Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2014. gada 9. oktobrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – PVN – Direktīva 2006/112/EK – 138. panta 1. punkts – Atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē – PVN mērķiem neidentificēts pircējs – Pārdevēja pienākums pierādīt pircēja vai tā pārstāvja paraksta autentiskumu – Samērīguma, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principi – Tieša iedarbība

Lieta C-492/13

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Administrativen sad Varna (Bulgārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 2. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 13. septembrī, tiesvedībā

Traum EOOD

pret

Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite.

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), tiesneši K. Vajda [C. Vajda], A. Ross [A. Rosas], E. Juhāss [E. Juhász] un D. Švābi [D. Šváby],

ģenerāladvokāts N. Vāls [N. Wahl],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite vārdā – D. Zhelyazkov, pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – S. Petrova un L. Lozano Palacios, pārstāves,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2010. gada 7. decembra Direktīvu 2010/88/ES (OV L 326, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”), 138. panta 1. punkta un 139. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju.

2        Šis lūgums tika iesniegts strīdā starp Traum EOOD (turpmāk tekstā – “Traum”) un Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite (Valsts ieņēmumu centrālās administrācijas Varnas pilsētas direkcijas “Prasības un politika nodokļu un sociālā nodrošinājuma politikas jomā” direktors; turpmāk tekstā – “Direktor”) par paziņojumu par korekcijām, kurā Traum ir liegts atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) par darījumu, ko Traum kvalificēja par preču piegādi Kopienas iekšienē.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        PVN direktīvas 131. pantā ir noteikts:

“[PVN direktīvas 2006/112 IX] sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.”

4        Šīs direktīvas IX sadaļas 4. nodaļas “Atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē” 138. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet Kopienā, ja piegādi veic citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas kā tāda rīkojas dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts.”

5        Atbilstoši minētās direktīvas 139. panta 1. punktam:

“Šīs direktīvas 138. panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa neattiecas uz preču piegādi, ko veic nodokļa maksātāji, uz kuriem attiecas 282. līdz 292. pantā paredzētais atbrīvojums mazajiem uzņēmumiem.

Tāpat šis atbrīvojums neattiecas uz preču piegādi nodokļa maksātājiem vai juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN.”

 Bulgārijas tiesības

6        Likuma par pievienotās vērtības nodokli (Zakon za danak varhu dobavenata stoynost, 2006. gada 4. augusta DV Nr. 63), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “ZDDS”), 7. panta 1. punktā ir noteikts:

“Preču piegāde Kopienas iekšienē ir preču piegāde, ko piegādātājs, kurš ir atbilstoši šim likumam reģistrēts kā PVN maksātājs, pārvadā vai kas tā vārdā vai arī saņēmēja vārdā tiek pārvadātas no iekšzemes uz citu dalībvalsti, ja saņēmējs ir nodokļu maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļu maksātājs un kas PVN mērķiem ir reģistrēta citā dalībvalstī.”

7        ZDDS piemērošanas noteikumu 45. pantā ir noteikts:

“Lai pierādītu preču piegādi Kopienas iekšienē, piegādātājam ir jābūt šādiem dokumentiem:

1.      piegādes dokumentam:

a)      rēķinam par piegādi, kurā, ja saņēmējs ir reģistrēts PVN mērķiem citā dalībvalstī, ir norādīts citas dalībvalsts piešķirtais saņēmēja PVN [maksātāja] identifikācijas numurs, ar kuru viņam tika piegādāta prece;

b)      pieņemšanas un nodošanas protokolam atbilstoši [ZDDS] 117. panta 2. punktam – piegādes Kopienas iekšienē atbilstoši [ZDDS] 7. panta 4. punktam gadījumā;

[..]

2.      Dokumentiem, kas pierāda preču nosūtīšanu un pārvadāšanu no iekšzemes uz citu dalībvalsti:

a)      pārvadāšanas dokumentam vai rakstiskam saņēmēja vai tā pilnvarotas personas apliecinājumam, kas apstiprina, ka preces ir saņemtas citas dalībvalsts suverēnajā teritorijā – gadījumos, kad pārvadāšanu piegādātāja vai saņēmēja vārdā veic trešā persona, [..]

