Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)

2019. gada 17. oktobrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Atskaitījums par riska kapitālu – Tādas sabiedrības atskaitāmās summas samazinājums, kam ir pastāvīgs uzņēmums citā dalībvalstī, kurš gūst ienākumus, kas ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu – LESD 49. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nelabvēlīga attieksme – Neesamība

Lietā C-459/18

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Antverpenes pirmās instances tiesa, Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 29. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 16. jūlijā, tiesvedībā

Argenta Spaarbank NV

pret

Belgische Staat,

TIESA (septītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb], tiesneši T. fon  Danvics [T. von Danwitz] un A. Kumins [A. Kumin] (referents),

ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Argenta Spaarbank NV vārdā – B. De Cock un K. Van Duyse, advocaten,

–        Beļģijas valdības vārdā – P. Cottin un J.-C. Halleux, kā arī C. Pochet, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – W. Roels un N. Gossement, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 49. pantu.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Argenta Spaarbank NV (turpmāk tekstā – “Argenta”) un Belgische Staat (Beļģijas valsts) saistībā ar atskaitījuma par riska kapitālu 2015. taksācijas gadā apmēra aprēķinu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Beļģijas tiesības

3        Ienākumu nodoklim piemērojamajā sistēmā atskaitījums par riska kapitālu tika ieviests ar 2005. gada 22. jūnija wet tot invoering van een belastingaftrek voor risicokapitaal (Likums, ar ko ievieš nodokļa atskaitījumu par riska kapitālu) (Belgisch Staatsblad, 2005. gada 30. jūnijs, 30077. lpp.).

4        No šī likuma pamatojuma izriet, ka tā mērķis ir it īpaši mazināt atšķirīgu attieksmi nodokļu jomā attiecībā uz sabiedrību finansēšanu no aizņemtā kapitāla, no kura gūtā peļņa ir pilnībā atbrīvota no nodokļa, un finansēšanu no pašu kapitāla (riska kapitāls), no kura gūtā peļņa līdz tam brīdim tika aplikta ar nodokli pilnībā, un palielināt sabiedrību maksātspējas koeficientu, kā arī ieviest atskaitījumu par riska kapitālu atbilstoši vispārīgajam mērķim uzlabot Beļģijas ekonomikas konkurētspēju.

5        Wetboek van de inkomstenbelastingen 1992 (1992. gada Ienākumu nodokļu kodekss, turpmāk tekstā – “INK 1992”), redakcijā, kas bija piemērojama attiecībā uz 2015. taksācijas gadu, 205.bis pants bija formulēts šādi:

“Noskaidrojot ar nodokli apliekamos ienākumus, nodokļa bāze tiek samazināta summas, kas ir noteikta atbilstoši 205.quater pantam, apmērā. Šī samazinājuma nosaukums ir “atskaitījums par riska kapitālu”.”

6        Atbilstoši INK 1992 205.quater panta 1. punktam atskaitījums par riska kapitālu atbilst riska kapitālam, kas ir noskaidrots atbilstoši INK 1992 205.ter pantam un reizināts ar šī 205.quater panta nākamajos punktos noteikto likmi.

7        205.ter panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts – lai noskaidrotu atskaitījumu par riska kapitālu taksācijas periodā, vērā ņemamais riska kapitāls, ievērojot minētā panta 2.–5. punkta noteikumus, atbilst sabiedrības pašu kapitāla summai iepriekšējā taksācijas perioda beigās, kura ir noteikta atbilstoši tiesību aktiem par grāmatvedību un bilancē ietvertajiem gada pārskatiem. 205.ter panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka šādi noskaidrotais riska kapitāls tiek samazināts noteiktu vērtību apmērā, savukārt INK 1992 205.ter panta 2.–5. punktā ir noteikti gadījumi, kuros pašu kapitālam, lai to varētu izmantot par aprēķina bāzi nolūkā konstatēt atskaitījuma par riska kapitālu apmēru, ir jāpiemēro korekcijas.

8        Līdz 2014. taksācijas gadam INK 1992 205.ter panta 2. punktā bija paredzēts, ka tad, ja sabiedrībai ārvalstīs ir viens vai vairāki uzņēmumi, kuru gūtie ienākumi saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ir atbrīvoti no nodokļa, atbilstoši INK 1992 205.ter panta 1. punktam noskaidrotais riska kapitāls tiek samazināts par pozitīvo starpību starp ārvalstu uzņēmumu aktīvu neto uzskaites vērtību, no vienas puses, un to pasīvu kopsummu, kuri neietilpst sabiedrības pašu kapitālā un ir attiecināmi uz šiem uzņēmumiem, no otras puses.

