Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2024. gada 11. janvārī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – IV pielikums – 2. punkts – Pārejas perioda noteikumi dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem – Samazināta PVN likme, kas piemērojama privātu mājokļu atjaunošanas un remonta pakalpojumiem – Jēdziens “privāti mājokļi”

Lietā C-433/22

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) iesniegusi ar 2022. gada 8. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 30. jūnijā, tiesvedībā

Autoridade Tributária e Aduaneira

pret

HPA – Construções SA,

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: trešās palātas priekšsēdētāja, kas pilda astotās palātas priekšsēdētājas funkcijas, K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente), tiesneši M. Safjans [M. Safjan] un M. Gavalecs [M. Gavalec],

ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–        Portugāles valdības vārdā – P. Barros da Costa, C. Bento un A. Rodrigues, pārstāves,

–        Eiropas Komisijas vārdā – M. Björkland un I. Melo Sampaio, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2023. gada 7. septembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) IV pielikuma 2. punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Autoridade Tributária e Aduaneira (Nodokļu un muitas administrācija, Portugāle; turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) un HPA – Construções SA (turpmāk tekstā – “HPA”) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas piemērojama šīs sabiedrības sniegtajiem dažu ēku atjaunošanas pakalpojumiem.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        PVN direktīvā ir VIII sadaļa “Likme”, kurā ietverta 2. nodaļa “Likmju struktūra un līmenis”, kurā savukārt ir 96. un 98. pants.

4        Šīs direktīvas 96. pantā ir paredzēts:

“Dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda.”

5        Minētās direktīvas 98. panta 1. un 2. punkts ir formulēts šādi:

“1.      Dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes.

2.      Samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju preču piegādei vai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā.”

6        PVN direktīvas VIII sadaļā ir 3. nodaļa “Pārejas perioda noteikumi dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem”, kurā ietverts šīs pašas direktīvas 106. un 107. pants. Pēc pamatlietā aplūkoto faktu norises šīs direktīvas VIII sadaļas 3. nodaļa un IV pielikums tika atcelti ar Padomes Direktīvu 2009/47/EK (2009. gada 5. maijs), ar ko Direktīvu 2006/112 groza attiecībā uz samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm (OV 2009, L 116, 18. lpp.).

7        PVN direktīvas 106. pantā ir noteikts:

“[Eiropas Savienības] Padome pēc [Eiropas] Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var ļaut dalībvalstīm piemērot 98. pantā paredzētās samazinātās likmes IV pielikumā minētājiem pakalpojumiem vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim.

Samazinātās likmes var piemērot pakalpojumiem, kas ietverti ne vairāk kā divās IV pielikumā minētajās kategorijās.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstīm var ļaut piemērot samazinātās likmes arī pakalpojumiem, kas iekļauti trijās no iepriekšminētajām kategorijām.”

8        Šīs direktīvas 107. pantā ir paredzēts:

“Šīs direktīvas 106. pantā minētajiem pakalpojumiem ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)      tiem jābūt darbietilpīgiem;

b)      tie pārsvarā jāsniedz tieši galapatērētājiem;

[..].”

9        Minētās direktīvas IV pielikumā ir ietverts šīs pašas direktīvas 106. pantā paredzēto pakalpojumu saraksts. Šī pielikuma 2. punkts ir formulēts šādi:

“privātu mājokļu atjaunošana un remonts, izņemot materiālus, kas sastāda nozīmīgu daļu no sniegtā pakalpojuma vērtības.”

 Portugāles tiesības

10      Código do Imposto sobre o Valor Acrescentado (Pievienotās vērtības nodokļa kodekss), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “PVN kodekss”), 18. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Nodokļa likmes ir šādas:

a)      šim kodeksam pievienotajā I sarakstā minēto preču importam, piegādēm un pakalpojumu sniegšanai likme ir 5 %;

[..]

c)      citu preču importam, piegādēm un pakalpojumu sniegšanai likme ir 21 %.”

11      PVN kodeksa pielikumā ietvertā I saraksta 2.24. punktā ir noteikts:

“Uzņēmuma līgumi dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu un nekustamo īpašumu autonomo daļu uzlabošanai, labošanai, atjaunošanai, restaurācijai, remontam un saglabāšanai, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar uzkopšanu un zaļo zonu uzturēšanu, un uzņēmuma līgumi, kuri attiecas uz tādiem nekustamajiem īpašumiem, kas ietver visus vai daļu no elementiem, kuri saistīti ar baseiniem, saunām, tenisa kortiem, golfu vai minigolfu un līdzīgām iekārtām.

Samazinātā likme attiecas uz iestrādātajiem materiāliem vienīgi tad, ja šo materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no sniegtā pakalpojuma kopējās vērtības.”

