Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-156/09

Finanzamt Leverkusen

pret

Verigen Transplantation Service International AG

(Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sestā PVN direktīva – 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts – Darbību vispārējās interesēs atbrīvošana no nodokļa – Medicīniskās aprūpes sniegšana – Skrimšļa šūnu ekstrahēšana un pavairošana nolūkā tās implantēt pacientam

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās veiktas medicīniskās aprūpes atbrīvošana no nodokļa – Piemērojamība

(Padomes Direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts)

Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas grozīta ar Direktīvu 95/7, 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka locītavu skrimšļa šūnu ekstrahēšana no kādam cilvēkam izņemta skrimšļa materiāla un šo šūnu vēlāka pavairošana, lai tās implantētu terapeitiskiem mērķiem, ir “medicīniskās aprūpes sniegšana” šīs normas izpratnē.

“Medicīniskās aprūpes sniegšanas” jēdzienā ietilpst pakalpojumi, kuru mērķis ir diagnosticēt, ārstēt un iespējamā mērā izārstēt slimības vai veselības anomālijas. Kaut arī medicīniskas aprūpes sniegšanai ir jābūt terapeitiskam mērķim, tas tomēr nenozīmē, ka pakalpojuma terapeitiskais mērķis jāsaprot ļoti šaurā nozīmē. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šos pakalpojumus sniedz laboratorijas darbinieki, kuriem nav ārsta kvalifikācijas, jo nav nepieciešams, lai terapeitisku aprūpi katrā ziņā sniegtu medicīniskais personāls. Tas, vai pavairotās šūnas tiek implantētas tam pacientam, no kura tās tika paņemtas, vai trešai personai, principā neietekmē pakalpojuma kvalificēšanu par “medicīniskās aprūpes sniegšanu”.

(sal. ar 24., 28., 29. un 32. punktu un rezolutīvo daļu)







TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2010. gada 18. novembrī (*)

Sestā PVN direktīva – 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts – Darbību vispārējās interesēs atbrīvošana no nodokļa – Medicīniskās aprūpes sniegšana – Skrimšļa šūnu ekstrahēšana un pavairošana nolūkā tās implantēt pacientam

Lieta C-156/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesfinanzhof (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 1. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 6. maijā, tiesvedībā

Finanzamt Leverkusen

pret

Verigen Transplantation Service International AG.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticano [A. Tizzano], tiesneši Ž. Ž. Kāzels [J.-J. Kasel], E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet] (referents), E. Levits un M. Bergere [M. Berger],

ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Vācijas valdības vārdā – M. Lumma [M. Lumma] un K. Blaške [C. Blaschke], pārstāvji,

–        Spānijas valdības vārdā – F. Diess Moreno [F. Díez Moreno], pārstāvis,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – D. Triandafilu [D. Triantafyllou], pārstāvis,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2010. gada 29. jūlija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK (OV L 102, 18. lpp.; turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”), 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunktu un 28.b panta F punkta pirmo daļu.

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Verigen Transplantation Service International AG (turpmāk tekstā – “VTSI”) un Finanzamt Leverkusen [Lēverkūzenes Finanšu pārvaldi] (turpmāk tekstā – “Finanzamt”) jautājumā par pēdējās atteikumu no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) atbrīvot VTSI apgrozījumu par locītavu skrimšļa šūnu pavairošanu, kas tiek veikta citās dalībvalstīs reģistrētiem pakalpojumu saņēmējiem.

 Atbilstošās tiesību normas

 Sestā Direktīva

3        Atbilstoši Sestās direktīvas 2. panta 1. punktam PVN ir jāmaksā par “preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību attiecīgās valsts teritorijā veicis nodokļa maksātājs, kas kā tāds rīkojas”.

4        Sestās direktīvas 9. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.      Par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata vietu, kur piegādātājs ir dibinājis savu uzņēmumu vai kur tam ir pastāvīga iestāde, no kuras sniedz pakalpojumu, vai, ja nav šāda uzņēmuma vai pastāvīgas iestādes, tā pastāvīgās adreses vietu vai vietu, kur tas parasti rezidē.

