EU tax law WEB SMS group - C-441/16

14.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/30

1)

Vai Direktīvas 79/1072/EEK (1) 2., 3., 4. un 5. pants, tos skatot kopā ar Direktīvas 77/388/EEK (2) 17. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts nodokļu iestādes praksi, kad tiek uzskatīts, ka nav objektīvu elementu, kas apstiprinātu nodokļu maksātāja deklarēto nodomu importētās preces izmantot savā saimnieciskajā darbībā, ja faktiskās importēšanas laikā līgums, kura izpildei nodokļu maksātājs iegādājās un importēja preces, bija apturēts, pastāvot nopietnam riskam, ka vairs nevarēs īstenot nākamo preču piegādi/darījumu, kuram bija paredzētas importētās preces?

2)

Vai pierādījums par importēto preču tālāko apriti, proti, pierādījums tam, ka un kādā veidā importētās preces faktiski bija paredzēts izmantot nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamiem darījumiem, ir papildu nosacījums PVN atmaksai, kas nav minēts Direktīvas 79/1072/EEK 3. un 4. pantā uzskaitītajos nosacījumos un kas ir aizliegts ar šīs direktīvas 6. pantu, vai vajadzīgā informācija par būtisku atmaksas nosacījumu, kas attiecas uz importēto preču izmantošanu ar nodokli apliekamajos darījumos, kuru nodokļu iestāde var pieprasīt saskaņā ar direktīvas 6. pantu?

3)

Vai Direktīvas 79/1072/EEK 2., 3., 4. un 5. pants, tos skatot kopā ar Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz PVN atmaksu var tikt liegtas, ja nākamais darījums, kuram bija paredzēts izmantot importētās preces, vairs netika īstenots? Vai šādos apstākļos ir būtisks preču faktiskais galamērķis, proti, apstāklis, vai tās katrā ziņā tika izmantotas, kādā veidā un kādā teritorijā, t.i., dalībvalsts, kurā tika samaksāts PVN, teritorijā, vai ārpus šīs valsts?