Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2018. gada 5. jūlijā ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts – “Kredītpunktu” piešķiršana, kuri ļauj vairāksolīt pārdošanās tiešsaistes izsolēs – Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību – Priekšdarbi – 73. pants – Nodokļa bāze

Lieta C-544/16

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Administratīvā pirmās instances tiesa (Nodokļu lietu palāta), Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 17. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 28. oktobrī, tiesvedībā

Marcandi Ltd , kas tirdzniecībā izmanto nosaukumu Madbid,

pret

Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs.

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça], tiesneši E. Levits, E. Borgs Bartets [ABorg Barthet] (referents), M. Bergere [MBerger] un F. Biltšens [FBiltgen],

ģenerāladvokāts: J. Tančevs [E. Tanchev],

sekretāre: L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 13. decembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Marcandi Ltd vārdā – JBrinsmead-Stockham, barrister, CVan Zyl, solicitor, un ABrown, advocate,

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – DRobertson un ZLavery, pārstāvji, kam palīdz PMantle, barrister,

Eiropas Komisijas vārdā – R. Lyal un LLozano Palacios, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 7. marta tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 2. panta 1. punktu, 14., 24., 62., 63., 65. un 73. pantu, kā arī 79. panta b) punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts strīdā starp Marcandi Ltd, kas tirdzniecībā izmanto nosaukumu Madbid, un Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs (Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienests, turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmu, kas ir piemērojams tādu “kredītpunktu” pārdošanai, kuri ļauj piedalīties pārdošanās tiešsaistes izsolēs.

Atbilstošās tiesību normas

3

Atbilstoši PVN direktīvas 2. panta 1. punktam:

“PVN uzliek šādiem darījumiem:

a)

preču piegādei, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds;

[..]

c)

pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds;

[..].”

4

Šīs direktīvas 14. panta 1. punktā preču piegāde ir definēta kā “tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam”.

5

Saskaņā ar minētās direktīvas 24. panta 1. punktu:

““Pakalpojumu sniegšana” ir jebkurš darījums, kas nav preču piegāde.”

6

Šīs pašas direktīvas 62. pantā ir noteikts:

“Šā panta nozīmē:

1)

“nodokļa iekasējamības gadījums” ir notikums, iestājoties kuram, ir izpildīti juridiskie nosacījumi, lai nodoklis kļūtu iekasējams;

2)

“nodokļa iekasējamība” nozīmē, ka nodokļu iestādei saskaņā ar tiesību aktiem rodas tiesības no attiecīgā brīža pieprasīt nodokli no personas, kura ir atbildīga par PVN nomaksu, neatkarīgi no tā, ka nomaksas laiku var atlikt.”

7

PVN direktīvas 63. pantā ir paredzēts:

“Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.”

8

Šīs direktīvas 65. pants ir izteikts šādi:

“Ja maksājums izdarāms uz kontu [Ja pirmā iemaksa izdarāma] pirms preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas, nodoklis kļūst iekasējams līdz ar maksājuma saņemšanu un par saņemto summu.”

9

Minētās direktīvas 73. pantā ir paredzēts:

“Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas 74. līdz 77. pants, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.”

10

Šīs pašas direktīvas 79. pantā ir noteikts:

“Summā, kurai uzliek nodokli, neietver šādas sastāvdaļas:

[..]

b)

cenu atlaides un rabatus, ko piešķir pircējam vai pakalpojumu saņēmējam un ko tas iegūst darījuma veikšanas laikā;

[..].”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

11

Marcandi ir Apvienotajā Karalistē dibināta sabiedrība, kas nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē ar tirdzniecības nosaukumu Madbid (turpmāk tekstā – “Madbid”). Lielākā daļa Madbid pārdoto preču ir tā dēvētie augsto tehnoloģiju (“high tech”) produkti, piemēram, mobilie telefoni, planšetdatori, datori un televizori. Reizēm Madbid pārdod tādas vērtīgākas preces kā tostarp automašīnas.

12

Madbid interneta vietne ļauj tās lietotājiem nopirkt Madbid pārdotās preces vai nu par noteiktu cenu tiešsaistes veikalā, vai arī tiešsaistes izsolēs.

13

Laikposmā, uz kuru attiecas pamatlieta, Madbid bija reģistrēta kā PVN maksātāja Apvienotajā Karalistē, kā arī vairākās citās dalībvalstīs, tostarp Vācijā.

