Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-153/08

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Spānijas Karalisti

Valsts pienākumu neizpilde – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – EKL 49. pants un EEZ līguma 36. pants – Tiešie nodokļi – Ienākuma nodoklis – Nodokļa atbrīvojums, kas attiecas vienīgi uz laimestiem loterijās un azartspēlēs, kuras organizē noteiktas valsts organizācijas un subjekti

Sprieduma kopsavilkums

Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti

(EKL 46. panta 1. punkts un 49. pants; EEZ līguma 36. pants)

Attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar EKL 49. pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pantu, paturot spēkā nodokļu tiesību aktus, kuros noteikts atbrīvojums no nodokļa laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko šajā dalībvalstī rīko noteiktas šajā dalībvalstī reģistrētas publiskās organizācijas un subjekti, kuri nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām, taču šāds atbrīvojums nav piešķirts laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko rīko kādā citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas publiskas organizācijas un subjekti, kuri veic tādas pašas darbības.

Citās dalībvalstīs, kas nav attiecīgā dalībvalsts, reģistrētās publiskās organizācijas vai subjekti, kas nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām un tādējādi īsteno tādus pašus mērķus, atrodas līdzīgā situācijā salīdzinājumā ar attiecīgajā dalībvalstī reģistrētām publiskām organizācijām un subjektiem.

Šajos apstākļos nodokļa atbrīvojums tiktāl, ciktāl tas ir labvēlīgāks pret šajā tiesību normā uzskaitīto organizāciju un subjektu, kas reģistrēti valsts teritorijā, izsniegtajiem laimestiem, ir diskriminējošs ierobežojums pakalpojumu sniegšanas brīvībai par sliktu citā dalībvalstī reģistrētām publiskām organizācijām un subjektiem, kas nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām un tādējādi īsteno tādus pašus mērķus, kādus īsteno pirmās dalībvalsts organizācijas un subjekti.

Tā kā attiecīgais ierobežojums ir diskriminējošs, tas var būt pamatots vienīgi tad, ja valsts likumdevēja mērķi ietilpst sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un sabiedrības veselības apsvērumos EKL 46. panta 1. punkta nozīmē un atbilst samērīguma principam.

Šajā ziņā to nevar pamatot ar tādiem mērķiem kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un krāpšanas apkarošana nodokļu jomā, jo dalībvalsts iestādes nevar pamatoti vispārēji un bez izšķirības prezumēt, ka citā dalībvalstī reģistrētās organizācijas vai subjekti veic krimināla rakstura darbības. Turklāt vispārīgs liegums šādām organizācijām un subjektiem izmantot atbrīvojuma no nodokļa priekšrocības šķiet nesamērīgs, jo tas pārsniedz noziedzības apkarošanai nepieciešamo. Saistībā ar cīņu pret atkarību no spēlēm ir jānorāda, ka nevar tikt izslēgts, ka šis mērķis varētu tikt uzskatīts par tādu, kas ietilpst sabiedrības veselības aizsardzības jēdzienā, tomēr laimestu atbrīvojums no nodokļa var drīzāk mudināt patērētājus piedalīties loterijās, spēlēs un derībās un tādēļ šis atbrīvojums nav piemērots, lai saskanīgi garantētu nospraustā mērķa sasniegšanu. Saistībā ar to, ka ieņēmumus, ko gūst subjekti, uz kuru rīkotajām spēlēm attiecas konkrētais atbrīvojums, izmanto, lai finansētu sabiedriskas nozīmes infrastruktūru un projektus, ir jānorāda, ka ekonomiski apsvērumi nepieder pie EKL 46. pantā minētajiem apsvērumiem, ar ko varētu pamatot Līgumā garantētās pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu. Tas pats attiecas uz sabiedriskās kārtības aizsardzību un patērētāju aizsardzību, kas ir primārie vispārējo interešu apsvērumi un kas tādēļ nevar pamatot diskriminējoša rakstura ierobežojumus.

No tā izriet, ka šajā lietā šāda diskriminācija nav pamatojama EKL 46. panta 1. punkta nozīmē.

Tiktāl, ciktāl EEZ līguma 36. panta tiesību normām ir tāds pats juridiskais apjoms kā EKL 49. panta tiesību normām, kuras būtībā ir identiskas, iepriekš minētie apsvērumi ir attiecināmi mutatis mutandis uz minēto pantu.

