apmēra, kas akcionāram ir izsniedzējā sabiedrībā, var attiekties gan EKL 43. pants par brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan EKL 56. pants par kapitāla brīvu apriti (šajā sakarā skat. iepriekš minētos spriedumus lietās Test Claimants in Class IV of the ACT Group Litigation, 37. un 38. punkts, un Test Claimants in the FII Group Litigation, 36., 80. un 142. punkts).

25     Tomēr šajā gadījumā nedz viena, nedz otra minētā brīvība neliedz piemērot valsts tiesisko regulējumu.

26     Pirmkārt, attiecībā uz Līguma noteikumiem par tiesībām veikt uzņēmējdarbību ir jāatgādina, ka EKL 43. pants garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību dalībvalsts pilsoņiem citas dalībvalsts teritorijā, kas ietver tiesības sākt un veikt darbību kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība (skat. 2000. gada 13. aprīļa spriedumu lietā C-251/98 Baars, Recueil, I-2787. lpp., 27. punkts, un 2004. gada 11. marta spriedumu lietā C-9/02 De Lasteyrie du Saillant, Recueil, I-2409. lpp., 40. punkts).

27     Saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas arī ir labi nostiprināta, pat ja Līguma noteikumu par brīvību veikt uzņēmējdarbību mērķis atbilstoši to formulējumam ir uzņēmējā dalībvalstī nodrošināt tādu pašu attieksmi kā šīs valsts pilsoņiem vai sabiedrībām, tie nepieļauj, ka izcelsmes valsts kādam no saviem pilsoņiem vai sabiedrībai, kas dibināta atbilstoši tās tiesiskajam regulējumam, citā dalībvalstī rada šķēršļus uzņēmējdarbībai (skat. 2005. gada 13. decembra spriedumu lietā C-446/03 Marks & Spencer, Krājums, I-10837. lpp., 31. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Cadbury Schweppes un Cadbury Schweppes Overseas, 42. punkts).

28     Tomēr Līguma nodaļā par tiesībām veikt uzņēmējdarbību nav neviena noteikuma, kas būtu piemērojams situācijām, kas attiecas uz dalībvalsts pilsoņa vai atbilstoši dalībvalsts tiesiskajam regulējumam dibinātas sabiedrības uzņēmējdarbību trešā valstī (šajā sakarā skat. 2007. gada 10. maija rīkojumu lietā C-102/05 un B, Krājums, I-3871. lpp., 29. punkts).

29     Līdz ar to tādā situācijā, kāda ir pamata prāvā, nevar atsaukties uz minētās nodaļas noteikumiem.

30     Otrkārt, attiecībā uz Līguma noteikumiem par kapitāla brīvu apriti Tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā Lenz 20.–22. punktā ir uzskatījusi, ka valsts tiesiskais regulējums, ja tajā paredzēts piemērot no saistībām atbrīvojošo 25 % nodokļu likmi vai līdz pusei samazināto likmi ienākumiem no kapitāla, ar nosacījumu, ka šiem ienākumiem ir Austrijas izcelsme, ne tikai atturēs Austrijā reģistrētos nodokļu maksātājus no to kapitāla investēšanas ārpus šīs dalībvalsts reģistrētajās sabiedrībās, bet arī šīm sabiedrībām radīs ierobežojošas sekas, tām radot šķērsli kapitāla ievākšanai šajā valstī. Pēc Tiesas domām, šāds tiesiskais regulējums ir uzskatāms par šķērsli kapitāla brīvai apritei, ko principā aizliedz EKL 56. panta 1. punkts.

31     Tomēr, pat pieņemot, ka dalībvalsts pilsonis, kam pieder divas trešdaļas no tādas sabiedrības akciju kapitāla, kas reģistrēta trešā valstī, var pamatoti atsaukties uz aizliegumu radīt šķēršļus kapitāla brīvai apritei starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ko paredz EKL 56. panta 1. punkts, lai iebilstu pret šā tiesiskā regulējuma piemērošanu dividendēm, ko viņš saņēmis no šādas sabiedrības, šajā gadījumā, kā arī to ir atzīmējušas Francijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Komisija, uz minēto tiesisko regulējumu attiecas EKL 57. panta 1. punktā paredzētais izņēmums.