[..].”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

8        2009. gada septembrī Traum darbojās vispārīgās būvniecības un speciālo konstrukciju būvniecības nozarē. PVN deklarācijā par laikposmu no 2009. gada 1. septembra līdz 31. oktobrim Traum deklarēja, ka tas ir veicis no PVN atbrīvotas nažu turētāju un sagatavju piegādes Kopienas iekšienē sabiedrībai Evangelos gaitadzis, kas ir reģistrēta Grieķijā, iesniedzot ZDDS piemērošanas noteikumu 45. pantā norādītos dokumentus, tas ir, divus rēķinus, kuros bija norādīts Evangelos gaitadzis Grieķijas PVN [maksātāja] numurs, pieņemšanas un nodošanas protokolus, starptautiskās pavadzīmes un parakstītu apliecinājumu par preču saņemšanu.

9        Pēc pārbaudes 2009. gada 7. oktobrī PVN informācijas apmaiņas sistēmas (VIES) (“VAT Information Exchange System”) elektroniskajā datu bāzē (turpmāk tekstā – “VIES datu bāze”) Bulgārijas nodokļu administrācija 2009. gada 2. novembrī izdeva Traum paziņojumu par pārrēķinu un atmaksāšanu. Šajā paziņojumā tā norādīja, ka pārbaudē VIES sistēmā noskaidrojās, ka sabiedrība Evangelos gaitadzis ir reģistrējusies PVN mērķiem un kopš 2005. gada 15. novembra tai ir derīgs PVN [maksātāja] numurs.

10      Savukārt sabiedrība Evangelos gaitadzis nav ne deklarējusi Kopienas iekšējo iegādi, ne arī samaksājusi PVN Grieķijā.

11      Vēlākā nodokļu revīzijā Bulgārijas nodokļu administrācija no jauna ieskatījās VIES datu bāzē un konstatēja šajā ziņā, ka kopš 2006. gada 15. janvāra sabiedrība Evangelos gaitadzis nav vairs reģistrēta PVN mērķiem. Tādējādi 2011. gada 17. maijā šī administrācija izdeva paziņojumu par korekciju attiecībā uz Traum, nosakot pārdošanas darījumiem sabiedrībai Evangelos gaitadzis PVN, jo šī sabiedrība nebija reģistrēta PVN mērķiem citā dalībvalstī, tādējādi ZDDS 7. panta 1. punktā paredzētais atbrīvojuma no šī nodokļa nosacījums, kas pamatojas uz to, ka saņēmējs ir nodokļa maksātājs, nav izpildīts.

12      Lai pamatotu administratīvo sūdzību par šo paziņojumu par korekciju, Traum iesniedza Direktor paziņojumu par pārrēķinu un atmaksāšanu, kuru izdevusi Bulgārijas nodokļu administrācija un kurā ir norādīts, ka sabiedrībai Evangelos gaitadzis darījuma laikā bija derīgs PVN numurs.

13      Ar 2011. gada 5. augusta lēmumu Direktor apstiprināja paziņojumu par korekciju, pamatojoties uz to, ka nav pierādījumu par preces pārvadāšanu ārpus Bulgārijas teritorijas un saņēmēja rakstiska apstiprinājuma par preču saņemšanu. Direktor apgalvoja, saņemšanas apliecinājums un pieņemšanas un nodošanas protokoli neietver ne ziņas par precīzu šīs preces saņemšanas adresi, ne par personu, kas preci ir pieņēmušas sabiedrībā Evangelos gaitadzis, identitāti, to amatu un pilnvarām pieņemošajā sabiedrībā, tāpēc šie dokumenti nav uzticami.

14      Pamatojot savu prasību pret šo Direktor lēmumu Administrativen sad Varna (Varnas administratīvā tiesa), Traum apgalvoja, ka tā ir iesniegusi visus gan ZDDS un gan ZDDS piemērošanas noteikumos prasītos dokumentus, pierādot piegādi Kopienas iekšienē. Turklāt tā apgalvo, ka tā, veicot darījumus, ir bijusi labticīga, jo pirms to slēgšanas bija pārbaudījusi Evangelos gaitadzis PVN [maksātāja] numuru VIES sistēmā.