14

Atbilstoši tās Vispārīgo pārdošanas noteikumu 1.2. noteikumam Madbid“pārvalda izsoļu lapu, kurā ir jāizdara maksājums, lai piedalītos izsolēs”. Lietotājiem, kas vēlas piedalīties Madbid organizētajās pārdošanās izsolēs, no tās par maksu ir jāiegādājas “kredītpunkti”, kas ir vajadzīgi, lai vairāksolītu, un ko nevar izmantot citiem mērķiem. It īpaši šie “kredītpunkti” nevar tikt izmantoti, lai nopirktu preces, kas tiek pārdotas tiešsaistes veikalā. Tāpat tos nevar pārvērst naudā.

15

Ikvienā no Madbid interneta vietnes lapām ir poga, kas lietotājam ļauj piekļūt lapai, kurā tiek pārdoti “kredītpunkti”. Ja tie tiek nopirkti, tie tiek ieskaitīti lietotāja kontā. Katrs “kredītpunkts” tiek identificēts ar unikālu kodu, un tam tiek piešķirta naudas vērtība, kas atbilst lietotāja samaksātajai summai. Lietotājiem dažkārt tiek piešķirti “bezmaksas kredītpunkti”. To vērtība ir 0,00 sterliņu mārciņu (GBP), un tie ļauj vienīgi lietotājiem piedalīties Madbid organizētajās pārdošanās izsolēs. Šie “bezmaksas kredītpunkti” zaudē spēku pēc 30 dienām, bet maksas “kredītpunkti” ir derīgi 180 dienas.

16

Katrai pārdošanai izsolē noteiktā sākumcena ir 0,00 GBP, bet atpakaļskaitīšana tiek iestatīta uz maksimālo vairāksolīšanas laiku, kas parasti ir viena minūte. Katrai jaunai vairāksolīšanai sākas jauna atpakaļskaitīšana, kas ir tikpat ilga kā sākumā noteiktā. Katrai pārdošanai, lai vairāksolītu, ir vajadzīgs noteikts “kredītpunktu” skaits, no 1 līdz 8, un lietotājs, nospiežot pogu “piedāvājums”, izmanto šo savu“kredītpunktu” skaitu. Tādējādi izdarītais lietotāja piedāvājums ir par 0,01 GBP augstāks nekā iepriekšējais piedāvājums un kļūst par visaugstāko piedāvājumu attiecīgajā pārdošanā. Norādītā preces pārdošanas cena arī pieaug par 0,01 GBP.

17

Lietotājs, kas iegūst tiesības nopirkt preci izsolē, iegūst tiesības nopirkt preci par cenu, par kādu tā ir pārdota un kurai ir pievienotas transporta un apstrādes izmaksas. “Kredītpunktu”, kas tikuši izmantoti vairāksolīšanai šīs pārdošanas gaitā, vērtība ir izsmelta un tātad netiek ieskaitīta pārdotās preces cenā. Kamēr prece nav nosūtīta lietotājam, tam ir tiesības anulēt savu pasūtījumu. Vajadzības gadījumā viņam tiek atlīdzināta cena, par kuru viņš ir uzvarējis izsolē.

18

Turklāt funkcija “pirkt tagad” ļauj lietotājam pārdošanā izsolē, kurā tas piedalās, nopirkt pārdotajai precei identisku preci par cenu, kas tās laikā samazinās par to “kredītpunktu” cenu, kurus tas ir izmantojis, lai vairāksolītu šajā pārdošanā. Lietotājs, kas pārdošanas izsolē laikā nopērk preci, izmantojot funkciju “pirkt tagad”, šajā pārdošanā izsolē vairs nevar vairāksolīt.

19

Visbeidzot funkcija “iegūtā atlaide” ļauj lietotājam, kas nav uzvarējis pārdošanā izsolē un kas nav arī izmantojis funkciju “pirkt tagad”, iegūt atlaidi, ko tas varēs izmantot vēlāk, pērkot preci, kas ir pieejama Madbid tiešsaistes veikalā. “Iegūtā atlaide”, kuras summa atbilst “kredītpunktu” cenai, kas lietotājam atļāva vairāksolīt minētajā pārdošanā, zaudē spēku, beidzoties 365 dienu termiņam.

20

Ja lietotājs, kas ir izdarījis pirkumu, izmantojot funkcijas “iegūtā atlaide” vai “pirkt tagad”, anulē savu pasūtījumu, tas saņem atlīdzību tās summas apmērā, ko tas ir samaksājis par attiecīgajām precēm, un tajā netiek ierēķināta “kredītpunktu” cena, kas ir ņemta vērā, lai nonāktu pie galīgās cenas, par ko viņam ir pārdotas preces.

