Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)

2020. gada 1. oktobrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 98. pants – Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu PVN likmi noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai – III pielikuma 1. punkts – Jēdzieni “pārtika cilvēku patēriņam” un “ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai” – Afrodīziji

Lietā C-331/19

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2019. gada 19. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2019. gada 23. aprīlī, tiesvedībā

Staatssecretaris van Financiën

pret

X,

TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] (referents) un M. Ilešičs [M. Ilešič],

ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Nīderlandes valdības vārdā – L. Noort un K. Bulterman, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – W. Roels un L. Lozano Palacios, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2020. gada 27. februārī tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) III pielikuma 1. punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Staatssecretaris van Financiën (Valsts sekretārs finanšu lietās, Nīderlande) un X saistībā ar samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, kas paredzēta pārtikai, piemērošanu produktiem, kas tiek tirgoti un izmantoti kā afrodīziji, kuru sastāvā galvenokārt ir augu vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas un kuri ir paredzēti ārējai lietošanai.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesību akti

 Regula (EK) Nr. 178/2002

3        Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), 1. pantā “Mērķis un joma” ir noteikts:

“1.      Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtiku nodrošinātu cilvēku veselības un patērētāju interešu augstu aizsardzības līmeni, jo īpaši ņemot vērā atšķirības pārtikas, tostarp tradicionālo produktu, piegādē, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību. Ar to nosaka kopējos principus un pienākumus, stingri zinātniska pamata nodrošināšanas līdzekļus, efektīvu organizatorisko kārtību un procedūras, kas ir lēmumu pieņemšanas pamatā jautājumos par pārtikas un barības nekaitīgumu.

2.      Šā panta 1. punkta mērķiem šajā regulā izstrādāti vispārīgi principi, kas [Eiropas Savienības] un valsts līmenī reglamentē pārtiku un barību vispār, un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu.

Ar šo regulu izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi [(EFSA)].

Šajā regulā izstrādātas procedūras attiecībā uz jautājumiem, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas un barības nekaitīgumu.

[..]”

4        Šīs regulas 2. pantā ““Pārtikas” definīcija” ir paredzēts:

“Šajā regulā “pārtika” (jeb “pārtikas produkts”) ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā.

Pie “pārtikas” pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens, kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā. Tajā ir iekļauts ūdens atbildības vietā, kas ir definēta [Padomes] Direktīvas 98/83/EK [(1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV 1998, L 330, 32. lpp.)] 6. pantā, neskarot [Padomes] Direktīvas 80/778/EEK [(1980. gada 15. jūlijs)] par cilvēku uzturam paredzēta ūdens kvalitāti (OV 1980, L 229, 11. lpp.)] un Direktīvas 98/83/EK prasības.

Pie “pārtikas” nepieder:

a)      dzīvnieku barība;

b)      dzīvi dzīvnieki, ja vien tie nav sagatavoti laišanai tirgū patēriņam cilvēku uzturā;

c)      augi pirms novākšanas;

d)      zāles [Padomes] Direktīvas 65/65/EEK [(1965. gada 26. janvāris) par to normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu tuvināšanu, kas attiecas uz zālēm (OV 1965, 22, 369. lpp.)] un [Padomes] Direktīvas 92/73/EEK [(1992. gada 22. septembris), ar ko paplašina jomu Direktīvām 65/65/EEK un 75/319/EEK par to normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu tuvināšanu, kuri attiecas uz zālēm, un ar ko nosaka papildu noteikumus par homeopātiskajām zālēm (OV 1992, L 297, 8. lpp.)] nozīmē;

e)      kosmētika Padomes Direktīvas 76/768/EEK [(1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību normu saskaņošanu kosmētisko līdzekļu jomā (OV 1976, L 262, 169. lpp.)] nozīmē;

f)      tabaka un tabakas izstrādājumi Padomes Direktīvas 89/622/EEK [(1989. gada 13. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV 1989, L 359, 1. lpp.)] nozīmē;

g)      narkotiskās vai psihotropās vielas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vienotās Konvencijas par narkotiskajām vielām[, kura noslēgta 1961. gada 30. martā Ņujorkā un grozīta ar 1972. gada protokolu par grozījumiem 1961. gada Vienotajā konvencijā] (Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 520. sēj., Nr. 151)] un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par psihotropām vielām[, kura noslēgta 1971. gada 21. februārī Vīnē (Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 1019. sēj., Nr. 175] nozīmē;

h)      atliekas un piesārņotāji.”

5        Minētās regulas 5. panta “Vispārīgi mērķi” 1. punktā ir noteikts:

“Pārtikas aprites tiesību aktiem ir viens vai vairāki vispārīgi mērķi, proti, augsts cilvēku dzīvības un veselības, kā arī patērētāju interešu aizsardzības līmenis, tostarp godīga pārtikas tirdzniecības prakse, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzīvnieku veselības un labturības, augu veselības un vides aizsardzību.