15      Iesniedzējtiesa norāda, ka Bulgārijas tiesas ir taisījušās pretrunīgus spriedumus par ZDDS 7. panta 1. punkta piemērošanu, kas attiecas uz pierādīšanas līdzekļiem par preču faktisku pārvadāšanu Kopienas iekšienē un to saņemšanu citā dalībvalstī, un par iesniegto starptautisko pavadzīmju pierādījuma spēku. Šajā ziņā tā jautā, vai Bulgārijas tiesībās paredzētie pierādīšanas nosacījumi atbilst Savienības tiesībām.

16      Šādos apstākļos Administrativen sad Varna nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai ir jāuzskata, ka [PVN] direktīvas 138. panta 1. punktā paredzētais atbrīvojuma no nodokļa nosacījums ir izpildīts un ka nav jāpiemēro [šīs direktīvas] 139. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais izņēmums tādā gadījumā, kāds ir pamattiesvedībā, kad ir atzīts, ka tas, ka preču saņēmējs nav “PVN mērķiem reģistrēta persona”, tika norādīts [VIES datu bāzē] pēc piegādes, [kad novēlota “personas, kam vairs nav PVN [maksātāja] identifikācijas numura”, reģistrācija izriet no Bulgārijas nodokļu administrācijas apkopotajām ziņām], tomēr prasītāja apgalvo, ka tā rīkojās ar vajadzīgo rūpību, saņemot izziņas no šīs sistēmas, kas nav dokumentētas?

2)      Vai administratīvajā praksē un judikatūrā tiek pārkāpti nodokļu neitralitātes, samērīguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, ja pārdevējam (nosūtītājam atbilstoši pārvadāšanas līgumam) ir pienākums konstatēt saņēmēja paraksta autentiskumu un noskaidrot, vai parakstītājs ir sabiedrību, ieguvēju, pārstāvoša persona, tās darbinieks ar atbilstošu amatu vai pilnvarota persona?

3)      Vai tādā lietā kā pamatlieta [PVN direktīvas] 138. panta 1. punktam ir tieša iedarbība, un vai valsts tiesa to drīkst tieši piemērot?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pieņemamību

17      Direktor apšauba lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu pieņemamību, apgalvojot, ka iesniedzējtiesa ir kļūdaini atspoguļojusi pamatlietas faktus. Direktor uzskata, ka iesniedzējtiesa kļūdaini ir uzskatījusi par pierādītu faktu, ka preces ir pārvadātas uz Grieķiju un nodotas sabiedrībai Evangelos gaitadzis.

18      Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka iesniedzējtiesa ir tikai norādījusi Tiesai dokumentus, ko Traum ir iesniegusi, lai pierādītu preču piegādi Kopienas iekšienē, pati nekonstatējot, ka preces faktiski ir pārvadātas uz Grieķiju vai nodotas saņēmējam, un, otrkārt, ka Tiesai iesniegtie jautājumi tieši otrādi attiecas uz pierādīšanas prasībām, kādas dalībvalstis var noteikt atbrīvojumam no PVN saistībā ar piegādi Kopienas iekšienē.

19      Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka saskaņā ar LESD 267. pantā paredzēto procedūru, kuras pamatā ir funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, Tiesa ir pilnvarota vienīgi lemt par Savienības tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, ņemot vērā faktus, kurus tai ir norādījusi valsts tiesa (skat. spriedumus WWF u.c., C-435/97, EU:C:1999:418, 31. punkts, kā arī Endress, C-209/12, EU:C:2013:864, 19. punkts un tajā minētā judikatūra). Attiecībā uz apgalvotajām un faktu kļūdām, kas ietvertas rīkojumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu, pietiek atgādināt, ka nevis Tiesa, bet gan valsts tiesa ir kompetenta noteikt faktus, kas izraisījuši strīdu, un izdarīt no tiem secinājumus attiecībā uz nolēmumu, kas tai jāpieņem (spriedums PreussenElektra, C-379/98, EU:C:2001:160, 40. punkts).

