Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2022. gada 20. janvārī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Piemērošanas joma – Ar nodokli apliekami darījumi – Privāttiesību sabiedrības veiktas darbības – Privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu apsaimniekošana – Kontroles izmaksas, ko šī sabiedrība iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus – Kvalifikācija – Darījumu ekonomiskā un komerciālā situācija

Lietā C-90/20

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Højesteret (Augstākā tiesa, Dānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2020. gada 7. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 24. februārī, tiesvedībā

Apcoa Parking Danmark A/S

pret

Skatteministeriet,

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: pirmās palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], kas pilda otrās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Ziemele, T. fon Danvics [T. von Danwitz], P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents) un A. Kumins [A. Kumin],

ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Apcoa Parking Danmark A/S vārdā – J. Steen Hansen, advokat,

–        Dānijas valdības vārdā – sākotnēji J. Nymann-Lindegren, kā arī M. S. Wolff un V. P. Jørgensen, vēlāk – M. S. Wolff un V. P. Jørgensen, pārstāves, kurām palīdz B. Søes Petersen, advokat,

–        Īrijas vārdā – J. Quaney un A. Joyce, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – J. Jokubauskaitė un U. Nielsen, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2021. gada 3. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Apcoa Parking Danmark A/S (turpmāk tekstā – “Apcoa”) un Skatteministeriet (Nodokļu ministrija, Dānija) par kontroles maksu, ko šī sabiedrība iekasē, ja autovadītāji neievēro privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu, kuru pārvaldību tā nodrošina, vispārējos izmantošanas noteikumus, aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka PVN uzliek “pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds”.

4        Šīs direktīvas 9. panta 1. punktā ir noteikts:

““Nodokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par “saimniecisku darbību”. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.”

 Dānijas tiesības

 Likums par PVN

5        1994. gada 18. maija lov nr. 375 om merværdiafgift (Momsloven) (Likums par PVN) (Lovtidende 1994 A, 1727. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Likums par PVN”), 4. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ar [PVN] apliek preces un pakalpojumus, kas par atlīdzību tiek sniegti valsts teritorijā. “Preču piegāde” nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam. Pakalpojumu sniegšana ietver jebkuru citu pakalpojumu.”

6        Saskaņā ar šī likuma 13. panta 1. punkta 8) apakšpunktu:

“No [PVN] ir atbrīvotas šādas preces un pakalpojumi:

[..]

8)      nekustamā īpašuma pārvaldīšana, izīrēšana un iznomāšana, kā arī gāzes, ūdens, elektrības un siltuma piegāde, kas ir saistīta ar izīrēšanu vai iznomāšanu. Tomēr atbrīvojums no nodokļa neattiecas uz [..] kempinga, autostāvvietu vai reklāmas izvietošanas vietu, kā arī bagāžas glabātavu izīrēšanu.”

7        Minētā likuma 27. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai nodokļa bāzi veido atlīdzība, ieskaitot subsīdijas, kas ir tieši saistīta ar preces vai pakalpojuma cenām, taču tajā nav jāiekļauj šajā likumā paredzētais nodoklis. Ja maksājums pilnībā vai daļēji tiek veikts pirms piegādes vai pirms rēķina izsniegšanas, nodokļa bāze ir 80 % no saņemtās summas.”

 Ceļu satiksmes noteikumi

8        Iesniedzējtiesa norāda, ka færdselsloven (Ceļu satiksmes noteikumi), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, nav precizētas situācijas, kurās var tikt iekasētas kontroles maksas par prettiesisku stāvēšanu privātā teritorijā. Tomēr tā precizē, ka pēc 2014. gadā notikušajiem tiesību aktu grozījumiem šo noteikumu 122.c pantā ir noteikts:

“Par stāvēšanu publiski pieejamā privātā teritorijā kontroles nodeva (kontroles maksa) var tikt noteikta tikai tad, ja teritorijā par to ir sniegtas skaidras norādes (ja vien nepastāv vispārējs un skaidri norādīts aizliegums par stāvēšanu zonā).”

