EU tax law WEB -

8.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 452/12

1)

Vai nolūkā piešķirt atbrīvojumu no PVN par darījumiem un pārvadājuma pakalpojumiem saistībā ar preču ievešanu Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) izpratnē 86. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ievešanas darījuma reģistrēšana (piemēram, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas sagatavošana no muitas iestādes puses, kas tai piešķir numuru, sauktu par galveno atsauces numuru MRN/Master Reference Number), vienmēr izraisa arī tarifa par pārvadājumu līdz preču pirmajam galamērķim importa dalībvalsts teritorijā iekļaušanu muitas vērtības aprēķina bāzē? Vai MRN esamība, attiecībā pret kuru nav nevienas pamatotas norādes par krāpšanu, netieši veido pierādījumu tam, ka ar nodokli apliekamajā bāzē muitā ir iekļautas visas 86. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās izmaksas?

2)

Vai Direktīvas [2006/112] 144. pantam, 86. panta 1. punkta b|) apakšpunktam un 2. punktam ir pretrunā tāda dalībvalsts fiskālā prakse, kas liedz atbrīvojumu no PVN par ievešanas [Savienībā] pārvadājumu pakalpojumiem tā iemesla dēļ, ka nav iesniegts gluži formāls pierādījums tam, ka pārvadājuma maksa ir iekļauta muitas vērtībā, kaut arī, pirmkārt, ir iesniegti citi ar ievešanu saistītie būtiskie pavaddokumenti – kopsavilkuma deklarācija un CMR pavadzīme ar piebildi par piegādi adresātam –, un, otrkārt, nav nekāda veida norādes, kas ļautu apšaubīt kopsavilkuma deklarācijas un CMR pavadzīmes autentiskumu vai ticamību?

3)

Vai, atsaucoties uz LESD 57. panta noteikumiem, PVN un akcīzes nodokļa atgūšana vairāku dalībvalstu nodokļu iestādēs ir pakalpojumu sniegšana Kopienas iekšienē vai aģenta – vispārējā komisionāra, kurš iestājas kā starpnieks komercdarījumā, darbība?

4)

Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums tad, ja tāda pakalpojuma adresātam, ko sniedz kādā citā dalībvalstī reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz minētā pakalpojumu adresāta reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktiem, ir jāiekasē nodoklis par atlīdzību, kura pienākas par konkrēto pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka šāds ieturēšanas pienākums nepastāv, ja tas noslēdz līgumu par to pašu pakalpojumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas ir reģistrēts tajā pašā pakalpojumu adresāta dalībvalstī?

5)

Vai tiesību subjekta, kurš maksā ienākumus, rezidences valsts nodokļu režīms ir elements, kas padara pakalpojumu brīvu sniegšanu mazāk pievilcīgu un liek tai šķēršļus, jo, lai izvairītos no nodokļa piemērošanas ienākumu gūšanas vietā 4 % apmērā, rezidentam sava sadarbība PVN un akcīzes nodokļa atgūšanas jomā ir jāierobežo tikai ar uzņēmumiem, kuri arī ir rezidenti, un tas nevar sadarboties ar citiem, citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem?

6)

Vai tas, ka nerezidenta gūtajiem ienākumiem piemēro nodokli 4 % (vai, atkarībā no situācijas, 16 %) apmērā bruto summai, savukārt sabiedrību nodoklis, ko piemēro pakalpojumu sniedzējam – tās pašas dalībvalsts rezidentam (ciktāl tas gūst peļņu), ir vienāds ar 16 % no neto summas, var tikt tāpat uzskatīts par LESD 56. panta pārkāpumu, jo tas veido citu elementu, kas rezidentu īstenoto konkrēto pakalpojumu brīvu sniegšanu padara mazāk pievilcīgu vai liek tai šķēršļus?