20      No tā izriet, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

 Par pirmo un otro jautājumu

21      Uzdodot pirmo un otro jautājumu, kas ir jāpārbauda kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai PVN direktīvas 138. panta 1. punkts un 139. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, dalībvalsts nodokļu administrācijai liegt tiesības uz atbrīvojumu no PVN par piegādi Kopienas iekšienē tādēļ, ka ieguvējs nebija reģistrējies kā PVN [maksātājs] citā dalībvalstī un piegādātājs nav pierādījis ne paraksta uz dokumentiem, kas iesniegti, lai pamatotu tā deklarāciju par apgalvoti atbrīvoto piegādi, autentiskumu, ne personas, kas ir parakstījusi dokumentus saņēmēja vārdā, pilnvaras to pārstāvēt.

22      Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, jāatgādina, ka piegāde Kopienas iekšienē, kas ir iegādes Kopienas iekšienē nenovēršamas sekas, ir atbrīvota no PVN, ja tā atbilst PVN direktīvas 138. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem (spriedums Mecsek-Gabona, C-273/11, EU:C:2012:547, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

23      Saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai pārvadā uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, tomēr Savienībā, ja piegādi veic citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja, bet kas kā tāda rīkojas dalībvalstī, kura nav preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts.

24      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbrīvojums no nodokļa par piegādi Kopienas iekšienē ir piemērojams tikai tad, ja tiesības ar šo preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam un pārdevējs pierāda, ka minētās preces ir nosūtītas vai pārvadātas uz citu dalībvalsti un ka pēc šīs nosūtīšanas vai pārvadāšanas prece faktiski ir izvesta no piegādes dalībvalsts teritorijas (skat. it īpaši spriedumu Teleos u.c., C-409/04, EU:C:2007:548, 42. punkts).

25      Turklāt, kā izriet no PVN direktīvas 139. panta 1. punkta otrās daļas, atbrīvojumam no šī nodokļa ir paredzēts nosacījums, ka preču piegāde nenotiek nodokļa maksātājiem vai juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu neuzliek PVN.

26      Iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi attiecas uz pierādīšanas noteikumiem, kas var tikt noteikti piegādātājam, lai pierādītu, ka ir izpildīti atbrīvojuma no PVN nosacījumi, piegādājot preces Kopienas iekšienē.

27      Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka, tā kā PVN direktīvā nav konkrētu noteikumu par to, kādi pierādījumi nodokļu maksātājiem ir jāiesniedz, lai tie varētu izmantot atbrīvojumu no PVN, atbilstoši šīs direktīvas 131. pantam dalībvalstīm ir jāparedz nosacījumi, ar kādiem piegādes Kopienas iekšienē ir atbrīvotas no nodokļa, lai nodrošinātu minēto atbrīvojumu pareizu un godīgu piemērošanu, kā arī novērstu jebkādu krāpšanu, izvairīšanos [no nodokļu maksāšanas] un iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr dalībvalstīm, īstenojot savas pilnvaras, ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kas ir daļa no Savienības tiesību sistēmas, tostarp tiesiskās drošības un samērīguma principi (spriedums Mecsek-Gabona, EU:C:2012:547, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

28      Tiesiskās noteiktības princips paredz, pirmkārt, ka tiesību normām ir jābūt skaidrām un precīzām un, otrkārt, ka attiecīgajām personām ir jābūt iespējai paredzēt to piemērošanu (spriedums Plantanol, C-201/08, EU:C:2009:539, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

29      Jāatgādina, ka šis princips ir īpaši svarīgs tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var ietvert finansiālas izmaksas, lai ļautu ieinteresētajām personām precīzi zināt tām uzlikto pienākumu apmēru. Tādējādi nodokļu maksātājiem ir jāzina savu pienākumu apmērs nodokļu jomā pirms darījuma noslēgšanas (skat. spriedumu Teleos u.c., EU:C:2007:548, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

30      Šādos apstākļos Tiesa precizēja, ka nodokļu maksātāja pienākumi pierādījumu jomā ir jānosaka, ņemot vērā nosacījumus, kuri šajā saistībā ir skaidri noteikti valsts tiesībās, un ņemot vērā ierasto praksi līdzīgu darījumu gadījumā (skat. spriedumu Mecsek-Gabona, EU:C:2012:547, 38. punkts).