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

9        Apcoa, kas ir saskaņā ar Dānijas tiesībām dibināta privāttiesību sabiedrība, galvenā darbība ir privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu apsaimniekošana, vienojoties ar šo teritoriju īpašniekiem.

10      Savas darbības ietvaros Apcoa nosaka autostāvvietu, kuru pārvaldību tā nodrošina, izmantošanas vispārējos noteikumus, tādus kā noteikumi attiecībā uz tarifiem un maksimālo stāvēšanas laiku.

11      Pie ieejas katrā no šīm autostāvvietām ir stends, kurā ir norādīts, pirmkārt, ka “[autostāvvietas] zonu apsaimnieko saskaņā ar privāttiesību normām” un, otrkārt, ka “noteikumu pārkāpuma gadījumā var tikt iekasēta kontroles maksa 510 [Dānijas kronu] (DKK) apmērā” (aptuveni 70 EUR), vai arī “510 DKK dienā”. Šīs summas atspoguļoja Apcoa attiecīgajos finanšu gados, proti, 2008. un 2009. finanšu gadā, piemērotās kontroles maksas.

12      Nav strīda par to, ka Apcoa veic saimniecisku darbību PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē un ir PVN maksātāja saistībā ar maksu par autostāvvietu maksājumiem, kas veikti atbilstoši tās noteikumiem. Turpretim tā apstrīd, ka tai būtu jāmaksā nodoklis saistībā ar kontroles maksām.

13      2011. gada 25. oktobrī Apcoa iesniedza SKAT (nodokļu iestāde, Dānija) pieteikumu atmaksāt PVN, kurš saistībā ar šīm kontroles maksām ir samaksāts laikposmā no 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. decembrim un kura summa tika novērtēta 25 089 292 DKK (aptuveni 3 370 000 EUR) apmērā.

14      Ar 2012. gada 12. janvāra lēmumu nodokļu iestāde noraidīja šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar šī sprieduma 5.–8. punktā izklāstītajām piemērojamajām valsts tiesību normām minētās kontroles maksas Dānijas tiesībās tiek uzskatītas par tādām, kuras ir apliekamas ar PVN.

15      Par šo noraidījuma lēmumu, ko apstiprināja Landsskatteretten (Apelācijas komisija nodokļu lietās, Dānija), Apcoa cēla prasību Retten i Kolding (Koldingas tiesa, Dānija). Ar 2017. gada 23. janvāra spriedumu šī tiesa noraidīja šo prasību, būtībā uzskatot, ka Apcoa piemērotās kontroles maksas, kuras tā kvalificēja kā “palielinātas nodevas par stāvvietu”, kas tiek iekasētas gadījumā, ja autovadītājs neievēro Apcoa pārvaldīto autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir atlīdzība par šī autovadītāja saņemto stāvlaukuma pakalpojumu sniegšanu.

16      Apcoa par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija). Ar 2018. gada 10. septembra spriedumu šī tiesa noraidīja šo apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka šajā gadījumā pastāv tieša saistība starp stāvlaukuma pakalpojumu un kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu privātā teritorijā samaksu. Tādējādi minētā summa esot jāuzskata par atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu Likuma par PVN 4. panta 1. punkta izpratnē.

17      Par Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa) spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība Højesteret (Augstākā tiesa) – iesniedzējtiesā, kurā Apcoa būtībā norādīja, ka summa, par kuru tā piestāda rēķinu atbilstoši šīm kontroles maksām gadījumā, ja autovadītājs pārkāpj tās pārvaldīto autostāvvietu vispārējos izmantošanas noteikumus, nav atlīdzība par stāvēšanas tiesību saglabāšanu, uz kurām šis autovadītājs būtu varējis pamatoties, samaksājot nodevas par stāvvietu. Tā kā šī summa, pirmkārt, ir iepriekš noteikta un ir bez konkrētas ekonomiskas saiknes ar sniegtā stāvlaukuma pakalpojuma vērtību un, otrkārt, Dānijas tiesībās ir uzskatāma par sodu par šo vispārējo izmantošanas noteikumu pārkāpumu, to nevarot uzskatīt par tādu, kas ietilpst PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Likuma par PVN 4. panta 1. punktu, piemērošanas jomā.