32     No EKL 57. panta 1. punkta izriet, ka EKL 56. pants neliedz attiecināt uz trešām valstīm ierobežojumus, kas 1993. gada 31. decembrī pastāv valstu vai Kopienu tiesību aktos par kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ja šī aprite ietver tiešas investīcijas, ieskaitot investīcijas nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā, finanšu pakalpojumu sniegšanā vai vērtspapīru laišanā kapitāla tirgū.

33     Kaut arī jēdziens “tiešas investīcijas” Līgumā nav definēts, tomēr Kopienu tiesībās tas ir definēts kapitāla aprites nomenklatūrā, kura ir ietverta Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas 88/361/EEK par Līguma 67. panta īstenošanu [pants atcelts ar Amsterdamas līgumu] (OV L 178, 5. lpp.) I pielikumā (iepriekš minētais spriedums lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 177. un 178. punkts).

34     Kā izriet no “tiešu investīciju” uzskaitījuma, kas ietverts pirmajā minētās nomenklatūras kategorijā un tās skaidrojošajās piezīmēs, tiešu investīciju jēdziens attiecas uz visdažādākajām investīcijām, ko veic fiziskas vai juridiskas personas un kuras palīdz izveidot vai saglabāt ilgstošas un tiešas attiecības starp personu, kas nodrošina kapitālu, un uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimniecisku darbību veikšanai (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 180. un 181. punkts).

35     Runājot par dalību jaunos vai jau pastāvošos uzņēmumos, kā ir apstiprināts skaidrojošajās piezīmēs, mērķis izveidot vai saglabāt ilgstošas ekonomiskas saiknes nozīmē, ka akcionāra īpašumā esošās akcijas vai nu saskaņā ar valsts tiesību normām par akciju sabiedrībām, vai citādā veidā sniedz tam iespēju faktiski piedalīties šīs sabiedrības vadībā vai kontrolē (iepriekš minētais spriedums lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 182. punkts).

36     Pretēji prasītāja pamata lietā apgalvotajam kapitāla brīvas aprites ierobežojumi, kas ietver tiešās investīcijas vai uzņēmējdarbību EKL 57. panta 1. punkta izpratnē, attiecas ne tikai uz valsts pasākumiem, kas, ja tos piemēro kapitāla apritei uz vai no trešām valstīm, ierobežo investīcijas vai uzņēmējdarbību, bet arī tādiem valsts pasākumiem, kas ierobežo no tā izrietošo dividenžu izmaksāšanu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 183. punkts).

37     No tā izriet, ka EKL 57. panta 1. punkts attiecas uz tādiem kapitāla aprites ierobežojumiem kā nelabvēlīgāks nodokļu režīms pret ārvalsts izcelsmes dividendēm, ja šis ierobežojums attiecas uz dalību, lai izveidotu vai saglabātu ilgstošas un tiešas ekonomiskas attiecības starp akcionāru un attiecīgo sabiedrību un kas ļauj akcionāram faktiski piedalīties akciju sabiedrības vadībā vai kontrolē (iepriekš minētais spriedums lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 185. punkts).

38     Kā to atzīmē Francijas un Nīderlandes valdības, kā arī Komisija, tāds ir gadījums, ja ir nelabvēlīgāks nodokļu režīms pret ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas attiecas uz dalību divu trešdaļu apmērā no tās sabiedrības akciju kapitāla, kura izmaksā dividendes.

39     Tomēr no EKL 57. panta 1. punkta izriet, ka dalībvalsts attiecībās ar trešām valstīm var piemērot kapitāla brīvas aprites ierobežojumus, kuri ir ietverami šī noteikuma materiālajā piemērošanas jomā, pat ja tie ir pretēji EKL 56. pantā noteiktajam kapitāla brīvas aprites principam, ar nosacījumu, ka tie ir pastāvējuši jau 1993. gada 31. decembrī (iepriekš minētais spriedums lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 187. punkts).

