Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES [ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,

sniegti 2006. gada 13. jūlijā (1)

Lieta C-290/05

Ákos Nádasdi

pret

Vám- és Pénzügyőrség Észak-Alföldi Regionális Parancsnoksága






1.        Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Hajdú-Bihar Megyei Bíróság [Hajdú-Bihar Apgabala tiesa] (Ungārija) vēlas uzzināt, vai automašīnas valsts reģistrācijas nodeva ir saderīga ar EKL 90. panta pirmo daļu. Attiecīgā nodeva ir noteikta katram transportlīdzeklim, kad tas dalībvalstī tiek pirmo reizi nodots ekspluatācijā, un nodevas apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz transportlīdzekļa tehniskajiem rādītājiem un tā klasifikāciju saistībā ar vidi, neņemot vērā tā vērtību. Jautājums tiek uzdots it īpaši saistībā ar šīs nodevas piemērošanu lietotiem transportlīdzekļiem, kas ievesti no citas dalībvalsts.

 Atbilstošie Kopienu tiesību akti

2.        EKL 90. pantā noteikts:

“Dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

Dalībvalstis turklāt neuzliek citu dalībvalstu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.”

3.        Šo pantu, it īpaši tā pirmo daļu, Tiesa ir izvērtējusi vairākos gadījumos – īpaši saistībā ar valsts piemērotiem nodokļiem lietotām automašīnām, kuras ievestas no citas dalībvalsts (2). Šī judikatūra ir labi zināma un vispāratzīta, taču var būt noderīgi sniegt kopsavilkumu par tās būtiskākajām daļām. Apskatot judikatūru, ir jāpatur prātā, ka, ja jebkuras jaunas preces pārdošanas cena iekļauj nodokli x % apmērā, tad arī šīs lietotās preces cena, kas samazināta par nolietojumu, arī iekļauj x % no atlikušā nodokļa.

4.        Pirmkārt, lieta Komisija/Dānija (3) bija saistīta ar nodevu, kas maksājama, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Dānijā. Jauniem transportlīdzekļiem (kuri visi tiek ievesti, jo Dānijā netiek ražoti transportlīdzekļi) nodokļa likme bija vairāk nekā 100 % no cenas. Ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri nebija vecāki par sešiem mēnešiem, ar nodokli apliekamā vērtība bija 100 % no jauna transportlīdzekļa cenas, un 90 % no šīs cenas transportlīdzekļiem, kuri vecāki par sešiem mēnešiem. Pārdodot lietotus transportlīdzekļus, kuri jau reģistrēti Dānijā, netika piemērota jauna reģistrācijas nodeva.

5.        Tiesa norādīja, ka, lai arī Dānijā netiek ražoti transportlīdzekļi, Dānijā tomēr pastāv lietotu transportlīdzekļu tirgus. Prece kļūst par vietējo ražojumu, tiklīdz tā tiek ievesta un laista tirgū. Ievesti lietotie transportlīdzekļi un tie, kuri nopirkti vietējā tirgū, ir uzskatāmi par līdzīgām vai konkurējošām precēm. EKL 90. pants tādējādi ir piemērojams reģistrācijas nodevai, kas maksājama par ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem. Šajā sakarā ir jāņem vērā ne tikai iekšējo nodokļu likme vietējiem ražojumiem un ievestām precēm, bet arī ar nodokli apliekamā summa un noteikumi par nodokļa iekasēšanu.

6.        Tiesa atzina, ka tādēļ, ka nodeva, kas maksājama par jauniem transportlīdzekļiem, bija ļoti augsta, nodevas daļa, kas joprojām veidoja daļu no lietota transportlīdzekļa vērtības, Dānijā tika norakstīta lēnāk nekā dažās citās dalībvalstīs. Tomēr nodeva, kas maksājama, ja ar nodokli apliekamā vērtība ir vismaz 90 % no jauna transportlīdzekļa vērtības, acīmredzami joprojām bija nepamatoti liela ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem salīdzinājumā ar atlikušo reģistrācijas nodevu iepriekš reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuri nopirkti Dānijas tirgū. Tādējādi pastāvēja diskriminējoša aplikšana ar nodokļiem attiecībā uz ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem.