(sal. ar 33., 34., 38.–41., 43., 45. un 47.–49. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 6. oktobrī (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – EKL 49. pants un EEZ līguma 36. pants – Tiešie nodokļi – Ienākuma nodoklis – Nodokļa atbrīvojums, kas attiecas vienīgi uz laimestiem loterijās un azartspēlēs, kuras organizē noteiktas valsts organizācijas un subjekti

Lieta C-153/08

par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2008. gada 15. aprīlī cēla

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv R. Liāls [R. Lyal] un L. Locano Palačiosa [L. Lozano Palacios], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Spānijas Karalisti, ko pārstāv F. Diess Moreno [F. Díez Moreno], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič], A. Ticano [A. Tizzano], E. Levits un Ž. Ž. Kāzels [J.-J. Kasel] (referents),

ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2009. gada 16. jūlija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, paturot spēkā nodokļu tiesību aktus, kuros noteikts nodoklis visiem laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, kas organizētas ārpus Spānijas Karalistes, lai gan laimesti noteiktu veidu loterijās, spēlēs un derībās, kas organizētas Spānijas Karalistē, ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Kopienu tiesībām un it īpaši EKL 49. pantu un 1992. gada 2. maijā parakstītā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (OV 1994, L 1, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “EEZ līgums”) 36. pantu.

 Atbilstošās tiesību normas

 EK līgums un EEZ līgums

2        Atbilstoši EKL 49. panta pirmajai daļai:

“Kā paredz še turpmāk izklāstītie noteikumi, Kopienā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā Kopienas valstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai.”

3        Saskaņā ar EEZ līguma 36. panta 1. punktu:

“Šajā līgumā jebkādi pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi Līgumslēdzēju Pušu teritorijā attiecībā pret EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņiem, kas reģistrēti kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī, kura nav tā pati valsts, kurā atrodas pakalpojumu saņēmējs, ir aizliegti.” [Neoficiāls tulkojums]

 Valsts tiesiskais regulējums

4        2006. gada 28. novembra Likuma Nr. 35/2006, kas attiecas uz fizisku personu ienākuma nodokli un ar ko daļēji groza likumus par sabiedrību ienākuma, nerezidentu ienākuma un īpašuma nodokļiem (2006. gada 29. novembra BOE Nr. 285, 41734. lpp.; turpmāk tekstā – “likums par ienākuma nodokli”), 7. pantā ir noteikts:

“Turpmāk minētie ienākumi ir atbrīvoti no nodokļiem:

[..]

ñ) Laimesti, kuri gūti loterijās un derībās, ko rīko valsts uzņēmums Loterías y Apuestas del Estado (Loteriju un derību valsts organizācija, turpmāk tekstā – “LAE”) un autonomo kopienu iestādes vai subjekti, kā arī laimesti, kuri gūti mantu loterijās, ko rīko Spānijas Sarkanais Krusts, un azartspēļu veidos, ko atļauts rīkot Organización Nacional de Ciegos Españoles (Spānijas Neredzīgo personu organizācija, turpmāk tekstā – “ONCE”).

[..]”

5        Saskaņā ar likuma par ienākuma nodokli citām tiesību normām, it īpaši tā 33. panta 1. punktu, 45. pantu un 63. panta 1. punktu, laimestus, kuri gūti loterijās, azartspēlēs un derībās, ko rīko citas Spānijā vai ārvalstīs reģistrētas struktūras, tostarp tās, kuras reģistrētas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, pievieno apliekamajai bāzei un uz tiem attiecas progresīvā ienākuma nodokļa likme.

 Pirmstiesas procedūra

6        Ar 2006. gada 4. aprīļa brīdinājuma vēstuli Komisija informēja Spānijas Karalisti par to, ka tā uzskata, ka nodokļu režīms, ko saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem piemēro laimestiem, kuri gūti loterijās, azartspēlēs un derībās, ko rīko ārpus šīs dalībvalsts, nav saderīgs ar EKL 49. pantu un EEZ līguma 36. pantu, jo šos laimestus apliek ar lielākiem nodokļiem nekā laimestus, kas gūti noteiktās Spānijas loterijās un azartspēlēs, un aicināja minēto valsti tai par šo jautājumu nosūtīt savus apsvērumus.