31      Tādējādi ar tiesiskās noteiktības principu nav saderīgs tas, ka dalībvalsts, kas ir paredzējusi nosacījumus uz piegādi Kopienas iekšienē attiecināma atbrīvojuma no PVN piemērošanai, izstrādājot kompetentajām iestādēm iesniedzamo dokumentu sarakstu, un kas sākotnēji pieņēmusi dokumentus, kurus piegādātājs iesniedzis kā pierādījumus, kas pamato tiesības uz nodokļa atbrīvojumu, vēlāk var šim piegādātājam uzlikt pienākumu maksāt PVN par šo piegādi, ja izrādās, ka, ņemot vērā pircēja īstenoto krāpšanu, par kuru piegādātājs nezināja un nevarēja zināt, attiecīgās preces faktiski nav izvestas no piegādes dalībvalsts teritorijas (skat. spriedumu Teleos u.c., EU:C:2007:548, 50. punkts).

32      Atbilstoši Tiesas judikatūrai šādā situācijā, kad acīmredzami nav neviena reāla pierādījuma, kas ļautu secināt, ka attiecīgās preces ir izvestas ārpus piegādes dalībvalsts teritorijas, nodokļu maksātājam uzliekot pienākumu sniegt šādus pierādījumus, netiek garantēta pareiza un vienkārša atbrīvojumu no PVN piemērošana. Tieši pretēji, šis pienākums nodokļu maksātājam rada neskaidru situāciju attiecībā uz iespēju piemērot nodokļu atbrīvojumu piegādei Kopienas iekšienē vai attiecībā uz nepieciešamību PVN iekļaut pārdošanas cenā (skat. spriedumus Teleos u.c., EU:C:2007:548, 49. un 51. punkts, un Mecsek-Gabona, EU:C:2012:547, 41. punkts).

33      Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Bulgārijas nodokļu administrācija ir izdevusi paziņojumu par pārrēķinu un atmaksāšanu, pamatojoties uz Traum atbilstoši ZDDS piemērošanas noteikumu 45. pantam iesniegtajiem dokumentiem, nepārbaudot saņēmēja paraksta uz šiem dokumentiem autentiskumu vai personas, kas ir parakstījusi dokumentus, pārstāvības tiesības. Tikai vēlākā nodokļu revīzijā administrācija izteica šīs prasības, kas pēc iesniedzējtiesas uzskata ir “papildu nosacījumi”.

34      Tiesiskās noteiktības principam būtu pretēji, ja tiesības uz PVN atbrīvojumu saistībā ar pamatlietā aplūkotajiem darījumiem tiktu atteiktas tādēļ, ka piegādātājs nav iesniedzis šādus papildu pierādījumus tā darījumu vēlākas revīzijas laikā, kaut arī Traum iesniegtie dokumenti, lai pamatotu tās deklarāciju, atbilst ZDDS piemērošanas noteikumu 45. pantā noteiktajam dokumentu sarakstam, kas ir jāiesniedz nodokļu administrācijai, un šī administrācija tos sākotnēji pieņēma kā pierādījumus, kuri pamato tiesības uz atbrīvojumu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

35      Attiecībā uz atteikumu atbrīvot no PVN saistībā ar pamatlietā aplūkoto piegādi tādēļ, ka saņēmējs nav reģistrējies kā PVN [maksātājs] citā dalībvalstī, protams, ir taisnība, ka PVN [maksātāja] numura piešķiršana pierāda nodokļu maksātāja nodokļu statusu šī nodokļa piemērošanas mērķiem un atvieglo darījumu Kopienas iekšienē nodokļu kontroli (skat. šajā ziņā spriedumu Mecsek-Gabona, EU:C:2012:547, 60. punkts).

36      Tomēr, ņemot vērā, ka kompetentajai valsts iestādei ir pienākums pārbaudīt nodokļa maksātāja statusu pirms PVN reģistrācijas numura izsniegšanas, iespējams pārkāpums, kas ietekmē šo reģistrāciju, nevar liegt komersantam, kurš ir pamatojies uz minētajā reģistrā iekļautiem datiem, atbrīvojumu no nodokļa, uz kuru viņam ir tiesības. Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka, ja pārdevējam būtu jāmaksā PVN, tikai pamatojoties uz to, ka ir notikusi pircēja PVN reģistrācijas numura atcelšana ar atpakaļejošu spēku, tas būtu pretrunā samērīguma principam (skat. šajā ziņā spriedumu Mecsek-Gabona, EU:C:2012:547, 63. un 64. punktu).