7.        Lietā Nunes Tadeu (4) strīds bija par vienpakāpes nodokli, kas maksājams par Portugālē reģistrētām vieglajām automašīnām neatkarīgi no tā, vai tās bija ievestas jaunas vai lietotas, vai komplektētas vai ražotas Portugālē. Nodokļa apmērs bija atkarīgs no transportlīdzekļa dzinēja tilpuma un nevis no tā cenas, taču bija noteikts 10 % samazinājums ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti pirms diviem gadiem.

8.        Tiesa norādīja, ka nodoklis, par kuru bija strīds, netika piemērots darījumiem ar lietotiem transportlīdzekļiem Portugālē, jo to iekasēja tikai vienu reizi pirmajā transportlīdzekļa reģistrācijā, un daļa no šī nodokļa bija iekļauta lietota transportlīdzekļa, kurš jau reģistrēts un nopirkts Portugāles tirgū, vērtībā.

9.        Tomēr nodoklis ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no to vecuma un stāvokļa nevarēja būt mazāks par 90 % no nodokļa, ko piemēroja jauniem transportlīdzekļiem, turpretim atlikušais nodoklis, kas iekļauts Portugālē nopirkta lietota transportlīdzekļa vērtībā, varēja būt mazāks, jo atlikusī nodokļa daļa samazinājās proporcionāli transportlīdzekļa nolietojumam. Šāds nodoklis acīmredzami bija nepamatoti liels ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem salīdzinājumā ar atlikušo nodokļa daļu lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti un attiecīgi nopirkti Portugāles tirgū. Tādējādi tas radīja diskriminējošu situāciju attiecībā uz ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem.

10.      Mazliet sarežģītāka nodokļu piemērošanas sistēma tika apskatīta lietā Komisija/Grieķija (5). Grieķijā piemēroja īpašu patērētāju nodokli transportlīdzekļiem, kuri tika pārdoti pirmo reizi vai ievesti, kā arī bija jāmaksā papildu nodeva pirmajā reģistrācijas reizē. Abi maksājumi tika iekasēti procentuāli no cenas (procenti mainījās atbilstoši dzinēja tilpumam). Ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem ar nodokli apliekamo vērtību noteica, no attiecīga jauna transportlīdzekļa vērtības par katru lietošanas gadu atskaitot 5 % nolietojumu, kurš nevarēja pārsniegt 20 %. Papildus tam, īpašā patērētāju nodokļa likme tika samazināta transportlīdzekļiem, kuri izmantoja noteiktām prasībām atbildošas piesārņojuma novēršanas tehnoloģijas. Ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuros bija izmantotas šīs tehnoloģijas, tomēr netika samazinātas likmes.

11.      Attiecībā uz īpašo patērētāju nodokli un papildu nodevu – Tiesa norādīja, ka nodoklis ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem tika samazināts par katru lietošanas gadu tikai par 5 % no kopējās nodokļa summas, kas iekasēta par jaunu transportlīdzekli, un nepārsniedzot 20 % samazinājumu, neatkarīgi no tā, cik vecs bija attiecīgais transportlīdzeklis. Pretēji tam, atlikusī nodokļa daļa, kas iekļauta Grieķijā nopirkta lietota transportlīdzekļa vērtībā, samazinājās proporcionāli transportlīdzekļa vērtības zudumam. Transportlīdzekļa vērtība parasti samazinās ievērojami vairāk nekā par 5 % gadā, īpaši pirmajos gados, un turpina samazināties vairāk nekā četrus gadus. Attiecīgi nodoklis ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem parasti bija augstāks nekā nodokļa daļa, kas joprojām veidoja daļu no Grieķijas tirgū nopirkta un jau reģistrēta lietota transportlīdzekļa vērtības.

