Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

5.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/16

Prasība, kas celta 2010. gada 21. decembrī — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-624/10)

2011/C 72/28

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — M. Afonso)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, 2006. gada 23. jūnija Administratīvās instrukcijas Nr. 105 (3 A-9-06) IV sadaļā paredzot administratīvo atvieglojumu, kas ir atkāpe no apgrieztās PVN maksāšanas kārtības, un cita starpā nosakot, ka ārpus Francijas reģistrēts pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ieceļ nodokļu galvinieku, Francijas Republika nav izpildījusi PVN direktīvā un it īpaši tās 168., 171., 193., 194., 204. un 214. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā Komisija apgalvo, ka Francijas tiesiskais regulējums, kas ietver atkāpes no apgrieztās PVN maksāšanas kārtības, esot vairākos aspektos pretrunā Eiropas Savienības tiesībām.

Pirmkārt, nodokļa maksātājiem, kas vēlas izmantot ar Administratīvās instrukcijas 3 A-9-06 IV sadaļu ieviesto mehānismu, esot pienākums iecelt pārstāvi nodokļa jautājumos, kas neatbilstot PVN direktīvas 204. pantam. Šis pants ļaujot dalībvalstīm noteikt šādu pienākumu tikai tad, ja attiecībās ar nodokļa maksātāja reģistrācijas valsti nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību netiešo nodokļu jomā, kas būtu līdzīga Savienības iekšienē paredzētajai savstarpējai palīdzībai.

Otrkārt, administratīvais atvieglojums ir arī pakļauts pārdevēja pienākumam būt identificējamam ar PVN numuru Francijā, kas neatbilst PVN direktīvas 214. panta 1. punktam. No minētās tiesību normas izriet, ka pienākums būt identificējamam ar PVN numuru neattiecas uz nodokļa maksātājiem, kas dalībvalsts, kurā tie nav reģistrēti, teritorijā piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, uz ko attiecas klienta veiktās apgrieztās maksāšanas kārtība, tostarp saskaņā ar PVN direktīvas 194. pantu.

Treškārt, visbeidzot, ar šo mehānismu ir paredzēts attiecināt no pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja atskaitāmo PVN uz PVN summu, ko iekasējis viens vai vairāki to klienti. Tas neatbilstot PVN direktīvas 168. un 171. pantam, saskaņā ar kuriem kompensācija starp atskaitāmo PVN un iekasēto PVN ir jānosaka katra nodokļa maksātāja līmenī. Šāds mehānisms, kas ietver atkāpi, nevar būt pamatots arī ar tās pašas direktīvas 11. pantu.