Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2022. gada 15. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Valsts atbalsts – Gibraltāra valdības īstenoti atbalsta pasākumi saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli – Lēmums (ES) 2019/700 – Ienākuma no pasīvajiem procentiem un atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu atbrīvošana no nodokļa – Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalsta shēma atzīta par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Atgūšanas pienākums – Tvērums – Dalībvalsts tiesību norma, kas nav norādīta Komisijas izmeklēšanā par strīdīgo valsts atbalstu – Ārvalstīs samaksātā nodokļa ieskaitīšana nolūkā novērst nodokļa dubultu uzlikšanu

Lietā C-705/20

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Income Tax Tribunal of Gibraltar (Ienākuma nodokļa lietu tiesa, Gibraltārs) iesniedza ar 2020. gada 16. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 21. decembrī, tiesvedībā

Fossil (Gibraltar) Ltd

pret

Commissioner of Income Tax,

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal], tiesneši J. Pasers [J. Passer], F. Biltšens [F. Biltgen], N. Vāls [N. Wahl] (referents) un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún],

ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Fossil (Gibraltar) Ltd vārdā – D. Feetham, KC, M. Levy, solicitor, un R. Pennington-Benton, barrister,

–        Commissioner of Income Tax vārdā – M. Llamas, KC, M. Petite, advokāts, T. Rocca un Y. Y. Sanguinetti, barristers,

–        Eiropas Komisijas vārdā – L. Flynn, P. Němečková un B. Stromsky, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2022. gada 10. marta tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/700 (2018. gada 19. decembris) par valsts atbalstu SA.34914 (2013/C), ko īstenojusi Apvienotā Karaliste saistībā ar Gibraltāra uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu (OV 2019, L 119, 151. lpp.).

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Fossil (Gibraltar) Ltd un Commissioner of Income Tax (ienākuma nodokļa komisārs, Gibraltārs) par Lēmuma 2019/700 1. pantā minētā valsts atbalsta atgūšanas pienākuma īstenošanu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

 Regula (ES) 2015/1589

3        Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 25. apsvērumā ir teikts:

“Tādos nelikumīga atbalsta gadījumos, kurš nav saderīgs ar iekšējo tirgu, būtu jāatjauno efektīva konkurence. Šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, ir nekavējoties jāatgūst. Atgūšana ir jāveic saskaņā ar attiecīgo valstu likumos paredzētajām procedūrām. Minēto procedūru piemērošanai, kavējot attiecīgā [Eiropas] Komisijas lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi, nevajadzētu būt par traucēkli efektīvas konkurences atjaunošanai. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka Komisijas lēmums ir efektīvs.”

4        Šīs regulas 16. pantā “Atbalsta atgūšana” ir noteikts:

“1.      Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja [..]. Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Savienības tiesību vispārēju principu.”

[..]

3.      Neskarot nevienu Eiropas Savienības Tiesas rīkojumu saskaņā ar LESD 278. pantu, atgūšanu īsteno tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu Komisijas lēmuma izpildi. Šajā nolūkā un gadījumā, ja ir sākts izskatīšanas process valsts tiesā, attiecīgās dalībvalstis, neskarot Savienības tiesību aktus, veic visus vajadzīgos pasākumus, kas iespējami to attiecīgajās tiesību sistēmās, tostarp pagaidu pasākumus.”

 Lēmums 2019/700

5        Komisija 2013. gada 16. oktobrī sāka formālo izmeklēšanas procedūru, lai pārliecinātos par to, vai Income Tax Act 2010 (2010. gada Ienākuma nodokļa likums), tas ir, Gibraltāra Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk tekstā – “ITA 2010”), paredzētā ienākuma no pasīvajiem procentiem un atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu neaplikšana ar nodokli konkrētiem uzņēmumiem rada selektīvas priekšrocības, kas būtu pretrunā Savienības noteikumiem valsts atbalsta jomā.

6        Komisija 2014. gada 1. oktobrī informēja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par savu lēmumu izvērst LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, lai to attiecinātu arī uz Gibraltāra nodokļu nolēmumu praksi un, konkrētāk, uz 165 nodokļu nolēmumu pieņemšanu.

7        Komisija 2018. gada 19. decembrī pieņēma Lēmumu 2019/700. Būtībā Komisija konstatēja, ka, pirmkārt, ienākuma no pasīvajiem procentiem un atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu “atbrīvošanas” shēma, kas Gibraltārā bija piemērojama laikā no 2011. līdz 2013. gadam uz ITA 2010 pamata, ir uzskatāma par valsts atbalsta shēmu, kas ieviesta nelikumīgi un kas nav saderīga ar iekšējo tirgu, un, otrkārt, nodokļu režīms, kuru Gibraltāra valdība, pamatojoties uz nodokļu nolēmumiem, piešķīra par labu piecām Gibraltārā reģistrētām sabiedrībām, kurām bija līdzdalība Nīderlandē reģistrētās komandītsabiedrībās (commanditaire vennootschappen), attiecībā uz to ienākuma no pasīvajiem procentiem un atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu, ir individuāli valsts atbalsta pasākumi, kas īstenoti nelikumīgi un kas nav saderīgi ar iekšējo tirgu.