9        INK 1992 205.quinquies pantā bija paredzēts, ka tad, ja kādā taksācijas periodā, par kuru var atskaitīt atskaitījumu par riska kapitālu, nav gūta peļņa, par šo periodu nepiešķirto atbrīvojumu var pakāpeniski pārnest uz nākamo septiņu gadu peļņu. Pēc 2012. gada 13. decembra wet houdende diverse fiscale en financiële bepalingen (Likums par dažādiem noteikumiem nodokļu un finanšu jomā) (Belgisch Staatsblad, 2012. gada 20. decembris) pieņemšanas šī pārnešana kopš 2013. taksācijas gada vairs nav iespējama.

10      Tiesa, saņēmusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, 2013. gada 4. jūlija spriedumā Argenta Spaarbank (C-350/11, EU:C:2013:447) atzina, ka LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram, aprēķinot atskaitījumu, kas tiek piemērots sabiedrībai, kurai ir pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā vienā dalībvalstī, netiek ņemta vērā pastāvīgā uzņēmuma, kas atrodas citā dalībvalstī, aktīvu neto vērtība, ja minētā pastāvīgā uzņēmuma peļņa pirmajā dalībvalstī netiek aplikta ar nodokli saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, bet uz pastāvīgo uzņēmumu, kurš atrodas šīs pirmās dalībvalsts teritorijā, attiecinātie aktīvi šajā ziņā tiek ņemti vērā.

11      Ar 2013. gada 21. decembra wet houdende diverse fiscale en financiële bepalingen (Likums par dažādiem noteikumiem nodokļu un finanšu jomā) (Belgisch Staatsblad, 2013. gada 31. decembris) INK 1992 205.ter panta 2. un 3. punkts tika atcelti un INK 1992 tika iekļauts jauns 205.quinquies pants, kas ir spēkā kopš 2014. taksācijas gada (turpmāk tekstā – “grozītais INK 1992 205.quinquies pants”).

12      Grozītais INK 1992 205.quinquies pants ir formulēts šādi:

“Ja sabiedrībai citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir viens vai vairāki pastāvīgie uzņēmumi, nekustamais īpašums, kurš nepieder nevienam pastāvīgajam uzņēmumam, vai tiesības, kas attiecas uz šādu nekustamo īpašumu, no kuriem gūtie ienākumi ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, atbilstoši 205.bis pantam noskaidrotais atskaitījums tiek samazināts par mazāko no šādām divām summām:

1°      saskaņā ar 3. punktu noteiktā summa,

2°      no šiem pastāvīgajiem uzņēmumiem, šī nekustamā īpašuma un šīm tiesībām, kas attiecas uz šādu nekustamo īpašumu, gūtais pozitīvais darbības rezultāts, kā noteikts šajā kodeksā.

[..]

Pirmajā un otrajā daļā minēto summu noskaidro, 205.quater pantā minēto likmi reizinot – ievērojot 205.ter panta 2.–5. punkta noteikumus – ar iepriekšējā taksācijas perioda beigās noskaidroto pozitīvo starpību starp pirmajā vai attiecīgi otrajā daļā minēto ārvalstu pastāvīgo uzņēmumu aktīvu, nekustamā īpašuma vai tiesību – izņemot 205.ter panta 1. punkta otrajā daļā minētās akcijas, kapitāldaļas un līdzdalību – neto uzskaites vērtību, no vienas puses, un to pasīvu kopsummu, kuri neietilpst sabiedrības pašu kapitālā un ir attiecināmi uz šiem pirmajā vai attiecīgi otrajā daļā minētajiem pastāvīgajiem uzņēmumiem, nekustamo īpašumu vai tiesībām, no otras puses.”

 Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgta starp Beļģijas Karalisti un Nīderlandes Karalisti

13      2001. gada 5. jūnija Verdrag tussen het Koninkrijk België en het Koninkrijk der Nederlanden tot het vermijden van dubbele belasting en tot het voorkomen van het ontgaan van belasting inzake belastingen naar het inkomen en naar het vermogen (Beļģijas Karalistes un Nīderlandes Karalistes Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un īpašuma nodokļiem) (Belgisch Staatsblad, 2002. gada 20. decembris, 57534. lpp.; turpmāk tekstā – “Beļģijas un Nīderlandes konvencija”) 7. panta 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.      Sabiedrības, kas darbojas līgumslēdzējā valstī, peļņu var aplikt ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad sabiedrība veic uzņēmējdarbību otrā līgumslēdzējā valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgu uzņēmumu. Ja sabiedrība veic uzņēmējdarbību šādā veidā, sabiedrības peļņu var aplikt ar nodokļiem otrajā valstī, bet tikai to peļņas daļu, kas ir attiecināma uz šo pastāvīgo uzņēmumu.

