EU tax law WEB Bonik - C-285/11

13.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 238/8

1)

Vai, interpretējot Direktīvas 2006/112 (1) 178. panta a) un b) apakšpunktu, 14., 62., 63., 167. un 168. pantu, no tiem var atvasināt jēdzienu “faktiskas piegādes neesamība” un, ja var, vai jēdziens “faktiskas piegādes neesamība”, atbilstoši tā definīcijai, pārklājas ar jēdzienu “nodokļu nemaksāšana”, vai ir iekļauts šajā jēdzienā? Ko direktīvas izpratnē ietver jēdziens “nodokļu nemaksāšana”?

2)

Vai direktīva, ņemot vērā jēdziena “nodokļu nemaksāšana” definīciju, kā arī preambulas 26. un 59. apsvērumu saistībā ar 178. panta b) apakšpunktu, prasa, lai formalitātes tiktu noteiktas tikai likumdošanas ceļā ar dalībvalsts augstākās likumdošanas iestādes izdotu tiesību aktu vai arī direktīva pieļauj, ka šīs formalitātes netiek noteiktas likumdošanas ceļā, bet gan tās nosaka valsts pārvaldes (un nodokļu pārbaudes) prakse un judikatūra? Vai formalitātes var noteikt ar valsts pārvaldes iestādes izdotu tiesību piemērošanas aktu un/vai ar valsts pārvaldes instrukcijām?

3)

Vai “faktiskas piegādes neesamība”, ja šis jēdziens atšķiras no jēdziena “nodokļu nemaksāšana” un nav iekļauts tā definīcijā, ir formalitāte direktīvas 178. panta b) apakšpunkta izpratnē vai pasākums direktīvas preambulas 59. apsvēruma izpratnē, kura ieviešanas sekas ir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikums un PVN sistēmas neitralitātes — būtisks kopējās PVN sistēmas princips, kas tika ieviests ar attiecīgajām Savienības tiesībām — apšaubīšana?

4)

Vai nodokļu maksātājiem var likt pildīt formalitātes, saskaņā ar kurām nodokļu maksātājiem, lai uzskatītu, ka piegāde faktiski ir notikusi, ir jāpierāda, ka starp tiem (pēdējo saņēmēju un tā piegādātāju) ir notikusi piegāde, ja kompetentā iestāde neapstrīd, ka attiecīgie nodokļu maksātāji (pēdējie piegādātāji) sekojošās tās pašas preces tajā pašā daudzumā piegādes ir izdarījuši sekojošajiem saņēmējiem?

5)

Vai kopējās PVN sistēmas un Direktīvas 2006/112 168. un 178. panta ietvaros tirgotāja tiesības saņemt apstiprinājumu, ka par konkrētiem darījumiem ir ticis veikts PVN maksājums:

6)

Atkarībā no atbildes uz 5. jautājumu: vai tādi darījumi kā pamata lietas priekšmetā esošie ir uzskatāmi par piegādi pret atlīdzību Direktīvas 2006/11 2. panta izpratnē vai, attiecīgi, par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē?

7)

Vai ir pieļaujams, ka piegādātāja PVN nolūkos pareizi dokumentēti un deklarēti darījumi, kādi tie ir pamata lietā, attiecībā uz kuriem saņēmējs faktiski ieguva īpašumtiesības uz rēķinā norādītajām precēm un nav informācijas par to, vai viņš preci faktiski saņēma no personas, kura nebija rēķina izsniedzējs, netiek uzskatīti par piegādēm pret atlīdzību Direktīvas 2006/112 2. panta izpratnē tikai tādēļ, ka piegādātājs netika atrasts norādītajā adresē un neiesniedza nodokļu revīzijas ietvaros pieprasītos dokumentus vai nodokļu iestādē nepamatoja visus apstākļus, kādos tika veiktas piegādes, tai skaitā pārdotās preces izcelsmi?

8)

Vai, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu un novērstu nodokļu nemaksāšanu, atbilstošs ir tāds pasākums, kas tiesības atskaitīt priekšnodokli padara atkarīgas no piegādātāja un/vai viņa sākotnējo piegādātāju rīcības?

9)

Atkarībā no atbildes uz 2., 3. un 4. jautājumu: vai tādi nodokļu iestāžu pasākumi kā pamata lietā, kas izraisa PVN regulējuma nepiemērošanu darījumiem, ko tirgotājs noslēdzis labā ticībā, ir pretrunā Savienības tiesību samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un juridiskās noteiktības principiem?

10)

Atkarībā no atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem: vai apstākļos, kādi ir pamata lietā, piegādes saņēmējam ir tiesības atskaitīt nodokli, ko piegādātājs iekļāvis viņam izsniegtajā rēķinā?