18      Nodokļu ministrija iebilst, ka, tā kā attiecīgais autovadītājs apmaiņā pret kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu iegūst faktisku piekļuvi stāvvietai, pastāv tiešā saikne starp stāvlaukuma pakalpojumu un šīm kontroles maksām. Šī ministrija turklāt norāda, ka minētās kontroles maksas veido nozīmīgu daļu no Apcoa apgrozījuma, jo saistībā ar šīm pašām kontroles maksām iekasētās summas veidoja, piemēram, 2009. finanšu gadā 34 % no tās apgrozījuma.

19      Iesniedzējtiesa vispirms uzsver, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas tikai uz jautājumu par kontroles maksu, ko Apcoa saņem gadījumā, ja autovadītāji neievēro autostāvvietu, kuru pārvaldību tā nodrošina, vispārējos izmantošanas noteikumus, iespējamu apliekšanu ar PVN. Turklāt šī tiesa precizē, pirmkārt, ka nav strīda par to, ka pati [transportlīdzekļu] stāvēšana ir apliekama ar PVN un, otrkārt, ka pamatlieta neattiecas uz summu, kas tiek sadalītas starp Apcoa un konkrētas autostāvvietas teritorijas īpašnieku, aplikšanu ar šo nodokli.

20      Pēc šī precizējuma minētā tiesa uzskaitīja trīspadsmit gadījumus, kuros Apcoa iekasē kontroles maksas par nelikumīgu stāvēšanu, proti, tas tiek veikts šādās situācijās:

“1.      Nepietiekamas nodevas maksājums.

2.      Aiz priekšējā stikla nav redzams derīgs stāvvietas talons.

3.      Nekontrolējama biļete, piemēram, ja stāvvietas talons nav novietots pareizi.

1.–3. gadījums attiecas uz maksas stāvvietas gadījumu.

4.      Derīga stāvvietas talona neesamība, piemēram, saistībā ar tādu stāvēšanu pie mājokļiem, kurai ir vajadzīga īpaša atļauja izmantot stāvvietas.

5.      Stāvēšana vietā, kas ir rezervēta personām ar kustību traucējumiem. Šo kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojumu piemēro tikai tad, ja ir norāde, ka attiecīgā stāvvieta ir personu ar kustību traucējumiem stāvvieta, neatkarīgi no tā, vai stāvvieta ir bezmaksas vai maksas. Lai varētu novietot transportlīdzekli šādās stāvvietās, tā vadītājam aiz sava transportlīdzekļa priekšējā stikla ir jānovieto kustību traucējumus apliecinošs dokuments.

6.      Stāvēšana ārpus apzīmētām stāvvietām. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu piemērošanas pamatojums attiecas uz visu veidu stāvvietām, ja ir norādīts novietot transportlīdzekli attiecīgo stāvvietu iekšpusē.

7.      Neatļauta stāvēšana. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums ir piemērojams, piemēram, stāvēšanas gadījumā uz piekļuves ceļa, kas paredzēts ugunsdzēšanas transportlīdzekļiem.

8.      Rezervēta stāvvieta. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums attiecas uz visu veidu stāvvietām, attiecībā uz kurām ir pieprasīts novietot transportlīdzekli konkrētās vietās.

9.      Redzama stāvlaika skaitītāja neesamība.

10.      Stāvlaika skaitītājs, kas noregulēts nepareizi, vai norādītais stāvēšanas laiks ir pārsniegts.

11.      Nesalasāms stāvlaika skaitītājs. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums ir piemērojams, piemēram, tad, ja rādītāji ir atdalījušies no stāvlaika skaitītāja vai ja ir kļūda elektroniskajā skaitītājā.

12.      Vairāki stāvlaika skaitītāji. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums attiecas uz gadījumiem, kad autovadītājs aiz sava transportlīdzekļa priekšējā stikla ir novietojis vairākus stāvlaika skaitītājus, lai pagarinātu stāvēšanas ilgumu.