21

2013. gada 9. decembra lēmumā nodokļu administrācija uzskatīja, ka Madbid klientu samaksātā summa par “kredītpunktiem” ir atlīdzība par Apvienotajā Karalistē sniegtiem pakalpojumiem, t.i., tiesību piedalīties Madbid organizētajās pārdošanās tiešsaistes izsolēs piešķiršanu.

22

Madbid par šo lēmumu cēla prasību First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Administratīvā pirmās instances tiesa (Nodokļu lietu palāta), Apvienotā Karaliste), apgalvojot, ka “kredītpunktu” piešķiršana tās klientiem ir nevis pakalpojumu sniegšana, bet tikai “priekšdarbi”2010. gada 16. decembra sprieduma MacDonald Resorts (C-270/09, EU:C:2010:780, 24. punkts) izpratnē. Madbid no minētā secina, ka tai ir jāmaksā PVN nevis tāpēc, ka klientiem ir piešķirti “kredītpunkti”, bet vienīgi preču piegāžu dēļ. Atlīdzība par šīm piegādēm ir gan klienta samaksātā cena par preci, ko tas ir iegādājies, gan to “kredītpunktu” cena, kas ir izlietoti, iegādājoties šo preci. Pakārtoti Madbid iesniedzējtiesā apgalvoja, ka, ja pēdējā minētā nolemtu, ka “kredītpunktu” piešķiršana ir pakalpojumu sniegšana, būtu jāuzskata, ka šāds pakalpojums nav sniegts par atlīdzību PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 73. panta mērķiem.

23

Minētajā tiesā nodokļu administrācija apgalvoja, ka tad, kad Madbid saviem lietotājiem piešķir “kredītpunktus”, tā tiem piešķir tiesības, ko lietotājs var izmantot nekavējoties, piedaloties tās organizētās pārdošanas tiešsaistē izsolēs. Runa ir par pakalpojuma sniegšanu. Turklāt funkcijas “pirkt tagad” un “iegūtā atlaide” ir priekšrocību mehānismi, kuru ietvaros Madbid piekrīt atlaidei no šo preču pārdošanas cenas PVN direktīvas 79. panta b) punkta izpratnē.

24

Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka 2014. gada 9. jūlija lēmumā Finanzamt Hannover-Nord (Ziemeļhanoveres Nodokļu administrācija, Vācija) ir nolēmusi, ka tas, ka Madbid pārdod “kredītpunktus”, nav ne preču piegāde, ne pakalpojumu sniegšana PVN mērķiem. Šī administrācija uzskata, ka Madbid maksā PVN Vācijā par preču piegādēm, ko tā veic šajā dalībvalstī dzīvojošiem lietotājiem. Atlīdzība par šo preču piegādēm esot ne tikai klienta samaksātā cena par iegūto preci, t.i., cena, par kuru prece ir pārdota, cena funkcijas “pirkt tagad” izmantošanas rezultātā vai cena pēc “iegūtās atlaides” atskaitīšanas, bet arī to “kredītpunktu” vērtība, kas tiek izmantoti, lai iegūtu šo preci, t.i., to “kredītpunktu” vērtība, kas ir ļāvuši iegūt tiesības nopirkt preci izsolē vai samazināt cenu, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”. Attiecībā uz lietotājiem, kas ir nopirkuši “kredītpunktus” un piedalījušies pārdošanā izsolē, tajā neuzvarot, Ziemeļhanoveres nodokļu administrācija uzskata, ka tiem ir sniegti pakalpojumi tikai tad, ja tie nav izdarījuši nevienu pirkumu, izmantojot “kredītpunktu” cenu, kas tiem ļāva vairāksolīt. Atlīdzība par šiem pakalpojumiem, kurai Apvienotajā Karalistē tiek uzlikts PVN, atbilstot minēto “kredītpunktu” vērtībai.

25

Šajos apstākļos First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Administratīvā pirmās instances tiesa (Nodokļu lietu palāta)) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai, pareizi interpretējot [PVN direktīvas] 2. panta 1. punktu un 24., 62., 63., 65. un 73. pantu, tādos apstākļos kā pamatlietā,

a)

Madbid veiktā kredītpunktu piešķiršana lietotājiem apmaiņā pret naudas samaksu ir:

i)

tāda veida “priekšdarbi”, uz ko neattiecas [PVN direktīvas] 2. panta 1. punkta piemērošanas joma, kā noteikts Tiesas [2010. gada 16. decembra] sprieduma [MacDonald Resorts (C-270/09, EU:C:2010:780)] 23.–42. punktā, vai

ii)