 PVN direktīva

6        Saskaņā ar PVN direktīvas 96. pantu dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko nosaka katra dalībvalsts, un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda.

7        Šīs direktīvas 97. pantā ir noteikts, ka pamatlikme nedrīkst būt zemāka par 15 %.

8        Minētās direktīvas 98. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.      Dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes.

2.      Samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju preču piegādei vai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā.

[..]”

9        PVN direktīvas III pielikuma, kurā ir ietverts to preču piegāžu un to pakalpojumu saraksts, kam var piemērot šīs direktīvas 98. pantā minētās samazinātās likmes, 1.–4. punktā ir minēts:

“1)      Pārtika (tostarp dzērieni, bet ne alkoholiskie dzērieni) cilvēku un dzīvnieku patēriņam; dzīvi dzīvnieki, sēklas, augi un sastāvdaļas, kas parasti ir paredzētas izmantošanai pārtikas sagatavošanā; ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai;

2)      ūdens piegāde;

3)      farmācijas līdzekļi [farmaceitiskie produkti], kurus parasti izmanto veselības aprūpē, slimību profilaksei un ārstēšanai medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, tostarp pretapaugļošanās un higiēnas līdzekļi;

4)      medicīnas iekārtas, palīgierīces un citas ierīces, kuras parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, tikai invalīdu personīgai izmantošanai, tostarp šādu preču remontu, kā arī bērnu autosēdekļu piegāde;

[..].”

 Nīderlandes tiesības

10      Faktu pamatlietā norises laikā saskaņā ar 1968. gada 28. jūnija Wet houdende vervanging van de bestaande omzetbelasting door een omzetbelasting volgens het stelsel van heffing over de toegevoegde waarde (Likums par esošā apgrozījuma nodokļa aizstāšanu ar apgrozījuma nodokli atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa sistēmai; Stb. 1968, Nr. 329) 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu PVN likme bija 6 % attiecībā uz šī likuma I tabulā minētajām preču piegādēm.

11      Šīs tabulas a.1. punktā ir minēts:

“1.      pārtika, it īpaši:

a.      pārtika un dzērieni, kas parasti ir paredzēti cilvēku patēriņam;

b.      produkti, kas acīmredzami ir paredzēti a) apakšpunktā minētās pārtikas un dzērienu sagatavošanai un kuri tos satur pilnībā vai daļēji;

c.      produkti, kuri paredzēti, lai papildinātu vai aizstātu a) apakšpunktā minēto pārtiku un dzērienus, ar nosacījumu, ka alkoholiskie dzērieni netiek uzskatīti par pārtiku;

[..].”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

12      Uzņēmējs un PVN maksātājs X savā erotisko preču veikalā tirgo tostarp kapsulas, pilienus, pūderus un aerosolus, kas tiek raksturoti kā afrodīziji libido celšanai. Šie izstrādājumi, kuru sastāvā galvenokārt ir augu vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, ir paredzētas cilvēku patēriņam iekšķīgai lietošanai.

13      Laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam minētais nodokļa maksātājs šīm precēm piemēroja samazinātu PVN likmi, kas ir piemērojama pārtikai.

14      Uzskatīdama, ka minētās preces nav pārtikas produkti attiecīgā PVN tiesiskā regulējuma nozīmē, nodokļu iestādes apstrīdēja šīs likmes piemērošanu minētajiem produktiem un pieņēma lēmumu izdot paziņojumu par korekciju.

15      Nodokļa maksātājs šo nodokļu iestādes lēmumu pārsūdzēja Rechtbank Den Haag (Hāgas tiesa, Nīderlande).

16      Apelācijas instancē Gerechtshof Den Haag (Hāgas apelācijas tiesa, Nīderlande) apmierināja nodokļa maksātāja prasījumus, nospriežot, ka aplūkoto izstrādājumu izmantošana kā afrodīzijus neliedz tiem noteikt pārtikas produktiem paredzēto nodokļa likmi. Šī tiesa ņēma vērā to, ka attiecīgie produkti ir paredzēti iekšķīgai lietošanai un tiek ražoti no sastāvdaļām, kuras var atrast pārtikas produktos. Turklāt tā norādīja, ka jēdziena “pārtikas produkti” definīcija ir tik plaša, ka to varētu attiecināt uz tādiem produktiem, kuri tieši neasociējas ar pārtiku, piemēram, saldumiem, košļājamo gumiju vai cepumiem.