37      Pamatlietā Traum iesniedza Bulgārijas nodokļu administrācijai divus rēķinus, norādot sabiedrības Evangelos gaitadzis Grieķijas PVN numuru, lai pierādītu savas tiesības uz PVN atbrīvojumu atbilstoši ZDDS piemērošanas noteikumu 45. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Šīs norādes tika apstiprinātas 2009. gada 2. novembra paziņojumā par pārrēķinu un atmaksāšanu, kad šī administrācija pārbaudīja tās VIES datu bāzē. Tomēr minētā administrācija sākotnēji piekrita, ka saskaņā ar ZDDS 7. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu ieguvējs bija PVN maksātājs citā dalībvalstī. Tikai vēlākā revīzijā šī pati administrācija konstatēja, ka nav izpildīts pēdējais minētais nosacījums. Šādos apstākļos atteikt atbrīvojumu no PVN par Kopienas iekšējām piegādēm būtu pretēji tiesiskās noteiktības un samērīguma principiem.

38      Attiecībā uz apstākli, ko Direktor ir norādījis rakstveida apsvērumos, ka Traum bija jāpierāda ar citiem līdzekļiem, ka sabiedrība Evangelos gaitadzis bija nodokļu maksātājs, kurš rīkojas kā tāds citā dalībvalstī un kura Kopienas iekšējām piegādēm tiek uzlikts PVN, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka šī prasība nav paredzēta pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā un turklāt netika izteikta, pirms Bulgārijas nodokļu administrācija izdeva paziņojumu par pārrēķinu un atmaksāšanu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

39      Savos rakstveida apsvērumos Direktor arī apgalvo, ka Traum nav rīkojusies labticīgi un ka tā nav pierādījusi prasīto rūpību, lai nodrošinātu tās lūguma atbrīvot no PVN īstumu. Viņš arī apgalvo iespējamu sabiedrības Evangelos gaitadzis krāpšanu attiecībā uz Grieķijas nodokļu administrāciju. Šajā ziņā Direktor it īpaši apgalvo, ka, ņemot vērā pārvadātāju atbildes nodokļu revīzijā, kas tika veikta attiecībā uz aplūkoto piegādi, bija šaubas par to, ka iesniegtie pārvadāšanas dokumenti atbilda faktiskajai situācijai.

40      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu neietver norādes, kas ļautu secināt, ka strīdīgā piegāde būtu saistīta ar nodokļu krāpšanu vai ka Traum nebūtu rīkojusies labticīgi attiecībā pret saņēmēja iespējamo krāpšanu.

41      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši LESD 267. pantam uzsāktā procedūrā Tiesai nav kompetences pārbaudīt, kā arī novērtēt pamatlietas faktiskos apstākļus. Tātad iesniedzējtiesai saskaņā ar valsts tiesību normām par pierādījumiem ir jāveic visu šīs lietas elementu un apstākļu vispārējs novērtējums, lai noteiktu, vai Traum ir darbojusies labticīgi un veikusi visus pasākumus, kurus no tās saprātīgi var pieprasīt, lai pārliecinātos, ka veiktais darījums nav saistīts ar krāpšanu nodokļu jomā (skat. pēc analoģijas spriedumu Mecsek-Gabona, EU:C:2012:547, 53. punkts).

42      Gadījumā, ja šī tiesa izdarītu secinājumu, ka attiecīgais nodokļu maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka viņa veiktais darījums ir iesaistīts krāpšanā, kuru veic pircējs, un ka viņš nav veicis visus saprātīgos pasākumus, kas bija viņa spēkos, lai izvairītos no šīs krāpšanas, viņam būtu jāatsaka tiesības uz atbrīvojumu no PVN (skat. šajā ziņā spriedumu Mecsek-Gabona, EU:C:2012:547, 54. punkts).