8        Šā lēmuma 1. pantā ir noteikts:

“1.      Valsts atbalsta shēma, kas izpaudās kā pasīvo procentu ienākumu atbrīvojums no nodokļa un bija piemērojama Gibraltārā saskaņā ar [ITA 2010] laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam un ko Gibraltārs nelikumīgi īstenoja, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, ir atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

2.      Valsts atbalsta shēma, kas izpaudās kā autoratlīdzības ienākumu atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli un bija piemērojama Gibraltārā saskaņā ar [ITA 2010] laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim un ko Gibraltārs nelikumīgi īstenoja, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, ir atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.”

9        Saskaņā ar minētā lēmuma 2. pantu:

“Individuālie valsts atbalsta pasākumi, ko Gibraltāra valdība piešķīra, pamatojoties uz nodokļu nolēmumiem [..] par labu pieciem Gibraltāra uzņēmumiem, kuri bija Nīderlandes ierobežoto partnerību [komandītsabiedrību] (Commanditaire Vennootschappen) dalībnieki, attiecībā uz to autoratlīdzības un pasīvo procentu ienākumiem un ko Apvienotā Karaliste nelikumīgi īstenoja, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, nav saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.”

10      Saskaņā ar Lēmuma 2019/700 5. panta 1. punktu Apvienotajai Karalistei citastarp ir pienākums atgūt visu nesaderīgo atbalstu, kas pašķirts, pamatojoties uz šā lēmuma 1. pantā minētajām nodokļu shēmām.

11      Saskaņā ar Lēmuma 2019/700 7. panta 1. punktu:

“1.      Divos mēnešos no šā lēmuma paziņošanas dienas Apvienotā Karaliste iesniedz Komisijai šādu informāciju:

[..]

b)      to atbalsta saņēmēju sarakstu, kuri saņēma atbalstu, pamatojoties uz 1. pantā minētajām atbalsta shēmām, kopā ar šādu informāciju par katru no tiem un par katru attiecīgo taksācijas gadu:

–        gūtās peļņas apmērs (norādot atsevišķi peļņu, kas gūta no autoratlīdzības ienākumiem, un peļņu, kas gūta no pasīvo procentu ienākumiem), nodokļa bāze, piemērojamā ienākuma nodokļa likme, samaksātā ienākuma nodokļa summa un nesamaksātā nodokļa summa,

–        kopējā saņemtā atbalsta summa;

[..]

d)      kopējo summu (pamatsummu un procentus), kas ir jāatgūst no katra atbalsta saņēmēja (par visiem taksācijas gadiem, uz kuriem attiecas atgūšana);

[..]

f)      dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.”

12      Lēmuma 2019/700 10. iedaļa “Atbalsta atgūšana” ietver norādes par individuālā atbalsta summām, kuras dalībvalsts iestādēm ir jāatgūst no atbalsta saņēmējiem. Konkrētāk, 223., 224. un 226. apsvērums ir formulēts šādi:

“(223)      Saistībā ar nelikumīgu valsts atbalstu, kas piešķirts nodokļu pasākumu veidā, atgūstamā summa ir jāaprēķina, pamatojoties uz faktiski samaksāto nodokļu summas salīdzinājumu ar summu, kas būtu jāmaksā, ja nebūtu labvēlīgā nodokļu režīma.

(224)      Šajā gadījumā, lai iegūtu nodokļu summu, kas būtu jāmaksā, ja nebūtu labvēlīgā nodokļu režīma, Apvienotās Karalistes iestādēm ir atkārtoti jāizvērtē to struktūru nodokļu saistības, kuras gūst labumu no attiecīgajiem pasākumiem, par katru taksācijas gadu, kurā tie guva labumu no šiem pasākumiem.

[..]

(226)      Nesaņemtā nodokļu summa konkrētajā taksācijas gadā ir jāaprēķina šādi:

–        pirmkārt, Apvienotās Karalistes iestādēm ir jānosaka attiecīgā uzņēmuma kopējā peļņa konkrētajā taksācijas gadā (tostarp peļņa, kas gūta no autoratlīdzības un/vai pasīvo procentu ienākumiem),

–        pamatojoties uz šo peļņu, Apvienotās Karalistes iestādēm ir jāaprēķina attiecīgā uzņēmuma nodokļu bāze konkrētajā taksācijas gadā,

–        nodokļu bāze ir jāreizina ar uzņēmumu nodokļa likmi, ko piemēro konkrētajā taksācijas gadā,

–        visbeidzot, Apvienotās Karalistes iestādēm ir jāatskaita uzņēmumu ienākuma nodokļa summa, ko uzņēmums jau ir samaksājis attiecībā uz konkrēto taksācijas gadu (ja tāda ir samaksāta).”

 Valsts tiesības

 Gibraltar Constitution Order 2006

13      Gibraltāra pārvaldības sistēma ir izklāstīta Gibraltar Constitution Order 2006 (2006. gada Rīkojums par Gibraltāra konstitūciju), kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

14      Šā rīkojuma 47. panta 3. punktā ir noteikts:

“Neierobežojot Apvienotās Karalistes atbildību par Eiropas Savienības tiesību ievērošanu Gibraltārā, par tiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šo Konstitūciju ir [Gibraltāra valdības] ministru atbildības jomā, šie ministri ir atbildīgi pat tad, ja minētie jautājumi rodas saistībā ar Eiropas Savienību.”