17      Valsts sekretārs finanšu lietās par Gerechtshof Den Haag spriedumu (Hāgas apelācijas tiesa, Nīderlande) iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa).

18      Uzskatīdama, ka strīda risinājums ir atkarīgs no vajadzības interpretēt PVN direktīvu, Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā izmantotais jēdziens “pārtika cilvēku patēriņam” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to atbilstoši Regulas [Nr. 178/2002] 2. pantam ir jāsaprot jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā?

Ja uz jautājumu atbilde ir noliedzoša, kā attiecīgais jēdziens izskatāmajā lietā ir konkretizējams?

2)      Ja ēdieni vai dzērieni nav uzskatāmi par pārtiku cilvēku patēriņam, balstoties uz kādiem kritērijiem šajā gadījumā ir jāizvērtē, vai šādi produkti ir uzskatāmi par ražojumiem, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

19      Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, kā būtu interpretējami PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā atrodamie jēdzieni “pārtika cilvēku patēriņam” un “ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”.

20      Saskaņā ar PVN direktīvas 96. pantu katra dalībvalsts preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai piemēro vienādu PVN pamatlikmi.

21      Atkāpjoties no šī principa, šīs direktīvas 98. panta 1. punktā ir atzītas tiesības dalībvalstīm piemērot vienu vai divas samazinātas PVN likmes. Atbilstoši minētās direktīvas 98. panta 2. punkta pirmajai daļai samazinātas PVN likmes var tikt piemērotas tikai preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kas minēti tās pašas direktīvas III pielikumā norādītajās kategorijās.

22      Konkrētāk, ar PVN direktīvas III pielikuma 1. punktu dalībvalstīm tiek ļauts piemērot samazinātu PVN likmi it īpaši “pārtikai (tostarp dzērieniem, bet ne alkoholiskajiem dzērieniem) cilvēku un dzīvnieku patēriņam”, kā arī “ražojumiem, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”.

23      PVN direktīvā nav ietverta nedz definīcija jēdzienam “pārtika, kas paredzēta cilvēku patēriņam”, nedz arī jēdzienam “produkti, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”, un arī Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko īsteno Direktīvu 2006/112 (OV 2011, L 77, 1. lpp.), nav paredzēta nekāda šo jēdzienu definīcija. Tāpat nedz PVN direktīvā, nedz Īstenošanas regulā Nr. 282/2011 nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām šajā sakarā.

24      Šajos apstākļos PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā atrodamie jēdzieni “pārtika, kas paredzēta cilvēku patēriņam” un “produkti, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai” ir jāinterpretē atbilstoši šo vārdu ierastajai nozīmei ikdienas valodā, kas tajos ietilpst, ņemot vērā arī kontekstu, kādā šie vārdi tiek izmantoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu minētie vārdi veido, īstenojamos mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Spiegel Online, C-516/17, EU:C:2019:625, 65. punkts).

25      Pirmkārt, runājot par šo vārdu ierasto nozīmi ikdienas valodā, kuri veido tos pašus jēdzienus, – no vienas puses, jānorāda, kā to secinājumu 18., 19. un 27. punktā ir uzsvēris ģenerāladvokāts, ka “pārtika, kas paredzēta cilvēku patēriņam”, principā ir visi produkti, kuros ir cilvēka organismu veidojošas, enerģētiskas un regulējošas vielas, kas ir nepieciešamas organisma izdzīvošanai, darbībai un attīstībai un kuras tiek patērētas, lai organismu apgādātu ar šīm uzturvielām.

26      Tā kā uzturvērtības funkcija ir noteicošā, lai produktu varētu kvalificēt kā “pārtikas produktu, kas paredzēts lietošanai pārtikā”, atbilstoši šo vārdu ierastajai nozīmei, nav nozīmes tam, vai šis produkts labvēlīgi ietekmē veselību vai nē, neatkarīgi no tā, vai tā lietošana patērētājam rada konkrētu baudu vai nē, un ka tā izmantošana iekļaujas noteiktā sabiedrības kontekstā. Līdz ar to tam, ka minētā izstrādājuma patēriņš pozitīvi ietekmē personas, kas to lieto, libido, šajā ziņā nav nozīmes.

27      Otrkārt, runājot par frāzes “produkti, ko parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”, ierasto nozīmi ikdienas valodā, ir jānorāda, ka tie aptver arī produktus, kuru patēriņš arī rada cilvēka organisma veidojošas, enerģētiskas un regulējošas uzturvielas, kas ir vajadzīgas organisma izdzīvošanai, darbībai un attīstībai.

28      Jāsecina, ka šīs kategorijas produktiem šādu uzturvērtības funkciju nevar trūkt, jo šo produktu mērķis ir papildināt vai aizstāt pārtikas produktus.