2.      Ievērojot 3. punkta noteikumus, ja līgumslēdzējas valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā līgumslēdzējā valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu uzņēmumu, katrā līgumslēdzējā valstī uz šo pastāvīgo uzņēmumu jāattiecina tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību, tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un darbotos pilnīgi neatkarīgi no uzņēmuma, kura pastāvīgais uzņēmums tā ir.

3.      Noskaidrojot pastāvīgā uzņēmuma peļņu, ir pieļauts atskaitīt pastāvīgā uzņēmuma izdevumus, tostarp vadības un vispārējos administratīvos izdevumus, kas radušies vai nu līgumslēdzējā valstī, kur atrodas šis pastāvīgais uzņēmums, vai citur.”

14      Beļģijas un Nīderlandes konvencijas 23. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Attiecībā uz Beļģiju nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:

a)      Ja Beļģijas rezidents gūst citus ienākumus, kas nav dividendes, procenti vai 12. panta 5. punktā norādītie maksājumi, vai tam pieder īpašumi, kuri tiek aplikti ar nodokli Nīderlandē saskaņā ar šīs konvencijas normām, Beļģija atbrīvo no nodokļa šos ienākumus vai šos īpašumus, bet, lai aprēķinātu nodokļu summu par šī rezidenta pārējiem ienākumiem vai īpašumu, tā var piemērot to pašu likmi, kas tiktu piemērota, ja attiecīgie ienākumi vai īpašumi nebūtu atbrīvoti no nodokļa.

[..]”

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

15      Argenta, Beļģijā reģistrēta sabiedrība, ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja Beļģijā.

16      Taksācijas periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk tekstā – “2015. taksācijas gads”) Argenta daļu savas darbības veica ar pastāvīga uzņēmuma, kas atrodas Nīderlandē, starpniecību; šī pastāvīgā uzņēmuma ienākumi saskaņā ar Beļģijas un Nīderlandes konvencijas 7. panta 1.–3. punktu un 23. pantu Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa.

17      Savā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2015. taksācijas gadu Argenta, piemērojot grozīto INK 1992 205.quinquies pantu, atskaitījumu par riska kapitālu samazināja par atskaitījuma daļu, kas tiek aprēķināta no tās pastāvīgā uzņēmuma pašu kapitāla.

18      2015. gada 12. novembrī uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksa par 2015. taksācijas gadu tika atzīta par izpildāmu, un 2015. gada 16. novembrī tika nosūtīts paziņojums par nodokli.

19      No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka, piemērojot grozīto INK 1992 205.quinquies pantu, uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksa tika aprēķināta turpinājumā norādītajā veidā. Vispirms atbilstoši grozītā INK 1992 205.quinquies panta trešajai daļai tika aprēķināts uz Argenta pastāvīgo uzņēmumu Nīderlandē attiecināmā atskaitījuma par riska kapitālu apmērs, kas atbilst 1 970 290,89 EUR. Pēc tam atbilstoši grozītā INK 1992 205.quinquies panta pirmajai daļai uz pastāvīgo uzņēmumu Nīderlandē attiecināmais atskaitījums, proti, 1 970 290,89 EUR, tika salīdzināts ar šī pastāvīgā uzņēmuma darbības rezultātu, kurš bija pozitīvs un kura apmērs bija 149 185 743,91 EUR. Visbeidzot, uz pastāvīgo uzņēmumu Nīderlandē attiecināmā atskaitījuma par riska kapitālu apmērs, proti, 1 970 290,89 EUR, tika pilnībā atņemts no kopējā atskaitījuma par riska kapitālu, jo pastāvīgā uzņēmuma Nīderlandē pozitīvais darbības rezultāts pārsniedza uz šo uzņēmumu attiecināmo atskaitījumu par riska kapitālu.

20      2016. gada 12. maijā Argenta iesniedza sūdzību attiecībā uz šo iemaksu, apgalvojot, ka grozītais INK 1992 205.quinquies pants nav saderīgs ar LESD 49. pantu. Šī sūdzība ar 2016. gada 19. decembra lēmumu tika noraidīta.

21      2017. gada 17. martā Argenta cēla prasību iesniedzējtiesā.