Madbid pakalpojumu sniegšana [šīs direktīvas] 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, proti, tiesību piedalīties tiešsaistes izsolēs piešķiršana;

b)

ja tiesību piedalīties tiešsaistes izsolēs piešķiršana ir Madbid pakalpojumu sniegšana, vai tā ir pakalpojumu sniegšana “par atlīdzību” [minētās direktīvas] 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, proti, samaksa par to (t.i., nauda, ko saņem Madbid no lietotāja apmaiņā pret kredītpunktiem);

c)

vai atbilde uz [pirmā jautājuma b) punktu] būtu atšķirīga, ja maksājums par kredītpunktiem lietotājam piešķirtu arī tiesības iegādāties preces par tādu pašu vērtību gadījumā, ja lietotājs neuzvarētu izsolē;

d)

ja Madbid nesniedz pakalpojumus par atlīdzību, kad piešķir kredītpunktus lietotājiem apmaiņā pret naudas samaksu, vai tā sniedz šādus pakalpojumus jebkurā citā laikā,

un kādi principi ir jāpiemēro, lai atbildētu uz minētajiem jautājumiem?

2)

Kas, pareizi interpretējot [PVN direktīvas 2. panta 1. punktu, 14., 62., 63., 65. un 73. pantu un 79. panta b) punktu], tādos apstākļos kā pamatlietā, ir uzskatāms par Madbid saņemto atlīdzību par preču piegādēm, ko tā veic saviem lietotājiem, [šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 73. panta] izpratnē?

It īpaši un ņemot vērā atbildi uz [pirmo jautājumu]:

a)

vai naudas summa, kuru lietotājs maksā Madbid par kredītpunktiem, ir “[pirmā iemaksa]” par preču piegādi, uz kuru attiecas [PVN direktīvas] 65. pants tā, ka PVN ir “iekasējams” ar maksājuma saņemšanu, un tā, ka Madbid saņemtais maksājums no lietotāja ir atlīdzība par preču piegādi;

b)

ja lietotājs pērk preces, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”, vai to kredītpunktu vērtība, kas tiek izmantoti vairāksolīšanā un [kas,] ja lietotājs neuzvar izsolē, rezultātā rada “iegūto atlaidi” vai samazina “pirkt tagad” cenu, ir:

i)

“cenu atlaide” [PVN direktīvas] 79. panta b) punkta izpratnē tādējādi, ka atlīdzība par Madbid preču piegādi ir naudas summa, ko lietotājs faktiski samaksājis Madbid preču pirkšanas brīdī, un nekas vairāk; vai

ii)

daļa no atlīdzības par preču piegādi tādējādi, ka atlīdzība par Madbid preču piegādi ietver gan naudas summu, ko lietotājs faktiski samaksājis Madbid preču pirkšanas brīdī, gan naudas summu, ko lietotājs samaksājis par kredītpunktiem, kuri izmantoti izsolēs, izdarot neuzvarējušos solījumus;

c)

ja lietotājs izmanto tiesības nopirkt preces pēc uzvaras tiešsaistes izsolē, vai atlīdzība par šo preču piegādi ir noteiktā izsolē uzvarējusī cena (kam pieskaitīta pārvadāšanas un apstrādes maksa) un nekas vairāk vai arī kredītpunktu vērtība, kuru uzvarētājs izmantojis solīšanai minētajā izsolē, ir daļa no atlīdzības par Madbid veikto minēto preču piegādi lietotājam;

ja tas tā nav, kādi principi būtu jāpiemēro, nosakot atbildes uz šiem jautājumiem?

3)

Ja divām dalībvalstīm ir atšķirīgi uzskati par darījumu PVN nolūkā, kādā mērā vienas no šīm dalībvalstīm tiesai, interpretējot attiecīgos Savienības tiesību aktu un valstu tiesību aktu noteikumus, būtu jāņem vērā, ka ir vēlams izvairīties no:

a)

darījuma dubultas aplikšanas ar nodokli vai

b)

darījuma neaplikšanas ar nodokli,

un kāda nozīme šajā jautājumā ir nodokļu neitralitātes principam?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

26

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tādu “kredītpunktu” piešķiršana kā pamatlietā aplūkotā par naudas samaksu ir “pakalpojumu sniegšana par atlīdzību” PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē vai arī tā ir jāuzskata par preču piegādes “priekšdarbiem”2010. gada 16. decembra sprieduma MacDonald Resorts (C-270/09, EU:C:2010:780) 24. punkta izpratnē.