 ITA 2010

15      ITA 2010 stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī, un ar to tika aizstāts iepriekšējais Gibraltāra Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas bija pieņemts 1952. gadā (Income Tax Act 1952). Ar ITA 2010 tika ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa vispārīgā likme 10 % apmērā, kas piemērojama visiem uzņēmumiem Gibraltārā, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus un telesakaru pakalpojumu sniedzējus, kā arī uzņēmumus, kuri iegūst no sava dominējošā stāvokļa tirgū un to izmanto ļaunprātīgi; tiem ir piemērojama speciālā likme 20 % apmērā.

16      Sabiedrības, kurām nodoklis tiek uzlikts, pamatojoties uz ITA 2010, ir sabiedrības, kas ir parastajā kārtībā reģistrētas Gibraltārā, kā arī sabiedrības, kuras tur gan nav šādi reģistrētas, bet tur veic komercdarbību filiāles vai pārstāvniecības formā.

17      Ar ITA 2010 tika ieviesta teritoriālā nodokļa uzlikšanas sistēma, un tas nozīmē, ka peļņa vai ienākumi tiek aplikti ar nodokli tikai tad, ja attiecīgais ienākums ir “uzkrāts vai gūts” Gibraltārā. Saskaņā ar ITA 2010 74. pantu frāze “uzkrāti vai gūti” attiecas uz vietu, kurā tiek veikta darbība, no kuras gūta peļņa, un to parasti konstatē atsevišķi katrā konkrētā gadījumā. Šajā normā ir paredzēts arī tas, ka darbība, kurai saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem nepieciešama licence un kura tiek reglamentēta, ir uzskatāma par tādu, kas notiek Gibraltārā.

18      Saskaņā ar ITA 2010 sākotnējo redakciju (kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī) pasīvie procenti un atlīdzības par intelektuālā īpašuma izmantošanu ar nodokli nebija jāapliek – neatkarīgi no ienākumu avota un neņemot vērā teritoriālās nodokļa uzlikšanas principu. Līdz ar grozījumiem, kas 2013. gadā tika izdarīti ar ITA 2010 un kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, jebkuri procenti par aizdevumiem starp uzņēmumiem tika aplikti ar nodokli pēc vispārīgās likmes 10 % apmērā, ciktāl katra attiecīgā uzņēmuma saņemtie vai saņemamie procenti saņemšanas vietā pārsniedz 100 000 sterliņu mārciņu (GBP) gadā. Turklāt pēc grozījumiem, kas attiecībā uz ITA 2010 tika izdarīti 2013. gadā un kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, arī jebkāda Gibraltārā reģistrēta uzņēmuma saņemta vai saņemama atlīdzība par intelektuālā īpašuma izmantošanu tika aplikta ar nodokli ar to pašu 10 % likmi.

19      ITA 2010 37. panta “Atvieglojumi par ārvalstīs samaksāto nodokli” 1. punktā ir paredzēts:

“Ievērojot 2. un 8. punktu, ikviena persona, kura uz šā likuma pamata ir samaksājusi nodokli atskaitīšanas vai citādā veidā vai kurai ir nodokļa saistības attiecībā uz peļņu, kas gūta no avotiem Gibraltārā vai citā valstī vai teritorijā, un kura pienācīgā veidā pierāda Commissioner [of Income Tax], ka tā uz šā likuma pamata ir samaksājusi nodokli atskaitīšanas vai citādā veidā vai ka tai ir nodokļa saistības šajā otrā valstī vai teritorijā attiecībā uz to pašu peļņu, ir tiesīga saņemt šajā likumā paredzētos atvieglojumus tā nodokļa ziņā, ko viņa/tā ir samaksājusi vai kas tai ir jāmaksā par peļņu, kuras apmērs ir vienāds ar mazāko no šādām divām summām:

a)      nodoklis, kas maksājams uz šā likuma pamata par minēto peļņu vai ienākumiem, vai

b)      nodoklis par ienākumiem citās valstīs un teritorijās.”

20      ITA 2010 37. panta 8. punktā ir noteikts:

“Šo pantu piemēro vienīgi nodoklim, kas samaksāts valstī, kurā (vai no kuras) radušies ieņēmumi no komercdarbības, no kuras gūta 1. punktā minētā peļņa.”

21      Īstenojot Lēmumu 2019/700, ITA 2010 tika grozīts ar Income Tax (Amendment) Regulations 2019 (2019. gada Noteikumi par ienākuma nodokli (grozījumi)), lai padarītu iespējamu nodokļa uzlikšanu – ar atpakaļejošu spēju – ienākumam no atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu, kas saņemtas laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

22      Gibraltārā reģistrētā sabiedrība Fossil (Gibraltar) ir Fossil Group Inc. meitassabiedrība, kura reģistrēta Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā iepriekš minētajai sabiedrībai ir līdzdalība 100 % apmērā un kura darbojas modes preču dizaina un ražošanas jomā. Fossil (Gibraltar) saņem atlīdzības par vairāku preču zīmju un dizainparaugu, kas pieder Fossil Group, izmantošanu visā pasaulē.

