EU tax law WEB -

5.9.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/21

1)

Vai – apstākļos, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesībām procenti par atskaitāmā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) pārmaksas summu, kuru nav bijis iespējams atgūt “apmaksāto pirkumu” nosacījuma dēļ, (turpmāk tekstā – “PVN procenti”) tiek aprēķināti, piemērojot procentu likmi, kas neapstrīdami nosedz īstermiņa naudas tirgus aizņēmumu procentus un atbilst centrālās bankas bāzes likmei, kam pieskaitīti divi procentpunkti, par PVN pārskata periodu tādējādi, ka šie procenti tiek aprēķināti, sākot no nākamās dienas pēc tam, kad ir iesniegta PVN deklarācija, kurā nodokļu maksātājs ir norādījis PVN pārmaksu, kas “apmaksāto pirkumu” nosacījuma dēļ ir pārnesama uz nākamo pārskata periodu līdz nākamās PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa pēdējai dienai – Savienības tiesības, proti, Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 183. pants, kā arī efektivitātes, līdzvērtības, tiešās iedarbības un samērīguma principi un Tiesas 2020. gada 23. aprīļa spriedums apvienotajās lietās Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági (C-13/18 un C-126/18) (turpmāk tekstā – “spriedums Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági”) ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāda dalībvalsts prakse kā pamatlietā aplūkotā, kas nepieļauj, ka papildus PVN procentiem tiek aprēķināti arī procenti, kas ir paredzēti, lai kompensētu nodokļu maksātājam par attiecīgās summas naudas vērtības samazinājumu laika notecējuma rezultātā pēc minētā pārskata perioda līdz procentu faktiskai samaksai?

2)

Vai – ja atbilde uz iepriekšējo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša – tajā minētās Savienības tiesības un spriedums Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šīm tiesībām un šo spriedumu ir saderīgi tas, ka naudas vērtības samazinājuma gadījumā piemērojamo procentu likmi valsts tiesa nosaka inflācijas līmeņa rādītāja apmērā?

3)

Vai pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētās Savienības tiesības un spriedums Sole-Mizo un Dalmandi Mezőgazdasági ir jāinterpretē tādējādi, ka šīm tiesībām un šim spriedumam ir pretrunā tāda dalībvalsts prakse, ka, aprēķinot naudas vērtības samazinājuma apmēru, tiek ņemts vērā arī tas, ka līdz “apmaksāto pirkumu” nosacījuma izpildei, proti, līdz preces vai pakalpojuma apmaksai attiecīgā nodokļu maksātāja rīcībā bija atlīdzība par pirkumu un attiecīgā nodokļa summa, un ka papildus naudas vērtības samazināšanās periodā konstatētajam inflācijas līmeņa rādītājam tiek izvērtēts arī tas, cik ilgu laiku nodokļu maksātājs nevarēja atgūt PVN (nevarēja prasīt tā atmaksu)?