27

Jāatgādina, ka minētajā spriedumā Tiesa ir nospriedusi, ka tādu tiesību iegādāšanās uz līguma pamata, kuras tiek dēvētas par “tiesībām uz punktiem” un kuras ļauj iegūt punktus, par kuriem tostarp var iegūt tiesības uz kādas mītnes īslaicīgu lietošanu pakalpojumu sniedzēja tūrisma kompleksā, ir nevis darījums, kam tiek uzlikts PVN, bet priekšdarbi, kas tiek veikti, lai varētu iegūt tiesības uz kādas mītnes īslaicīgu lietošanu, tiesības tikt izmitinātam viesnīcā vai tiesības uz citu pakalpojumu. Tiesa uzskatīja, ka “tiesību uz punktiem” pirkšana nav klienta mērķis pati par sevi, jo tas noslēdz sākotnējo līgumu nevis ar nodomu savākt punktus, bet, lai īslaicīgi lietotu mītni vai iegūtu citus agrāk izvēlētus pakalpojumus (spriedums, 2010. gada 16. decembris, MacDonald Resorts, C-270/09, EU:C:2010:780, 24. un 32. punkts).

28

No minētā tā secināja, ka pakalpojums, kuram ir iegādātas “tiesības uz punktiem”, īstenībā ir pakalpojums, ko veido dažādu iespējamo atlīdzinājumu nodošana šīs programmas dalībnieku rīcībā, kas var tikt iegūti, pateicoties punktiem, kas izriet no šīm tiesībām (spriedums, 2010. gada 16. decembris, MacDonald Resorts, C-270/09, EU:C:2010:780, 27. punkts).

29

Pamatlietā ir skaidrs, ka “kredītpunkti” ļauj vairāksolīt vienīgi Madbid organizētās pārdošanās izsolēs. Līdz ar to lietotājs, kas nopērk “kredītpunktus”, to noteikti dara ar nodomu piedalīties minētajās pārdošanās.

30

Lietotājiem ir autonoma interese par šo pakalpojumu salīdzinājumā ar preču pirkšanu Madbid tiešsaistes veikalā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 2. decembris, Everything Everywhere, C-276/09, EU:C:2010:730, 27. punkts). Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 39. punktā, piedalīšanās Madbid organizētās pārdošanās izsolēs sniedz iespēju lietotājiem nopirkt preces par cenu, kas ir mazāka par to tirgus vērtību.

31

Tā kā Madbid piešķirtie “kredītpunkti” tomēr nevar tikt izmantoti kā maksājums, lai iegādātos tiešsaistes veikalā pārdošanai piedāvātās preces, un tā kā to iegādes brīdī, kā tas izriet no šī sprieduma 30. punkta, šie “kredītpunkti” ir noteikti kā atlīdzība par lietotājiem piešķirtu iespēju iegādāties preces par zemākām cenām nekā to tirgus vērtība un “kredītpunkti”, kas izmantoti, lai piedalītos izsolē, netiek ieskaitīti pirkuma cenā, kas noteikta saskaņā ar izsoles iznākumu, to piešķiršana nevar tikt uzskatīta par preču piegādes “priekšdarbiem”2010. gada 16. decembra sprieduma MacDonalds Resorts (C-270/09, EU:C:2010:780) 24. punkta izpratnē.

32

Līdz ar to lietotājiem, kas ir ieguvuši šos “kredītpunktus”, atzītās tiesības piedalīties Madbid organizētās pārdošanās izsolēs pašas par sevi tiešām ir pakalpojumu sniegšana, kas nebūtu jaucama ar preču piegādi, kura var notikt pēc minētās pārdošanas.

33

Šāds secinājums vēl jo vairāk ir izdarāms, ja “kredītpunktu” lietotājs iegūst preci, aktivizējot opcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”, jo, ja tas ir izmantojis pakalpojumu, ko viņam atļauj iegūtie “kredītpunkti”, pirkums, kas ir noticis, aktivizējot šīs opcijas, ir darījums, kas nav atkarīgs no šī pakalpojuma, kurš ir sniegts kā atlīdzība par “kredītpunktu” pirkumu.

34

Tomēr Madbid apgalvo, ka, pat ja “kredītpunktu” piešķiršana būtu uzskatāma par pakalpojumu sniegšanu, tā netiekot veikta par atlīdzību.

35

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar PVN direktīvas 2. panta 1. punktu PVN ir uzliekams pakalpojumu sniegšanai, kuru “par atlīdzību” kādas dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds.