23      Fossil (Gibraltar), kas nav iekļauta šā sprieduma 6. punktā minētajā 165 nodokļu nolēmumu sarakstā, guva ienākumu no atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu, kuram netika uzlikts nodoklis, kas paredzēts ITA 2010 normās. Tomēr tā visus šos saņemtos ienākumus deklarēja nodokļu administrācijai Amerikas Savienotajās Valstīs, kur par šiem ienākumiem tika samaksāts nodoklis ar 35 % likmi.

24      2019. gada 19. februārī Commissioner of Income Tax, kas Gibraltārā ir iestāde, kurai uzticēta ienākuma nodokļa iekasēšana, nosūtīja Komisijai sarakstu ar atbalsta saņēmējiem, kurā bija iekļauta Fossil (Gibraltar), un informēja to par tās atbalsta summas aprēķinu, kas atgūstama no Fossil (Gibraltar).

25      Ar 2019. gada 8. aprīļa vēstuli Commissioner of Income Tax ierosināja Komisijai koriģēt tā atbalsta apmēru, kas atgūstams no Fossil (Gibraltar). Priekšlikumā par korekciju bija ņemts vērā papildu nodoklis, kuru Fossil Group bija samaksājusi Amerikas Savienotajās Valstīs, piemērojot ASV noteikumus attiecībā uz kontrolētām ārvalstu sabiedrībām.

26      Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts (ĢD) 2019. gada 13. maija un 6. jūnija vēstulēs pauda uzskatu, ka šī korekcija ir noraidāma.

27      2020. gada 26. marta vēstulē Konkurences ĢD precizēja, ka maksājamā nodokļa apmēra aprēķināšanas vajadzībām Commissioner of Income Tax nevarēja ņemt vērā nodokli, kas Amerikas Savienotajās Valstīs samaksāts par Fossil (Gibraltar) ienākumu no atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu.

28      Kā norāda Konkurences ĢD, Lēmuma 2019/700 226. apsvērumā aprakstītās metodes par to, kā aprēķināms nodoklis, kas maksājams atbalsta atgūšanas vajadzībām, nolūks nav atļaut tā nodokļa atskaitīšanu, kas Amerikas Savienotajās Valstīs samaksāts, piemērojot ASV noteikumus attiecībā uz kontrolētām ārvalstu sabiedrībām. Šajos noteikumos paredzētais nodoklis atbilstot savai fiskālai loģikai, proti, cīņai pret krāpšanu, un līdz ar to tas neietekmējot argumentāciju, uz kuru balstīts Lēmums 2019/700, un metodi tā atbalsta aprēķināšanai, kas atgūstams no Fossil (Gibraltar). Komisijas dienesti citastarp precizēja, ka Komisijas paziņojuma par nelikumīga un iekšējam tirgum neatbilstoša valsts atbalsta atgūšanu (OV 2019, C 247, 1. lpp.) 102. punkts, kurā atļauts dalībvalstij, aprēķinot atgūstamā atbalsta apmēru, ņemt vērā apstākli, ka nelikumīga atbalsta saņēmējs ir vai nav samaksājis nodokli par saņemtā atbalsta summu, nav piemērojams pamatlietā, jo Fossil (Gibraltar) šādu nodokli nebija samaksājusi.

29      Pēc tam, kad Komisija bija noraidījusi Commissioner of Income Tax aprēķinu par atbalstu, kas atgūstams no Fossil (Gibraltar), 2020. gada 31. oktobrī Commissioner of Income Tax no jauna pieprasīja, lai Fossil (Gibraltar) atmaksātu saņemto atbalstu.

30      2020. gada 4. decembrī Fossil (Gibraltar) cēla iesniedzējtiesā prasību par šiem atmaksāšanas rīkojumiem.

31      Minētajā tiesā Commissioner of Income Tax pauda uzskatu, ka tam ir jāievēro Konkurences ĢD nostāja. Lai gan Konkurences ĢD  neesot izvērtējis ITA 2010 37. pantā paredzētos nodokļu atvieglojumus pašus par sevi, tā ieņemtās nostājas dēļ šīs tiesību normas piemērošana neesot iespējama.

32      Savukārt Fossil (Gibraltar) apgalvo, ka, lai gan šā sprieduma 21. punktā minētais valsts tiesiskais regulējums par ienākuma nodokli tagad atļauj ar atpakaļejošu spēku uzlikt nodokli laikā no 2011. līdz 2013. gadam gūtajam ienākumam no atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu, Commissioner of Income Tax joprojām ir tiesīgs, pamatojoties uz valsts tiesību normām, atbilstoši Regulas 2015/1589 16. panta 3. punktam piešķirt jebkādus nodokļu atvieglojumus, kas paredzēti ITA 2010 saistībā ar šāda ienākuma aplikšanu. Tā šajā ziņā norāda, ka Lēmumā 2019/700 nekas nav teikts par ITA 2010 37. panta piemērošanu vai par šā panta saderību ar Savienības tiesību normām. Fossil (Gibraltar) apgalvo, ka Commissioner of Income Tax ir sajaucis Lēmumā 2019/700 paredzēto maksājamā nodokļa aprēķinu atbalsta atgūšanas vajadzībām ar nodokļu atvieglojumiem, kurus Gibraltāra iestādes varētu piemērot atgūstamajam bruto apmēram ITA 2010 izpratnē.