7        Savā atbildē Spānijas Karaliste norādīja, ka attiecīgais atbrīvojums ir piemērojams tikai noteiktos gadījumos un ir saistīts ar īpašo raksturu, kas piemīt noteiktiem rīkotājiem subjektiem. Nekāda diskriminācija nepastāv, jo Spānijā reģistrēti loteriju rīkotāji kopumā atrodas tādā pašā situācijā kā tie, kuri nav reģistrēti Spānijā. Lai pamatotu attiecīgo atbrīvojumu, Spānijas Karaliste atsaucās uz cīņu pret šāda veida darbību negatīvajām sekām un plašo rīcības brīvību, kas dalībvalstīm ir attiecībā uz šāda veida azartspēļu reglamentēšanu.

8        2006. gada 15. decembrī Komisija izdeva argumentētu atzinumu, kurā tā aicināja Spānijas Karalisti veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai divu mēnešu laikā pēc tam, kad tas tai darīts zināms, nodrošinātu atbilstību argumentētajam atzinumam.

9        Ar 2007. gada 22. februāra vēstuli Spānijas valdība informēja Komisiju, ka tā saglabā savu nostāju. Attiecīgajos Spānijas tiesību aktos nav paredzēta nekāda diskriminācija tādu iemeslu dēļ kā loteriju vai azartspēļu rīkotāju pilsonība, dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta, un tos pamato patērētāju un sabiedriskās kārtības aizsardzības apsvērumi.

10      Komisija, nebūdama apmierināta ar Spānijas Karalistes atbildi, nolēma celt šo prasību.

 Par prasību

 Lietas dalībnieku argumenti

11      Komisija norāda, ka, ņemot vērā Tiesas judikatūru pakalpojumu brīvības sniegšanas jomā, it īpaši 2003. gada 13. novembra spriedumu lietā Lindman (C-42/02, Recueil, I-13519. lpp.), likums par ienākuma nodokli ir diskriminējošs, jo tas padara pakalpojumu sniegšanu starp Spānijas Karalisti un citām dalībvalstīm grūtāku salīdzinājumā ar pakalpojumu sniegšanu vienīgi pašā Spānijas Karalistē un var atturēt personas, kas ir Spānijas rezidentes, piedalīties loterijās, kuru organizatori ir reģistrēti citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs.

12      Protams, attiecīgais atbrīvojums tiešām neattiecas uz visiem Spānijā reģistrētajiem loteriju un azartspēļu rīkotājiem, bet tikai uz dažiem konkrētiem subjektiem. Tomēr šis atbrīvojums sakarā ar to, ka tas dod labumu vienīgi šajā dalībvalstī reģistrētiem subjektiem, ir diskriminējošs.

13      Rīcības brīvība, kas pieder dalībvalstīm, lai reglamentētu šāda veida darbību, neļauj pamatot atbrīvojumu, kas noteikts likumā par ienākuma nodokli. Faktiski ar šo normu tā vietā, lai labvēlīga nodokļu režīma piešķiršanai paredzētu konkrētas iezīmes, atbrīvojums tiek piešķirts tikai dažiem precīzi noteiktiem subjektiem, lai gan tas līdzīgu pakalpojumu sniegšanu atļauj citiem subjektiem, uz kuriem šis labvēlīgais nodokļu režīms neattiecas un starp kuriem ir tāda paša veida subjekti, kas atrodas citās dalībvalstīs, vai subjekti, kam ir tādi paši mērķi kā šajā likumā minētajiem Spānijas subjektiem.

14      Turklāt, kā izriet no iepriekš minētā sprieduma lietā Lindman 25. punkta, pamatojumam, kuru var izvirzīt dalībvalsts, ir jāpievieno šī ierobežojošā valsts pieņemtā pasākuma piemērotības un samērīguma analīze. Tomēr šajā lietā Spānijas Karaliste nav iesniegusi nekādu informāciju, kas varētu pamatot apstrīdēto atbrīvojumu.

15      Komisija arī norāda, ka tāds pasākums kā atbrīvošana no nodokļiem nav vispiemērotākais līdzeklis Spānijas valdības izvirzītā mērķa sasniegšanai, proti, atturēt no spēlēm, bet minētais atbrīvojums drīzāk mudinot pilsoņus piedalīties šajās spēlēs.