22      Iesniedzējtiesa atzīmē, ka puses nav vienisprātis, it īpaši par grozītā INK 1992 205.quinquies panta saderību ar LESD 49. pantu, kā arī ar judikatūru, kas izriet no 2013. gada 4. jūlija sprieduma Argenta Spaarbank (C-350/11, EU:C:2013:447).

23      Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar INK 1992 205.ter un 205.quater pantā noteikto kārtību aprēķinātais atskaitījums par riska kapitālu tiek samazināts par atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kas aprēķināta no to pastāvīgo uzņēmumu pašu kapitāla, kuri atrodas citā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī un ir atbrīvoti no nodokļa atbilstoši konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Šis samazinājums attiecas tikai uz šajā pastāvīgajā uzņēmumā realizēto peļņu. Pašu kapitāls tiek noteikts, no aktīvu neto uzskaites vērtības atņemot to pasīvu kopsummu, kuri neietilpst sabiedrības pašu kapitālā un ir attiecināmi uz pastāvīgajiem uzņēmumiem, kā ir paredzēts grozītā INK 1992 205.quinquies panta trešajā daļā.

24      Iesniedzējtiesa precizē, ka atšķirībā no 2008. taksācijas gada, kas tika aplūkots lietā, kura ir pamatā 2013. gada 4. jūlija spriedumam Argenta Spaarbank (C-350/11, EU:C:2013:447), ja kādā taksācijas periodā nav vai nav pietiekamas peļņas, lai varētu veikt atskaitījumu par riska kapitālu, vairs nav iespējama pārnešana uz vēlākajiem gadiem.

25      Iesniedzējtiesa konstatē, ka grozītajā INK 1992 205.quinquies pantā paredzētais atskaitījuma par riska kapitālu samazinājums neattiecas uz pastāvīgajiem uzņēmumiem, kuri atrodas Beļģijā, un ka Beļģijas tiesību aktos nav paredzēts arī nekāds līdzīgs samazinājums Beļģijas uzņēmumiem.

26      No tā, pēc iesniedzējtiesas domām, izriet, ka atskaitījums par riska kapitālu ir mazāks, ja sabiedrībai ir pastāvīgais uzņēmums citā EEZ dalībvalstī, nekā tad, ja pastāvīgais uzņēmums atrodas Beļģijā, it īpaši tad, ja pastāvīgā uzņēmuma peļņa ir lielāka nekā uz to attiecināmais atskaitījums par riska kapitālu. Tāpēc rodas jautājums, vai šis valsts tiesiskais regulējums ir saderīgs ar LESD 49. pantu.

27      Tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kad citā dalībvalstī esoša pastāvīgā uzņēmuma peļņa ir lielāka nekā no pašu kapitāla aprēķinātais atskaitījums par riska kapitālu, kas ir attiecināts uz šo uzņēmumu, jaunajam tiesiskajam regulējumam esot gandrīz identiska iedarbība kā tam, kurš bija piemērojams 2008. taksācijas gadā un tika atzīts par nesaderīgu ar LESD 49. pantu. Toties tāda pastāvīgā uzņēmuma aktīvi, kas atrodas citā dalībvalstī, aprēķinot atskaitījumu, katrā ziņā sākumā, tiek ņemti vērā, un tiesību uz atskaitījumu par riska kapitālu ierobežojums attiecībā uz šāda pastāvīgā uzņēmuma, kura ienākumi ir atbrīvoti no nodokļa atbilstoši konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, pašu kapitālu nepārsniedz šī uzņēmuma peļņas apmēru.

28      Šajos apstākļos Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Antverpenes pirmās instances tiesa, Beļģija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [LESD] 49. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu nodokļu jomā, saskaņā ar kuru, aprēķinot ar nodokli apliekamo peļņu Beļģijā ar nodokli neierobežoti apliekamai sabiedrībai, kurai citā dalībvalstī ir pastāvīgais uzņēmums, kura peļņa Beļģijā ir pilnībā atbrīvota no nodokļa atbilstoši starp Beļģiju un citu dalībvalsti noslēgtai konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu,

–        atskaitījums par riska kapitālu tiek samazināts par tādu atskaitījumu par riska kapitālu, kuru aprēķina pēc pozitīvās starpības starp pastāvīgā uzņēmuma aktīvu neto uzskaites vērtību, no vienas puses, un to pasīvu kopsummu, kuri neietilpst sabiedrības pašu kapitālā un ir attiecināmi uz pastāvīgo uzņēmumu, no otras puses, un

–        minētais samazinājums netiek piemērots, ja tā summa ir mazāka par šā pastāvīgā uzņēmuma peļņu,

bet atskaitījums par riska kapitālu netiek samazināts, ja šo pozitīvo starpību var attiecināt uz Beļģijā esošu pastāvīgo uzņēmumu?”

