Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

9.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/15

Prasība, kas celta 2011. gada 20. aprīlī — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-193/11)

2011/C 204/28

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Lozano Palacios un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, atbilstoši Ustawa z dnia 11 marca 2004 r. o podatku od towarów i usług (2004. gada 11. marta Likums par preču un pakalpojumu nodokli; turpmāk tekstā — “Polijas PVN likums”) 119. panta 3. punktam, piemērojot īpašu pievienotās vērtības nodokļa režīmu ceļojumu aģentūrām attiecībā uz ceļojumu pakalpojumu pārdošanu personām, kas nav ceļotāji, Polijas Republika nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 306.–310. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka ar to, ka Polijas Republika, pamatojoties uz Polijas PVN likuma 119. panta 3. punktu, īpašu PVN režīmu ceļojumu aģentūrām piemēro arī gadījumos, kad ceļojuma pakalpojumu ieguvējs nav ceļotājs, ir pārkāpts tobrīd spēkā esošās Direktīvas 2006/112/EK 306.–310. panta normas.

Sava apgalvojuma atbalstam Komisija norāda, ka Direktīvas 2006/112/EK 306.–310. pants atbilst agrākās Sestās Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 26. pantam. Piecas no tolaik sešām oficiālajām valodu versijām (proti, visas versijas, izņemot angļu) bija pilnībā saskanīgas un tajās visā 26. panta tekstā tika konsekventi lietots apzīmējums “ceļotājs”. Jēdziens “ieguvējs” tiek lietots vienīgi dažās Direktīvas 2006/112/EK 306. panta valodu versijās, kas pamatojas angļu valodas versijā. Arī šajos gadījumos tomēr sekojošajās normās attiecībā uz īpašo režīmu (307.–310. pants) tiek lietots jēdziens “ceļotājs”, kas norāda, ka jēdziens “nabywca” (“ieguvējs”) 306. pantā ir lietots kļūdaini.

Pat, ja patiess ir apgalvojums, ka īpaša pievienotās vērtības nodokļa režīma ceļojumu aģentūrām mērķis, proti, norēķinu atvieglošana, tiktu labāk sasniegts ar interpretāciju, pamatojoties uz ieguvēju, no Tiesas judikatūras izriet, ka, piemērojot īpašo režīmu, nav pieļaujama pamatošanās vienīgi uz teleoloģisku interpretāciju, kas ir pretrunā nepārprotamam Savienības likumdevēja lēmumam, kas izriet no tolaik spēkā esošo normu teksta.

(1)  OV L 347, 1. lpp.