16      Attiecībā uz tādiem mērķiem kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un krāpšanas apkarošana nodokļu jomā Komisija apgalvo, ka nesaprot, kā šajā gadījumā aplūkojamais atbrīvojums no nodokļiem varētu sekmēt minēto mērķu īstenošanu, kā to norāda Spānijas Karaliste. Komisija, tieši pretēji, uzskata, ka cīņa pret šādu praksi vajadzības gadījumā varētu pamatot attiecīgā atbrīvojuma atcelšanu, bet nekādā gadījumā tā paturēšanu spēkā. Tā piebilst, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pasākumi jau garantē pietiekami ievērojamu aizsardzības līmeni, kas padara par nenoderīgiem pasākumus, par kādiem ir runa šajā lietā.

17      Attiecībā uz nepieciešamību saskaņā ar Spānijā pieņemtajiem noteikumiem nodrošināt patērētāju aizsardzību Komisija uzskata, ka nevar pamatoti apgalvot, ka šo aizsardzību apdraud apstāklis, ka attiecīgās loterijas rīko citās dalībvalstīs reģistrēti subjekti. Tāpat arī nevarot pamatoti argumentēt, ka atbrīvojuma piemērošanas paplašināšana veicinātu darbības, kas nenodrošina pietiekamu patērētāju aizsardzību. Papildus tam, ka attiecīgās darbības jau tiek reglamentētas katrā dalībvalstī, pastāvot dažādi kontroles mehānismi, ar kuriem šo aizsardzību var nodrošināt un kuri ir saderīgi ar Kopienu tiesībām.

18      Katrā ziņā Spānijas tiesiskais regulējums ir diskriminējošs, un to tādēļ nevar uzskatīt par saderīgu ar EK līgumu un EEZ līgumu.

19      Spānijas Karaliste apstrīd, ka nebūtu izpildījusi pienākumus, norādot, pirmkārt, ka attiecīgais atbrīvojums no nodokļiem nav uzskatāms par diskriminējošu ierobežojumu. Minētais atbrīvojums, kura piemērošanas joma esot personīga, jo tas attiecas tikai uz noteiktām valsts vai autonomo kopienu iestādēm, Spānijas Sarkano Krustu un Spānijas Valsts neredzīgo organizāciju, radot atšķirīgu attieksmi pret tiem, uz kuriem tas neattiecas. Tomēr šāda atšķirīga attieksme neesot ne diskriminējoša, ne pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, jo subjekti, uz kuriem strīdīgais noteikums neattiecas, neesot tādā pašā situācijā kā tie, kuri ietilpst tā piemērošanas jomā.

20      Spānijas valdība precizē, ka atbrīvojuma piemērošanas joma neietver visus laimestus, kuri gūti loterijās un azartspēlēs, ko rīko Spānijā vai ko rīko subjekti, kuri ir Spānijas rezidenti. Piemēram, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas strīdīgais noteikums, laimestus, kurus izmaksā spēlēs, ko rīko subjekti rezidenti, apliek ar tādiem pašiem nodokļiem kā laimestus, kurus izmaksā spēlēs, ko rīko nerezidenti. No tā izriet, ka nevar secināt, ka strīdīgais noteikums rada vai var radīt diskrimināciju pret loteriju organizācijām, kas nav reģistrētas Spānijā. Pret subjektiem nerezidentiem, kam ir tādas pašas iezīmes kā tiem, kuri uzskaitīti attiecīgajā Spānijas noteikumā, nav nekādas diskriminācijas, jo atbrīvojuma piemērošanas joma tajā netiek definēta atkarībā no kaut kādām konkrētām iezīmēm un tātad tajā nav minēti tādi jēdzieni kā subjektu pilsonība, dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta.

21      Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, judikatūra, kas izriet no iepriekš minētā sprieduma lietā Lindman, šajā gadījumā neesot piemērojama, jo atšķirībā no Somijas tiesību aktiem, kuri tika izskatīti minētajā lietā, Spānijas tiesiskajā regulējumā principā paredzēts, ka laimesti no azartspēlēm ir apliekami ar ienākuma nodokli neatkarīgi no vietas, kurā tās rīkotas, un no to rīkotāja dzīvesvietas.

22      Pakārtoti Spānijas valdība norāda, ka pat tad, ja pieņemtu, ka šajā gadījumā aplūkojamais atbrīvojums būtu jāuzskata par diskriminējošu ierobežojumu pakalpojumu sniegšanas brīvībai, šo ierobežojumu, ievērojot attiecīgo darbību īpatnības, var pamatot ar sabiedriskās kārtības apsvērumiem un tādiem iemesliem kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un krāpšanas apkarošana nodokļu jomā, kā arī ar patērētāju aizsardzības mērķiem.

