Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

5.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 463/14


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 9. augustā iesniegusi Tribunalul Argeş (Rumānija) – SC Adient Ltd & Co.Kg/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Ploieşti – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Argeş

(Lieta C-533/22)

(2022/C 463/19)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Argeş

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Adient Ltd & Co.Kg

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală un Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Ploieşti – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Argeş

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 44. panta un Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus PVN direktīvai (2), 10. un 11. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts nodokļu administrācijas prakse, kad rezidente neatkarīga juridiskā persona tiek kvalificēta par nerezidentes sabiedrības pastāvīgo iestādi, pamatojoties tikai uz šo abu sabiedrību piederību vienai un tai pašai grupai?

2)

Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 44. panta un Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus PVN direktīvai, 10. un 11. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts nodokļu administrācijas prakse, kad tiek uzskatīts, ka dalībvalsts teritorijā pastāv nerezidentes sabiedrības pastāvīgā iestāde, atsaucoties tikai uz pakalpojumiem, ko rezidente juridiskā persona sniedz nerezidentei sabiedrībai?

3)

Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 44. panta un Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus PVN direktīvai, 10. un 11. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds nodokļu tiesiskais regulējums un tāda valsts nodokļu administrācijas prakse, kad tiek uzskatīts, ka dalībvalsts teritorijā pastāv nerezidentes sabiedrības pastāvīgā iestāde, ievērojot faktu, ka konkrētā pastāvīgā [struktūra] tikai piegādā preces un nesniedz pakalpojumus?

4)

Gadījumā, kad nerezidentei personai kādas dalībvalsts teritorijā kādas rezidentes juridiskās personas ražotnē ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, ar kuriem tā garantē tādu preču apstrādes pakalpojumu sniegšanu, kuras nerezidentei sabiedrībai kādam jāpiegādā, vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 192.a panta b) punkta, [kā arī] Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus PVN direktīvai, 11. panta un 53. panta 2. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka minētie apstrādes pakalpojumi, kurus sniedz ar nerezidentes juridiskās personas tehniskajiem un cilvēkresursiem, ir: i) pakalpojumi, kurus nerezidente juridiska persona saņem no rezidentes sabiedrības, izmantojot minētos cilvēkresursus un tehniskos resursus, vai, attiecīgā gadījumā, ii) pakalpojumi, ko sniedz pati nerezidente juridiskā persona, izmantojot minētos cilvēkresursus un tehniskos resursus?

5)

Atkarībā no atbildes uz 4. jautājumu, kādā veidā tiek noteikta pakalpojumu sniegšanas vieta, ar atsauci uz Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 44. panta un Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus PVN direktīvai, 10. un 11. panta noteikumiem?

6)

Vai, ņemot vērā Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus PVN direktīvai, 53. panta 2. punktu, darbības, kas saistītas ar preču apstrādes pakalpojumiem, piemēram, saņemšanu, inventarizāciju, pasūtījumu izdarīšanu piegādātājiem, nodošanu noliktavu zonās, krājumu pārvaldību informātikas sistēmā, klientu pasūtījumu apstrādi, adreses norādi uz pārvadājuma dokumentiem un uz rēķiniem, atbalstu attiecībā uz kvalitātes kontrolēm utt., nav jāņem vērā, lai noteiktu pastāvīgās iestādes pastāvēšanu, ja runa ir par administratīvā atbalsta darbībām, kas noteikti ir nepieciešamas preču apstrādes darbībai?

7)

Vai, ievērojot principus par nodokļa uzlikšanas vietu minētā galamērķa patēriņa vietā, lai noteiktu apstrādes pakalpojumu sniegšanas vietu, ir nozīme faktam, ka apstrādes rezultātā iegūtās preces pakalpojumu saņēmējs pārdod (plāno pārdot) galvenokārt ārpus Rumānijas, savukārt Rumānijā pārdotās preces tiek apliktas ar PVN, un tāpēc apstrādes pakalpojumu rezultāts netiek “patērēts” Rumānijā vai, ja tas tiek “patērēts” Rumānijā, to apliek ar PVN?

8)

Ja pastāvīgās iestādes, kura saņem pakalpojumus, tehniskie un cilvēkresursi potenciāli ir tie paši pakalpojumu sniedzēja resursi, ar ko pakalpojumus faktiski īsteno, vai tomēr pastāv pakalpojumu sniegšana PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē?


(1)  Padomes Direktīva 2006/112 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2011, L 77, 1. lpp.).