2.      Tomēr:

[..]

c)      tādu pakalpojumu sniegšanas vieta, kas saistīti ar:

[..]

–        kustama materiālā īpašuma novērtēšanu,

ir vieta, kur fiziski veic šos pakalpojumus;

[..].”

5        Sestās direktīvas 13. panta A daļā ar nosaukumu “Atbrīvojumi dažām darbībām sabiedrības interesēs” 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts:

“Ciktāl tas nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, dalībvalstis atbrīvo turpmāk minētās darbības atbilstīgi noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:

[..]

c)      medicīniskās aprūpes sniegšanu, darbojoties medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts;

[..].”

6        Šīs direktīvas 28.b panta F punktā ir noteikts:

“Atkāpjoties no 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta, attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar kustama materiāla īpašuma novērtēšanu vai apstrādi un ko sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kuri PVN nolūkā ir identificēti dalībvalstī, kas nav pakalpojumu faktiskās sniegšanas dalībvalsts, uzskata, ka pakalpojumu sniegšanas vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas saņēmis šos pakalpojumus.

[..]”

 Valsts tiesiskais regulējums

7        Apgrozījuma nodokļa likuma (Umsatzsteuergesetz 1999, BGBl. 1999 I, 1270. lpp.; turpmāk tekstā – “UstG”) redakcijā, kas ir piemērojama pamata lietā, 3.a panta 2. punkta 3) apakšpunktā ir noteikts:

“Vietā, kurā uzņēmums darbojas vai galvenokārt darbojas, tiek sniegti šādi citi pakalpojumi:

[..]

c)      darbs ar kustamu materiālo īpašumu un šī īpašuma vērtēšana. Ja pakalpojuma saņēmējs darījumā ar pakalpojuma sniedzēju izmanto tam citā dalībvalstī piešķirtu pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numuru, tad, izmantojot šo PVN maksātāja numuru, saņemtā pakalpojuma sniegšanas vieta ir attiecīgi cita dalībvalsts. [..]”

8        Saskaņā ar UstG 4. panta 14. punktu to darījumu starpā, kas ir minēti UstG 1. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, no nodokļa ir atbrīvoti šādi darījumi:

“ārsta, zobārsta, sertificēta dziednieka, fizioterapeita (kustību terapeita), vecmātes profesionālā darbība vai citas līdzīgas medicīniskas darbības Likuma par ienākuma nodokli [Einkommensteurgesetz] 18. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē un klīniskās ķīmijas profesionāļa darbība [..].”

 Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi

9        VTSI ir Vācijā dibināts biotehnoloģiju uzņēmums, kurš darbojas audu audzēšanas jomā. Tas pēta, attīsta, ražo un tirgo tehnoloģijas cilvēku audu slimību, it īpaši skrimšļu slimību, diagnosticēšanai un ārstēšanai.

10      Pamata lietā tiek aplūkoti VTSI veiktie hondrocītu pavairošanas darījumi nolūkā tos implantēt pacientam gadījumos, kad pakalpojuma saņēmēji (ārsti vai slimnīcas) ir nodibināti citās dalībvalstīs un kad VTSI savos rēķinos ir norādījis viņu PVN maksātāja numuru.

11      Procesu Bundesfinanzhof apraksta šādi. Ārsts vai slimnīca nosūta VTSI no pacienta paņemto biopsijas skrimšļa materiālu. VTSI šos audus apstrādā tādā veidā, lai no tiem būtu iespējams ekstrahēt hondrocītus. Pēc sagatavošanas inkubatorā asins seruma vidē tie tiek pavairoti audzējot – parasti trīs līdz četras nedēļas. Iegūtās šūnas var ievietot vai neievietot kolagēna membrānā, lai izveidotos “skrimšļa plāksteris”. Abos gadījumos šūnas tiek nosūtītas ārstējošajam ārstam vai slimnīcai, lai implantētu pacientam.

12      VTSI šos pakalpojumus uzskatīja par neapliekamiem ar PVN, ja tie tika sniegti pakalpojumu saņēmējiem, kas ir nodibināti citās dalībvalstīs.