29      Tā kā šīm abām produktu kategorijām ir viena un tā pati uzturvērtības funkcija, nav iemesla tām piemērot atšķirīgus PVN režīmus.

30      Otrkārt, attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā minētie jēdzieni “pārtika cilvēku patēriņam” un “ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”, jānorāda, kā izriet no šī sprieduma 20.–22. punkta, ka šie divi jēdzieni apzīmē produktus, kuru piegāde ir pakļauta samazinātai PVN likmei, un tas ir izņēmums no PVN pamatlikmes piemērošanas principa. Līdz ar to šādi gadījumi ir interpretējami šauri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. decembris, Segler-Vereinigung Cuxhaven, C-715/18, EU:C:2019:1138, 25. punkts).

31      Ir arī jānorāda, ka Regulas Nr. 178/2002 2. pantā atrodamā jēdziena “pārtika” definīcijai nav nozīmes iepriekš minēto jēdzienu definēšanā, jo šī direktīva, kuras mērķis, kā izriet no tās 1. apsvēruma, ir veselības aizsardzība, attiecas uz visām vielām, kuras veicina pārtikas drošību. Šādi minētā regula ar īpaši plašu jēdziena “pārtika” nozīmi attiecas uz jebkuru vielu, ko paredzēts lietot uzturā vai ko saprātīgi var lietot cilvēki, tostarp alkoholiskos dzērienus un ūdeni. Tādējādi šim jēdzienam ir tāds tvērums, kas pārsniedz PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā atrodamo jēdzienu “pārtika cilvēku patēriņam” un “ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai” tvērumu.

32      Tāpat nedz jēdziens “pārtikas produkti”, nedz šī pielikuma 1. punktā atrodamais jēdziens “ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”, sevī neietver medikamentus, jo PVN direktīvas III pielikuma 3. punktā atsevišķi ir minēti “farmaceitiskie produkti”.

33      Treškārt, attiecībā uz mērķi, Tiesa ir nospriedusi – Savienības likumdevējs, izstrādājot PVN direktīvas III pielikumu, bija vēlējies panākt to, lai samazinātu PVN likmi varētu piemērot attiecībā uz visnepieciešamākajām precēm, kā arī precēm un pakalpojumiem ar sociāliem un kultūras mērķiem, ja vien tie nerada vai rada nelielu konkurences izkropļošanas risku (spriedums, 2015. gada 4. jūnijs, Komisija/Apvienotā Karaliste, C-161/14, nav publicēts, EU:C:2015:355, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Tiesa ir piebildusi, ka šī pielikuma mērķis ir padarīt atsevišķus produktus, kuri tiek uzskatīti par īpaši nepieciešamiem, lētākus un tādējādi pieejamākus galapatērētājam, kurš galu galā maksā PVN (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. marts, Oxycure Belgium, C-573/15, EU:C:2017:189, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Šajos apstākļos jebkurš cilvēku patēriņam paredzēts produkts, kas cilvēka organismam piegādā vajadzīgās uzturvielas tā izdzīvošanai, darbībai un attīstībai, ietilpst PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā minētajā kategorijā, pat ja šī produkta mērķis ir cita iedarbība.

36      Savukārt produkts, kura sastāvā uzturvielu nav vai to ir pavisam nedaudz un kura patēriņš kalpo tikai un vienīgi citiem, nevis cilvēka organisma izdzīvošanai, darbībai un attīstībai paredzētiem mērķiem, šādā kategorijā neietilpst.

37      Lai arī no Tiesas rīcībā esošās informācijas izriet, ka šādi tas ir gadījumā kā pamatlietā ar afrodīzijiem, tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

38      Turklāt šādu interpretāciju apstiprina PVN direktīvas III pielikuma mērķis, kas ir piemērot samazinātu PVN likmi būtiskām precēm, lai tās padarītu iespējami pieejamas gala patērētājam.

39      Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā minētie jēdzieni “pārtika cilvēku patēriņam” un “ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas uz jebkuru produktu, kura sastāvā ir cilvēka organismu veidojošas, enerģētiskas un regulējošas uzturvielas, kas ir vajadzīgas organisma izdzīvošanai, darbībai un attīstībai un kuras tiek patērētas, lai organismu apgādātu ar šīm uzturvielām.

 Par tiesāšanās izdevumiem

40      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu III pielikuma 1. punktā minētie jēdzieni “pārtika cilvēku patēriņam” un “ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas uz jebkuru produktu, kura sastāvā ir cilvēka organismu veidojošas, enerģētiskas un regulējošas uzturvielas, kas ir vajadzīgas organisma izdzīvošanai, darbībai un attīstībai un kuras tiek patērētas, lai organismu apgādātu ar šīm uzturvielām.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – holandiešu.