12      Lai interpretētu frāzi “dzīvošanai paredzēts nekustamais īpašums un nekustamā īpašuma autonomas daļas”, kas izmantota šajā PVN kodeksa pielikumā ietvertā I saraksta punktā, nodokļu administrācija ir pieņēmusi vadlīnijas, izmantojot 2000. gada 7. augusta Apkārtrakstu Nr. 30025. Saskaņā ar šo apkārtrakstu tiek uzskatīts, ka nekustamo īpašumu izmanto mājokļa vajadzībām tad, ja “tas tiek lietots šim nolūkam būvdarbu uzsākšanas brīdī un ja pēc būvdarbu pabeigšanas to joprojām faktiski izmanto privāta mājokļa vajadzībām”.

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

13      HPA ir komercsabiedrība, kuras darbības mērķis ir celtniecības pakalpojumu sniegšana un būvdarbu līgumu slēgšana. 2007. gadā šī sabiedrība pilsētas ēku pārbūvei noslēdza piecus būvdarbu līgumus ar trim komercsabiedrībām, kam pieder nekustamie īpašumi, uz kuriem attiecas minētajos līgumos paredzētie darbi.

14      Rēķinos par atjaunošanas un remonta pakalpojumiem, kas sniegti atbilstoši tiem pašiem līgumiem, HPA piemēroja samazināto PVN likmi 5 % apmērā atbilstoši PVN kodeksa pielikumā ietvertā I saraksta 2.24. punktam.

15      2011. gada 19. janvārī Direção de Finanças de Lisboa (Lisabonas Finanšu direktorāts, Portugāle) HPA veica nodokļu pārbaudi par 2007. gadu. Šīs pārbaudes mērķis bija noskaidrot, vai ir izpildīti šīs samazinātās likmes piemērošanai paredzētie nosacījumi, it īpaši nosacījums, ka pakalpojumu sniegšana attiecas uz nekustamajiem īpašumiem, ko izmanto mājokļa vajadzībām.

16      Pēc minētās pārbaudes, uzskatīdama, ka HPA nevar piemērot minēto samazināto likmi, Serviço de Finanças de Sintra-1 (Sintras nodokļu dienesta 1. nodaļa, Portugāle) šai sabiedrībai 2011. gada 10. maijā nosūtīja paziņojumu par papildu PVN samaksu 374 750,77 EUR apmērā.

17      HPA šo paziņojumu par nodokli apstrīdēja Tribunal Administrativo e Fiscal de Sintra (Sintras Administratīvā un nodokļu tiesa, Portugāle). Ar 2020. gada 26. jūnija spriedumu šī tiesa apmierināja šīs sabiedrības prasību un atcēla minēto paziņojumu par nodokli. Nodokļu administrācija šo spriedumu pārsūdzēja Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle), kas ir iesniedzējtiesa.

18      Iesniedzējtiesā Nodokļu administrācija apgalvo, ka PVN kodeksa pielikumā ietvertā I saraksta 2.24. punkts, kas interpretēts 2000. gada 7. augusta Apkārtrakstā Nr. 30025, ir piemērojams tikai tādu nekustamo īpašumu atjaunošanas pakalpojumiem, kuri faktiski tiek izmantoti dzīvošanai gan pirms, gan pēc minēto pakalpojumu sniegšanas. Tādējādi PVN kodeksa pielikumā ietvertā I saraksta 2.24. punktā paredzētā samazinātā PVN likme nav piemērojama tādu nekustamo īpašumu atjaunošanas pakalpojumiem, kas tāpat kā tie, uz kuriem attiecās pieci šī sprieduma 13. punktā paredzētie būvdarbu līgumi, ir tikai “paredzēti” dzīvošanai tādā nozīmē, ka tie ir apstiprināti šim nolūkam, bet faktiski šo pakalpojumu sniegšanas brīdī nav apdzīvoti.

19      Tā kā ar PVN kodeksa pielikumā ietvertā I saraksta 2.24. punktu Portugāles tiesībās ir transponēts PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkts, minētā tiesa uzskata, ka jālūdz Tiesu interpretēt šo pēdējo minēto tiesību normu. Šī pati tiesa uzskata, ka it īpaši ir jānoskaidro, ar kādiem nosacījumiem atjaunošanas pakalpojumu sniegšanai var piemērot samazināto likmi, kas ir piemērojama attiecīgajā PVN direktīvas tiesību normā minētajām “privātu mājokļu atjaunošanas un remonta” darbībām.

