EU tax law WEB FIRIN - C-107/13

4.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/11

1)

Vai tādos gadījumos, kāds ir pamatlietā, kad nekavējoties tikusi veikta pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšana saistībā ar priekšapmaksu par nākotnē veicamu un konkrētu preču piegādi, Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punkts, lasot kopā ar tās 65. pantu, 90. panta 1. punktu un 185. panta 1. punktu, ir interpretējami tādējādi, ka, ņemot vērā piegādes noteikumos paredzētā pretizpildījuma nesniegšanu objektīvu un/vai subjektīvu iemeslu dēļ, tiesības uz nodokļa atskaitīšanu to īstenošanas brīdī ir jāatsaka?

2)

Vai no šīs saistītās interpretācijas un ievērojot pievienotās vērtības nodokļa neitralitātes principu izriet, ka šādā situācijā nozīme ir (vai nav) tam, ka piegādātājs valsts tiesībās paredzētajā kārtībā rēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokli un/vai summu, kurai uzliek nodokli, var koriģēt, un kā šāda koriģēšana ietekmētu sākotnējo atskaitīšanas tiesību atteikumu?

3)

Vai Direktīvas 2006/112 205. pants, lasot kopā ar tās 168. panta a) punktu un 193. pantu, kā arī ņemot vērā tās preambulas 44. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalstis drīkst piegādes saņēmējam nodokļa atskaitīšanu liegt atbilstoši vienīgi tādiem kritērijiem, kuri paredzēti to tiesību aktos, saskaņā ar kuriem nodokļa parāds rodas citai personai, nevis nodokļa maksātājam, ja šādā gadījumā iekasējamā nodokļa summa atšķirtos no summas, kas tiktu iegūta, strikti ievērojot dalībvalsts paredzētos noteikumus?

4)

Ja uz trešo jautājumu atbilde ir apstiprinoša, vai tādas valsts tiesību normas, kādas ir aplūkojamas pamatlietā, piemērojot Direktīvas 2006/112 105. pantu, ir pieļaujamas un atbilstošas efektivitātes un samērīguma principiem, ja tajās ir paredzēta solidāra atbildība par pievienotās vērtības nodokļa samaksu, atsaucoties uz pieņēmumiem, kuru pamatā nav tieši konstatējamu objektīvu faktu, bet gan aprakstoši civiltiesību jēdzieni, par kuriem strīda gadījumā tiek lemts atbilstoši citam tiesiskajam regulējumam?