36

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pakalpojums tiek sniegts “par atlīdzību” šīs normas izpratnē tikai tad, ja starp šī pakalpojuma sniedzēju un tā saņēmēju pastāv tiesiskas attiecības, kuru ietvaros notiek savstarpējs izpildījums, un minētā pakalpojuma sniedzēja saņemtā samaksa ir faktiska atlīdzība par pakalpojuma saņēmējam sniegto pakalpojumu (spriedumi, 2010. gada 16. decembris, MacDonald Resorts, C-270/09, EU:C:2010:780, 16. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2013. gada 20. jūnijs, Newey, C-653/11, EU:C:2013:409, 40. punkts).

37

Tiesa ir nospriedusi, ka tas tā ir gadījumā, ja starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību pastāv tieša saikne, atbilstoši kurai samaksātās summas ir faktiska atlīdzība par atsevišķi nosakāmu pakalpojumu, kurš sniegts šādu tiesisku attiecību ietvaros (spriedumi, 1994. gada 3. marts, Tolsma, C-16/93, EU:C:1994:80, 13. un 14. punkts; 2010. gada 16. decembris, MacDonald Resorts, C-270/09, EU:C:2010:780, 16. un 26. punkts, kā arī 2016. gada 10. novembris, Baštová, C-432/15, EU:C:2016:855, 28. punkts).

38

Pamatlietā no Madbid Vispārīgo pārdošanas noteikumu 1.2. noteikuma izriet, ka tā “pārvalda pārdošanu izsolēs lapu, kurā ir jāizdara maksājums, lai piedalītos izsolēs”.

39

Lietotājiem, kas vēlas piedalīties Madbid organizētajās pārdošanās izsolēs, no tās par maksu ir jāiegādājas “kredītpunkti”. Šie “kredītpunkti” ir vajadzīgi, lai vairāksolītu, un tos nevar izmantot citiem mērķiem. Vairāksolīšanai vajadzīgais “kredītpunktu” skaits atšķiras katrā pārdošanā. Ja lietotājs izdara piedāvājumu, viņa “kredītpunkti” tiek samazināti par šo skaitu un vairāksolītās preces cena pieaug par 0,01 GBP. Lietotājs, kas uzvar pārdošanā izsolē, iegūst tiesības nopirkt preci par cenu, par kādu tā tam ir pārdota un kam ir pievienoti transporta un apstrādes izdevumi. Tādējādi vairāksolīšanai šajā pārdošanā iztērēto “kredītpunktu” vērtība ir izsmelta. Visbeidzot, ja izsolē uzvarējušais lietotājs nopērk izsolīto preci un pēc tam anulē savu pirkumu, tam tiek atlīdzināta tikai cena, par kādu prece ir pārdota, neierēķinot “kredītpunktu”, ko tas ir izmantojis vairāksolīšanai, vērtību.

40

Šie elementi norāda, ka Madbid saņemtā samaksa par tās piešķirtajiem “kredītpunktiem” ir faktiska atlīdzība par pakalpojumu, ko tā sniedz saviem lietotājiem un kas izpaužas kā tiesību piedalīties tās organizētās pārdošanās izsolēs piešķiršana.

41

Šaubas par šo secinājumu nerada apstāklis, ka, pateicoties funkcijai “iegūtā atlaide”, lietotāji, kas nav uzvarējuši pārdošanā izsolē, saņem atlīdzību par saviem “kredītpunktiem”, kas tiek pārvērsta atlaidē, kuru var izmantot vēlāk, pērkot preces, kas ir pieejamas Madbid tiešsaistes veikalā.

42

Turklāt šajā ziņā nav nekādas nozīmes faktam, ka lietotājam, piespiežot pogu “pirkt tagad”, ir iespēja nopirkt preci, kas ir identiska izsolē pārdotajai, par cenu, kas ir samazināta to “kredītpunktu” cenas apmērā, ko tas ir izmantojis, lai vairāksolītu šajā pārdošanā.

43

Pirmkārt, tikai to “kredītpunktu” vērtība, kas iepriekš ir iztērēti vairāksolīšanas procesā, var tikt ieskaitīta to preču cenās, kuras nopirktas, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” un “iegūtā atlaide”.

44

Otrkārt, lietotājs, kas nolemj anulēt pirkumu, kurš izdarīts, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” un “iegūtā atlaide”, saņem atlīdzību tikai cenas ar atlaidi apmērā, kam tiek pievienotas piegādes izmaksas, neierēķinot “kredītpunktu” cenu, kuru tas ir ņēmis vērā, aprēķinot par precēm samaksāto cenu.