 Par prejudiciālo jautājumu

29      Iesākumā jānorāda, ka Beļģijas valdība aicina Tiesu mainīt prejudiciālā jautājuma formulējumu, jo būtībā tas neatbilstot grozītā INK 1992 205.quinquies panta saturam.

30      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka attiecībā uz valsts tiesību sistēmas noteikumu interpretāciju Tiesai principā ir jābalstās uz vērtējumu, kas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma. Proti, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Tiesas kompetencē nav interpretēt dalībvalsts tiesību aktus (spriedums, 2011. gada 17. marts, Naftiliaki Etaireia Thasou un Amaltheia I Naftiki Etaireia, C-128/10 un C-129/10, EU:C:2011:163, 40. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

31      Sava lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojumā iesniedzējtiesa ir veikusi grozītā INK 1992 205.quinquies panta interpretāciju un konstatējusi, ka atbilstoši šai tiesību normai saskaņā ar INK 1992 205.ter un 205.quater pantā noteikto kārtību aprēķinātais atskaitījums par riska kapitālu tiek samazināts par atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kas aprēķināta no to pastāvīgo uzņēmumu pašu kapitāla, kuri atrodas citā dalībvalstī un kuru peļņa ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, un ka šis samazinājums attiecas tikai uz šajā pastāvīgajā uzņēmumā realizēto peļņu. Piedevām tā konstatēja, ka grozītajā INK 1992 205.quinquies pantā paredzētā atskaitījuma par riska kapitālu samazinājums nav piemērojams gadījumos, kad pastāvīgais uzņēmums atrodas Beļģijā.

32      Tādējādi iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir jāsaprot un uz to ir jāatbild, vadoties no pieņēmumiem, kas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma.

33      Līdz ar to ir jāuzskata, ka prejudiciālajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar ko, aprēķinot atskaitījumu, kurš tiek piemērots sabiedrībai, kam ir pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā vienā dalībvalstī un kam citā dalībvalstī ir pastāvīgs uzņēmums, kura ienākumi pirmajā dalībvalstī ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, šāda pastāvīgā uzņēmuma aktīvu neto vērtība sākumā tiek ņemta vērā, aprēķinot atskaitījumu par riska kapitālu, kas tiek piemērots sabiedrībai rezidentei, bet pēc tam atskaitījuma summa tiek samazināta par mazāko no šādām summām, proti, atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kura attiecas uz pastāvīgo uzņēmumu, vai šī pastāvīgā uzņēmuma realizēto pozitīvo darbības rezultātu, taču tāda pastāvīga uzņēmuma gadījumā, kas atrodas pirmajā dalībvalstī, šāds samazinājums piemērots netiek.

34      Brīvība veikt uzņēmējdarbību, kas Eiropas Savienības pilsoņiem ir atzīta LESD 49. pantā, tādu uzņēmējsabiedrību gadījumā, kuras ir nodibinātas atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā – atbilstoši LESD 54. pantam – ietver to tiesības veikt darbību attiecīgajā dalībvalstī ar meitasuzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības starpniecību (spriedums, 2018. gada 12. jūnijs, Bevola un Jens W. Trock, C-650/16, EU:C:2018:424, 15. punkts).

35      Lai gan Savienības tiesību normu par brīvību veikt uzņēmējdarbību mērķis atbilstoši to formulējumam ir nodrošināt [citu dalībvalstu pilsoņiem un sabiedrībām] uzņemošajā dalībvalstī tādu pašu attieksmi kā šīs valsts pilsoņiem, ar tām arī ir aizliegts izcelsmes dalībvalstij radīt šķēršļus kādam savam pilsonim vai sabiedrībai, kas ir dibināta saskaņā ar tās tiesību aktiem, veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (spriedumi, 2013. gada 4. jūlijs, Argenta Spaarbank, C-350/11, EU:C:2013:447, 20. punkts, un 2018. gada 12. jūnijs, Bevola un Jens W. Trock, C-650/16, EU:C:2018:424, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

36      Šie apsvērumi ir spēkā arī tad, ja kādā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība savu darbību citā dalībvalstī veic ar pastāvīga uzņēmuma starpniecību (spriedumi, 2008. gada 15. maijs, Lidl Belgium, C-414/06, EU:C:2008:278, 20. punkts; 2013. gada 4. jūlijs, Argenta Spaarbank, C-350/11, EU:C:2013:447, 21. punkts, kā arī 2018. gada 12. jūnijs, Bevola un Jens W. Trock, C-650/16, EU:C:2018:424, 17. punkts).

