Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

29.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/11


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 31. maijā iesniedza Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) – krimināllieta pret Petar Dzivev

(Lieta C-310/16)

(2016/C 314/17)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Lietas dalībnieks pamatlietā

Petar Dzivev

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai ar:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. pantu, kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic pasākumus efektīvai aizsardzībai pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses;

Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (PIF konvencija) 2. panta 1. punktu, skatītā kopā ar 1. panta 1. punkta b. apakšpunktu saistībā ar [Padomes 2007. gada 7. jūnija] Lēmuma 2007/436/EK [Euratom] [par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu] 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atbilstoši kuriem katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu sodīšanu par krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā;

Hartas 47. panta pirmo un otro daļu, kurā ir nodrošinātas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesību aktos noteiktā tiesā,

ir saderīgi tas, ka saskaņā ar valsts tiesībām nedrīkst izmantot pierādījumus, kas iegūti, izmantojot “speciālās izmeklēšanas darbības”, proti, tādu personu sakaru kontroli, pret kurām vēlāk celta apsūdzība par krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, jo atļauju šo pasākumu veikšanai ir devusi tiesa, kurai nebija jurisdikcijas, un šajā ziņā tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:

agrākā laikposmā (no viena līdz trīs mēnešiem iepriekš) pieteikums atļaut kontrolēt daļu šo sakaru līdzekļu tika iesniegts un atļauju izsniedza viena un tā pati tiesa, kurai šajā laikposmā vēl bija jurisdikcija;

pieteikums atļaut kontrolēt strīdīgos sakaru līdzekļus (pagarināt agrāk atļauto sakaru līdzekļu kontroli un atļaut jaunu sakaru līdzekļu kontroli) tika iesniegts šajā pašā tiesā, kurai vairs nebija jurisdikcijas, jo tieši pirms tam tās jurisdikcija tika nodota cita tiesai; kaut arī tai nebija jurisdikcijas, sākotnējā tiesa ir izskatījusi pieteikumu pēc būtības un izdevusi atļauju;

vēlākā laikposmā (aptuveni mēnesi vēlāk) no jauna tika iesniegts pieteikums atļaut kontrolēt tos pašus sakaru līdzekļus un atļauju izsniedza tiesa, kurai tagad ir jurisdikcija šajā ziņā;

nevienā no izdotajām atļaujām faktiski nav norādīts pamatojums;

likuma norma, kas noteica jurisdikcijas pāreju, bija neskaidra un izraisīja daudzus pretrunīgus tiesas nolēmumus un tādēļ tas bija iemesls, lai Varhoven sad aptuveni divus gadus pēc atbilstoši likumam notikušās jurisdikcijas pārejas un strīdīgās telesakaru līdzekļu kontroles izdotu saistošu skaidrojošo lēmumu;

tiesa, kura izskata šo lietu, nav tiesīga lemt par pieteikumiem atļaut izmantot speciālās izmeklēšanas darbības (sakaru līdzekļu kontroli); tomēr tai ir jurisdikcija lemt par veiktās sakaru līdzekļu kontroles likumību, tostarp konstatēt, ka atļauja neatbilst likuma prasībām, tādēļ nevērtēt šādā veidā iegūtos pierādījumus; šādas pilnvaras ir piešķirtas tikai tādā gadījumā, ja tika izdota derīga atļauja kontrolēt sakaru līdzekļus;

šo pierādījumu (apsūdzēto sakaru līdzekļu, kuru kontroli atļāva tiesa, kurai vairs nav jurisdikcijas) izmantošanai ir principiāla nozīme, lai izlemtu jautājumu par organizētas noziedzīgas grupas organizētāja atbildību, kura tika izveidota ar mērķi veikt noziedzīgus nodarījumus pievienotās vērtības nodokļa jomā, vai attiecīgi par uzkūdītāja veikt konkrētus noziedzīgus nodarījumus nodokļu jomā atbildību, turklāt viņš var tikt atzīts par vainīgu un sodīts [oriģ. 10. lpp.] tikai tad, ja šīs telefona sarunas drīkst izmantot kā pierādījumus; pretējā gadījumā viņš būtu jāattaisno.

2.

Vai izskatāmajai lietai ir piemērojams spriedums, kas pieņemts prejudiciālā nolēmuma procedūrā C-614/14?