45

Tātad Madbid argumentācija, saskaņā ar kuru “kredītpunktu” piešķiršana dod tiesības lietotājam pirkt preces šo “kredītpunktu” cenas apmērā, neatbilst ekonomiskajai un komerciālajai realitātei, kas ir pamatkritērijs, lai piemērotu kopējo PVN sistēmu (spriedums, 2013. gada 20. jūnijs, Newey, C-653/11, EU:C:2013:409, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

46

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Madbid saņemtais maksājums par tās piešķirtajiem “kredītpunktiem” ir faktiska atlīdzība par pakalpojumu, ko veido tiesību piedalīties tās organizētās pārdošanās izsolēs piešķiršana, kura atšķiras no tās vietnē iegādāto preču piegādes.

47

Šajā ziņā ir jāprecizē, ka pamatlietā lietotāji var pirkt Madbid tiešsaistes veikalā pārdotās preces, samaksājot par saviem pirkumiem ar kredītkartēm vai debetkartēm, t.i., nepiedaloties tās organizētās pārdošanās izsolēs. Turklāt ikvienas piedalīšanās Madbid organizētā pārdošanā izsolē rezultātā obligāti netiek piegādātas preces vai nu tāpēc, ka lietotājs, kas ir uzvarējis šajā izsolē, izvēlas nepirkt viņam piešķirto preci, vai arī tāpēc, ka pēc tam, kad tas to nav ieguvis un nav izmantojis funkciju “pirkt tagad”, tas saņem atlaidi, ko tas neizmanto nekavējoties.

48

No minētā izriet, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 58. punktā, ka “kredītpunktu” piešķiršana un preču piegāde, ciktāl tās nav viens nedalāms saimniecisks pakalpojums, nevar tikt uzskatītas par vienotu pakalpojumu. Šo pašu iemeslu dēļ un ņemot vērā noteikumu, ka katrs darījums ir jāuzskata par atsevišķu un no citiem neatkarīgu, “kredītpunktu” piešķiršana un preču piegāde arī nevar tikt uzskatītas par savstarpēji papildinošām.

49

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu “kredītpunktu” piešķiršana, par kādiem ir runa pamatlietā un kas ļauj viena operatora klientiem vairāksolīt tā organizētās pārdošanās izsolēs, ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, kad atlīdzība ir par minētajiem “kredītpunktiem” samaksātā summa.

Par otro jautājumu

50

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai PVN direktīvas 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka to “kredītpunktu” vērtība, kas ir izmantoti vairāksolīšanai, tiek ietverta atlīdzībā, kuru nodokļu maksātājs saņem par preču piegādi, ko tas ir veicis par labu lietotājiem, kuri ir uzvarējuši pārdošanā tās organizētā izsolē, vai tiem, kas ir iegādājušies preci, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”.

51

Saskaņā ar PVN direktīvas 73. pantu preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas, kas notikusi par maksu, nodokļa bāzi veido “visas summas, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis vai kura tam jāsaņem par šiem darījumiem no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas”.

52

Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, kā izriet no atbildes uz pirmo jautājumu, ka maksājums, ko lietotājs izdara par Madbid piešķirtajiem “kredītpunktiem”, ir atlīdzība par tiesību piedalīties tās organizētās pārdošanās izsolēs piešķiršanu.

53

Kā ģenerāladvokāts uzsver secinājumu 79. punktā, summa, kas ir samaksāta kā atlīdzība par darījumu, nevar būt atlīdzība par citu darījumu un pat ne atlīdzības par citu darījumu samaksas pirmā iemaksa.

54

Tādējādi, atbildot uz iesniedzējtiesas jautājumu, ir jānorāda, ka lietotāja izdarītais maksājums kā atlīdzība par “kredītpunktiem” nevar tikt uzskatīts par pirmo iemaksu, kas ir izdarīta pirms preču piegādes PVN direktīvas 65. panta izpratnē.

55

Turklāt atlīdzība par pārdošanā izsolē pārdotās preces piegādi nevar ietvert summu, kas ir samaksāta kā atlīdzība par “kredītpunktu” piešķiršanu, kuri ir izmantoti šajā pārdošanā, bet ietver tikai cenu, par kuru prece ir pārdota, kā arī transporta un apstrādes izmaksas.

56

Visbeidzot, minētā summa nevar tikt iekļauta arī atlīdzībā par vēlāku to preču piegādi, kas nopirktas, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”.

57

Kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 92. punktā, vairāksolīšanai izmantoto “kredītpunktu” vērtība, kas tiek ieskaitīta sākotnējā cenā, kura radusies, izmantojot funkciju “pirkt tagad”, vai tiešsaistes veikalā norādītajā cenā, ir jāuzskata par atlaidi to preču cenai, kas iegādātas, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtās atlaides”. Tādējādi saskaņā ar PVN direktīvas 79. panta b) punktu šo “kredītpunktu” vērtība nevar būt daļa no nodokļa bāzes saistībā ar preču piegādi.