33      Šādos apstākļos iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai, piešķirot nodokļa atvieglojumu, ko Commissioner of Income Tax [..] ir piešķīris saskaņā ar [ITA 2010] saistībā ar nodokli, kas ASV tika samaksāts par [Fossil (Gibraltar)] autoratlīdzības ienākumiem, tiek pārkāpts [Lēmums 2019/700] vai arī ar šo lēmumu minētais atvieglojums ir aizliegts citu iemeslu dēļ?”

 Par prejudiciālo jautājumu

34      Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Lēmums 2019/700 ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalsts iestādēm, kuras atbildīgas par tāda atbalsta atgūšanu no atbalsta saņēmēja, kas ir nelikumīgs un nav saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērot valsts tiesību normu, kurā paredzēts mehānisms šā atbalsta saņēmēja ārvalstīs samaksātā nodokļa ieskaitīšanai Gibraltārā maksājamā nodokļa saistībās.

35      Uzreiz jānorāda, ka jautājums, kuru formulējusi iesniedzējtiesa un uz kuru Tiesa ir aicināta atbildēt, ir balstīts uz premisu, ka pamatlietā ir piemērojams ITA 2010 37. pants, kurā paredzēts mehānisms trešā valstī samaksātā nodokļa ieskaitīšanai nolūkā izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas.

36      Commissioner of Income Tax un Komisija gan apgalvo, ka nosacījumi, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot ITA 2010 37. pantā paredzēto ieskaitīšanas mehānismu, pamatlietā, šķiet, nav izpildīti. Tomēr šajā ziņā paustie apsvērumi drīzāk liecina par to, ka pastāv šaubas par iesniedzējtiesas veikto vērtējumu par valsts tiesību normām, kurā secināts, ka ITA 2010 37. panta piemērošanas nosacījumi pamatlietas apstākļos ir izpildīti.

37      Tomēr vienīgi iesniedzējtiesas, nevis Tiesas, kompetencē ir pārliecināties par šā valsts tiesību normu novērtējuma pamatotību. Ar LESD 267. pantu izveidotā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība nav nekas cits kā tiešas sadarbības procedūra starp Tiesu un dalībvalstu tiesām. Šajā procedūrā, kuras pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, ikviens lietas faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē un tās ziņā ir, ņemot vērā lietas īpatnības, novērtēt gan to, vai prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, gan to, vai atbilstīgi ir tās Tiesai uzdotie jautājumi, savukārt Tiesa ir pilnvarota lemt vienīgi par Savienības tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, ņemot vērā faktus, kurus tai ir norādījusi valsts tiesa (spriedumi, 2015. gada 16. jūnijs, Gauweiler u.c., C-62/14, EU:C:2015:400, 15. punkts, kā arī 2021. gada 20. aprīlis, Repubblika, C-896/19, EU:C:2021:311, 28. punkts).

38      Šajā lietā, balstoties uz premisu, ka pamatlietā ir piemērojams ITA 2010 37. pants, ir jānoskaidro, vai tas, ka tiek samazināts – pamatojoties uz šo tiesību normu – no Fossil (Gibraltar) atgūstamā valsts atbalsta apmērs, var apdraudēt Lēmumā 2019/700 ietvertā atgūšanas rīkojuma izpildes iedarbīgumu.

39      Šajā ziņā jānorāda, ka nelikumīgi piešķirta atbalsta apturēšana, to atgūstot, ir loģisks iznākums konstatējumam par tā nelikumību. Tāpēc dalībvalstij, kas ir lēmuma par nelegālā atbalsta atgūšanu adresāte, atbilstoši LESD 288. pantam ir jāveic visi atbilstošie pasākumi, lai nodrošinātu minētā lēmuma izpildi. Ir jānotiek efektīvai pienākošos summu atgūšanai, lai tiktu novērsts konkurences kropļojums, kuru izraisa konkurētspējas priekšrocība, ko sniedz nelikumīgais atbalsts (spriedums, 2013. gada 24. janvāris, Komisija/Spānija, C-529/09, EU:C:2013:31, 90. un 91. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra). Restitūcijas rezultātā atbalsta saņēmējs zaudē priekšrocības, ko tas baudījis tirgū attiecībā pret saviem konkurentiem, un tiek atjaunota agrākā situācija, kas pastāvējusi pirms atbalsta piešķiršanas (spriedums, 2005. gada 15. decembris, Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 113. punkts).

40      Saskaņā ar Regulas 2015/1589 16. panta 3. punktu nelikumīga atbalsta atgūšana, kas noteikta ar Komisijas lēmumu, gluži kā tas izriet no minētās regulas 25. apsvēruma, ir jāveic tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu minētā lēmuma izpildi; šāds nosacījums atspoguļo efektivitātes principa, kas paredzēts Tiesas judikatūrā, prasības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 24. janvāris, Komisija/Spānija, C-529/09, EU:C:2013:31, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Lai aprēķinātu atgūstamā atbalsta summu, valsts tiesai ir jāņem vērā visa tai paziņotā nozīmīgā informācija. Nevar izslēgt, ka, ņemot vērā visus šos aspektus, šīs valsts tiesas veiktajā aprēķinā attiecībā uz atmaksājamā atbalsta summas noteikšanu tiktu iegūta atbalsta summa, kas mazāka par to, kas izriet no tā, ka izolēti tiktu ņemts vērā Komisijas lēmums, ar kuru uzdots atmaksāt atbalstu, kas atzīts par tādu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, vai pat summu, kas vienāda ar nulli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 13. februāris, Mediaset, C-69/13, EU:C:2014:71, 36. un 37. punkts).