43      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 138. panta 1. punkts un 139. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, dalībvalsts nodokļu administrācijai liegt tiesības uz atbrīvojumu no PVN piegādes Kopienas iekšienē gadījumā tādēļ, ka ieguvējs nebija reģistrējies kā PVN [maksātājs] citā dalībvalstī un piegādātājs nav pierādījis ne paraksta uz dokumentiem, kas iesniegti, lai pamatotu tā paziņojumu par apgalvoti atbrīvoto piegādi, autentiskumu, ne personas, kas ir parakstījusi dokumentus saņēmēja vārdā, pilnvaras to pārstāvēt, bet piegādātāja tā deklarācijas pamatojumam iesniegtie dokumentārie pierādījumi, kas pamato tiesības uz atbrīvojumu, atbilst valsts tiesībās noteiktajam dokumentu sarakstam, kas ir jāiesniedz minētajai administrācijai, un sākotnēji tā tos pieņēma kā dokumentārus pierādījumus, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

 Par trešo jautājumu

44      Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai PVN direktīvas 138. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība un nodokļu maksātāji uz to var atsaukties valsts tiesās pret valsti, lai saņemtu atbrīvojumu no PVN par piegādi Kopienas iekšienē.

45      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru visos gadījumos, kuros kādas direktīvas normas attiecībā uz to saturu šķiet beznosacījumu un pietiekami precīzas, privātpersonām valsts tiesās ir pamats uz tām atsaukties, vēršoties pret valsti, neatkarīgi no tā, kādā statusā tā darbojas, ja tā noteiktajā termiņā nav transponējusi direktīvu valsts tiesībās vai ja tā ir transponēta nepareizi (skat. spriedumus Portgás, C-425/12, EU:C:2013:829, 18. un 23. punkts, kā arī Association de médiation sociale, C-176/12, EU:C:2014:2, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

46      Šajā gadījumā PVN direktīvas 138. panta 1. punktā ir paredzēts pienākums dalībvalstīm atbrīvot [no nodokļa] preču piegādes, kas atbilst tajā uzskaitītajiem nosacījumiem.

47      Pat ja šīs direktīvas 131. pantā ir pieļauta dalībvalstīm noteikta rīcības brīvība, pieņemot tās 138. pantā paredzētos atbrīvojuma no PVN nosacījumus, lai nodrošinātu minēto atbrīvojumu pareizu un vienkāršu piemērošanu, šis apstāklis tomēr neietekmē šajā pantā paredzētā pienākuma paredzēt atbrīvojumus precīzo un beznosacījuma raksturu (skat. pēc analoģijas spriedumu Association de médiation sociale, EU:C:2014:2, 33. punkts).

48      No minētā izriet, ka PVN direktīvas 138. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība un nodokļu maksātāji uz to var atsaukties valsts tiesās pret valsti, lai saņemtu atbrīvojumu no PVN par piegādi Kopienas iekšienē.

 Par tiesāšanās izdevumiem

49      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

1)      Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2010. gada 7. decembra Direktīvu 2010/88/ES, 138. panta 1. punkts un 139. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, dalībvalsts nodokļu administrācijai liegt tiesības uz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pa piegādi Kopienas iekšienē tādēļ, ka ieguvējs nebija reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa [maksātājs] citā dalībvalstī un piegādātājs nav pierādījis ne paraksta uz dokumentiem, kas iesniegti, lai pamatotu tā deklarāciju par apgalvoti atbrīvoto piegādi, autentiskumu, ne personas, kas ir parakstījusi dokumentus saņēmēja vārdā, pilnvaras to pārstāvēt, bet piegādātāja tā deklarācijas pamatojumam iesniegtie dokumentārie pierādījumi, kas pamato tiesības uz atbrīvojumu, atbilst valsts tiesībās noteiktajam dokumentu sarakstam, kas ir jāiesniedz minētajai administrācijai, un sākotnēji tā tos pieņēma kā dokumentārus pierādījumus, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)      Direktīvas 2006/112, kas grozīta ar Direktīvu 2010/88, 138. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība un nodokļu maksātāji uz to var atsaukties valsts tiesās pret valsti, lai saņemtu atbrīvojumu no PVN par piegādi Kopienas iekšienē.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – bulgāru.