Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2012. gada 29. novembrī (*)

Direktīva 2006/112/EK – Pievienotās vērtības nodoklis – 167., 168. un 185. pants – Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu – Atskaitījumu koriģēšana – Zemes gabala un uz tā uzbūvētu ēku iegāde, lai nojauktu šīs ēkas un īstenotu nekustamā īpašuma projektu uz šī zemes gabala

Lieta C-257/11

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 20. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 26. maijā, tiesvedībā

SC Gran Via Moineşti SRL

pret

Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (ANAF),

Administraţia Finanţelor Publice Bucureşti Sector 1.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] (referente), kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, K. Lēnartss [K. Lenaerts], Dž. Arestis [G. Arestis], J. Malenovskis [J. Malenovský] un T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši,

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretāre R. Šereša [R. Şereş], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 21. jūnija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        SC Gran Via Moineşti SRL vārdā – A. Lefter, V. Rădoi un M. Mitroi, avocaţi,

–        Rumānijas valdības vārdā – R. H. Radu, kā arī R.-I. Munteanu un I. Bara, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – C. Soulay un L. Bouyon, pārstāves,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 167. un 168. pantu un 185. panta 2. punktu.

2        Šis lūgums tika iesniegts strīdā starp SC Gran Via Moineşti SRL (turpmāk tekstā – “GVM”) un Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (ANAF) (Nodokļu administrācijas valsts aģentūra, turpmāk tekstā – “ANAF”) un Administraţia Finanţelor Publice Bucureşti Sector 1 (Bukarestes 1. sektora Valsts finanšu administrācija, turpmāk tekstā – “AFP”) par aplikšanu ar nodokli, ko GVM piemēroja saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – “PVN”) par zemes gabala un uz tā uzbūvētu ēku iegādi, lai īstenotu nekustamā īpašuma projektu.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Atbilstoši Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punktam:

““Nodokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par “saimniecisku darbību”. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.”

4        Šīs direktīvas 167. pantā ir noteikts:

“Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.”

5        Minētās direktīvas 168. pantā ir paredzēts:

“Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:

a)      PVN, kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko tam veicis vai veiks cits nodokļa maksātājs;

[..].”

6        Tās pašas direktīvas 184. pantā ir noteikts:

“Sākotnējo atskaitīšanu koriģē, ja atskaitīšana ir lielāka vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bijušas tiesības.”

7        Direktīvas 2006/112 185. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“1.      Koriģēšanu veic jo īpaši, ja pēc PVN atmaksāšanas mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu, piemēram, ja ir anulēti pirkumi vai saņemti cenu samazinājumi [atlaides].

2.      Atkāpjoties no 1. punkta, nekoriģē darījumus, kas paliek pilnīgi [pilnībā] vai daļēji neapmaksāti, vai pienācīgi pierādītos vai apstiprinātos īpašuma iznīcināšanas, zuduma vai zādzības gadījumos, kā arī darījumus, kas attiecas uz preču izmantošanu, lai sniegtu mazas vērtības dāvanas vai dotu paraugus, kā minēts 16. pantā.

Tomēr dalībvalstis var prasīt, lai koriģē darījumus, kas paliek pilnīgi [pilnībā] vai daļēji neapmaksāti, vai zādzības gadījumos.”

8        Saskaņā ar šīs direktīvas 186. pantu dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus 184. un 185. panta piemērošanai.

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9        Ar 2007. gada 16. martā noslēgtu pirkuma līgumu GVM iegādājās zemes gabalu un uz tā uzbūvētas ēkas.

10      Saskaņā ar šo līgumu GVM tika nodota arī nojaukšanas atļauja attiecībā uz šīm ēkām.

11      Pamatojoties uz šo atļauju, GVM veica nojaukšanas darbus, par kuriem protokols tika sastādīts 2008. gada 30. septembrī.

12      Turklāt 2008. gada 16. aprīlī GVM tika izdota pilsētbūvniecības licence, lai saņemtu būvniecības atļauju dzīvojamo ēku būvniecībai attiecīgajā zemes gabalā.