23      Runājot, pirmkārt, par sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Spānijas Karaliste uzskata, ka tiktāl, ciktāl šajā gadījumā aplūkojamais tiesiskais regulējums ir salīdzināms ar tiem, ko Tiesa izskatīja lietās, kurās tika pieņemts 1994. gada 24. marta spriedums lietā C-275/92 Schindler (Recueil, I-1039. lpp.) un 1999. gada 21. septembra spriedums lietā C-124/97 Läärä u.c. (Recueil, I-6067. lpp.), kā arī 1999. gada 21. oktobra spriedums lietā C-67/98 Zenatti (Recueil, I-7289. lpp.), argumentācija, kuru Tiesa izmantoja minētajos spriedumos, ir piemērojama arī šajā gadījumā.

24      No šiem spriedumiem it īpaši izriet, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība loteriju un citu azartspēļu jomā saistībā ar patērētāju un sabiedriskās kārtības aizsardzību.

25      Strīdīgais atbrīvojums tika pieņemts tieši sabiedriskās kārtības aizsardzības nolūkā, proti, no vienas puses, lai kopumā atturētu no spēlēm, ieviešot principu, kas paredz šāda veida ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, un, no otras puses, lai piešķirtu noteiktas priekšrocības laimestiem, kas gūti valsts iestāžu rīkotās loterijās un spēlēs, jo tās dod noteiktu labumu sabiedrībai.

26      Runājot, otrkārt, par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un krāpšanas apkarošanu nodokļu jomā, Spānijas Karaliste norāda, ka šo mērķu īstenošana tiktu nopietni apdraudēta, ja strīdīgais atbrīvojums būtu jāpiemēro laimestiem, kuri gūti spēlēs, ko rīko noteiktas publiskas vai palīdzības organizācijas, uz kurām neattiecas Spānijas tiesību akti, jo nodokļu administrācijai nebūtu iespējas šos ienākumus kontrolēt tādā pašā veidā, kā tā to dara pašlaik.

27      Runājot, treškārt, par patērētāju aizsardzību, Spānijas valdība atgādina, ka Spānijā loteriju un azartspēļu rīkošana ir darbība, uz ko attiecas tiesiskais regulējums, kura mērķis ir aizsargāt spēlētāju tiesības un intereses, nodrošinot spēkā esošā regulējuma nepārtrauktu piemērošanu. Aplūkojamā atbrīvojuma attiecināšana uz subjektiem, kas nav pakļauti minēto spēļu rīkošanas regulējumam, izraisītu patērētāju aizsardzības līmeņa pazemināšanos. Tādēļ minēto atbrīvojumu pamato nepieciešamība nodrošināt tādu patērētāju aizsardzību, kādu Spānijas iestādes uzskata par atbilstošu, un Tiesa šādu pamatojumu esot plaši atzinusi savā judikatūrā.

 Tiesas vērtējums

 Par nevienlīdzīgas attieksmes, kas balstīta uz pilsonību, pastāvēšanu

28      Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai arī tiešā aplikšana ar nodokļiem ir dalībvalstu kompetencē, tām šī kompetence tomēr ir jāīsteno, ievērojot Kopienu tiesības (1995. gada 11. augusta spriedums lietā C-80/94 Wielockx, Recueil, I-2493. lpp., 16. punkts; 1998. gada 16. jūlija spriedums lietā C-264/96 ICI, Recueil, I-4695. lpp., 19. punkts; 1999. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-311/97 Royal Bank of Scotland, Recueil, I-2651. lpp., 19. punkts; 2000. gada 6. jūnija spriedums lietā C-35/98 Verkooijen, Recueil, I-4071. lpp., 32. punkts; un iepriekš minētais spriedums lietā Lindman, 18. punkts).

29      Kā to Tiesa jau ir nospriedusi saistībā ar loteriju rīkošanu, Līguma normas, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir piemērojamas attiecībā uz darbību, ar kuru lietotājiem tiek ļauts pret atlīdzību piedalīties laimes spēlē (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Lindman, 19. punkts). Turklāt pakalpojumu sniegšanas brīvība dod labumu gan pakalpojumu sniedzējam, gan to adresātam (skat. 2009. gada 8. septembra spriedumu lietā C-42/07 Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, Krājums, I-0000. lpp., 51. punkts).

