Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2017. gada 4. maijā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – Atbrīvojumi – Restorānu pakalpojumi un izklaides pakalpojumi, ko par maksu izglītības iestāde sniedz noteiktai sabiedrības daļai

Lieta C-699/15

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015. gada 2. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 24. decembrī, tiesvedībā

Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

pret

Brockenhurst College.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši J. Regans [E. Regan] (referents), A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund] un S. Rodins [S. Rodin],

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretāre K. Lopesa Bankalari [X. Lopez Bancalari], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2016. gada 10. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza

–        Brockenhurst College vārdā – L. Poots, barrister, ko pilnvarojis R. J. Finlayson, solicitor,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – sākotnēji V. Kaye, vēlāk – S. Brandon, pārstāvji, kam palīdz M. Jones, barrister,

–        Eiropas Komisijas vārdā – R. Lyal un M. Owsiany-Hornung, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2016. gada 21. decembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.) 132. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs (Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienests, turpmāk tekstā – “Ieņēmumu dienests”) un Brockenhurst College (turpmāk tekstā – “Koledža”) sakarā ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) noteiktiem otrās minētās sniegtiem restorānu un izklaides pakalpojumiem.

 Atbilstošie tiesību akti

 Savienības tiesības

3        Atbilstoši Direktīvas 2006/112 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam PVN piemēro “pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds”.

4        Direktīvas 2006/112 IX sadaļas nosaukums ir “Atbrīvojumi”. Šajā sadaļā tostarp ietilpst 1. nodaļa “Vispārīgi noteikumi”, kurā ir ietverts šīs direktīvas 131. pants, kā arī 2. nodaļa “Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs”, kurā ir ietverts minētās direktīvas 132.–134. pants.

5        Šīs pašas direktīvas 131. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.”

6        Direktīvas 2006/112 132. pantā ir noteikts:

“1.      Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:

[..]

i)      bērnu vai jauniešu izglītību, skolas vai universitātes izglītību, arodizglītību vai pārkvalifikāciju, ieskaitot ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, kurām attiecīgā dalībvalsts noteikusi līdzīgus mērķus;

[..].”

7        Šīs direktīvas 133. pantā ir paredzēts:

“Piešķirot struktūrām, kas nav publisko tiesību subjekti, 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumus, dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā var tām piemērot vienu vai vairākus šādus nosacījumus:

a)      tās pastāvīgi necenšas gūt peļņu, taču jebkuru peļņu, kas tomēr rodas, nesadala, bet gan novirza sniegto pakalpojumu turpināšanai vai uzlabošanai;

b)      šīs struktūras ir jāpārvalda un jāvada – būtībā brīvprātīgi – personām, kurām pašām vai caur starpniekiem nav tiešas vai netieša daļas attiecīgo darbību iznākumā;

c)      šīm struktūrām jānosaka cenas, ko apstiprinājušas valsts iestādes vai kas nav augstākas par šādām apstiprinātām cenām, vai attiecībā uz pakalpojumiem, kas nav jāapstiprina, zemākas cenas par tām, ko līdzīgiem pakalpojumiem nosaka komercuzņēmumi, kuriem jāmaksā PVN;

d)      atbrīvojumi nedrīkstētu radīt konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī uzņēmumus, kas ir PVN maksātāji.

[..]”

8        Saskaņā ar minētās direktīvas 134. pantu:

“Preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja:

a)      preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana nav būtiski svarīga atbrīvotajiem darījumiem;

b)      preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis ir gūt struktūrai papildu ienākumus, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, par kuriem uzliek PVN.”

 Apvienotās Karalistes tiesības

9        Direktīvas 2006/112 132. pantā atrodamie atbrīvojumi no nodokļa ir ieviesti Apvienotās Karalistes tiesību aktos ar 1994. gada Value Added Tax Act 1994 (1994. gada Likums par pievienotās vērtības nodoklis) 31. pantu, kurā paredzēts, ka pakalpojumu sniegšana ir atbrīvota no nodokļa, ja tā atbilst šī likuma 9. pielikumā norādītajam aprakstam.

10      Šī likuma 9. pielikuma II daļas 6. grupas 1. un 4. punktā ir paredzēts, ka atbrīvojums attiecas uz šādiem pakalpojumiem:

“1.      Atbilstīgas iestādes sniegts pakalpojums, kura ir:

(a)      izglītības iestāde;

[..]