13      GVM atskaitīja PVN saistībā ar visu iegādāto zemes gabalu un ēkām un sagatavoja PVN deklarāciju, kura 2008. gada 27. oktobrī tika reģistrēta AFP un kurā bija negatīvs atlikums ar atmaksāšanas iespēju.

14      Pēc nodokļu pārbaudes AFP 2009. gada 8. maijā sagatavoja nodokļu audita ziņojumu un [2009. gada] 12. maijā izdeva nodokļu paziņojumu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā šo ēku nojaukšanu, ir jākoriģē PVN saistībā ar nojauktajām ēkām, ko GVM tika atskaitījusi.

15      Ar 2009. gada 19. jūnijā iesniegtu sūdzību GVM pieprasīja atcelt šo nodokļu audita ziņojumu un šo nodokļu paziņojumu, norādot, ka tās nodoms bija iegādāties attiecīgo zemes gabalu, lai uz tā tikai būvētu ēkas, un ka šādā kontekstā uz šī zemes gabala uzcelto ēku iegāde bija nenovēršama. Tādējādi GVM nekoriģēja PVN saistībā ar šo ēku iegādi, kas tika sākotnēji atskaitīts, jo to nojaukšana bija daļa no tās ieguldījumu plāna, un ēku būvniecības projektam bija jābūt ar nodokli apliekamu darījumu īstenošanai.

16      Ar 2009. gada 11. septembra lēmumu ANAF noraidīja šo sūdzību, pamatojot ar to, ka GVM ir nelikumīgi atskaitījusi PVN saistībā ar šīm ēkām, jo tā netika tās iegādājusies, lai īstenotu ar nodokli apliktus darījumus, bet tikai lai tās nojauktu. Šajā ziņā ANAF norāda, ka šīs ēkas tika iegrāmatotas kā rezerves, nevis kā pamatlīdzekļi.

17      Ar 2009. gada 8. oktobra iesniedzējtiesā iesniegtu prasību GVM prasīja atcelt šo lēmumu, kā arī 2009. gada 8. maija nodokļu audita ziņojumu un nodokļa paziņojumu, kuru AFP izdeva 2009. gada 12. maijā.

18      Šādos apstākļos Curtea de Apel Bucureşti [Bukarestes Apelācijas tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai nojaukšanai paredzētu ēku iegādi kopā ar zemes gabalu, lai komercsabiedrība, kas ir PVN maksātāja, uz attiecīgā zemes gabala uzbūvētu dzīvojamo ēku kompleksu, var uzskatīt par sagatavošanas darbību, proti, ieguldījumu dzīvojamo ēku būvniecībai, lai varētu atskaitīt PVN, kas attiecas uz ēku iegādi, ņemot vērā [..] Direktīvas [2006/112] 167. un 168. pantu?

2)      Vai kopā ar zemes gabalu iegādātu un nojaukšanai paredzētu ēku nojaukšanai, kas veikta, lai uz attiecīgā zemes gabala uzbūvētu dzīvojamo ēku kompleksu, ir piemērojama ar ēku iegādi saistītā PVN korekcija, ņemot vērā [..] Direktīvas [2006/112] 185. panta 2. punktu?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

19      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2006/112 167. un 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrībai, kura ir iegādājusies zemes gabalu un uz tā uzbūvētas ēkas, lai tās nojauktu un īstenotu dzīvojamo ēku būvniecību uz šī zemes gabala, ir tiesības atskaitīt PVN saistībā ar šo ēku iegādi.

20      Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru nodokļa maksātāju tiesības no maksājamā PVN atskaitīt PVN, kas ir jāmaksā vai kas jau iepriekš kā priekšnodoklis ir samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ir ar Savienības tiesību aktiem izveidotās kopējās PVN sistēmas pamatprincips (2012. gada 21. jūnija spriedums apvienotajās lietās C-80/11 un C-142/11 Mahagében un Dávid, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

21      Šajā ziņā Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka Direktīvas 2006/112 167. un nākamajos pantos paredzētās tiesības uz nodokļa atskaitīšanu ir PVN mehānisma neatņemama sastāvdaļa un principā nevar tikt ierobežotas. Tās ir izlietojamas nekavējoties attiecībā uz visiem ar darījumiem saistītajiem nodokļiem, kas samaksāti iepriekš (it īpaši skat. 2000. gada 21. marta spriedumu apvienotajās lietās no C-110/98 līdz C-147/98 Gabalfrisa u.c., Krājums, I-1577. lpp., 43. punkts; 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā C-63/04 Centralan Property, Krājums, I-11087. lpp., 50. punkts; 2006. gada 6. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-439/04 un C-440/04 Kittel un Recolta Recycling, Krājums, I-6161. lpp., 47. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Mahagében un Dávid, 38. punkts).