13      Tomēr Finanzamt tos uzskatīja par apliekamiem ar nodokli un ar 2003. gada 17. decembra lēmumu tā aprēķināja VTSI apgrozījuma nodokli par 2002. gadu.

14      Procedūrā, kurā tika izskatīta sūdzība par šo lēmumu, pēc tam Finanzgericht Köln [Ķelnes Finanšu tiesā] VTSI apgalvoja, ka skrimšļa šūnu pavairošana nav medicīniskās aprūpes sniegšana, bet ka drīzāk tas esot “parasts laboratorijas pakalpojums”, ko veicot biotehnoloģiju vai medicīnisko tehnoloģiju asistents. Tas precizēja, ka nepieciešamo kvalitātes kontroli veicot diplomēts farmaceits un pieaicināts ķīmiķis.

15      Finanzgericht Köln apmierināja VTSI iesniegto prasību. Tā nosprieda, ka šūnu pavairošana ir pakalpojums, kas ir jāuzskata par “darbu ar kustamu materiālo īpašumu” UstG 3.a panta 2. punkta 3) apakšpunkta c) punkta izpratnē. Šī tiesa uzskatīja, ka arī transplantēšanai iegūtie orgāni no brīža, kad tie ir atdalīti no ķermeņa, esot kustamais īpašums. Tas, vai atdalītās ķermeņa daļas vēlāk tiks izmantotas transplantācijai tam pašam pacientam (autologā izmantošana) vai citam pacientam (neautohtonā izmantošana), neietekmē tā iekļaušanu jēdzienā kustams materiālais īpašums.

16      Pēc norādes, ka pakalpojuma saņēmēji, kas ir nodibināti citās dalībvalstīs, darījumos izmantoja PVN maksātāja numurus, kas tiem piešķirti to dalībvalstīs, Finanzgericht Köln uzskatīja, ka šie darījumi Vācijā nebija apliekami ar nodokli.

17      Finanzamt par minēto spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību. Bundesfinanzhof [Federālajā Finanšu tiesā] tā norādīja, ka, ņemot vērā to, ka šūnas no pacienta ķermeņa tiek atdalītas uz īsu brīdi, tās nekļūst par kustamu materiālu īpašumu, tādējādi šūnu pavairošana nav ietverama jēdzienā “darbs” UstG 3.a panta 2. punkta 3) apakšpunkta c) punkta izpratnē. Finanzamt uzskata, ka netiek izmantots citā dalībvalstī piešķirts PVN maksātāja numurs UstG 3.a panta 2. punkta 3) apakšpunkta c) punkta izpratnē, jo tādai darbībai būtu nepieciešama iepriekš noslēgta vienošanās starp prasītāju un pakalpojuma saņēmēju.

18      Iesniedzējtiesa uzskata, ka pavairotu skrimšļa šūnu piegāde pacienta ārstējošajam ārstam vai slimnīcai nav preču piegāde, jo VTSI nevar brīvi rīkoties ar skrimšļa materiālu. Šūnu pavairošana ir pakalpojuma sniegšana un Vācijā netiek aplikta ar nodokli, ja šis pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī. Tomēr tā tas ir tikai gadījumā, ja Sestās direktīvas 28.b panta F punkts tiek interpretēts tādējādi, ka tas attiecas uz VTSI sniegtajiem pakalpojumiem. Pretējā gadījumā darījums ir jāapliek ar nodokli Vācijā, ja vien tas nav uzskatāms par “medicīniskās aprūpes sniegšanu” šīs direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

19      Šādos apstākļos Bundesfinanzhof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai [Sestās direktīvas] 28.b panta F punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka:

a)      cilvēkam izņemts skrimšļa materiāls (biopsijas materiāls), kas tiek nodots uzņēmumam šūnu pavairošanai un vēlāk tiek atdots atpakaļ kā implants attiecīgajam pacientam, ir “kustams materiālais īpašums” šīs normas izpratnē,

b)      locītavu skrimšļa šūnu ekstrahēšana no skrimšļa materiāla un tam sekojoša šūnu pavairošana ir “darbs” ar kustamu materiālo īpašumu šīs normas izpratnē,

c)      pakalpojums ir sniegts saņēmējam, kuram ir “[PVN] maksātāja numurs”, ja šis numurs ir norādīts pakalpojuma sniedzēja [izrakstītajā] rēķinā, un skaidras, rakstiskas [pušu] vienošanās par šī PVN maksātāja numura izmantošanu nav bijis?