9.–12. maksas pamatojums ir piemērojams gadījumos, kad stāvēšana ir bezmaksas uz ierobežotu laiku, bet ir vajadzīgs stāvlaika skaitītājs kā pierādījums par brīdi, kad attiecīgais transportlīdzeklis ir novietots stāvvietā.

13.      Cits pamatojums. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums ir piemērojams tādu attiecīgo autostāvvietu vispārējo izmantošanas noteikumu pārkāpumu gadījumā, kuri nav aprakstīti nevienā no iepriekš minētajiem 12 punktiem. Tas ir piemērojams, piemēram, tad, ja stāvēšana skaidri traucē satiksmi. Ja tiek izmantots šis kontroles maksu piemērošanas pamatojums, to papildina ar tekstu, kurā ir aprakstīts pārkāpums.”

21      Turpinājumā šī tiesa atgādina galvenās atziņas, kas izriet no Tiesas judikatūras ar PVN apliekamu pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar, pirmkārt, nosacījumiem attiecībā uz “savstarpēju izpildījumu” esamību, kas veido “tiesiskas attiecības”, kuras attiecīgajā gadījumā atspoguļo “tiešo saikni” starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību, un, otrkārt, nosacījumu attiecībā uz to, ka samaksātas summas ir “faktiska atlīdzība par individualizējamu pakalpojumu”. Tā it īpaši atsaucas uz 2007. gada 18. jūlija spriedumu Société thermale d’Eugénie-les-Bains (C-277/05, EU:C:2007:440) un 2018. gada 22. novembra spriedumu MEO Serviços de Comunicações e Multimédia (C-295/17, EU:C:2018:942), precizējot, ka pamatlietā Apcoa atsaucas uz pirmo no šiem spriedumiem, savukārt Nodokļu ministrija it īpaši atsaucas uz otro no tiem.

22      Visbeidzot minētā tiesa norāda, ka Dānijā summas, ko tādas pārvaldības privāttiesību sabiedrības kā Apcoa saņem saistībā ar kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, tradicionāli ir vienmēr uzskatītas par tādām, kas ir apliekamas ar PVN. Šajā ziņā tā it īpaši atsaucas uz savu judikatūru, kas izriet no 1996. gada 12. aprīļa sprieduma, kurā tā lēma par šādu kontroles maksu raksturu saistībā ar PVN, kvalificēdama tās kā “palielinātas nodevas par stāvvietu”. No šī sprieduma izrietot, ka šādas “palielinātas nodevas”, kas tiek iekasētas, pamatojoties uz kvazilīgumiskajām attiecībām, ir uzskatāmas par atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu un līdz ar to ir apliekamas ar PVN, neraugoties uz to, ka šīs “palielinātās nodevas” bija noteiktas atbilstoši iepriekš noteiktam un nozīmīgam tarifam salīdzinājumā ar tarifu, kas atbilst pašai nodevai par stāvvietu, jo minēto “palielināto nodevu” mērķis ir novērst prettiesisku stāvēšanu.

23      Tātad varot uzskatīt, ka autovadītājiem, kuri ir pārkāpuši attiecīgo autostāvvietu vispārējos izmantošanas noteikumus, noteiktais pienākums maksāt kontroles maksas par prettiesisku stāvēšanu ir balstīts uz kvazilīgumiska rakstura attiecībām un ka līdz ar to starp Apcoa un šiem autovadītājiem pastāv “tiesiskas attiecības” no 1994. gada 3. marta sprieduma Tolsma (C-16/93, EU:C:1994:80, 13. un 14. punkts) izrietošās judikatūras izpratnē. Tomēr joprojām pastāvot šaubas par jautājumu, vai šīs kontroles maksas var likumīgi uzskatīt par tādām, kas veido atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu, kuri ir apliekami ar PVN, ko apstiprina fakts, ka saskaņā ar šīs pašas tiesas rīcībā esošo informāciju citu Savienības dalībvalstu, tādu kā Vācijas Federatīvā Republika un Zviedrijas Karaliste, nodokļu iestādes šādas kontroles maksas neapliek ar PVN.