30      Lai arī dalībvalstij ir atļauts paredzēt nodokļu priekšrocību piešķiršanu organizācijām, kas kalpo noteiktiem vispārējo interešu mērķiem, dalībvalsts tomēr nevar paredzēt šādas nodokļu priekšrocības tikai tās teritorijā reģistrētām organizācijām, kuru darbības rezultātā valsts tiek atbrīvota no zināmas atbildības (it īpaši skat. 2009. gada 27. janvāra spriedumu lietā C-318/07 Persche, Krājums, I-359. lpp., 44. punkts).

31      Konkrētāk, ja vienā dalībvalstī atzīta vispārējo interešu organizācija atbilst arī otras dalībvalsts tiesību aktos šajā sakarā izvirzītajiem nosacījumiem un tās mērķis ir veicināt tādas pašas sabiedriskās intereses, kas ir jāizvērtē šīs otrās dalībvalsts valsts iestādēm, ieskaitot tiesas, šīs dalībvalsts iestādes nevar neatzīt šīs organizācijas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi tikai tādēļ, ka tā nav dibināta minētās dalībvalsts teritorijā (šajā sakarā skat. 2006. gada 14. septembra spriedumu lietā C-386/04 Centro di Musicologia Walter Stauffer, Krājums, I-8203. lpp., 40. punkts; 2007. gada 11. septembra spriedumu lietā C-76/05 Schwarz un Gootjes-Schwarz, Krājums, I-6849. lpp., 81. punkts; kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Persche, 49. punkts).

32      Tiesa secināja, ka vienā dalībvalstī reģistrēta organizācija, kas atbilst nosacījumiem, ko šim nolūkam nodokļu priekšrocību saņemšanai ir izvirzījusi cita dalībvalsts, ņemot vērā šīs pēdējās minētās dalībvalsts nodokļu priekšrocības attiecīgo darbību vispārējās interesēs stimulēšanai, atrodas līdzīgā situācijā salīdzinājumā ar šajā pēdējā minētajā dalībvalstī reģistrētām vispārējo interešu organizācijām (iepriekš minētais spriedums lietā Persche, 50. punkts).

33      Tomēr, kā to ir norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 66. punktā, ir jākonstatē, ka citās dalībvalstīs, kas nav Spānijas Karaliste, reģistrētās publiskās organizācijas vai subjekti, kas nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām un tādējādi īsteno tādus pašus mērķus, kādi izklāstīti likuma par ienākuma nodokli 7. panta ñ) punktā, atrodas līdzīgā situācijā salīdzinājumā ar Spānijas Karalistē reģistrētām publiskām organizācijām un subjektiem.

34      Šajos apstākļos ir jāsecina, ka nodokļa atbrīvojums, kas paredzēts likuma par ienākuma nodokli 7. panta ñ) punktā, tiktāl, ciktāl tas ir labvēlīgāks pret šajā tiesību normā uzskaitīto organizāciju un subjektu izsniegtajiem laimestiem, ir diskriminējošs ierobežojums pakalpojumu sniegšanas brīvībai par sliktu citā dalībvalstī, kas nav Spānijas Karaliste, reģistrētām publiskām organizācijām un subjektiem, kas nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām un tādējādi īsteno tādus pašus mērķus, kādus īsteno šajā tiesību normā uzskaitītās organizācijas un subjekti.

35      Tomēr šis secinājums attiecas vienīgi uz organizācijām un subjektiem, kas ir salīdzināmi ar tiem, kas ir paredzēti šajā tiesību normā, un pretēji tam, ko apgalvo Komisija, neattiecas uz visiem loteriju, spēļu un derību organizētājiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī, kas nav Spānijas Karaliste. Ne visi šie organizatori ir situācijā, kas ir salīdzināma ar likuma par ienākuma nodokli 7. panta ñ) punktā uzskaitīto organizāciju un subjektu situāciju. No tā izriet, ka Komisijas prasība ir jānoraida tiktāl, ciktāl tā attiecas uz dalībvalstī, kas nav Spānijas Karaliste, reģistrētiem loteriju un derību organizētājiem, kas nav objektīvi salīdzināmi ar tiem, kas ir uzskaitīti minētajā tiesību normā.