37      Atskaitījums par riska kapitālu, kas tiek piemērots sabiedrībai, kurai ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis Beļģijā, ir nodokļu priekšrocība, kas samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa, kuru minētajā dalībvalstī ir pienākums maksāt šādai sabiedrībai, faktisko likmi.

38      Tiesa šajā kontekstā jau ir atzinusi, ka pastāvīgā uzņēmuma aktīvu ņemšana vērā, aprēķinot atskaitījumu par riska kapitālu sabiedrībai, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli Beļģijā, arī ir nodokļu priekšrocība, jo šāda ņemšana vērā samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa, kuru minētajā dalībvalstī ir pienākums maksāt šādai sabiedrībai, faktisko likmi (spriedums, 2013. gada 4. jūlijs, Argenta Spaarbank, C-350/11, EU:C:2013:447, 24. punkts).

39      Pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā, proti, grozītajā INK 1992 205.quinquies pantā, pašlaik ir paredzēts, ka tāda pastāvīga uzņēmuma aktīvu neto vērtība, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi sabiedrības rezidentes dalībvalstī ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, aprēķinot sabiedrībai rezidentei piemērojamo atskaitījumu par riska kapitālu, sākumā tiek ņemta vērā.

40      Šajā ziņā nevar konstatēt atšķirīgu attieksmi attiecībā uz sabiedrību, kam ir pastāvīgs uzņēmums Beļģijā, un sabiedrību, kam ir pastāvīgs uzņēmums, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, ja gan aktīvi, kas ir attiecināmi uz pastāvīgo uzņēmumu, kurš atrodas Beļģijā, gan tie, kas ir attiecināmi uz pastāvīgo uzņēmumu, kurš atrodas citā dalībvalstī, tiek ņemti vērā sabiedrībai rezidentei piemērojamā kopējā atskaitījuma par riska kapitālu aprēķinā.

41      Taču pēc tam kopējā atskaitījuma par riska kapitālu summa tiek samazināta par mazāko no šādām summām, proti, atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kas attiecas uz pastāvīgo uzņēmumu, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, vai par šī pastāvīgā uzņēmuma realizēto pozitīvo darbības rezultātu, bet attiecībā uz pastāvīgajiem uzņēmumiem, kas atrodas Beļģijā, šāds atskaitījuma par riska kapitālu samazinājums nav paredzēts.

42      Līdz ar to ar pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu šajā ziņā ir ieviesta atšķirīga attieksme attiecībā uz sabiedrību, kam ir pastāvīgs uzņēmums Beļģijā, un sabiedrību, kam ir pastāvīgs uzņēmums citā dalībvalstī, kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

43      Tādējādi ir jānoskaidro, vai šāda atšķirīga attieksme nav nelabvēlīga attieksme, kas var atturēt Beļģijas sabiedrību veikt savu darbību ar tāda pastāvīga uzņēmuma starpniecību, kurš atrodas citā dalībvalstī, nevis Beļģijas Karalistē, un līdz ar to nav ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar LESD normām par brīvību veikt uzņēmējdarbību.

44      Kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem materiāliem, piemērojot grozītā INK 1992 205.quinquies pantu, var izveidoties trīs dažādi gadījumi.

45      Pirmkārt, situācijā, kad pastāvīgais uzņēmums, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, nav realizējis pozitīvu darbības rezultātu, šai sabiedrībai rezidentei piemērotais kopējais atskaitījums par riska kapitālu, kas ir aprēķināts, ņemot vērā minētā pastāvīgā uzņēmuma aktīvu neto vērtību, netiek samazināts. Sabiedrības rezidentes nodokļa bāze tādējādi tiek samazināta par visu atskaitījuma par riska kapitālu summu, tostarp atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kura attiecas uz minēto pastāvīgo uzņēmumu.

46      Līdz ar to šajā pirmajā gadījumā pret sabiedrību, kam ir pastāvīgs uzņēmums, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, neskarot iesniedzējtiesas veicamās pārbaudes, netiek piemērota nelabvēlīgāka attieksme nekā pret sabiedrību rezidenti, kam ir pastāvīgs uzņēmums rezidents.