42      Tādēļ Tiesa ir precizējusi, ka agrākās situācijas atjaunošana nozīmē, ka pēc iespējas tiek atjaunota situācija, kas būtu turpinājusi pastāvēt, ja aplūkojamie darījumi būtu veikti bez strīdīgā atbalsta piešķiršanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 15. decembris, Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 117. punkts).

43      Lai gan atgūstamo summu aprēķinā nevar ņemt vērā hipotētiskus darījumus, ko uzņēmumi būtu varējuši veikt, ja tie nebūtu izvēlējušies veikt darījumus ar atbalsta palīdzību, valsts atbalsta atgūšanas stadijā shēmas ietvaros piešķirta atbalsta saņēmēji var atsaukties uz dalībvalsts tiesību normās paredzētajiem atskaitījumiem un samazinājumiem, ja ir pierādīts, ka, ņemot vērā konkrēti veiktos darījumus, tie tik tiešām bija tiesīgi tos izmantot. Proti, stadijā, kad valsts iestādes atgūst atbalstu, agrākās situācijas atjaunošanai ir nepieciešams tikai tas, ka tiek ņemt vērā nodokļu režīms, kas attiecīgā gadījumā ir labvēlīgāks par to, kuru paredz vispārējās tiesības, kas nelikumīga atbalsta neesamības gadījumā un atbilstoši dalībvalsts noteikumiem, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, būtu tikuši piemēroti faktiski īstenotajam darījumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 15. decembris, Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 114.–119. punkts).

44      Ar šādu precizējumu, pirmām kārtām, attiecībā uz jautājumu, vai Lēmums 2019/700 pats par sevi nepieļauj lūgto nodokļa samazināšanu uz ITA 2010 37. panta pamata, jāatgādina, ka ar šo lēmumu Komisija ir atzinusi par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, pirmkārt, tādu atbalsta shēmu, kurā ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts no pasīvajiem procentiem un atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu, un, otrkārt, individuāla atbalsta pasākumus, proti, piecus nodokļu nolēmumus no 165 nolēmumiem, kuri uzskaitīti šā sprieduma 6. punktā minētajā Komisijas 2014. gada 1. oktobra lēmumā izvērst LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

45      Attiecībā uz pasākumiem, kuri veikti ienākuma, kas gūts no pasīvajiem procentiem un atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu, neaplikšanas veidā un kuri pamatlietā ir vienīgie strīdīgie pasākumi, no Lēmuma 2019/700 izsecināms, ka šie pasākumi ir kvalificēti par valsts atbalstu, kas aizliegts ar LESD 107. panta 1. punktu, citastarp tā iemesla dēļ, ka tie rada selektīvu priekšrocību.

46      Konkrēti tika ņemts vērā apstāklis, ka šāda neaplikšana ar nodokli esot pretrunā vispārīgajam principam, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek iekasēts no visiem nodokļa maksātājiem, kuriem ir Gibraltārā gūti vai radušies ienākumi. Komisija uzskata – no tā ir izsecināms, ka “pasīvos procentu ienākumus un autoratlīdzību parasti apliek ar nodokli” (Lēmuma 2019/700 82. apsvērums). Tātad tāda maksājuma samazinājums, kas citādi būtu jāveic uzņēmumam, esot uzskatāms par priekšrocību (šā lēmuma 83. apsvērums), kas ir a priori selektīva, jo tas principā ir labvēlīgāks pārrobežu koncerniem (minētā lēmuma 103. un 104. apsvērums). Komisija tā paša lēmuma 107. apsvērumā ir norādījusi, ka, ņemot vērā situāciju, kad netiek uzlikts nodoklis, arguments, ka būtu nepieciešams novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, nav pamatots, “jo (ārvalsts) maksātāja struktūra parasti drīkst atskaitīt procentus vai autoratlīdzības nodokļu vajadzībām”.

47      No šiem apsvērumiem ir izsecināms, ka Lēmums 2019/700 attiecas tikai uz konstatējumu, ka konkrētas ienākumu kategorijas, šajā gadījumā ienākums, kas gūts no pasīvajiem procentiem un atlīdzības par intelektuālā īpašuma izmantošanu, Gibraltārā nav apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

48      Lēmumā 2019/700 kompetentajām dalībvalsts iestādēm gan ir uzlikts pienākums atgūt nodokli, kas atbrīvojuma neesamības gadījumā būtu jāmaksā par ienākumu, kurš gūts no pasīvajiem procentiem un atlīdzības par intelektuālā īpašuma izmantošanu (šā lēmuma 223. apsvērums), tomēr tajā nav runas par eventuālu iespējamību atsaukties uz Gibraltāra tiesību aktos paredzēto atskaitīšanu un samazināšanu, ko būtu bijis iespējams piemērot, aprēķinot maksājamo nodokli. Tātad minētais lēmums, un konkrēti tā 226. apsvērums, neliedz atbilstoši principam, kas nostiprināts šā sprieduma 43. punktā minētajā judikatūrā, izmantot tādu mehānismu kā ITA 2010 37. pantā paredzētais. Tas arī neliek apšaubīt Gibraltāra nodokļu administrācijas iespējas, piemērojot šo mehānismu, ārvalstīs samaksāto nodokli saistībā ar atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu ieskaitīt nodoklī saistībā ar šādām atlīdzībām, kas ir maksājams Gibraltārā.