 Par diskriminācijas pamatošanu

36      Vispirms ir jāatgādina, ka, lai gan Tiesas judikatūrā ir identificēti noteikti tādi primāro vispārējo interešu apsvērumi kā patērētāju aizsardzība, krāpšanas novēršana un izvairīšanās no pilsoņu pamudināšanas uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli, kā arī sabiedriskās kārtības traucējumu vispārīga novēršana (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, 56. punkts), kas var tikt izvirzīti, lai pamatotu pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežošanu, tomēr šie mērķi nevar tikt izvirzīti, lai pamatotu ierobežojumus, kas piemēroti diskriminējoši (šajā sakarā skat. 1995. gada 30. novembra spriedumu lietā C-55/94 Gebhard, Recueil, I-4165. lpp., 37. punkts; 2003. gada 6. novembra spriedumu lietā C-243/01 Gambelli u.c., Recueil, I-13031. lpp., 65. punkts; 2007. gada 6. marta spriedumu apvienotajās lietās C-338/04, C-359/04 un C-360/04 Placanica u.c., Krājums, I-1891. lpp., 49. punkts; kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Liga Portuguesade Futebol Profissional un Bwin International, 60. punkts).

37      No Tiesas judikatūras arī izriet, ka tiktāl, ciktāl pasākums vai ierobežojums, kā tas ir šajā lietā, ir diskriminējošs, tas nav saderīgs ar Kopienu tiesībām, ja vien uz to neattiecas skaidra atkāpe, tāda kā EKL 46. pants, uz kuru norāda EKL 55. pants, proti, sabiedriskā kārtība, sabiedriskā drošība un sabiedrības veselība (2003. gada 16. janvāra spriedums lietā C-388/01 Komisija/Itālija, Recueil, I-721. lpp., 19. punkts).

38      Līdz ar to attiecīgais ierobežojums šajā lietā ir pamatots vienīgi tad, ja Spānijas likumdevēja mērķi ietilpst sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un sabiedrības veselības apsvērumos EKL 46. panta 1. punkta nozīmē un atbilst samērīguma principam. Šajā sakarā ir jāpiebilst, ka valsts tiesiskais regulējums var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu vienīgi tad, ja tas patiešām atbilst rūpēm to sasniegt saskanīgi un sistemātiski (2009. gada 10. marta spriedums lietā C-169/07 Hartlauer, Krājums, I-1721. lpp., 55. punkts, kā arī iepriekš minētais spriedums lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, 61. punkts).

39      Saistībā, pirmkārt, ar tādiem mērķiem kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un krāpšanas apkarošana nodokļu jomā, nav jānosaka, vai šis mērķis var ietilpt sabiedriskās kārtības jēdzienā. Šajā sakarā ir pietiekami konstatēt, kā tas izriet arī no Tiesas judikatūras, ka dalībvalsts iestādes nevar pamatoti vispārēji un bez izšķirības prezumēt, ka citā dalībvalstī reģistrētās organizācijas vai subjekti veic krimināla rakstura darbības. Turklāt, liedzot šādiem fondiem iespēju izmantot atbrīvojuma no nodokļa priekšrocības situācijā, kad pastāv virkne šo fondu norēķinu un darbības kontroles līdzekļu, ir pasākums, kas pārsniedz noziedzības apkarošanai nepieciešamo. Būtībā pastāv virkne to norēķinu un darbības kontroles līdzekļu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Gambelli u.c., 74. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Centro di Musicologia Walter Stauffer, 61. punkts).

40      Otrkārt, saistībā ar cīņu pret atkarību no spēlēm ir jānorāda, ka nevar tikt izslēgts, ka šis mērķis varētu tikt uzskatīts par tādu, kas ietilpst sabiedrības veselības aizsardzības jēdzienā, un šajā lietā ir jākonstatē, ka Spānijas Karaliste nav iesniegusi nekādus pierādījumus par to, ka Spānijā šī atkarība ir tik ļoti izplatīta sabiedrībā, ka ir jāuzskata, ka tā rada risku sabiedrības veselībai.

41      Kā to ģenerāladvokāts ir precizējis savu secinājumu 85. punktā, laimestu atbrīvojums no nodokļa var drīzāk mudināt patērētājus piedalīties loterijās, spēlēs un derībās un tādēļ šis atbrīvojums nav piemērots, lai saskanīgi garantētu nospraustā mērķa sasniegšanu.

42      Visbeidzot, tiktāl, ciktāl apstrīdētajā atbrīvojumā nav ņemta vērā dažādu spēļu tipoloģija, Spānijas Karaliste nevar pamatoti apgalvot, ka minētā atbrīvojuma mērķis ir novirzīt spēlētājus uz noteiktām spēlēm, kuru norises kārtība ir ar mazāku atkarības iespēju.