47      Otrkārt, situācijā, kad pastāvīgais uzņēmums, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, ir realizējis pozitīvu darbības rezultātu, kas ir mazāks par atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kura attiecas uz šo pastāvīgo uzņēmumu, kopējais atskaitījums par riska kapitālu, kas ir aprēķināts, ņemot vērā minētā pastāvīgā uzņēmuma aktīvu neto vērtību, tiek samazināts. Šis pozitīvais darbības rezultāts tiek atņemts no kopējā atskaitījuma.

48      Šāda darbība izraisa to, ka atskaitījuma par riska kapitālu daļa, kas attiecas uz minēto pastāvīgo uzņēmumu un pārsniedz minētā uzņēmuma darbības rezultātu, savukārt tiek ņemta vērā, veicot kopējo atskaitījumu.

49      Līdz ar to sabiedrības rezidentes nodokļa bāze tiek samazināta atskaitījuma par riska kapitālu, kas attiecas uz minēto pastāvīgo uzņēmumu, apmērā tikai tad, ja šis apmērs pārsniedz tā pozitīvo darbības rezultātu.

50      Treškārt, situācijā, kad pastāvīgais uzņēmums, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, ir realizējis pozitīvu darbības rezultātu, kas pārsniedz atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kura attiecas uz šo pastāvīgo uzņēmumu, kopējais atskaitījums par riska kapitālu, kas ir aprēķināts, ņemot vērā minētā pastāvīgā uzņēmuma aktīvu neto vērtību, arī tiek samazināts, no tā atņemot atskaitījumu par riska kapitālu, kurš attiecas uz minēto uzņēmumu. Šajā gadījumā atskaitījuma par riska kapitālu, kas attiecas uz minēto pastāvīgo uzņēmumu, summa neizraisa nekādu sabiedrības rezidentes nodokļa bāzes samazinājumu.

51      No tā izriet, ka iepriekš aprakstītajā otrajā un trešajā gadījumā kopējais atskaitījums par riska kapitālu tiek samazināts, ja sabiedrībai rezidentei ir pastāvīgs uzņēmums, kurš atrodas citā dalībvalstī un kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, atšķirībā no situācijām, kad pastāvīgais uzņēmums atrodas Beļģijā.

52      Šādam mehānismam vēl arī ir jābūt nelabvēlīgam sabiedrībai, kurai ir pastāvīgs uzņēmums citā dalībvalsti, kopējā atskaitījuma par riska kapitālu samazinājuma dēļ padarot šīs sabiedrības nodokļa bāzi lielāku par tādas sabiedrības rezidentes nodokļa bāzi, kuras pastāvīgais uzņēmums atrodas Beļģijā.

53      Šajā ziņā, lai gan ir tiesa, ka iepriekš aprakstītajā otrajā un trešajā gadījumā kopējais atskaitījums par riska kapitālu tiek samazināts un tātad netiek pilnā apmērā atņemts no sabiedrības rezidentes nodokļa bāzes atšķirībā no situācijām, kad pastāvīgais uzņēmums atrodas Beļģijā, ir jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas rīcībā esošajos materiālos ietvertajām norādēm tādas sabiedrības rezidentes nodokļa bāze, kurai ir pastāvīgs uzņēmums Beļģijā, turklāt ja visi pārējie apstākļi ir vienādi, arī ir lielāka nekā tādai sabiedrībai, kam ir pastāvīgs uzņēmums citā dalībvalstī, kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa.

54      Saskaņā ar šīm norādēm sabiedrības, kuras pastāvīgie uzņēmumi atrodas Beļģijā, nodokļa bāzē ir iekļauti šo pastāvīgo uzņēmumu darbības rezultāti. Turpretim situācijā, kad Beļģijas Karaliste konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu pastāvīgā uzņēmuma, kas atrodas citā dalībvalstī, ienākumus ir atbrīvojusi no nodokļa, sabiedrības rezidentes nodokļa bāzē šādi ienākumi nav iekļauti.

55      Tādējādi, runājot par iepriekš aprakstīto otro gadījumu, šķiet, ka sabiedrības rezidentes, kam ir pastāvīgs uzņēmums Beļģijā, nodokļa bāze tiek samazināta lielākā apmērā nekā par tās komponenti, kura ir saistīta arī šī pastāvīgā uzņēmuma realizēto pozitīvo darbības rezultātu, tikai tad, ja atskaitījuma par riska kapitālu apmērs, kas attiecas uz šo pastāvīgo uzņēmumu, pārsniedz šo darbības rezultātu. Tādējādi, ņemot vērā šī sprieduma 49. punktā minētos apsvērumus, šķiet, ka šajā gadījumā šādas sabiedrības nodokļa bāze nav mazāka par tādas sabiedrības rezidentes nodokļu bāzi, kam ir pastāvīgs uzņēmums citā dalībvalstī, kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa.

