EU tax law WEB Ullens de Schooten - C-268/15

24.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/19

1)

Vai Kopienu tiesības un it īpaši efektivitātes princips prasa, lai noteiktos, tostarp šā sprieduma 38. punktā minētajos, apstākļos valstī noteiktais noilguma termiņš, kāds noteikts Saskaņoto likumu par valsts grāmatvedību 100. pantā, kas piemērojams privātpersonas pret État belge vērstajam prasījumam par atlīdzinājumu saistībā ar likumdevēja izdarīto EKL 43. panta (tagad – LESD 49. pants) pārkāpumu, sāktos tikai tad, kad šis pārkāpums ir konstatēts vai, gluži pretēji, efektivitātes principa ievērošanu šajos apstākļos pietiekami garantē šai privātpersonai dotā iespēja pārtraukt noilgumu ar tiesu izpildītāja akta palīdzību?

2)

Vai EKL 43, 49. un 56. pants un jēdziens “pilnībā iekšēja situācija”, kas var ierobežot attiecīgas personas iespēju atsaukties uz šīm tiesību normām tiesvedībā valsts tiesā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj Eiropas Savienības tiesību piemērošanu strīdā starp Beļģijas valstspiederīgo un État belge par prasību atlīdzināt kaitējumu, kas radies apgalvotā Kopienu tiesību pārkāpuma dēļ, pieņemot un saglabājot spēkā tādu Beļģijas tiesību aktu kā 1982. gada 30. decembra Karaliskā Dekrēta Nr. 143 3. pants, kas bez atšķirības tiek piemērots gan Beļģijas valstspiederīgajiem, gan citu dalībvalstu valstspiederīgajiem?

3)

Vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips un LES 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj atkāpšanos no res judicata spēka noteikuma, ja runa ir par tāda tiesas nolēmuma pārskatīšanu vai atcelšanu, kam ir res judicata spēks un kas izrādās pretējs Savienības tiesībām, bet savukārt pieļauj atkāpšanos no valsts res judicata spēka noteikuma piemērošanas, ja šāds noteikums, pamatojoties uz minēto tiesas nolēmumu, kuram ir res judicata spēks, bet kurš ir pretrunā Savienības tiesībām, liek pieņemt citu tiesas nolēmumu, kas turpinātu ar pirmo tiesas nolēmumu iesākto Savienības tiesību pārkāpšanu?

4)

Vai Tiesa varētu apstiprināt, ka jautājums, vai res judicata spēka noteikums nav jāpiemēro attiecībā uz tiesas nolēmumu, kas ieguvis res judicata spēku un kas ir pretrunā Savienības tiesībām, saistībā ar prasījumu pārskatīt vai atcelt šo nolēmumu, nav pēc būtības identisks – spriedumu Da Costa un Cilfit izpratnē – jautājumam par res judicata spēka noteikumu attiecībā uz nolēmumu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, saistībā ar prasību pieņemt (jaunu) nolēmumu, kuram būtu atkārtoti jāpārkāpj Savienības tiesības, tādējādi, ka tiesa, kura lemj pēdējā instancē, nevar izvairīties no pienākuma uzdot prejudiciālu jautājumu?