24      Šādos apstākļos Højesteret (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [PVN] direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka kontroles maksas par stāvēšanas uz privātas teritorijas noteikumu pārkāpumiem ir uzskatāmas par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu un tādējādi šis darījums ir apliekams ar PVN?”

 Par prejudiciālo jautājumu

25      Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kontroles maksas, ko privāttiesību sabiedrība, kurai ir uzdots apsaimniekot privātas autostāvvietas, iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir uzskatāmas par atlīdzinājumu par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta par atlīdzību, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi ir apliekamas ar PVN.

26      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā ir definēta PVN piemērošanas joma, ar šo nodokli apliek pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds.

27      Pakalpojumu sniegšana tiek veikta “par atlīdzību” šīs tiesību normas izpratnē tikai tad, ja starp pakalpojuma sniedzēju un tā saņēmēju pastāv tiesiskas attiecības, kurās notiek savstarpējs izpildījums, un pakalpojumu sniedzēja saņemtā samaksa ir faktiska atlīdzība par saņēmējam sniegtu individualizējamu pakalpojumu. Tā tas ir gadījumā, ja pastāv tieša saikne starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību (spriedums, 2021. gada 16. septembris, Balgarska natsionalna televizia, C-21/20, EU:C:2021:743, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

28      Konkrētajā gadījumā ir jānorāda, ka stāvēšana noteiktā stāvvietā, kas atrodas vienā no autostāvvietām, kuru pārvaldību nodrošina Apcoa, rada tiesiskas attiecības starp šo sabiedrību kā pakalpojumu sniedzēju un attiecīgās autostāvvietas pārvaldnieku un autovadītāju, kas ir izmantojis šo stāvvietu.

29      Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šajās tiesiskajās attiecībās puses saskaņā ar attiecīgo autostāvvietu izmantošanas vispārējiem noteikumiem bauda tiesības un uzņemas pienākumus, kuri ietver tostarp stāvvietas nodošanu lietošanā, ko veic Apcoa, un konkrētā autovadītāja pienākumu attiecīgā gadījumā – šo vispārējo nosacījumu neievērošanas gadījumā – papildus nodevai par stāvvietu maksāt summu, kas atbilst kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, kuras ir norādītas šā sprieduma 11. punktā minētajos informatīvajos stendos.

30      Līdz ar to šajā kontekstā, pirmkārt, runājot par nosacījumu par savstarpēja izpildījuma esamību šī sprieduma 27. punktā minētās judikatūras izpratnē, ir jākonstatē, ka šis nosacījums ir izpildīts. Proti, nodevu par stāvvietu, kā arī attiecīgajā gadījumā summu, kas atbilst kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, samaksa ir atlīdzība par stāvvietas nodošanu lietošanā.

31      Otrkārt, attiecībā uz nosacījumu, kas prasa, lai pakalpojumu sniedzēja saņemtā samaksa būtu faktiska atlīdzība par saņēmējam sniegtu pakalpojumu šā sprieduma 27. punktā minētās judikatūras izpratnē, ir jānorāda, kā to ir darījis arī ģenerāladvokāts secinājumu 51. punktā, ka autovadītājs, kas maksā šīs kontroles maksas, ir izmantojis stāvvietu vai stāvēšanas zonu un ka minēto kontroles maksu summa izriet no tā, ka ir iestājušies attiecīgā autovadītāja akceptētie nosacījumi.

32      Tādējādi to summu kopējais apmērs, ko autovadītāji ir apņēmušies maksāt kā atlīdzību par Apcoa sniedzamo stāvlaukuma pakalpojumu, attiecīgajā gadījumā ieskaitot arī kontroles maksas par prettiesisku stāvēšanu, ir nosacījumi, ar kādiem tie ir faktiski izmantojuši stāvvietu, pat ja viņi – pretēji attiecīgo autostāvvietu vispārējiem izmantošanas nosacījumiem – ir izvēlējušies to izmantot pārmērīgi, pārsniedzot atļauto stāvēšanas laiku, pienācīgi nepamatojot savas tiesības uz stāvlaukumu vai arī novietojot [transportlīdzekli] stāvlaukumā rezervētā vai neapzīmētā vietā vai tā, ka tas rada traucējumu.