22      Atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, kas tam jāmaksā vai ko tas samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķa vai rezultātiem, ar noteikumu, ka šīm darbībām principā ir piemērojams PVN (skat. 1985. gada 14. februāra spriedumu lietā 268/83 Rompelman, Recueil, 655. lpp., 19. punkts; 1998. gada 15. janvāra spriedumu lietā C-37/95 Ghent Coal Terminal, Recueil, I-1. lpp., 15. punkts; iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Gabalfrisa u.c., 44. punkts; 2005. gada 3. marta spriedumu lietā C-32/03 Fini H, Krājums, I-1599. lpp., 25. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Centralan Property, 51. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Mahagében un Dávid, 39. punkts).

23      No Direktīvas 2006/112 168. panta izriet – lai ieinteresētā persona varētu iegūt tiesības uz atskaitījumu, pirmkārt, tai ir jābūt “nodokļu maksātājai” šīs direktīvas nozīmē un, otrkārt, attiecīgās preces un pakalpojumi jāizmanto, lai veiktu ar nodokli apliekamās darbības (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Centralan Property, 52. punkts).

24      Saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 1. punkta noteikumiem jēdziens “nodokļa maksātājs” tiek definēts saistībā ar šo “saimniecisko darbību” (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Fini H, 19. punkts).

25      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka fiziska persona, kas iegādājusies preces saimnieciskas darbības vajadzībām šī noteikuma nozīmē, to ir veikusi nodokļa maksātāja statusā, pat ja preces nav tūlītēji izmantotas šai saimnieciskajai darbībai (skat. 1991. gada 11. jūlija spriedumu lietā C-97/90 Lennartz, Recueil, I-3795. lpp., 14. punkts).

26      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punktā paredzēto saimniecisko darbību var veidot vairākas secīgas darbības un tostarp sagatavojošās darbības, piemēram, ražošanas līdzekļu iegāde, un tādējādi nekustamā īpašuma iegāde ir jāuzskata par saimniecisko darbību (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Rompelman, 22. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Lennartz, 13. punkts; 1996. gada 29. februāra spriedumu lietā C-110/94 INZO, Recueil, I-857. lpp., 15. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Fini H, 21. un 22. punkts). Persona, kas veic sagatavojošās darbības, ir līdz ar to uzskatāma par nodokļa maksātāju šī noteikuma izpratnē, un tai ir tiesības uz nodokļa atskaitījumu (iepriekš minētais spriedums lietā Fini H, 22. punkts).

27      Turklāt tas, kurš veic ieguldījumus ar mērķi, ko apstiprina objektīvi faktori, veikt saimniecisku darbību 9. panta 1. punkta izpratnē, ir jāuzskata par nodokļa maksātāju. Rīkojoties kā tādam, viņam tādējādi saskaņā ar Direktīvas 2006/112 167. un nākamajiem pantiem ir tiesības uzreiz atskaitīt maksājamo vai samaksāto PVN par veiktajiem ieguldījumu darījumiem, ko viņš ir iecerējis veikt un kas dod tiesības uz atskaitīšanu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Rompelman, 23. un 24. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā INZO, 16. un 17. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Ghent Coal Terminal, 17. punkts; iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Gabalfrisa u.c., 47. punkts, kā arī 2000. gada 8. jūnija spriedumu lietā C-400/98 Breitsohl, Recueil, I-4321. lpp., 34. punkts).