(c)      profesionālo mācību iestāde;

[..]

4.      Jebkura preču piegāde vai pakalpojuma (izņemot eksaminācijas pakalpojumus) sniegšana, kura ir cieši saistīta ar piegādi, kas atbilst 1. punkta aprakstam (pamata pakalpojums), ko veic atbilstīgā iestāde vai kas tiek veikta atbilstīgajai iestādei, kura sniedz pamata pakalpojumu, ja

(a)      preces vai pakalpojumi paredzēti tiešai izmantošanai skolēniem, studentiem vai mācekļiem (attiecīgā gadījumā), kuri saņem pamata pakalpojumu; un

(b)      ja šī piegāde tiek veikta atbilstīgajai iestādei, kas sniedz pamata pakalpojumu, un to veic cita atbilstīgā iestāde.”

11      Šīs 6. grupas 1. piezīmē ir definēts jēdziens “atbilstīgā iestāde”.

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

12      Koledža ir augstākās izglītības iestāde, kas piedāvā izglītību ēdināšanā un viesmīlībā, kā arī izpildītājmākslā.

13      Lai dotu iespēju šajos kursos reģistrētajiem studentiem apgūt prasmes praksē, Koledža ar studentu starpniecību un viņu kuratoru uzraudzībā vada restorānu un organizē izrādes publikai ārpus iestādes. Gan restorāns, gan izrādes ir pieejamas noteiktai sabiedrības daļai, kas aptver personas, kuras ir ieinteresētas Koledžas organizētajos pasākumos un kuras ir apkopotas datu bāzē nolūkā informēt par šiem notikumiem ar regulāras ziņojumu lapas palīdzību. Šīs personas tiek informētas, ka minētie pasākumi studentu izglītības ietvaros par tiek piedāvāti pazeminātu cenu, kas attiecībā uz maltītēm ir aptuveni 80 % no pakalpojuma reālās cenas. Ja rezervāciju skaits restorānā nav vismaz 30, maltīte tiek atcelta.

14      No Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka papildienākumi, ko Koledža gūst no šiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, tieši konkurējot ar komercuzņēmumiem, nav minēto pakalpojumu galvenais mērķis.

15      Iesniedzējtiesa norāda, ka praktiskā apmācība ir izstrādāta kā kursu daļa un darīta zināma studentiem laikā, kad viņi reģistrējās attiecīgajai kvalifikācijai.

16      Koledža par minēto laikposmu samaksāja PVN pēc parastās nodokļa likmes par prasīto samaksu par maltītēm un sniegtajiem izklaides pakalpojumiem.

17      Tomēr Koledža uzskatīja, ka šie pakalpojumi kā ar iestādi “cieši saistīti” pakalpojumi saskaņā ar Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) apakšpunktu būtu atbrīvojami no nodokļa. Tā kā šo pieprasījumu atmaksāt nodokli ieņēmumu dienests noraidīja, Koledža cēla prasību First-tier Tribunal (Tax Chambers) (Pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste).

18      Pieņemdama 2012. gada 5. novembra lēmumu, šī pirmās instances tiesa nosprieda, ka šī pakalpojumu sniegšana esot no PVN jāatbrīvo, jo tā ir cieši saistīta ar iestādi. Šo lēmumu apstiprināja Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Augstākā tiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste) ar 2014. gada 30. jūnija spriedumu.

19      Ieņēmumu dienests šo pēdējo minēto nolēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā, kura uzskata, ka tās izskatīšanā esošā strīda iznākums ir atkarīgs no Direktīvas 2006/112 interpretācijas.

20      Šādos apstākļos Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta)) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Direktīvas [2006/112] 132. panta 1. punkta i) apakšpunkta izpratnē restorānu pakalpojumi un izklaides pakalpojumi, ko par maksu izglītības iestāde sniedz sabiedrības locekļiem (kas nav izglītības pamata pakalpojuma saņēmēji), ir “cieši saistīti” ar izglītības nodrošināšanu apstākļos, kad studenti (kas ir izglītības pamata pakalpojuma saņēmēji) izglītības procesa gaitā un kā būtisku daļu no izglītības nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu?