33      Tādējādi šķiet, ka šīm kontroles maksām var būt tieša saikne ar stāvlaukuma pakalpojumu un ka līdz ar to tās var uzskatīt par neatņemamu daļu no kopējās summas, ko šie autovadītāji ir apņēmušies samaksāt Apcoa, izlemdami novietot savu transportlīdzekli vienā no autostāvvietām, kuru pārvaldību nodrošina šī sabiedrība.

34      Turklāt minēto kontroles maksu summa atbilst to izdevumu daļas atlīdzinājumam, kas ir saistīti ar tiem sniegtajiem Apcoa pakalpojumiem. Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 61. punktā, šajā summā tiek noteikti ņemti vērā lielāki autostāvvietu apsaimniekošanas izdevumi, kas rodas no [transportlīdzekļu] novietošanas, kura neatbilst piedāvātā pakalpojuma parastiem izmantošanas noteikumiem. Šīs atlīdzības mērķis ir arī nodrošināt Apcoa līgumisku atlīdzību par pakalpojumiem, kas sniegti apstākļos, kuri ir attiecināmi uz lietotāju un kuri nevar grozīt to attiecību ekonomisko un komerciālo realitāti.

35      Šo apsvērumu apstiprina precizējumi, kurus Apcoa ir sniegusi, atbildot uz šīs tiesvedības ietvaros tai nosūtītajiem Tiesas rakstveida jautājumiem, un saskaņā ar kuriem šī sabiedrība būtībā ir apstiprinājusi, ka no šīm kontroles maksām tā gūst pastāvīgus ienākumus. Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka 2008. un 2009. finanšu gadā no minētajām kontroles maksām saņemtie ienākumi sasniedza aptuveni 35 % no tās apgrozījuma, proti, 10,4 miljonus EUR 2008. gadā un 11 miljonus EUR 2009. gadā.

36      Turklāt savās atbildēs uz Tiesas rakstveida jautājumiem Apcoa būtībā norāda, ka gadījumā, ja, beidzoties stāvvietas ilgumam, par kuru attiecīgais autovadītājs ir samaksājis nodevu par stāvvietu, viņš neizņem savu transportlīdzekli, šis transportlīdzeklis paliek novietots stāvvietā un par to – vajadzības gadījumā vairākkārt – tiek piestādīts rēķins saistībā ar kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu līdz brīdim, kad šis autovadītājs izņem transportlīdzekli.

37      Šie apstākļi pierāda tiešu saikni starp sniegto pakalpojumu un Apcoa iekasētajām kontroles maksām šī sprieduma 27. punktā minētās judikatūras izpratnē.

38      Šo secinājumu – neskarot iesniedzējtiesas pārbaudi – apstiprina attiecīgā darījuma ekonomiskā un komerciālā realitāte. Saistībā ar līguma noteikumu nozīmi ar nodokli apliekama darījuma ietvaros šīs realitātes ņemšana vērā ir pamatkritērijs kopējās PVN sistēmas piemērošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 22. novembris, MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia, C-295/17, EU:C:2018:942, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

39      Apcoa un Eiropas Komisija tomēr norādīja, ka summu, ko autovadītājs samaksā atbilstoši šādām kontroles maksām, nevar uzskatīt par faktisku atlīdzību par saņēmējam sniegtu individualizējamu pakalpojumu, nedz arī to var saprast kā atlīdzību par neatkarīga pakalpojuma sniegšanu no 2007. gada 18. jūlija sprieduma Société thermale d’Eugénie-les-Bains (C-277/05, EU:C:2007:440, 21.–35. punkts) izrietošās judikatūras izpratnē, jo stāvvietas nodošana lietošanā, ko veic Apcoa, nav atkarīga no tā, ka attiecīgais autovadītājs samaksā šīs kontroles maksas.