2)      Ja uz kādu no šiem jautājumiem tiek atbildēts noliedzoši, vai Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka locītavu skrimšļa šūnu ekstrahēšana no kādam cilvēkam izņemta skrimšļa materiāla un ar to saistītā šūnu pavairošana ir “medicīniskās aprūpes sniegšana”, ja šūnu pavairošanas ceļā iegūtās šūnas tiek implantētas atpakaļ donoram?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par otro jautājumu

20      Ar otro jautājumu, kurš ir jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka locītavu skrimšļa šūnu ekstrahēšana no kādam cilvēkam izņemta skrimšļa materiāla un ar to saistītā šūnu pavairošana ir “medicīniskās aprūpes sniegšana” šīs normas izpratnē, ja šūnu pavairošanas ceļā iegūtās šūnas ir paredzētas implantēšanai atpakaļ donoram.

21      Vispirms ir jāatgādina, ka Sestā direktīva nosaka ļoti plašu PVN piemērošanas jomu 2. pantā, kas attiecas uz ar nodokli apliekamiem darījumiem, papildus preču importēšanai paredzot preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kuru attiecīgās valsts teritorijā par atlīdzību veicis nodokļu maksātājs, kas rīkojas kā tāds (skat. it īpaši 2006. gada 21. februāra spriedumu lietā C-255/02 Halifax u.c., Krājums, I-1609. lpp., 49. punkts; 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā C-401/05 VDP Dental Laboratory, Krājums, I-12121. lpp., 22. punkts, kā arī 2010. gada 10. jūnija spriedumu lietā C-262/08 CopyGene, Krājums, I-0000. lpp., 23. punkts).

22      Tomēr šīs direktīvas 13. pants no PVN atbrīvo konkrētus darījumus. Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai šajā pantā minētie atbrīvojumi no nodokļa ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni, kuru mērķis ir novērst atšķirības PVN režīma piemērošanā dažādās dalībvalstīs (skat. it īpaši 1999. gada 25. februāra spriedumu lietā C-349/96 CPP, Recueil, I-973. lpp., 15. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā CopyGene, 24. punkts).

23      Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka jēdzieni, kas izmantoti, lai apzīmētu Sestās direktīvas 13. pantā minētos atbrīvojumus, ir interpretējami šauri, ņemot vērā, ka tās ir atkāpes no vispārējā principa, ka PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko par atlīdzību veicis nodokļu maksātājs. Tomēr šo jēdzienu interpretācijai ir jāatbilst minēto atbrīvojumu mērķim un jāievēro nodokļu neitralitātes principa prasības, kas raksturīgas kopējai PVN sistēmai. Tādējādi šis šauras interpretācijas princips nenozīmē, ka jēdzieni, kas izmantoti minētajā 13. pantā paredzēto atbrīvojumu definēšanā, jāinterpretē veidā, kas tiem atņemtu nozīmi (skat. it īpaši 2007. gada 14. jūnija spriedumu lietā C-445/05 Haderer, Krājums, I-4841. lpp., 18. punkts un tajā minētā judikatūra; kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā CopyGene, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      It īpaši attiecībā uz Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa no judikatūras izriet, ka “medicīniskās aprūpes sniegšanas” jēdzienā ietilpst pakalpojumi, kuru mērķis ir diagnosticēt, ārstēt un iespējamā mērā izārstēt slimības vai veselības anomālijas (iepriekš minētais spriedums lietā CopyGene, 28. punkts un tajā minētā judikatūra). Kaut arī medicīniskas aprūpes sniegšanai ir jābūt terapeitiskam mērķim, tas atbilstoši iepriekšējā punktā minētajai judikatūrai tomēr nenozīmē, ka pakalpojuma terapeitiskais mērķis jāsaprot ļoti šaurā nozīmē (iepriekš minētais spriedums lietā CopyGene, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

25      Šajā lietā nav strīda par to, ka procedūrai, kuru veido skrimšļa materiāla paņemšana, lai no tā ekstrahētu šūnas, kuras tiks pavairotas, lai tās implantētu pacientam, kopumā ir terapeitisks mērķis.