12.      Grieķijas valdība apgalvoja, ka maksimālais 20 % samazinājums ir pamatots ar mērķi samazināt apritē esošo veco, bīstamo un vidi piesārņojošo transportlīdzekļu skaitu. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka šī mērķa sasniegšana neatbrīvo dalībvalstis no to pienākuma ievērot EKL 90. pantā iekļauto nediskriminācijas noteikumu. Nodokļu sistēma var tikt uzskatīta par saderīgu ar šo pantu tikai tad, ja tā ir veidota tā, ka tiek novērsta jebkura iespēja, ka ievestas preces tiek apliktas ar lielāku nodokli nekā vietējie ražojumi, tā kā šī sistēma nekādā gadījumā nerada diskriminējošas sekas (6).

13.      Attiecībā uz nodokļu likmju samazināšanu transportlīdzekļiem, kuros izmantotas piesārņojuma novēršanas tehnoloģijas, Tiesa nosprieda, ka tas ir pretrunā EKL 90. pantam, ja dalībvalsts piešķir nodokļu priekšrocības saviem valsts transportlīdzekļiem, kuri mazāk piesārņo vidi, un tajā pašā laikā nenosaka šādas pašas priekšrocības citu dalībvalstu transportlīdzekļiem, kuri atbilst šiem pašiem kritērijiem. To neietekmē nedz Komisijas lēmums, kas apstiprina šādus noteikumus, nedz tehniskās grūtības, novērtējot, vai ievestie lietotie transportlīdzekļi atbilst attiecīgajiem kritērijiem.

14.      Lietā Gomes Valente (7) tika izskatīts jautājums par tādu pašu nodokli kā lietā Nunes Tadeu, taču tā bija saistīta ar grozījumiem, kas aizstāja vienotu samazinājumu 10 % apmērā ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti pirms diviem gadiem, ar fiksētu samazinājumu skalu, kas noteikta no 18 %, ja transportlīdzeklis lietots vienu gadu, līdz 67 %, ja lietots astoņus gadus.

15.      Tiesa konstatēja, ka lieta Komisija/Dānija un lieta Nunes Tadeu nenoteic, ka faktiskā vērtības samazināšanās var tikt ņemta vērā tikai tad, ja ir veikts novērtējums vai eksperta pārbaude katram transportlīdzeklim. Izmantojot fiksētu skalu, kas balstīta uz tādiem kritērijiem kā vecums, nobraukums, vispārējais stāvoklis, dzinēja tips, izgatavošanas veids vai modelis, ir iespējams arī noteikt lietota transportlīdzekļa vērtību, kas parasti būtu ļoti tuva tā faktiskajai vērtībai. Izstrādājot šādas skalas, kā rokasgrāmatu būtu iespējams izmantot sarakstu ar pašreizējām lietotu transportlīdzekļu vidējām cenām valsts tirgū. Tomēr, lai nodrošinātu saderīgumu ar EKL 90. pantu, šādai sistēmai ir jābūt veidotai tā, lai nepieļautu nekādas diskriminējošas sekas.

16.      Attiecīgā fiksētā samazinājumu skala nebija balstīta uz iepriekš minētajiem kritērijiem. Tā nenodrošināja, ka maksājamā nodokļa apmērs par ievestu transportlīdzekli no citas dalībvalsts nepārsniedz atlikušo nodokļa daļu ekvivalentam transportlīdzeklim, kas jau reģistrēts Portugālē. Tādējādi netika izslēgta iespēja, ka ievestas preces tiek apliktas ar lielākiem nodokļiem kā valsts preces.

17.      Lieta Tulliasiamies un Siilin (8) bija saistīta ar Somijas nodevu par automašīnām, kas bija jāmaksā, pirms transportlīdzeklis reģistrēts vai pirms tas nodots ekspluatācijā. Maksājāmā summa bija ar nodokli apliekamā summa, no kuras atņemta fiksēta summa, bet maksājamā summa nevarēja būt mazāka par 50 % no ar nodokli apliekamās summas. Ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem iekasētā nodevas summa bija tāda pati kā ekvivalentam jaunam transportlīdzeklim, no kuras atņemti (ar dažiem izņēmumiem) 0,5 % par katru lietošanas mēnesi, kas pārsniedz sešus lietošanas mēnešus, bet ne vairāk kā 150 mēnešus (tādējādi 75 % pēc divpadsmit ar pusi gadiem).

