Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

13.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/42

Prasība, kas celta 2010. gada 22. janvārī — Eiropas Komisija/Igaunijas Republika

(Lieta C-39/10)

2010/C 63/66

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un K. Saaremäel-Stoilov)

Atbildētāja: Igaunijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, savos tiesību aktos neparedzot, ka atbrīvojums no ienākuma nodokļa ir piemērojams tādiem nerezidentiem, kuru kopējie ienākumi ir tik zemi, ka tie būtu atbrīvoti no ienākuma nodokļa, ja tie būtu rezidenti, kas ir nodokļu maksātāji, Igaunijas Republika nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 28. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Igaunijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija saņēma sūdzību no Somijas Republikā dzīvojoša Igaunijas Republikas pilsoņa par Igaunijas Republikas izmaksātās pensijas aplikšanu ar ienākuma nodokli. Šis pilsonis apgalvoja, ka attiecībā uz viņa pensiju Igaunijas Republika nav piemērojusi nedz parasto rezidentiem paredzēto ar nodokli neapliekamo summu, nedz arī rezidentiem-pensionāriem paredzēto papildus ar nodokli neapliekamo summu.

Sūdzības iesniedzējs pusi savu ienākumu gūst kā pensiju no Igaunijas Republikas, bet otru pusi — kā pensiju no Somijas Republikas. Viņa ienākumi esot ļoti zemi un, ja viņš visus ienākumus gūtu vienā un tajā pašā dalībvalstī, tie ar nodokli tiktu aplikti zemākā apmērā, vai vispār nemaz.

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izrietot, ka tiešo nodokļu piemērošana gan ir dalībvalstu kompetencē, tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāīsteno saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām un jānovērš diskriminācija pilsonības dēļ.

Ja nodokļu maksātājam-nerezidentam, kurš ir izmantojis darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, netiek piemērots atbrīvojums no nodokļa, kādu piemēro nodokļu maksātājiem-rezidentiem, rezidentiem un nerezidentiem netiek piemērota vienlīdzīga attieksme un tiek radīts šķērslis pārvietošanās brīvībai.

Vai un, ja jā, tad ciktāl šādu nevienlīdzīgu attieksmi atšķirīgās dzīvesvietas dēļ var atzīt par samērīgu un attaisnot?

Situācijā, kad nodokļu maksātāja kopumā gūtie ienākumi ir tik zemi, ka ienākumu gūšanas valsts tos vispār neapliktu ar nodokli vai darītu to ļoti nelielā apmērā, ja runa būtu par rezidentu, dalībvalstīm, kā uzskata Komisija, iekasējot ienākuma nodokli no nerezidentiem, ir jāņem vērā to personīgie un ģimenes apstākļi, lai nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar nodokļu maksātājiem-rezidentiem.

Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta robeža, zem kuras nodokļu maksātāja ienākumi ir uzskatāmi par pārāk zemiem, lai tas varētu atļauties segt publiskus izdevumus, tad nav pamata šādus nodokļu maksātājus, kuru ienākumi ir zem minētās robežas, nodalīt atkarībā no to dzīvesvietas.

Komisija uzskata, ka Igaunijas Republikas Iedzīvotāju ienākumu un sabiedrību ienākumu nodokļa likuma normas, kuras izslēdz, ka atbrīvojumu no ienākumu nodokļa varētu piemērot nerezidentiem, kuri pusi savu ienākumu gūst Igaunijas Republikā, bet otru pusi — citā dalībvalstī, un kuru kopējie ienākumi ir tik zemi, ka tiem pienāktos atbrīvojums no nodokļa, ja tie būtu rezidenti, ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantam un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 28. pantam.