40     Kaut arī tā valsts tiesiskā regulējuma saturs, kas pastāv Kopienu tiesību aktā noteiktajā datumā, principā ir jānosaka valsts tiesai, Tiesa var sniegt vadlīnijas tāda Kopienu jēdziena interpretācijai, kurš ir pamatā atkāpei no Kopienu tiesībām piemērošanai noteiktā datumā “pastāvošiem” valsts tiesību aktiem (šajā sakarā skat. 1999. gada 1. jūnija spriedumu lietā C-302/97 Konle, Recueil, I-3099. lpp., 27. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 191. punkts).

41     Šajā kontekstā Tiesa ir nospriedusi, ka ikviens valsts pasākums, kas ir veikts pēc šī noteiktā datuma, tikai tāpēc vien netiek automātiski nodalīts no atkāpes ietverošā tiesiskā regulējuma, ko ieviesa ar attiecīgo Kopienu aktu. Atkāpe attiecas uz noteikumiem, kas pēc būtības ir identiski iepriekšējiem tiesību aktiem vai kas tikai samazina vai atceļ iepriekšējos tiesību aktos esošo šķērsli Kopienu tiesību un brīvību izmantošanai. Savukārt tādi tiesību akti, kas balstīti uz citādāku loģiku nekā iepriekšējās tiesības un ievieš jaunas procedūras, nav pielīdzināmi minētajā Kopienu aktā norādītajā datumā pastāvošiem tiesību aktiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Konle, 52. un 53. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, 192. punkts).

42     Šajā gadījumā valsts tiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir precizējusi, ka pamata prāvas pamatā esošo notikumu laikā nodokļu sistēma, kas Austrijā bija piemērojama dividendēm, ko izmaksā sabiedrības, kuras reģistrētas trešā valstī, bija balstīta uz EStG 1988, ko groza ar 1993. gada Likumu par nodokļu reformu, kā arī ar 1996. gada Likumu par strukturālu pielāgošanu. Tāpat no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka faktiskās peļņas sadales aplikšanas ar nodokļiem jomā tiesību aktu grozījumi pēc 1993. gada 31. decembra, salīdzinot ar tiesību nomām, ko pirms 1993. gada 31. decembra ieviesa ar EStG 1988, nav mainījuši pamata prāvas faktiem piemērojamo tiesisko regulējumu, ieskaitot laikposmu pēc šā datuma.

43     Šādos apstākļos valsts tiesiskais regulējums ir uzskatāms par pastāvējušu jau 1993. gada 31. decembrī EKL 57. panta 1. punkta izpratnē.

44     No tā izriet, ka, pat pieņemot, ka nodokļu maksātājs, kas ir tādā situācijā kā Holbeks, var atsaukties uz EKL 56. pantu, tas neliedz piemērot valsts tiesisko regulējumu tādos apstākļos, kādi ir pamata prāvā.

45     Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka EKL 57. panta 1. punkts ir interpretējams tā, ka EKL 56. pants neliedz piemērot valsts tiesisko regulējumu, kas pastāv 1993. gada 31. decembrī un kas, kaut arī atbilstoši šim tiesiskajam regulējumam akcionāram, kas saņem dividendes no šajā dalībvalstī reģistrētās sabiedrības, ir jāmaksā nodokļi ar likmi, kas ir puse no vidējās nodokļu likmes, akcionāram, kas saņem dividendes no akciju sabiedrības, kas reģistrēta trešā valstī un kurā tam ir dalība divu trešdaļu no akciju kapitāla apmērā, piemēro parasto ienākumu nodokļa likmi.

 Par tiesāšanās izdevumiem

46     Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

EKL 57. panta 1. punkts ir interpretējams tā, ka EKL 56. pants neliedz dalībvalstij piemērot valsts tiesisko regulējumu, kas pastāv 1993. gada 31. decembrī un kas, kaut arī atbilstoši šim tiesiskajam regulējumam akcionāram, kas saņem dividendes no šajā dalībvalstī reģistrētās sabiedrības, ir jāmaksā nodokļi ar likmi, kas ir puse no vidējās nodokļu likmes, akcionāram, kas saņem dividendes no akciju sabiedrības, kas reģistrēta trešā valstī un kurā tam ir dalība divu trešdaļu no akciju kapitāla apmērā, piemēro parasto ienākumu nodokļa likmi.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – vācu.