26      Nav apšaubāms tas, ka īpašie VTSI sniegtie pakalpojumi ir tikai daļa no vispārējā procesa. Tomēr, kā to norādījusi ģenerāladvokāte secinājumu 23. punktā, tie ir būtiska un neatņemama tāda procesa sastāvdaļa, kurā neviens no posmiem nav izpildāms izolēti no citiem posmiem.

27      No iepriekš minētā izriet, ka locītavu skrimšļa šūnu ekstrahēšana no kādam cilvēkam izņemta skrimšļa materiāla un vēlāka šo šūnu pavairošana, lai tās implantētu terapeitiskiem mērķiem, ietilpst Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunktā minētajā jēdzienā “medicīniskās aprūpes sniegšana”. Šāda interpretācija turklāt atbilst šajā normā noteiktajam mērķim samazināt medicīniskās aprūpes izmaksas (skat. 2006. gada 8. jūnija spriedumu lietā C-106/05 L.u.P., Krājums, I-5123. lpp., 29. punkts).

28      Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šos pakalpojumus sniedz laboratorijas darbinieki, kuriem nav ārsta kvalifikācijas, jo nav nepieciešams, lai terapeitisku aprūpi katrā ziņā sniegtu medicīniskais personāls (šajā ziņā skat. 2002. gada 10. septembra spriedumu lietā C-141/00 Kügler, Recueil, I-6833. lpp., 41. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā L.u.P., 39. punkts).

29      Turklāt ir jāpiebilst, ka tas, vai pavairotās šūnas tiek implantētas tam pacientam, no kura tās tika paņemtas, vai trešai personai, principā neietekmē pakalpojuma kvalificēšanu par “medicīniskās aprūpes sniegšanu” (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā CopyGene, 51. punkts).

30      Attiecībā uz Vācijas valdības argumentu, ka aplūkojamo pakalpojumu atzīšana par “medicīniskās aprūpes sniegšanu” būtu pretrunā nodokļu neitralitātes principam, jo VTSI radītais “skrimšļa plāksteris” funkcionāli ir salīdzināms ar zālēm, kuras nav atbrīvojamas no PVN, pietiek konstatēt, ka pakalpojumu kvalificēšana par “medicīniskās aprūpes sniegšanu” var būt atkarīga tikai no šī paša pakalpojuma rakstura, un nav nozīmes tam, vai ir pieejamas alternatīvas zāles.

31      Kā norādījusi ģenerāladvokāte secinājumu 28. punktā, dažus aprūpes veidus jau var aizstāt ar alternatīvām zālēm, lai gan attiecībā uz citiem tās veidiem šī iespēja vēl nepastāv, tomēr ir iespējams, ka būs nākotnē, jo abas kategorijas nepārtraukti attīstās.

32      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka locītavu skrimšļa šūnu ekstrahēšana no kādam cilvēkam izņemta skrimšļa materiāla un šo šūnu vēlāka pavairošana, lai tās implantētu terapeitiskiem mērķiem, ir “medicīniskās aprūpes sniegšana” šīs normas izpratnē.

 Par pirmo jautājumu

33      Ņemot vērā uz otro jautājumu sniegto atbildi, uz pirmo jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

34      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka locītavu skrimšļa šūnu ekstrahēšana no kādam cilvēkam izņemta skrimšļa materiāla un šo šūnu vēlāka pavairošana, lai tās implantētu terapeitiskiem mērķiem, ir “medicīniskās aprūpes sniegšana” šīs normas izpratnē.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – vācu.