EU tax law WEB Cussens u.c. - C-251/16

4.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/23

1)

Vai tiesību ļaunprātīgas izmantošanas princips tāds, kāds tas ir atzīts Tiesas spriedumā Halifax, ciktāl tas ir piemērojams PVN jomā, ir tieši attiecināms uz privātpersonu, ja nav tādas valsts tiesību normas, pieņemtas likumdošanas vai tiesas spriešanas procesā, kura piešķirtu spēku šim principam, tādos apstākļos, kā šajā lietā minētie, kad pirmspārdošanas un pārdošanas darījumu (turpmāk tekstā kopā – “prasītāju darījumi”) definēšana no jauna, kā to atbalsta Commissioners, nozīmētu, ka prasītājiem būtu jāmaksā PVN, ja šāds nodokļa nomaksas pienākums nebija paredzēts, piemērojot prasītāju darījumiem attiecīgajā laika periodā spēkā esošās valsts tiesību normas?

2)

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka tiesību ļaunprātīgas izmantošanas princips ir tieši piemērojams privātpersonai, pat ja nav tādas valsts tiesību normas, pieņemtas likumdošanas vai tiesas spriešanas procesā, kura piešķirtu spēku šim principam, vai princips bija pietiekami skaidrs un precīzs, lai to piemērotu prasītāju darījumiem, kas tika noslēgti pirms sprieduma lietā Halifax pasludināšanas, it īpaši ievērojot tiesiskās noteiktības un prasītāju tiesiskās paļāvības aizsardzības principus?

3)

Ja tiesību ļaunprātīgas izmantošanas princips ir piemērojams prasītāju darījumiem tādējādi, ka tie ir jādefinē no jauna:

4)

Vai valsts tiesai, nosakot, vai prasītāju darījumu galvenais mērķis bija gūt nodokļu priekšrocības, pirmspārdošanas darījumi (kuri, kā to tā tika konstatējusi, tika veikti tikai nodokļu mērķiem) ir jāvērtē izolēti, vai arī prasītāju darījumu mērķis ir jāvērtē kopumā?

5)

Vai VAT Act 4. panta 9. punkts ir jāuzskata par valsts tiesību normu, ar kuru tiek transponēta Sestā direktīva (1), neraugoties uz to, ka tas neatbilst tiesību normai, kas ir paredzēta Sestās direktīvas 4. panta 3. punktā, un kura ir jāpiemēro tādējādi, ka prasītāji ir jāuzskata par nodokļa maksātājiem saistībā ar īpašumu nodošanu pirms tie tiek pirmoreiz apdzīvoti, neņemot vērā to, ka iepriekšējais tiesību atsavināšanas darījums bija apliekams ar nodokli?

6)

Gadījumā, ja 4. panta 9. punkts nav saderīgs ar Sesto direktīvu, vai apstāklis, ka prasītāji ir pamatojušies uz to, nozīmē tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā Tiesas spriedumā Halifax atzītajiem principiem?

7)

Pakārtoti, ja 4. panta 9. punkts ir saderīgs ar Sesto direktīvu, vai prasītāji ir guvuši nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā šīs direktīvas mērķim un/vai 4. pantam?

8)

Pat ja 4. panta 9. punkts nav jāuzskata par tādu valsts tiesību normu, ar kuru tiek transponēta Sestā direktīva, vai Tiesas spriedumā Halifax noteiktais tiesību ļaunprātīgas izmantošanas princips joprojām ir piemērojams attiecīgajiem darījumiem, ievērojot Tiesas noteiktos kritērijus spriedumā Halifax?