49      Nostāja, kas izriet no Komisijas sarakstes ar dalībvalsts iestādēm par Lēmuma 2019/700 tūlītēju un faktisku īstenošanu un kas minēta šā sprieduma 26.–28. punktā, nav to aktu vidū, kurus var pieņemt uz Regulas 2015/1589 pamata, un to mērķis nav papildināt vai grozīt šā lēmuma saturu, un ir uzskatāms, ka tai nav nekāda saistoša spēka (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 13. februāris, Mediaset, C-69/13, EU:C:2014:71, 24.–28. punkts).

50      Otrām kārtām, ir jāpārbauda, vai tas, ka atbalsta atgūšanas stadijā tiek ņemti vērā nodokļa atvieglojumi, kas piešķirti, pamatojoties uz ITA 2010 37. pantu, var negatīvi ietekmēt Lēmuma 2019/700 iedarbīgumu, jo šāda ņemšana vērā ir pielīdzināma Fossil (Gibraltar) nostādīšanai situācijā, kas ir labvēlīgāka par situāciju, kāda būtu turpinājusi pastāvēt, ja aplūkojamie darījumi būtu veikti bez pamatlietā aplūkojamā atbalsta piešķiršanas.

51      Šajā ziņā, kā teikts Regulas 2015/1589 25. apsvērumā, attiecīgajai dalībvalstij “būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka Komisijas lēmums ir efektīvs”, uzdodot tāda atbalsta atgūšanu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

52      Kā atgādināts šā sprieduma 39. punktā, attiecīgajai dalībvalstij ir jāveic maksājamo summu iedarbīga atgūšana, lai novērstu konkurences izkropļojumu, kuru izraisījusi konkurētspējas priekšrocība, ko sniedz nelikumīgais atbalsts. Šādas prasības gan automātiski nozīmē, ka dalībvalsts nevar apiet tāda Komisijas lēmuma tvērumu par kompensācijas pasākumiem, ar kuriem paredzēts neitralizēt šā lēmuma sekas, un tā nevar liegt aplūkojamā atbalsta saņēmējiem atgūšanas stadijā norādīt uz valsts tiesību aktos paredzētajiem atskaitījumiem un samazinājumiem, ja, ņemot vērā konkrēti veiktos darījumus, ir zināms, ka faktiski šo darījumu veikšanas laikā tiem bija tiesības izmantot šos atskaitījumus vai samazinājumus.

53      Konkrētāk, nav tā, ka minētās prasības a priori liegtu ieviest tādu mehānismu kā ITA 2010 37. pantā paredzētais, kurā, lai izvairītos no viena un tā paša ienākuma dubultas aplikšanas ar nodokli, ir atļauts piešķirt nodokļa samazinājumu attiecībā uz nodokli, ko juridiska vai fiziska persona samaksājusi kādā valstī vai teritorijā, kurā šis ienākums ir gūts vai radies.

54      Visbeidzot, trešām kārtām, ir jānoskaidro, vai no Lēmuma 2019/700, kurā regulējums par ienākuma, kas gūts no pasīvajiem procentiem un atlīdzības par intelektuālā īpašuma izmantošanu, neaplikšanu ar nodokli kvalificēts par valsts atbalstu, tādēļ ka tajā citastarp nav ievērots teritorialitātes princips, kas nostiprināts Gibraltāra nodokļu tiesību normās, paplašināti apsverot, izriet, ka ITA 2010 37. pants, uz kuru Fossil (Gibraltar) atsaucas pamatlietā, ir pielīdzināms šādai sistēmai un līdz ar to ir uzskatāms par aizliegtu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

55      Tāpēc gadījumā, ja aplūkojamo darījumu veikšanas dienā Fossil (Gibraltar) tik tiešām varētu atsaukties uz ITA 2010 37. panta piemērošanu – par ko vēl ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai –, ir jānoskaidro, vai ar atlīdzībām par intelektuālā īpašuma izmantošanu saistīta un ārvalstīs samaksāta nodokļa ieskaitīšana, kas paredzēta šajā tiesību normā, varētu būt uzskatāma par aizliegtu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

56      Turpinot jāuzsver, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai gan tiesvedībā, kas ierosināta, piemērojot LESD 267. pantu, Tiesai nav jāizvērtē valsts tiesību aktu saderība ar Savienības tiesībām, ne arī jāinterpretē valsts tiesību akti, tā tomēr var iesniedzējtiesai sniegt visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai ļautu izlemt jautājumu par šādu saderību, taisot spriedumu izskatāmajā lietā. Valsts atbalsta jomā Tiesa var iesniedzējtiesai sniegt interpretācijas norādes, lai tā varētu noteikt, vai valsts pasākumu var kvalificēt par valsts atbalstu Savienības tiesību izpratnē (spriedums, 2011. gada 8. septembris, Paint Graphos u.c., no C-78/08 līdz C-80/08, EU:C:2011:550, 34. un 35. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