28      No tā izriet – tas, ka nodokļa maksātājs, kas kā tāds rīkojas, iegādājas ražošanas līdzekli, nosaka PVN sistēmas un tādējādi nodokļa atskaitīšanas mehānisma piemērošanu. Preces vai pakalpojuma izmantošana vai paredzētā izmantošana nosaka tikai sākotnējās atskaitīšanas, uz ko nodokļa maksātājam ir tiesības saskaņā ar Direktīvas 2006/112 168. pantu, apmēru un koriģējumu, kas var tikt veikti nākamajos laikposmos un kas ir veicami saskaņā ar šīs pašas direktīvas 184. un nākamajiem pantiem, apmēru (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Lennartz, 15. punkts; lietā Ghent Coal Terminal, 18. punkts; 2000. gada 8. jūnija spriedumu lietā C-396/98 Schloßstrasse, Recueil, I-4279. lpp., 37. punkts; iepriekš minētos spriedumus lietā Breitsohl, 35. punkts; lietā Centralan Property, 54. punkts; 2012. gada 16. februāra spriedumu lietā C-118/11 Eon Aset Menidjmunt, 57. punkts, un 2012. gada 19. jūlija spriedumu lietā C-334/10 X, 17. punkts).

29      Šajā kontekstā Tiesa ir nospriedusi, ka, nepastāvot krāpniecībai vai ļaunprātīgai izmantošanai un ņemot vērā iespējamos koriģējumus atbilstoši Direktīvas 2006/112 185. pantā paredzētajai kārtībai, tiesības uz atskaitīšanu, kad tās ir radušās, saglabājas, pat ja iecerētā saimnieciskā darbība nav radījusi ar nodokli apliekamus darījumus (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā INZO, 20. un 21. punkts; lietā Ghent Coal Terminal, 19.–23. punkts; lietā Schloßstrasse, 42. punkts; 2000. gada 8. jūnija spriedumu lietā C-98/98 Midland Bank, Recueil, I-4177. lpp., 22. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Fini H, 22. punkts).

30      Kas attiecas uz strīdu, kas ir iesniegts izskatīšanai iesniedzējtiesā, no lietas materiāliem izriet, ka GVM veiktā zemes gabala un ēku iegāde, par ko ir pamatlieta, ir sagatavojoša darbība ar mērķi, kā to pierāda šī sprieduma 12. punktā minētās būvniecības atļaujas izsniegšana, uzcelt dzīvojamās ēkas uz šī zemes gabala šīs sabiedrības nekustamā īpašuma darbību vajadzībām.

31      Veicot šo iegādi, GVM tādējādi veic saimniecisku darbību kā nodokļa maksātāja Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punkta izpratnē.

32      Kas attiecas uz šī sprieduma 23. punktā atgādināto otro nosacījumu, proti, iepriekš iegādāto preču vai pakalpojumu izmantošana ar nodokli apliekamo darījumu vajadzībām, no lietas materiāliem izriet, ka, iegādājoties zemes gabalu un ēkas, par ko ir pamatlieta, GVM izrādīja savu nodomu nojaukt šīs ēkas, lai uz šī zemes gabala uzbūvētu dzīvojamās ēkas.

33      Šo nodomu apstiprināja objektīvi pierādījumi, jo, iegādājoties ēkas, par kurām ir pamatlieta, GVM tika nodota nojaukšanas atļauja un vēl pirms PVN deklarācijas iesniegšanas šī sabiedrība bija veikusi šo ēku nojaukšanas darbus, un pilsētbūvniecības licence tika tai izsniegta, lai saņemtu būvniecības atļauju šo dzīvojamo ēku uzbūvēšanai.

34      Tomēr šādos apstākļos šis nodoms neliedz GVM tiesības uz PVN atskaitīšanu saistībā ar ēku, par kurām ir pamatlieta, iegādi.

