Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

15.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/29

Prasība, kas celta 2008. gada 3. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-246/08)

(2008/C 209/43)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Aalto un D. Triantafyllou)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Sestās PVN direktīvas 77/388/EEK (1) 2. panta 1. punkts, kā arī 4. panta 1., 2. un 5. punkts, jo tā juridiskas konsultācijas, kuras par daļēju atlīdzību sniedz valsts juridiskās palīdzības biroji (tajos nodarbināti valsts juridiskie konsultanti) saskaņā ar tiesību normām par juridisko palīdzību neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, lai gan atbilstoši pakalpojumi, ja tos sniedz privāti juridiskie konsultanti, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli;

—

piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Somijā tiesiskā palīdzības saņēmējs savam atbalstam tiesvedības procesos var izvēlēties valsts vai privātu juridisko konsultantu. Šajā gadījumā valsts juridiskā konsultanta par daļēju atlīdzību sniegtie pakalpojumi no pievienotās vērtības nodokļa ir atbrīvoti, lai gan privāta juridiskā konsultanta par daļēju atlīdzību sniegtie pakalpojumi ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Pēc Komisijas domām šajā gadījumā pastāv nevienlīdzīga attieksme pret vienādiem pakalpojumiem no pievienotās vērtības nodokļa viedokļa, kas ietekmē Kopienas pašas līdzekļus.

Komisija apgalvo, ka valsts juridiskās palīdzības biroju pakalpojumi tiesvedības procesos neietilpstot Sestās PVN direktīvas 4. panta 5. punkta 1) apakšpunkta piemērošanas jomā. Šie pakalpojumi neapšaubāmi būtu atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, ja tie tiktu sniegti bez atlīdzību. Tomēr, ja juridiskās palīdzības saņēmējs par to maksā atlīdzību, valsts juridiskās palīdzības biroju sniegtos pakalpojumus nevar uzskatīt par tādiem, kas ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa.

Saskaņā ar PVN direktīvas 4. panta 5. punkta 2) apakšpunktu publisko tiesību subjekti saistībā ar to iestāžu darbību ir uzskatāmi par nodokļa maksātājiem, ja citāda attieksme [pret tiem] izraisītu nozīmīgu konkurences izkropļojumu. Pat ja pieņemtu, ka valsts juridiskās palīdzības biroji šajā sakarā darbojas kā iestādes, to uzskatīšana par tādām, kas ir atbrīvotas no nodokļu maksāšanas, minētajos gadījumos izraisītu nozīmīgu konkurences izkropļojumu. Šī iemesla dēļ tās no pievienotās vērtības nodokļa viedokļa ir uzskatāmas par nodokļu maksātājām.

(1)  OV L 145, 1. lpp.