40      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, protams, PVN mērķiem ikviens pakalpojums, kā tas izriet no PVN direktīvas 1. panta 2. punkta otrās daļas, parasti ir jāuzskata par atsevišķu un neatkarīgu pakalpojumu (spriedumi, 2013. gada 17. janvāris, BGŻ Leasing, C-224/11, EU:C:2013:15, 29. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2016. gada 10. novembris, Baštová, C-432/15, EU:C:2016:855, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Tomēr Tiesa ir atzinusi, ka tiešā saikne pastāv tad, ja divi pakalpojumi ir savstarpēji atkarīgi, proti, ja viens tiek sniegts tikai ar nosacījumu, ka tiek sniegts arī otrs, un vice versa (spriedums, 2020. gada 11. marts, San Domenico Vetraria (C-94/19, EU:C:2020:193, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

42      Tā tas ir konkrētajā gadījumā, jo, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 66. punktā, pastāv saikne starp Apcoa kontroles maksu iekasēšanu par prettiesisku stāvēšanu un konkrēta autovadītāja veiktu [transportlīdzekļa] novietošanu Apcoa noteiktajos īpašajos apstākļos, kuri ir pamats šim palielinātam tarifam. Proti, prettiesiskas stāvēšanas kontroles nepieciešamība un līdz ar to šādu kontroles maksu noteikšana nepastāvētu, ja iepriekš nebūtu sniegts pakalpojums – stāvvietas nodošana lietošanā.

43      Turklāt ir jākonstatē, ka lietā, kurā tika pasludināts 2007. gada 18. jūlija spriedums Société thermale d’Eugénie-les-Bains (C-277/05, EU:C:2007:440), attiecīgie pakalpojumi netika sniegti. Tomēr pamatlietā stāvvietas nodošanas lietošanā pakalpojums tika sniegts.

44      Pret šī sprieduma 37. punktā izdarīto secinājumu arī nevar iebilst ar Apcoa pausto argumentāciju, ka, pirmkārt, summa, par kuru tā piestāda rēķinu atbilstoši kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, esot iepriekš noteikta un tai neesot konkrētas ekonomiskas saiknes ar sniegtā stāvlaukuma pakalpojuma vērtību un, otrkārt, šī summa Dānijas tiesībās esot uzskatāma par sodu.

45      Pirmkārt, attiecībā uz Apcoa argumentu, ka minētā summa esot iepriekš noteikta un tai neesot konkrētas ekonomiskas saiknes ar sniegtā stāvlaukuma pakalpojuma vērtību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru darījuma kvalificēšanā par tādu darījumu, kas veikts par atlīdzību PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, atlīdzības summai, proti, tam, ka tā ir vienāda, lielāka vai mazāka par izdevumiem, kas nodokļa maksātājam ir radušies saistībā ar sava pakalpojuma sniegšanu, nav nozīmes. Proti, šis apstāklis nevar ietekmēt tiešo saikni starp veikto pakalpojumu sniegšanu un saņemto atlīdzību (spriedums, 2020. gada 11. marts, San Domenico Vetraria, C-94/19, EU:C:2020:193, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

46      Otrkārt, kas attiecas uz Apcoa argumentu, ka summa, par kuru tā piestāda rēķinu atbilstoši kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, valsts tiesībās esot kvalificēta kā sods, pietiek atgādināt, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 42. punktā, ka PVN direktīvas tiesību normu interpretācijas nolūkā vērtējums par to, vai atlīdzība tiek maksāta kā samaksa par pakalpojumu sniegšanu, ir Savienības tiesību jautājums, kas jārisina neatkarīgi no valsts tiesībās sniegtā vērtējuma (spriedums, 2018. gada 22. novembris, MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia, C-295/17, EU:C:2018:942, 69. un 70. punkts).

47      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kontroles maksas, ko privāttiesību sabiedrība, kurai ir uzdots apsaimniekot privātas autostāvvietas, iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir uzskatāmas par atlīdzinājumu par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta par atlīdzību, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi ir apliekamas ar PVN.

 Par tiesāšanās izdevumiem

48      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kontroles maksas, ko privāttiesību sabiedrība, kurai ir uzdots apsaimniekot privātas autostāvvietas, iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir uzskatāmas par atlīdzinājumu par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta par atlīdzību, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi ir apliekamas ar PVN.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – dāņu.