35      Šīs ēkas tika iegādātas kopā ar zemes gabalu, uz kura tās bija uzceltas un kuru GVM turpināja izmantot savu ar nodokli apliekamo darījumu vajadzībām. Šādos apstākļos veco ēku aizstāšana ar modernākām ēkām un tādējādi šo ēku izmantošana vēlākiem ar nodokli apliekamiem darījumiem nekādi nepārtrauc tiešo saikni starp iepriekš veikto attiecīgo ēku iegādi, no vienas puses, un nodokļu maksātāja vēlāk veiktajām saimnieciskajām darbībām, no otras puses. Attiecīgo ēku iegādi un vēlāk veikto to nojaukšanu ar mērķi radīt jaunas modernākas ēkas tādējādi var uzskatīt par savstarpēji saistītu darījumu virkni, lai veiktu ar nodokli apliekamas darbības tāpat, kā tas ir jaunu nekustamo īpašumu iegādes un to tiešas izmantošanas gadījumā (skat. 2012. gada 18. oktobra spriedumu lietā C-234/11 TETS Haskovo, 34. punkts).

36      Šajos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 167. un 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, sabiedrībai, kas ir iegādājusies zemes gabalu un uz tā uzbūvētas ēkas, lai tās nojauktu un uzbūvētu uz šī zemes gabala dzīvojamo ēku, ir tiesības atskaitīt PVN saistībā ar šo ēku iegādi.

 Par otro jautājumu

37      Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2006/112 185. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ēku, kas ir uzceltas uz zemes gabala, kurš ir iegādāts, lai to vietā uzbūvētu dzīvojamo ēku, nojaukšana ietver sākotnēji veiktās PVN saistībā ar šo ēku iegādi atskaitīšanas korekciju.

38      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru normas par atskaitījumu koriģēšanu ir būtisks ar Direktīvu 2006/112 izveidotās sistēmas elements, jo to mērķis ir nodrošināt atskaitījumu precizitāti un tādējādi nodokļu nastas neitralitāti (skat. 2006. gada 30. marta spriedumu lietā C-184/04 Uudenkaupungin kaupunki, Krājums, I-3039. lpp., 26. punkts). Minēto šīs direktīvas normu mērķis tādējādi ir radīt ciešu un tiešu saikni starp tiesībām uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu un attiecīgo preču un pakalpojumu izmantošanu ar nodokli apliekamām darbībām (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Centralan Property, 57. punkts, un lietā TETS Haskovo, 31. punkts).

39      Tādējādi Direktīvā 2006/112 paredzētais koriģēšanas mehānisms ir ar šo direktīvu ieviestās PVN atskaitīšanas sistēmas neatņemama sastāvdaļa (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā TETS Haskovo, 30. punkts).

40      Attiecībā uz iespējamā pienākuma veikt priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitījuma koriģēšanu rašanos šīs direktīvas 185. panta 1. punktā ir paredzēts princips, atbilstoši kuram šāda koriģēšana it īpaši ir jāveic, ja pēc PVN deklarācijas iesniegšanas mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā TETS Haskovo, 32. punkts).

41      Kas attiecas uz strīdu, kuru izskata iesniedzējtiesa, ēku, par kurām ir pamatlieta, nojaukšana nav izmaiņas 185. panta 1. punkta izpratnē, jo, kā izriet no šī sprieduma 32.–35. punkta, GVM tika iecerējusi šo nojaukšanu, iegādājoties šīs ēkas.

42      Šādos apstākļos uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 185. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ēku, kuras iegādātas kopā ar zemes gabalu, uz kura tās ir uzbūvētas, nojaukšana, lai šo ēku vietā uzbūvētu dzīvojamo ēku, nerada pienākumu koriģēt sākotnēji veikto PVN atskaitījumu saistībā ar šo ēku iegādi.

 Par tiesāšanās izdevumiem

43      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

1)      Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. un 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, sabiedrībai, kas ir iegādājusies zemes gabalu un uz tā uzbūvētas ēkas, lai tās nojauktu un uzbūvētu uz šī zemes gabala dzīvojamo ēku, ir tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli saistībā ar šo ēku iegādi;

2)      Direktīvas 2006/112 185. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ēku, kuras iegādātas kopā ar zemes gabalu, uz kura tās ir uzbūvētas, nojaukšana, lai šo ēku vietā uzbūvētu dzīvojamo ēku, nerada pienākumu koriģēt sākotnēji veikto pievienotās vērtības nodokļa atskaitījumu saistībā ar šo ēku iegādi.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – rumāņu.