58

Tostarp tāds gadījums ir tad, ja, pērkot preces, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”, vairāksolīšanai izmantoto “kredītpunktu” vērtība sedz visu sākotnējo cenu, kas radusies funkcijas “pirkt tagad” izmantošanas rezultātā, vai tiešsaistes veikalā norādīto cenu.

59

Kā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 102. punktā, šajā gadījumā – atšķirībā no lietas, kurā ir taisīts 1999. gada 27. aprīļa spriedums Kuwait Petroleum (C-48/97, EU:C:1999:203), – nevar uzskatīt, ka nopirktās preces ir nodotas bez maksas, jo tās ir piegādātas par atlīdzību, kas ir identificējama summa, t.i., attiecīgi sākotnējo cenu, kas rodas funkcijas “pirkt tagad” izmantošanas rezultātā, vai cenu, kas ir norādīta tiešsaistes veikalā.

60

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, “kredītpunktu”, kas ir izmantoti vairāksolīšanai, vērtība netiek ietverta atlīdzībā, ko nodokļu maksātājs saņem par preču piegādi, kuru tas ir veicis par labu lietotājiem, kas ir uzvarējuši pārdošanā tā organizētā izsolē, vai tiem, kas ir iegādājušies preci, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”.

Par trešo jautājumu

61

Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tad, ja divās dalībvalstīs attieksme pret vienu un to pašu darījumu ir atšķirīga PVN mērķiem, vienas no šīm dalībvalstīm tiesai, interpretējot atbilstošās Savienības tiesību normas un valsts tiesību normas, būtu jāņem vērā vajadzība izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas vai dubultas nodokļu neuzlikšanas darījumam, ievērojot, it īpaši, nodokļu neitralitātes principu.

62

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka ar LESD 267. pantu ir ieviests prejudiciālā nolēmuma mehānisms, kura mērķis tieši ir novērst atšķirības Savienības tiesību, kas valsts tiesām ir jāpiemēro, interpretācijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 21. jūlijs, Kelly, C-104/10, EU:C:2011:506, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).

63

LESD 267. pantā valsts tiesām ir piešķirtas tiesības un vajadzības gadījumā atkarībā no tā, vai to nolēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tām ir paredzēts pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu, ja tās uzskata, ka tajās izskatāmā lieta rada jautājumus par Savienības tiesību normu interpretāciju, par kuriem tām ir jāpieņem nolēmums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 21. jūlijs, Kelly, C-104/10, EU:C:2011:506, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

64

Tātad, ja tās konstatē, ka citā dalībvalstī pret vienu un to pašu darījumu ir atšķirīga attieksme nodokļu ziņā, dalībvalsts tiesai, kurā ir celta prasība, sakarā ar ko rodas jautājumi par Savienības tiesību normu interpretāciju, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgs lēmums, ir iespēja un pat pienākums vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

65

Turklāt ir jāprecizē, ka tas, ka vienā vai vairākās citās dalībvalstīs ir pieeja, kas atšķiras no tās, kura dominē attiecīgajā dalībvalstī, katrā ziņā nevar likt šīs pēdējās minētās valsts tiesām kļūdaini interpretēt PVN direktīvas normas.

66

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka, interpretējot atbilstošās Savienības tiesību un valsts tiesību normas, dalībvalsts tiesai, kas konstatē, ka citā dalībvalstī attieksme pret to pašu darījumu ir atšķirīga PVN mērķiem, ir iespēja un pat pienākums atkarībā no tā, vai tās nolēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

67

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

 

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu “kredītpunktu” piešķiršana, par kādiem ir runa pamatlietā un kas ļauj viena operatora klientiem vairāksolīt tā organizētās pārdošanās izsolēs, ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, kad atlīdzība ir par minētajiem “kredītpunktiem” samaksātā summa.

 

2)

Direktīvas 2006/112 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, “kredītpunktu”, kas ir izmantoti vairāksolīšanai, vērtība netiek ietverta atlīdzībā, kuru nodokļu maksātājs saņem par preču piegādi, ko tas ir veicis par labu lietotājiem, kuri ir uzvarējuši pārdošanā tā organizētā izsolē, vai tiem, kas ir iegādājušies preci, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”.

 

3)

Interpretējot atbilstošās Savienības tiesību un valsts tiesību normas, dalībvalsts tiesai, kas konstatē, ka citā dalībvalstī attieksme pret to pašu darījumu ir atšķirīga pievienotās vērtības nodokļa mērķiem, ir iespēja un pat pienākums atkarībā no tā, vai tās nolēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.