2)      Nosakot, vai restorānu pakalpojumu un izklaides pakalpojumu sniegšana ir atbrīvojama no nodokļa Direktīvas [2006/112] 132. panta 1. punkta i) apakšpunkta ietvaros kā pakalpojumi, kas ir “cieši saistīti” ar izglītības sniegšanu:

a)      vai būtiski ir tas, ka studenti gūst labumu no iesaistīšanās attiecīgo pakalpojumu sniegšanā, nevis no attiecīgo pakalpojumu sniegšanas priekšmeta;

b)      vai būtiski ir tas, ka šos sniegtos pakalpojumus ne tieši, ne netieši nesaņem un nepatērē studenti, bet saņem un patērē tie sabiedrības locekļi, kuri maksā par tiem un kuri nav izglītības pamata pakalpojuma saņēmēji;

c)      vai būtiski ir tas, ka, raugoties no vidusmēra attiecīgo pakalpojumu saņēmēju (tas ir, sabiedrības locekļu, kuri par tiem maksā) viedokļa, mērķis ir saņemt šo pakalpojumu, nevis izmantot to kā līdzekli, lai vislabākajos apstākļos izmantotu kādu citu pakalpojumu;

d)      vai būtiski ir tas, ka no studentu viedokļa attiecīgajiem pakalpojumiem pašiem par sevi nav mērķa, bet piedalīšanās pakalpojumu sniegšanā ir līdzeklis kā vislabākajos apstākļos izmantot izglītības pamata pakalpojumu;

e)      cik lielā mērā ir jāņem vērā nodokļu neitralitātes princips?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

21      Uzdodama jautājumus, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvalificēt kā pakalpojumus, kas “ir cieši saistīti” ar izglītības pakalpojumiem, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi atbrīvot no PVN var tādas darbības, kas tikušas veiktas tādos apstākļos kā pamatlietā, kuras ietver augstākās izglītības iestādes studentu arodapmācību ietvaros un par samaksu sniegtus restorānu pakalpojumus un izklaides pakalpojumus trešām personām.

22      Direktīvas 2006/112 132. pantā ir paredzēti atbrīvojumi, kuru mērķis – kā par to liecina nodaļas nosaukums, kurā šis pants ir ietverts, – ir veicināt konkrētas darbības sabiedrības interesēs. Taču šie atbrīvojumi neattiecas uz visām darbībām sabiedrības interesēs, bet gan tikai uz tām, kuras tur ir uzskaitītas un detalizēti aprakstītas (skat. spriedumu, 2016. gada 25. februāris, Komisija/Nīderlande, C-22/15, nav publicēts, EU:C:2016:118, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

23      Jēdzieni, kas izmantoti, lai apzīmētu minētos atbrīvojumus, ir interpretējami šauri, jo tie nozīmē atkāpes no vispārējā principa, kas izriet no Direktīvas 2006/112 2. panta, saskaņā ar kuru PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko pret atlīdzību sniedzis nodokļu maksātājs. Katrā ziņā šis šauras interpretācijas princips nenozīmē, ka jēdzieni, kas izmantoti šīs direktīvas 132. pantā paredzēto atbrīvojumu definēšanā, būtu jāinterpretē veidā, kas tiem atņemtu nozīmi (skat. spriedumu, 2016. gada 25. februāris, Komisija/Nīderlande, C-22/15, nav publicēts, EU:C:2016:118, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) apakšpunktā nav definēts “cieši saistītu” darījumu jēdziens. Tomēr jau no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tas attiecas uz tādu pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, kam ir cieša saistība ar “bērnu vai jauniešu izglītību, skolas vai universitātes izglītību, arodizglītību vai pārkvalifikāciju”. Tādējādi pakalpojumu sniegšana par “cieši saistītu” ar pēdējiem minētajiem pakalpojumiem ir uzskatāma tikai tad, ja tie faktiski tiek sniegti papildus izglītībai, ko nodrošina aplūkotā iestāde un kas ir galvenais pakalpojums (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 14. jūnijs, Horizon College, C-434/05, EU:C:2007:343, 27. un 28. punkts, kā arī 2010. gada 25. marts, Komisija/Nīderlande, C-79/09, nav publicēts, EU:C:2010:171, 50. punkts).

25      Saskaņā ar Tiesas judikatūru kāds pakalpojums var tikt uzskatīts par papildinājumu pamata pakalpojumam, ja tā mērķis nav saņemt šo pakalpojumu kā tādu, bet izmantot to kā līdzekli, lai vislabākajos apstākļos izmantotu pamata pakalpojumu (spriedums, 2010. gada 25. marts, Komisija/Nīderlande, C-79/09, nav publicēts, EU:C:2010:171, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).

