8.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 64/22 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-562/07)
(2008/C 64/33)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un I. Martinez del Peral Cagigal, pārstāvji)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, dažādi vērtēdama Spānijā saņemtās peļņas no kapitāla pieauguma nerezidentiem līdz 2006. gada 31. decembrim salīdzinājumā ar rezidentiem, Spānijas Karaliste nav izpildījumi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar EKL 39. un 56. pantu un EEZ līguma 28. un 40. pantu; |
— |
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, kas bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim, nodoklis par kapitāla pieauguma rezultātā gūto peļņu nerezidentiem bija noteikta proporcionālā nodokļa likme 35 % apmērā, savukārt rezidentiem — progresīvā nodokļa likme, ja kapitāls palika to īpašumā mazāk par vienu gadu, un proporcionālā nodokļa likme 15 % apmērā — ja kapitāls bija to īpašumā ilgāk par vienu gadu. Tādējādi nerezidentu nodokļu nasta vienmēr bija lielāka, ja tie savu īpašumu pārdeva pēc laika posma, kas ilgāks par vienu gadu pēc tā iegūšanas savā īpašumā. Ja nerezidentu īpašumā kapitāls palika mazāk par vienu gadu, nerezidentiem arī bija lielāka nodokļu nasta, izņemot gadījumus, kad rezidentiem piemērotā nodokļa likme bija lielāka nekā 35 % (kas nozīmētu ievērojamu peļņu no kapitāla pieauguma).
Komisija uzskata, ka nav objektīvas atšķirības starp šo abu nodokļu maksātāju kategorijām, tādējādi, ka lielāka nodokļa nasta nerezidentiem ir atzīstama par diskrimināciju, kas tādējādi prettiesiski ierobežo darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un kapitāla brīvu apriti, kas noteiktas EKL 39 un 56. pantā un EEZ līguma 28. un 40. pantā.