20      Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka Tiesa 2022. gada 5. maija spriedumā DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes (C-218/21, EU:C:2022:355) ir nospriedusi, ka PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkts, pirmkārt, attiecas uz divām dažādām darbībām, proti, remontu un atjaunošanu un, otrkārt, attiecas uz privātiem mājokļiem, proti, nekustamajiem īpašumiem, kas tiek izmantoti kā privāts mājoklis un kas netiek izmantoti komerciāliem nolūkiem vai pakalpojumu sniegšanai, vai īslaicīgai apdzīvošanai, piemēram, viesnīcām. Tiesa tomēr neesot lēmusi par jēdziena “privāti mājokļi” interpretāciju.

21      Šādos apstākļos Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai PVN direktīvas IV pielikuma 2. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru samazināto PVN likmi var piemērot vienīgi būvdarbu līgumiem, lai atjaunotu un remontētu nekustamos īpašumus privātos mājokļos, kuri šo darbību veikšanas brīdī ir apdzīvoti?”

 Par prejudiciālo jautājumu

22      Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību aktu, kas samazinātas PVN likmes piemērošanai privātu mājokļu remonta un atjaunošanas pakalpojumiem paredz nosacījumu, ka šo darbību veikšanas dienā tie faktiski tiek izmantoti dzīvošanai.

23      Līdz atcelšanai ar Direktīvu 2009/47 PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas 106. pantu ļāva dalībvalstīm samazināto PVN likmi piemērot pakalpojumiem, kuri saistīti ar “privātu mājokļu atjaunošanu un remontu, izņemot materiālus, kas sastāda nozīmīgu daļu no sniegtā pakalpojuma vērtības”.

24      Tā kā PVN direktīvā nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām un atbilstošo definīciju, minētās direktīvas IV pielikuma 2. punktā ietvertais formulējums ir jāinterpretē vienveidīgi un neatkarīgi no dalībvalstīs izmantotās kvalifikācijas, atbilstoši to ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un tiesiskā regulējuma, kura daļu tie veido, mērķus (spriedums, 2022. gada 5. maijs, DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes, C-218/21, EU:C:2022:355, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

25      Tādējādi attiecībā, pirmām kārtām, uz šajā tiesību normā izmantotā formulējuma ierasto nozīmi un it īpaši uz formulējumu “privāti mājokļi” ir jānorāda, ka jēdziens “mājoklis” parasti apzīmē nekustamo īpašumu vai pat kustamu īpašumu vai tā daļu, kurš ir paredzēts dzīvošanai un kurš ir vienas vai vairāku personu dzīvesvieta. Turklāt īpašības vārds “privāts” ļauj nošķirt mājokļus, kas nav privāti, piemēram, dienesta mājokļus vai arī viesnīcas (spriedums, 2022. gada 5. maijs, DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes, C-218/21, EU:C:2022:355, 34. punkts).

26      No tā izriet, ka PVN direktīvas IV pielikuma 2. punktā paredzētajiem atjaunošanas un remonta pakalpojumiem ir jāattiecas uz īpašumiem, kuri tiek izmantoti privātām mājokļa vajadzībām, savukārt šī tiesību norma neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir saistīti ar īpašumiem, kuri tiek izmantoti citiem, piemēram, komerciāliem mērķiem (spriedums, 2022. gada 5. maijs, DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes, C-218/21, EU:C:2022:355, 35. punkts).

27      Ciktāl saskaņā ar šī sprieduma 25. un 26. punktā atgādināto judikatūru PVN direktīvas IV pielikuma 2. punktā paredzētie pakalpojumi attiecas uz īpašumiem, kas ir vienas vai vairāku personu dzīvesvieta un kas tiek izmantoti privātām mājokļa vajadzībām, no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tā faktisko šo īpašumu izmantošanu paredz dzīvošanai. Gan dzīvesvietas jēdzienā, gan prasībā par īpašuma izmantošanu ir atsauce uz konkrētu tā izmantojumu.

28      Tādējādi, ņemot vērā PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkta formulējumu, ir jāuzskata, ka, pirmkārt, nekustamais īpašums, kas, kaut arī tajā ir atļauts dzīvot, attiecīgo atjaunošanas vai remonta pakalpojumu sniegšanas dienā faktiski netiek izmantots šim nolūkam, neietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā. Otrkārt, no minētās tiesību normas piemērošanas jomas ir izslēgti atjaunošanas vai remonta pakalpojumi, kas ir saistīti ar īpašumiem, kurus šo pakalpojumu sniegšanas dienā to īpašnieks izmanto komerciāliem mērķiem vai ieguldījumiem.

29      Otrām kārtām, konteksts, kādā iekļaujas PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkts, apstiprina interpretāciju, saskaņā ar kuru samazināta PVN likme ir piemērojama tikai atjaunošanas un remonta pakalpojumiem, kas attiecas uz īpašumiem, kuri faktiski tiek izmantoti dzīvošanai.