26      Šai sakarā atbrīvojuma piemērošana darījumiem, kas “ir cieši saistīti” ar izglītību, katrā ziņā ir pakārtota trim nosacījumiem, kuri daļēji ir uzskaitīti Direktīvas 2006/112 132. un 134. pantā, proti, pirmkārt, lai gan šo galveno pakalpojumu, gan arī ar to cieši saistītos pakalpojumus būtu sniegušas šīs direktīvas 132. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētās organizācijas, otrkārt, lai šo pakalpojumu sniegšana būtu nepieciešama no nodokļa atbrīvoto darbību veikšanai un, treškārt, lai minēto pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis nebūtu gūt šīm organizācijām papildu ienākumus, veicot darbības, kas tieši konkurē ar to komercuzņēmumu darbībām, kuriem ir jāmaksā PVN (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 14. jūnijs, Horizon College, C-434/05, EU:C:2007:343, 34., 38. un 42. punkts, kā arī 2010. gada 25. marts, Komisija/Nīderlande, C-79/09, nav publicēts, EU:C:2010:171, 61. punkts).

27      Attiecībā uz pamatlietu pirmā nosacījuma sakarā ir skaidrs, ka Collège ir publisko tiesību subjekts, kura mērķis ir izglītība un uz kuru attiecas atbrīvojums, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

28      Attiecībā uz otro nosacījumu – no 2007. gada 14. jūnija sprieduma lietā Horizon College (C-434/05, EU:C:2007:343) 39. punkta izriet, ka, lai pakalpojumu sniegšana varētu tikt kvalificēta kā nepieciešama šo no nodokļa atbrīvoto darījumu veikšanai, šiem pakalpojumiem ir jābūt tāda veida vai tādas kvalitātes, ka, ja tie netiktu izmantoti, iestādes, uz kuru attiecas Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) apakšpunkts, sniegtajai izglītībai un tādējādi arī tai, ko saņem studenti, nebūtu ekvivalentas vērtības.

29      Šai gadījumā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka praktiskās apmācības ir paredzētas kā studentu mācību kursa neatņemama sastāvdaļa un, ja tādas netiktu piedāvātas, studentiem arodapmācība nebūtu pilnvērtīga.

30      Šai sakarā ir precizēts, ka ar ēdināšanu saistītās darbības veic Koledžas studenti kuratoru uzraudzībā un ka Koledžas mācību restorāns tiek vadīts ar mērķi ļaut ēdināšanas un viesmīlības kursā reģistrētajiem studentiem apgūt iemaņas praksē.

31      Tas pats attiecas uz izpildītājmākslas kursu. Koledža ar šo minētajos kursos reģistrēto studentu starpniecību organizē koncertus un izrādes, lai otrie minētie gūtu praktiskas iemaņas.

32      Jākonstatē, ka bez šāda praktiska aspekta Koledžas piedāvātajai izglītībai ēdināšanas, viesmīlības un izklaides jomās nebūtu ekvivalentas vērtības.

33      Šo secinājumu apstiprina Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes apstiprinātais fakts, ka Koledžas mācību restorāns studentiem ir kā klase, un Eiropas Komisijas uzsvērtais fakts, ka studenti gūst labumu no gūtās pieredzes, reālos apstākļos gatavojot maltītes un klājot galdus, kas ir būtiska viņu mācību daļa.

34      Šajos apstākļos šķiet, ka pamatlietā aplūkotie restorānu un izklaides pakalpojumi ir jāuzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu pamatlietā aplūkotā, Koledžas piedāvātā izglītības pakalpojuma kvalitāti.

35      Attiecībā uz trešo nosacījumu ir jāatgādina, ka tas ir īpaša nodokļu neitralitātes principa izpausme, kas it īpaši liedz līdzīgiem pakalpojumiem, kuri tātad konkurē savā starpā, piemērot atšķirīgus nosacījumus saistībā ar PVN (šajā ziņā skat. spriedumu, 2007. gada 14. jūnijs, Horizon College, C-434/05, EU:C:2007:343, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

36      Vispirms – pamatlietā nav šaubu par to, ka Koledžas piedāvātie restorāna un izklaides pakalpojumi ir pieejami vienīgi personām, kuras iepriekš ir pievienotas šīs iestādes izveidotajam adresātu sarakstam. It īpaši iesniedzējtiesa precizē, ka izrāžu gadījumā skatītāji parasti ir Koledžas studentu draugi un ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras iepriekš jau ir ietvertas šīs iestādes datu bāzē.

