Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

14.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 4. augustā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – MAX7 Design Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-519/22)

(2022/C 432/09)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: MAX7 Design Kft.

Atbildētājs: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai saskaņā ar [Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu] (1) 273. pantu un [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas] 52. panta 1. punktā paredzēto samērīguma principu ar uzņēmējdarbības brīvību ir saderīgs tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko nosaka, ka uzņēmuma nodokļu maksātāja numuru vai tā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numuru var atsaukt šim uzņēmumam noteiktā nodokļu nomaksas nodrošinājuma nesniegšanas dēļ pat tad, ja partneri nebija tieši informēti par uzņēmumam noteikto pienākumu sniegt šo nodrošinājumu, ne arī par uzņēmuma administratora pašreizējo vai bijušo piederību citai juridiskai personai ar vēl nesamaksātu nodokļu parādu vai par to, ka viņš pašlaik ir vai agrāk bija minētās juridiskās personas direktors, kas pamatoja pienākuma sniegt nodokļu nomaksas nodrošinājumu uzlikšanu uzņēmumam?

2)

Vai saskaņā ar Direktīvas [2006/112] 273. pantu un Hartas 52. panta 1. punktā paredzēto samērīguma principu ar Hartas 16. pantā nostiprināto uzņēmējdarbības brīvību un tās 47. pantā noteiktajām pārsūdzības tiesībām ir saderīgs tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko nosaka, ka uzņēmuma nodokļu maksātāja numuru vai tā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numuru var atsaukt šim uzņēmumam noteiktā nodokļu nomaksas nodrošinājuma nesniegšanas dēļ pat tad, ja minimālais termiņš, kas dalībvalsts tiesiskā regulējuma vispārīgajos noteikumos noteikts attiecībā uz lēmējinstitūcijas sasaukšanu pienācīgā veidā, liedz attiecīgajai institūcijai atbrīvot no amata administratoru, kura dēļ tika uzlikts pienākums sniegt nodrošinājumu, pirms likumīgā spēkā ir stājies nodokļu iestādes lēmums, ar ko nosaka pienākumu sniegt minēto nodrošinājumu, un tādējādi novērst minēto šķērsli termiņā, kas atbrīvotu no nodrošinājuma sniegšanas pienākuma un ļautu novērst nodokļu maksātāja numura atsaukšanu?

3)

Vai ar Hartas 16. pantā nostiprināto uzņēmējdarbības brīvību, tās ierobežojumu, kas nepieciešams atbilstoši Direktīvas [2006/112] 273. pantam un samērīgs atbilstoši Hartas 52. panta 1. punktam, kā arī ar Hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir saderīgs tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā, neparedzot tiesību piemērošanas iestāžu rīcības brīvību, ir obligāti noteikts:

a)

tas, ka uzņēmums kā nodokļu maksātājs pēc lēmuma, ar ko noteikts pienākums sniegt nodokļu nomaksas nodrošinājumu, stāšanās likumīgā spēkā ir novērsis šķērsli, kas pamatoja pienākuma sniegt šādu nodrošinājumu uzlikšanu, neietekmē pienākumu sniegt nodokļu nomaksas nodrošinājumu un tādējādi arī nodokļu maksātāja numura atsaukšanas iespēju pat tad, ja minētais šķērslis tika novērsts pēc tam, kad lēmums, ar ko nosaka pienākumu sniegt nodrošinājumu, ir stājies likumīgā spēkā, tomēr tas noticis termiņā, kas paredzēts minētā nodrošinājuma sniegšanai;

b)

gadījumā, ja netika sniegts nodokļu nomaksas nodrošinājums, beidzoties minētā nodrošinājuma sniegšanai paredzētajam termiņam, uzņēmums kā nodokļu maksātājs nevar novērst sava nodokļu maksātāja numura atsaukšanas tiesiskās sekas arī tad, ja šķērslis, kas pamatoja pienākuma sniegt šādu nodrošinājuma uzlikšanu, tika novērsts pēc tam, kad lēmums, ar ko nosaka pienākumu sniegt nodrošinājumu, ir stājies likumīgā spēkā, tomēr tas noticis termiņā, kas paredzēts minētā nodrošinājuma sniegšanai?

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.