30      Pirmkārt, šī tiesību norma, ciktāl tā ļauj piemērot samazinātu PVN likmi, ir atkāpe no pamatlikmes piemērošanas principa un tādējādi ir interpretējama šauri (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 19. decembris, Segler-Vereinigung Cuxhaven, C-715/18, EU:C:2019:1138, 25. punkts, kā arī 2022. gada 5. maijs, DSR – Montagem e Manutenção de Ascensores e Escadas Rolantes, C-218/21, EU:C:2022:355, 40. punkts).

31      Otrkārt, aplūkojot vienlaikus PVN direktīvas 106. un 107. pantu, var secināt, ka, lai varētu saņemt samazinātu PVN likmi, šīs direktīvas IV pielikuma 2. punktā uzskaitītajiem pakalpojumiem lielā mērā jābūt sniegtiem tieši gala patērētājiem. Par pakalpojumu, kas sniegts gala patērētājam, nevar uzskatīt nedz atjaunošanas vai remonta pakalpojumu, kurš sniegts uzņēmumam vai fiziskai personai, kam ir dzīvošanai paredzēts mājoklis, kurš tomēr faktiski netiek izmantots šim mērķim, nedz atjaunošanas pakalpojumu, kurš sniegts uzņēmumam vai fiziskai personai, kas, veicot savu profesionālo darbību, īpašumu izmanto komerciāliem mērķiem, nevis dzīvošanai.

32      Trešām kārtām, kā izriet no ģenerāladvokātes secinājumu 31.–33. punkta, tāda PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkta interpretācija, ka šīs tiesību normas piemērošanas jomā ietilpst tikai atjaunošanas un remonta pakalpojumi, kas attiecas uz īpašumiem, kuri darbu veikšanas dienā faktiski ir apdzīvoti, atbilst mērķiem, kādi izvirzīti, pieņemot samazinātu likmi, kuras mērķis ir nostādīt patērētāju labvēlīgā stāvoklī.

33      Uzņēmējam, kam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav svarīgi, vai atjaunošanas vai remonta pakalpojumu sniegšana tiek aplikta ar nodokli atbilstoši parastajai likmei vai samazinātajai likmei, jo tas katrā ziņā tiks atbrīvots no nodokļa sloga par šiem pakalpojumiem, izmantojot tiesības atskaitīt PVN. Turpretim samazinātas likmes piemērošana šiem pakalpojumiem ir labvēlīga gala patērētājam, kas faktiski dzīvo nekustamajā īpašumā, kurā tiek veikti darbi, un kam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli.

34      Tādējādi šis patērētājs, ņemot vērā šīs samazinātās likmes piemērošanu, mājokļa, kuru viņš faktiski izmanto dzīvošanai, atjaunošanas un remonta pakalpojumus var saņemt par zemākām izmaksām nekā tās, ko viņš segtu, ja šie pakalpojumi tiktu aplikti ar nodokli atbilstoši parastajai likmei. Izšķirošs elements, lai noskaidrotu, vai patērētājam var tikt piešķirta priekšrocība, piemērojot samazināto PVN likmi, ir tas, ka brīdī, kad rodas izmaksas, viņš šo īpašumu faktiski izmanto kā mājokli.

35      Visbeidzot, ceturtām kārtām, jāprecizē – lai uzskatītu, ka nekustamais īpašums faktiski tiek apdzīvots, nav vajadzīgs, lai darbu veikšanas laikā to apdzīvotu personas, kas tajā dzīvo pastāvīgi vai nepastāvīgi. Pirmkārt, faktisku izmantošanu dzīvošanai nemaina tas, ka īpašums tiek izmantots tikai atsevišķos gada periodos. Otrkārt, tas, ka privāts mājoklis zināmu laikposmu ir neapdzīvots, nemaina tam piemītošo privāta mājokļa raksturu.

36      Ņemot vērā visus šos iemeslus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas IV pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesību aktus, kuros ir paredzēts, ka privātu mājokļu remonta un atjaunošanas pakalpojumiem piemēro samazinātu PVN likmi, ja vien šo pakalpojumu sniegšanas dienā attiecīgie mājokļi faktiski tiek izmantoti dzīvošanai.

 Par tiesāšanās izdevumiem

37      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu IV pielikuma 2. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tas pieļauj valsts tiesību aktus, kuros ir paredzēts, ka privātu mājokļu remonta un atjaunošanas pakalpojumiem piemēro samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, ja vien šo pakalpojumu sniegšanas dienā attiecīgie mājokļi faktiski tiek izmantoti dzīvošanai.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – portugāļu.