37      Tālāk – Koledžas mācību restorāns ir pieejams, tikai to iepriekš rezervējot un ar nosacījumu, ka tas būs pilnībā rezervēts, tas ir, ir vajadzīgas trīsdesmit rezervētas vietas, lai studenti no sniegtajiem pakalpojumiem gūtu maksimālu labumu. Šādi, atšķirībā no restorāna ar komerciālu mērķi, kur rezervācija principā tiek apstiprināta bez nosacījumiem, maltītes tiek atceltas, ja prasītais minimums nav sasniegts.

38      Visbeidzot – no iesniedzējtiesas iesniegtās informācijas izriet, ka ēdināšanas, koncertu un izrāžu pakalpojumus pilnībā sniedz, organizē un piedāvā studenti, un tā ir situācija, kura būtiski atšķiras no studentiem, kas stažējas komercuzņēmumā, kur tie integrējas profesionālā komandā, šādus pakalpojumus sniedzot konkurences attiecīgajos tirgos apstākļos.

39      Tādēļ šķiet, ka pakalpojumi ierobežotam trešo personu lokam, ko Koledža piedāvā studentiem piedāvātu mācību kursu ietvaros, būtiski atšķiras no pakalpojumiem, ko parasti piedāvā skatītāju zāle vai restorāns ar komerciālu mērķi, un tie ir domāti citai publikai, jo tie neatbilst tādām pašām patērētāja vajadzībām.

40      Turklāt nav apstrīdēts, ka Koledžas fiksētās cenas sedz tikai 80 % no maltītes cenas. Tādēļ neliekas, ka pamatlietā aplūkoto pakalpojumu mērķis būtu Koledžai gūt papildu ienākumus, veicot darījumus, tieši konkurējot ar komercuzņēmumiem, kas ir PVN maksātāji – kā restorāni vai skatītāju zāles.

41      Tādējādi Koledžas piedāvātie pakalpojumi ierobežotam trešo personu lokam nešķiet salīdzināmi ar pakalpojumiem, ko piedāvā komerciāla rakstura restorāni un izrāžu zāles, un šīs iestādes piedāvāto pakalpojumu atbrīvošana no PVN nenoved pie atšķirīgas nodokļu ieturēšanas.

42      Visbeidzot, jāatgādina, ka iesniedzējtiesai, ievērojot Tiesas norādes, ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi, ņemot vērā izskatāmās lietas pamatā esošos faktus, tiešām ir izpildīti.

43      Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvalificēt kā pakalpojumus, kas “ir cieši saistīti” ar galveno izglītības pakalpojumu, un tādējādi atbrīvot no PVN var tādas darbības, kas ir veiktas tādos apstākļos kā pamatlietā, kuras ietver augstākās izglītības iestādes studentu arodapmācību ietvaros un par samaksu sniegtus restorānu pakalpojumus un izklaides pakalpojumus trešām personām, ja pakalpojumi ir nepieciešami šo studentu apmācībai un to mērķis nav šai iestādei gūt papildu ienākumus, veicot darījumus, tieši konkurējot ar komercuzņēmumiem, kas ir PVN maksātāji – kā restorāni vai skatītāju zāles, – tas savukārt ir jāpārbauda valsts tiesai.

 Par tiesāšanās izdevumiem

44      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvalificēt kā pakalpojumus, kas “ir cieši saistīti” ar galveno izglītības pakalpojumu, un tādējādi atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) var tādas darbības, kas veiktas tādos apstākļos kā pamatlietā, kuras ietver augstākās izglītības iestādes studentu arodapmācību ietvaros un par samaksu sniegtus restorānu pakalpojumus un izklaides pakalpojumus trešām personām, ja pakalpojumi ir nepieciešami šo studentu apmācībai un to mērķis nav šai iestādei gūt papildu ienākumus, veicot darījumus, tieši konkurējot ar komercuzņēmumiem, kas ir PVN maksātāji – kā restorāni vai skatītāju zāles, – tas savukārt ir jāpārbauda valsts tiesai.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.