Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

5.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/16


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 14. februārī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) — “Evita-KEOOD/Direktor na DirektsiaObzhalvane i upravlenie na izpalnenieto”, Sofia

(Lieta C-78/12)

2012/C 133/30

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: “Evita-K” EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto”, Sofia

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai jēdziens “preču piegāde” Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 14. panta 1. punkta izpratnē, to lasot kopā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 345. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to, ņemot vērā pamata lietas apstākļus, tiek pieļauts, ka preces saņēmējs piegādes darījumā tiesības rīkoties ar precēm (kustamas lietas, kas ir noteiktas to sugas dēļ) iegūst, iegūstot īpašumtiesības uz šīm precēm ar labticīgu, uz atlīdzības pamata iegūtu valdījumu no personas, kas nav preču īpašnieks, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesībām ir pieļaujams, turklāt ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar šīm tiesībām īpašumtiesības uz šādām lietām pāriet šo lietu nodošanas brīdī?

2)

Vai pierādījums par “preču piegādes” norisi Direktīvas 2006/112 14. panta 1. punkta izpratnē konkrētā rēķina kontekstā kopā ar tiesību īstenošanu atbilstoši Direktīvas 178. panta a) punktam uz šajā rēķinā norādītā, faktiski samaksātā nodokļa atskaitīšanu ir pamats tam, ka preces saņēmējs piegādes darījumā piegādātāja īpašumtiesības ir pierādījis tad, ja ir tikušas piegādātas kustamas, to sugas dēļ noteiktas preces un īpašumtiesības uz tām saskaņā ar dalībvalsts tiesībām pāriet ar to nodošanu, turklāt saskaņā ar šīm tiesībām arī īpašumtiesību iegūšana uz šādām lietām no personas, kas nav īpašnieks, ir pieļaujama ar labticīgu, uz atlīdzības pamata iegūtu valdījumu?

Vai “preču piegāde” priekšnodokļa atskaitīšanas mērķu labad Direktīvas izpratnē ir uzskatāma par pierādītu, ja saņēmējs, ņemot vērā pamata lietas apstākļus, eksportēdams un iesniegdams muitas deklarāciju, ir veicis vēl vienu to pašu preču (identificējami dzīvnieki) piegādi, un nav pierādījumu par trešo personu tiesībām uz šīm precēm?

3)

Vai pierādījumu par “preču piegādes” norisi Direktīvas 2006/112 14. panta 1. punkta izpratnē mērķa labad konkrētā rēķina kontekstā kopā ar tiesību atskaitīt šajā rēķinā norādīto, faktiski samaksāto nodokli īstenošanu atbilstoši Direktīvas 178. panta a) punktam var pieņemt, ka piegādātājs un saņēmējs, kas nav lauksaimniecības produktu ražotāji, ir ļaunticīgi, ja pieņemot preces, iepriekšējais īpašnieks nav iesniedzis dokumentu, kurā dzīvnieku krotālijas ir jānorāda atbilstoši Eiropas Savienības veterināro tiesību normu prasībām, un dzīvnieku krotālijas nav norādītas veterinārajā apliecībā, ko izdevusi administratīva iestāde un kas ir pievienota, transportējot dzīvniekus konkrētās piegādes ietvaros?

Ja piegādātājs un saņēmējs pašrocīgi ir veikuši tiem piegādāto dzīvnieku krotāliju uzskaiti, vai var pieņemt, ka tie ir izpildījuši minēto Savienības veterināro tiesību normu prasības gadījumā, ja administratīvā iestāde veterinārajā apliecībā, kas, transportējot dzīvniekus, pievienota piegādes ietvaros, dzīvnieku krotālijas nav uzrādījusi?

4)

Vai piegādātājam un saņēmējam pamata lietā, kuri nav lauksaimniecības produktu ražotāji, saskaņā ar Direktīvas 2006/112 242. pantu ir pienākums savā grāmatvedības uzskaitē izcelt piegādes priekšmetu (identificējami dzīvnieki t.i. “bioloģiskas izcelsmes manta”), piemērojot International Accounting Standard 41, Lauksaimniecība, un saskaņā ar šo standartu pierādīt valdījumu pār mantu?

5)

Vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112 226. panta 6. punktu ir nepieciešams, lai pievienotās vērtības nodokļa rēķinos — kā strīdīgajos pamata lietā — būtu norādītas arī to dzīvnieku krotālijas, kas saskaņā ar Savienības veterināro tiesību normām ir jāidentificē un kuri ir piegādes priekšmets, ja dalībvalsts tiesībās šādu dzīvnieku īpašumtiesību nodošanai šāda veida prasība nav paredzēta un piegādes darījuma dalībnieki nav lauksaimniecības produktu ražotāji?

6)

Vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112 185. panta 1. punktu, pamatojoties uz valsts tiesību normas — tādas kā pamata lietā —, ir pieļaujams priekšnodokli koriģēt tāda secinājuma dēļ, ka piegādātāja īpašumtiesības uz precēm, kas ir piegādes priekšmets, nav tikušas pierādītas, ja piegādes darījumu neviens no tā dalībniekiem nav atsaucis, saņēmējs ir veicis to pašu preču tālāku piegādi, nav nekādu pierādījumu par tiesībām, uz kurām attiecībā uz šīm precēm (identificējami dzīvnieki) ir atsaukušās trešās personas, netiek apgalvota saņēmēja piegādes darījumā ļaunticība un īpašumtiesības uz šādām lietām, kas ir noteiktas to sugas dēļ, saskaņā ar valsts tiesībām pāriet to nodošanas brīdī?


(1)  OV L 347, 1. lpp.