18.      Tiesa norādīja, ka, ja lietots transportlīdzeklis jau reģistrēts Somijā, nodeva par automašīnu var būt bijusi samaksāta, kad tā bija jauna, pamatojoties uz oficiālā importētāja noteiktu jauna transportlīdzekļa iegādes vērtību, no kuras atskaitīta peļņas daļa. Pretēji tam, automašīnas nodeva par lietotiem transportlīdzekļiem, kurus ievedušas privātpersonas, tika aprēķināta, pamatojoties uz līdzīga jauna transportlīdzekļa iegādes cenu, kura būtu jāmaksā patērētājam un kas parasti ir lielāka nekā tā, ko maksā oficiālais importētājs. Šāda sistēma nenovērsa iespēju, ka par ievestu lietotu transportlīdzekli dažos gadījumos var tikt noteikts nodoklis, kas lielāks nekā atlikusī nodokļa daļa, kas iekļauta valsts teritorijā jau reģistrēta līdzīga lietota transportlīdzekļa vērtībā. Tādējādi sistēma šajā ziņā bija pretrunā ar EKL 90. pantu.

19.      Tiesa uzskatīja, ka, aprēķinot nolietojumu 0,5 % apmērā par katru mēnesi, sākot no septītā mēneša līdz simt piecdesmitajam mēnesim, netika ņemts vērā katra lietota transportlīdzekļa faktiskais nolietojums un tādējādi tas arī bija pretrunā ar EKL 90. pantu. Turklāt, ja faktiskais nolietojums ir definēts vispārēji un abstrakti, pamatojoties uz valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, tad EKL 90. pants noteic, ka nodokļu sistēma ir jāveido tādā veidā, ka tiek novērstas jebkādas diskriminējošas sekas. Kā iepriekš pieņemts ir tas, ka aprēķināšanas veidā izmantotiem kritērijiem ir jābūt publiski pieejamiem un ka no citas dalībvalsts ievesta lietota transportlīdzekļa īpašnieks var apstrīdēt uz vienotas likmes balstīta aprēķināšanas veida piemērošanu šim transportlīdzeklim, un kā rezultātā var būt, ka, lai nodrošinātu, ka tam piemērotais nodoklis nepārsniedz atlikušo nodokļa daļu, kas jau iekļauta šīs valsts teritorijā jau reģistrēta līdzīga lietota transportlīdzekļa vērtībā, ir jānovērtē noteiktas transportlīdzekļa īpašības.

20.      Lieta Weigel (9) bija saistīta ar standarta degvielas patēriņa nodokli, ar kuru tiek aplikti transportlīdzekļi to pirmajā reģistrācijas reizē Austrijā. Aprēķina bāze bija samaksātā atlīdzība vai dažos gadījumos transportlīdzekļa vidējā tirgus vērtība. Maksājamā summa būtībā bija no 2 % līdz maksimāli 16 % no aprēķina bāzes, kuru reizināja ar noteiktu degvielas patēriņa rādītāju (10). Tomēr pastāvēja 20 % papildu nodoklis, proti, tas tika piemērots, ja pirmajā transportlīdzekļa reģistrācijas reizē Austrijā attiecīgajam darījumam netika piemērots PVN.

21.      Vispirms Tiesa izvērtēja pamatnodokli un secināja, ka EKL 90. pants nav pārkāpts tad, ja, kā tas bija arī šajā lietā, veids, kādā aprēķina vidējo tirgus vērtību, precīzi atspoguļo transportlīdzekļu faktisko nolietojumu un tādējādi tiek panākts vēlamais rezultāts, ka lietotiem ievestiem transportlīdzekļiem piemērotais nodoklis nepārsniedz atlikušo nodokļa daļu, kas iekļauta Austrijā jau reģistrēto līdzīgu lietotu transportlīdzekļu vērtībā.