57      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai valsts pasākumu varētu kvalificēt par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt izpildītiem visiem turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem. Pirmkārt, nosacījums ir tāds, ka pastāv valsts iejaukšanās vai tāda iejaukšanās, kurā tiek izmantoti valsts līdzekļi. Otrkārt, šī iejaukšanās var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to tiek sniegta selektīva priekšrocība tās labuma saņēmējam. Ceturtkārt, ar to tiek izkropļota konkurence vai arī tiek radīti draudi to izkropļot (spriedums, 2021. gada 6. oktobris, World Duty Free Group un Spānija/Komisija, C-51/19 P un C-64/19 P, EU:C:2021:793, 30. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

58      It īpaši attiecībā valsts pasākumiem, ar kuriem tiek piešķirtas nodokļu priekšrocības, jāatgādina, ka šāda veida pasākums – kurš, lai arī ar to netiek veikta valsts līdzekļu nodošana, nostāda saņēmējus finansiāli izdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar pārējiem nodokļu maksātājiem – var sniegt selektīvu priekšrocību tā saņēmējiem un tātad būt kvalificējams par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Tāpēc par valsts atbalstu tiek uzskatīta tostarp rīcība, kas atvieglo izmaksas, kuras parasti ir jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kas, lai gan tā nav subsīdija šā vārda šaurākajā nozīmē, ir tai identiska pēc rakstura un rada tādas pašas sekas. Turpretī par šādu atbalstu šīs tiesību normas izpratnē nav uzskatāma nodokļu priekšrocība, kas izriet no vispārēja pasākuma, kurš vienādi piemērojams visiem tirgus dalībniekiem (spriedums, 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija, C-562/19 P, EU:C:2021:201, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

59      No tā izriet, ka ārpus jomām, kurās Savienības nodokļu tiesības ir saskaņotas, katra nodokļa raksturīgo iezīmju noteikšana ietilpst dalībvalstu rīcības brīvībā, ievērojot tās autonomiju nodokļu jomā, taču šīs brīvības izmantošanā katrā ziņā ir jāievēro Savienības tiesības. Tas konkrēti attiecas ne tikai uz nodokļa likmes izvēli, kas var būt proporcionāla vai progresīva, bet arī uz nodokļa bāzes un nodokļa iekasējamības gadījuma noteikšanu (spriedums, 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija, C-562/19 P, EU:C:2021:201, 38. punkts).

60      Kā būtībā norādīts ģenerāladvokātes secinājumu 59. punktā, lēmums par to, kurus ārvalstu nodokļus var ieskaitīt iekšzemes nodokļu parādā un ar kādiem nosacījumiem šāda ieskaitīšana ir iespējama, ir tikai vispārīgs lēmums, kas ietilpst dalībvalstu rīcības brīvībā noteikt nodokļa raksturīgās iezīmes.

61      Tāds pasākums kā ITA 2010 37. pantā paredzētais, kurš vērsts uz to, lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas, izmantojot mehānismu nodokļa maksātāja ārvalstīs samaksātā nodokļa ieskaitīšanai nodoklī, kas tam ir jāmaksā Gibraltārā, principā ietilpst dalībvalstu fiskālās autonomijas jomā, un to nevar kvalificēt par aizliegtu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja vien nav konstatēts, ka tas ir balstīts uz diskriminējošiem parametriem. Šajā kontekstā jāatgādina, ka Savienības tiesību aktu mērķis šajā jomā ir vienīgi novērst tādas selektīvas priekšrocības, kuras atsevišķi uzņēmumi varētu saņemt par sliktu citiem salīdzināmā situācijā esošiem uzņēmumiem (spriedums, 2021. gada 16. marts, Komisija/Polija, C-562/19 P, EU:C:2021:201, 41. punkts).

62      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Lēmums 2019/700 ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz dalībvalsts iestādēm, kuras atbildīgas par tāda atbalsta atgūšanu no atbalsta saņēmēja, kas ir nelikumīgs un nav saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērot tādu dalībvalsts tiesību normu, kurā paredzēts mehānisms nodokļu, ko šis atbalsta saņēmējs samaksājis ārvalstīs, ieskaitīšanai nodokļos, kuri tam ir jāmaksā Gibraltārā, ja šķiet, ka šī tiesību norma ir bijusi piemērojama aplūkojamo darījumu veikšanas dienā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

63      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Komisijas Lēmums (ES) 2019/700 (2018. gada 19. decembris) par valsts atbalstu SA.34914 (2013/C), ko īstenojusi Apvienotā Karaliste saistībā ar Gibraltāra uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tas neliedz dalībvalsts iestādēm, kuras atbildīgas par tāda atbalsta atgūšanu no atbalsta saņēmēja, kas ir nelikumīgs un nav saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērot tādu dalībvalsts tiesību normu, kurā paredzēts mehānisms nodokļu, ko šis atbalsta saņēmējs samaksājis ārvalstīs, ieskaitīšanai nodokļos, kuri tam ir jāmaksā Gibraltārā, ja šķiet, ka šī tiesību norma ir bijusi piemērojama aplūkojamo darījumu veikšanas dienā.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – angļu.