56      Nešķiet, ka šī pēdējā minētā sabiedrība būtu nelabvēlīgā situācijā arī iepriekš aprakstītajā trešajā gadījumā, kurā pastāvīgā uzņēmuma pozitīvais darbības rezultāts pārsniedz tā atskaitījuma par riska kapitālu apmēru, kas attiecas uz šo uzņēmumu. Šķiet, ka, runājot par sabiedrību rezidenti, kurai ir pastāvīgs uzņēmums Beļģijā, šī atskaitījuma iedarbība attiecas vienīgi uz nodokļa bāzes komponenti, kas ir saistīta arī šī pastāvīgā uzņēmuma realizēto pozitīvo darbības rezultātu, tomēr nesamazinot minētās sabiedrības nodokļa bāzi, kura izriet no tās gūtajiem ienākumiem. Tādējādi nešķiet, ka šajā pēdējā minētajā gadījumā apstāklis, ka sabiedrība var veikt atskaitījumu par riska kapitālu, kurš attiecas uz tās uzņēmumu, bet sabiedrība rezidente, kam ir pastāvīgs uzņēmums citā dalībvalstī, kura ienākumi Beļģijā ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, to nevar, izraisītu to, ka šīs pēdējās minētās sabiedrības nodokļa bāze būtu lielāka par pirmās sabiedrības nodokļa bāzi.

57      Līdz ar to, neskarot iesniedzējtiesas veicamās pārbaudes, ir jākonstatē, ka kopējā atskaitījuma par riska kapitālu samazinājuma dēļ pret sabiedrību rezidenti, kuras nodokļa bāzē nav iekļauta pastāvīgā uzņēmuma, kas atrodas citā dalībvalstī, realizētā peļņa, netiek piemērota nelabvēlīgāka attieksme attiecībā uz Beļģijā ar nodokli apliekamajiem ienākumiem nekā pret sabiedrību rezidenti, kuras nodokļa bāzē ir iekļauta pastāvīga uzņēmuma rezidenta peļņa un kuras atskaitījums par riska kapitālu netiek samazināts.

58      No tā izriet, ka ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu ieviestā atšķirīgā attieksme nav nelabvēlīga attieksme, kas var atturēt Beļģijas sabiedrību veikt savu darbību ar tāda pastāvīga uzņēmuma starpniecību, kurš atrodas citā dalībvalstī, nevis Beļģijas Karalistē, un līdz ar to nav ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar LESD normām par brīvību veikt uzņēmējdarbību.

59      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar ko, aprēķinot atskaitījumu, kurš tiek piemērots sabiedrībai, kam ir pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā vienā dalībvalstī un kam citā dalībvalstī ir pastāvīgs uzņēmums, kura ienākumi pirmajā dalībvalstī ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, šāda pastāvīgā uzņēmuma aktīvu neto vērtība sākumā tiek ņemta vērā, aprēķinot atskaitījumu par riska kapitālu, kas tiek piemērots sabiedrībai rezidentei, bet pēc tam atskaitījuma summa tiek samazināta par mazāko no šādām summām, proti, atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kura attiecas uz pastāvīgo uzņēmumu, vai šī pastāvīgā uzņēmuma realizēto pozitīvo darbības rezultātu, taču pastāvīga uzņēmuma, kas atrodas pirmajā dalībvalstī, gadījumā šāds samazinājums piemērots netiek.

 Par tiesāšanās izdevumiem

60      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar ko, aprēķinot atskaitījumu, kurš tiek piemērots sabiedrībai, kam ir pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā vienā dalībvalstī un kam citā dalībvalstī ir pastāvīgs uzņēmums, kura ienākumi pirmajā dalībvalstī ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, šāda pastāvīgā uzņēmuma aktīvu neto vērtība sākumā tiek ņemta vērā, aprēķinot atskaitījumu par riska kapitālu, kas tiek piemērots sabiedrībai rezidentei, bet pēc tam atskaitījuma summa tiek samazināta par mazāko no šādām summām, proti, atskaitījuma par riska kapitālu daļu, kura attiecas uz pastāvīgo uzņēmumu, vai šī pastāvīgā uzņēmuma realizēto pozitīvo darbības rezultātu, taču pastāvīga uzņēmuma, kas atrodas pirmajā dalībvalstī, gadījumā šāds samazinājums piemērots netiek.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – holandiešu.