22.      Attiecībā uz 20 % papildnodokli – Tiesa tomēr noteica, ka kritērijs augstāka nodokļa maksāšanai, kurš būtībā nekad nevar tikt piemērots līdzīgiem vietējiem ražojumiem, nav saderīgs ar EKL 90. pantu, jo tas jau iepriekš izslēdz vietējos ražojumus no lielāka nodokļa piemērošanas (11). Līdzīgā veidā nav saderīgi, ja preces, kas tiek apliktas ar lielāku nodokli, būtībā ir ievestas preces (12). 20 % papildnodoklis tika piemērots pamatmaksājumam par vietējiem darījumiem tikai izņēmuma gadījumos un tādējādi nebija saderīgs ar EKL 90. pantu.

23.      No šīs judikatūras var secināt, ka, lai nodrošinātu saderīgumu ar EKL 90. panta pirmo daļu, valsts nodoklim, kas par katru transportlīdzekli maksājams vienu reizi tā pirmajā reģistrācijas reizē dalībvalstī, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz lietotiem transportlīdzekļiem, ir jābūt aprēķinātam tādā veidā, lai izvairītos no jebkādas diskriminācijas pret šādiem citu dalībvalstu transportlīdzekļiem. Tādā veidā šāds nodoklis ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem nevar radīt nodokļu slogu, kas ir lielāks par atlikušo nodokļu slogu, kas iekļauts ekvivalenta transportlīdzekļa cenā, kurš pirmo reizi reģistrēts tajā pašā dalībvalstī agrākā posmā.

24.      Tiesa arī norādīja, ka, izvērtējot saderīgumu ar EKL 90. pantu, ir jāņem vērā sīki izstrādāti noteikumi par aplikšanu ar nodokļiem; ka ar vidi saistītu mērķu sasniegšana neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izvairīties no diskriminācijas; ka vērtības samazināšanās nav jānovērtē katrā gadījumā individuāli, bet to var balstīt uz skalām vai tabulām, kurās izmantoti atbilstoši kritēriji, kuri nodrošina pareizu aptuvenu vērtības samazināšanos; un ka īpašniekam ir jābūt iespējai apstrīdēt šādu skalu vai tabulu piemērošanu gadījumos, ja nav ņemtas vērā konkrēta transportlīdzekļa patiesās īpašības.

 Atbilstošie valsts tiesību akti

25.      Viens no priekšnosacījumiem, lai reģistrētu vieglo automašīnu vai autotreileri (13) izmantošanai satiksmē Ungārijā, ir reģistrācijas nodevas (regisztrációs adó) samaksa.

26.      Pirms 2004. gada 1. februāra par šādiem transportlīdzekļiem bija jāmaksā patēriņa nodoklis (fogyasztási adó). Tā bija vienu reizi maksājama summa, kuru aprēķināja proporcionāli deklarētajai vērtībai, šo proporciju noteica saskaņā ar attiecīgām transportlīdzekļa izmantošanas īpašībām.

27.      Sākot no šī datuma, ar 2003. gada Likumu Nr. CX (turpmāk tekstā – “Likums par reģistrācijas nodevu”) patēriņa nodoklis tika aizstāts ar reģistrācijas nodevu. Reģistrācijas nodeva ir jāmaksā kā fiksēta summa atbilstoši katra transportlīdzekļa klasei. Transportlīdzekļi būtībā tiek klasificēti pēc to dzinēja veida (14), jaudas un klasifikācijas saistībā ar vidi (15). Pastāv arī “senlaicīgo” transportlīdzekļu un “citu” transportlīdzekļu klases. Nodevas apmērs nav saistīts ar transportlīdzekļa vērtību. Tā tiek piemērota, neņemot vērā, vai transportlīdzeklis ir ievests (jauns vai lietots) vai ražots Ungārijā.

28.      Tiesas sēdē noskaidrojās, ka kopš 2006. gada 1. janvāra – un tādējādi pēc šīs lietas apstākļu rašanās – tika ieviesta maksājamās nodevas samazinājumu skala (16), kura balstīta uz mēnešu skaitu, kuri pagājuši no brīža, kad transportlīdzeklis pirmo reizi nodots ekspluatācijā, un brīža, kad uzsākta administratīvā procedūra par nodevas maksāšanu. Samazinājums var būt no 3 % (ja pagājuši mazāk kā 2 mēneši) līdz 66 % (ja pagājuši vairāk nekā 25 gadi).