43      Treškārt, saistībā ar Spānijas Karalistes argumentu par to, ka ieņēmumus, ko gūst subjekti, uz kuru rīkotajām spēlēm attiecas konkrētais atbrīvojums, izmanto, lai finansētu sabiedriskas nozīmes infrastruktūru un projektus, ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka, lai gan tā apzinās, ka loterijas un citas spēles uz naudu var sniegt būtisku ieguldījumu bezpeļņas vai vispārējo interešu darbību finansēšanā, šādu apsvērumu pašu par sevi nevar uzskatīt par objektīvu pamatojumu pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumiem (it īpaši skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Schindler, 60. punkts, un lietā Zenatti, 36. punkts). Turklāt no Tiesas judikatūras arī izriet, ka ekonomiski apsvērumi nepieder ne pie EKL 46. pantā minētajiem apsvērumiem, ne pie primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, ar ko varētu pamatot Līgumā garantētās pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu (it īpaši skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Komisija/Itālija, 19. un 22. punkts, kā arī lietā Gambelli u.c., 61. punkts).

44      Ceturtkārt, saistībā ar sabiedriskās kārtības aizsardzību, kā arī patērētāju aizsardzību ir svarīgi precizēt, ka pretēji tam, ko apgalvo Spānijas Karaliste, Tiesas argumentācija, kas izmantota iepriekš minētajā spriedumā lietā Schindler, spriedumā lietā Läärä u.c., kā arī spriedumā lietā Zenatti saistībā ar pamatojumu, nevar tikt piemērota šajā lietā.

45      Atšķirībā no attiecīgajiem ierobežojumiem lietās, kurās tika pieņemti minētie spriedumi, attiecīgais ierobežojums netiek piemērots bez izšķirības, bet ir diskriminējošs. Līdz ar to šo ierobežojumu nevar pamatot ar primārajiem sabiedrisko interešu apsvērumiem, tādiem kā sabiedriskās kārtības aizsardzība vai patērētāju aizsardzība.

46      Ir jāpiebilst, gluži kā to ģenerāladvokāts ir it īpaši norādījis savu secinājumu 93. un 104. punktā, ka apstrīdētais atbrīvojums katrā ziņā neļauj sasniegt sabiedriskās kārtības aizsardzības mērķi, jo šis atbrīvojums veicina piedalīšanos loterijās un derībās tā vietā, lai to demotivētu, un tas neļauj arī sasniegt patērētāju aizsardzības mērķi, jo nav nekādas tiešas saiknes starp minēto atbrīvojumu un administratīvajiem pasākumiem, kas ir vērsti uz patērētāju interešu aizsardzību.

47      No tā izriet, ka šajā lietā pieļautā diskriminācija nav pamatojama EKL 46. panta 1. punkta nozīmē.

48      Tiktāl, ciktāl EEZ līguma 36. panta tiesību normām ir tāds pats juridiskais apjoms kā EKL 49. panta tiesību normām, kuras būtībā ir identiskas, iepriekš minētie apsvērumi ir attiecināmi mutatis mutandis uz minēto pantu.

49      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka, paturot spēkā nodokļu tiesību aktus, kuros noteikts atbrīvojums no nodokļa laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko Spānijas Karalistē rīko noteiktas šajā dalībvalstī reģistrētas publiskās organizācijas un subjekti, kuri nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām, taču šāds atbrīvojums nav piešķirts laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko rīko kādā citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas publiskas organizācijas un subjekti, kuri veic tādas pašas darbības, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar EKL 49. pantu un EEZ līguma 36. pantu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

50      Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr atbilstoši šī paša reglamenta 69. panta 3. punkta pirmajai daļai, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tā kā Komisijai un Spānijas Karalistei spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1)      paturot spēkā nodokļu tiesību aktus, kuros noteikts atbrīvojums no nodokļa laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko Spānijas Karalistē rīko noteiktas šajā dalībvalstī reģistrētas publiskās organizācijas un subjekti, kuri nodarbojas ar bezpeļņas sociālām vai palīdzības darbībām, taču šāds atbrīvojums nav piešķirts laimestiem loterijās, spēlēs un derībās, ko rīko kādā citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas publiskas organizācijas un subjekti, kuri veic tādas pašas darbības, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar EKL 49. pantu un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pantu;

2)      pārējā daļā prasību noraidīt;

3)      Eiropas Kopienu Komisija un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – spāņu.