Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

9.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/15


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. augustā iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – Odvolací finanční ředitelství/Pavlína Baštová

(Lieta C-432/15)

(2015/C 371/18)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītāja: Odvolací finanční ředitelství

Atbildētājs: Pavlína Baštová

Prejudiciālie jautājumi

1a.

Vai zirga piegāde, ko veic tā īpašnieks (kurš ir nodokļa maksātājs) sacīkšu organizatoram nolūkā, lai zirgs piedalītos zirgu skriešanas sacīkstēs, ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un tādējādi – ar PVN apliekams darījums?

1b.

Ja atbilde ir apstiprinoša, vai par atlīdzību uzskatāma naudas balva, kas iegūta sacīkstēs (ko tomēr iegūst ne katrs zirgs, kurš piedalās sacīkstēs), vai pakalpojuma iegāde, kas sastāv no iespējas iegūšanas zirgam piedalīties sacīkstēs, kuru sacensību organizators nodrošina zirga īpašniekam, vai kāda citu atlīdzība?

1c.

Ja atbilde ir noliedzoša, vai šis apstāklis pats par sevi ir pamats samazināt atskaitīto PVN priekšnodokli par piegādēm, kam uzliek nodokli un kas iegādātas un izmantotas, lai sagatavotu audzētāja/trenera paša zirgus sacīkstēm, vai zirga piedalīšanās skriešanās sacīkstēs jāuzskata par tās personas saimnieciskās darbības daļu, kura darbojas savu paša un citu īpašnieku sacīkšu zirgu audzēšanas un trenēšanas jomā, un vai šīs personas pašas zirgu audzēšanas un to piedalīšanās skriešanas sacensībās izdevumi jāiekļauj pieskaitāmajos izdevumos, kas saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību? Ja atbilde uz šo jautājuma daļu ir apstiprinoša, vai naudas balva ir jāiekļauj ar nodokli apliekamajā summā un PVN summā, kas maksājama pēc pakalpojumu sniegšanas, vai arī šis ir ienākums, kas vispār neietekmē ar PVN apliekamo summu?

2a.

Ja PVN aprēķināšanas nolūkā vairākas pakalpojumu daļas ir jāuzskata par vienu darījumu, tad kādi ir kritēriji, lai noteiktu to savstarpējo attiecību, tas ir, lai noteiktu, vai tās ir piegādes ar savstarpēji vienlīdzīgu statusu vai piegādes attiecībās starp galveno un papildu pakalpojumu? Vai pastāv kāda hierarhija starp šiem kritērijiem attiecībā uz to klasifikāciju un nozīmīgumu?

2b.

Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. pantu kopā ar šīs direktīvas III pielikumu jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek atļauta pakalpojuma klasifikācija saskaņā ar samazināto likmi, ja tas sastāv no divdaļīgas piegādes, kas PVN vajadzībām ir jāuzskata par vienotu piegādi, un šīm piegādēm savstarpēji ir vienāds statuss, kā arī vienu no tām atsevišķi nevar klasificēt nevienā no kategorijām, kas minētas Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu III pielikumā?

2c.

Ja atbilde uz 2b jautājumu ir apstiprinoša, vai pakalpojumu daļas par tiesībām izmantot sporta objektu un sacīkšu zirgu trenera pakalpojumu daļas apvienojums tādos apstākļos, kādi ir šajā tiesvedībā, nepieļauj šī pakalpojuma klasifikāciju kopumā saskaņā ar samazināto PVN likmi, kas minēta Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu III pielikuma 14. punktā?

2d.

Ja samazinātās nodokļa likmes piemērošana nav izslēgta, pamatojoties uz atbildi uz 2c jautājumu, tad kā klasifikāciju saskaņā ar attiecīgo PVN likmi ietekmē fakts, ka nodokļa maksātājs papildus sporta objektu izmantošanas pakalpojumam un trenera pakalpojumam sniedz arī turēšanas stallī, barošanas un citus zirgu kopšanas pakalpojumus? Vai visas šīs piegādes daļas PVN vajadzībām jāuzskata par vienu veselu ar vienādu nodokļu režīmu?


(1)  OV L 347, 11.12.2006, 1. lpp.