29.      Par transportlīdzekļiem tiek iekasēti arī citi nodokļi (tai skaitā ikgadējais nodoklis), bet tie netiek apskatīti šīs lietas ietvaros.

 Pamata lieta un lēmums uzdot prejudiciālu jautājumu

30.      2004. gada 2. maijā Nādašdi [Nádasdi] nopirka Vācijā lietotu automašīnu Volkswagen Passat par EUR 6000 un 13. maijā iesniedza pieteikumu, lai par šo transportlīdzekli varētu samaksāt reģistrācijas nodevu. 14. maijā tika noteikta nodeva HUF 150 000 (apmēram EUR 600) un nekavējoties arī samaksāta.

31.      Tomēr 2004. gada 14. maijā stājās spēkā būtisks reģistrācijas nodevas palielinājums (17). Tādējādi 2004. gada 11. novembrī nodokļu iestāde atcēla tās sākotnējo lēmumu, pieņemot jaunu un nosakot nodevas apmēru HUF 390 000 (apmēram EUR 1550), saskaņā ar kuru Nādašdi papildus bija jāmaksā HUF 240 000 (apmēram EUR 950).

32.      Lai veiktu otrā lēmuma kontroli, Nādašdi iesniedza prasību iesniedzējtiesā. Viņa sūdzība ir saistīta ar reģistrācijas nodevas palielinājuma spēkā stāšanās dienu attiecībā uz viņa pirkumu un pieteikumu par attiecīgā transportlīdzekļa reģistrāciju. Valsts tiesvedībā viņš nemin neatbilstību Kopienu tiesību aktiem.

33.      Valsts tiesa tomēr uzskata, ka tai ir pienākums pēc pašas ierosmes piemērot Kopienu tiesību aktus, un tai ir šaubas par Ungārijas reģistrācijas nodevas saderīgumu ar EKL 90. pantu. Tā uzskata, ka ārvalstīs iegādāti lietoti transportlīdzekļi un tie, kuri reģistrēti Ungārijā pirms 2004. gada 1. februāra, ir “līdzīgi” ražojumi, un ka ievestu lietotu transportlīdzekļu reģistrācijas nodevas apmērs ir augstāks nekā atlikusī nodevas daļa, kura iekļauta līdzīgu vietējo lietotu transportlīdzekļu vērtībā. Jautājums ir, vai reģistrācijas nodeva padara vietējo lietoto transportlīdzekli par izdevīgāku pirkumu un tādējādi rada diskrimināciju lietotu transportlīdzekļu tirgū attiecībā uz tiem, kuri iegādāti citā dalībvalstī. Turklāt valsts tiesa apgalvo, ka tā ir (pirmās un) pēdējās instances tiesa tiesvedībā un tādējādi tai ir pienākums uzdot jautājumus Eiropas Kopienu Tiesai.

34.      Tās jautājumi ir šādi:

“1)      Vai saskaņā ar EKL 90. panta pirmo daļu dalībvalstis drīkst saglabāt nodevu lietotām automašīnām, kas ievestas no citām dalībvalstīm, ja šī nodeva ir pilnīgi neatkarīga no šo automašīnu vērtības un tās apmērs tiek noteikts, pamatojoties tikai uz automašīnu tehniskajiem rādītājiem (dzinēja tips, dzinēja tilpums) un to klasifikāciju saistībā ar vidi?

2)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai šajā gadījumā piemērojamais 2003. gada Likums Nr. CX par reģistrācijas nodevu, aplūkojot attiecībā uz importētām lietotām automašīnām, ir saderīgs ar EKL 90. panta pirmo daļu, ja reģistrācijas nodeva nav maksājama par automašīnām, kuras ir tikušas nodotas ekspluatācijā Ungārijā pirms attiecīgā likuma stāšanās spēkā?”

35.      Rakstveida apsvērumus iesniedza Ungārijas un Polijas valdības un Komisija. Nādašdi, Ungārijas valdība un Komisija tiesas sēdē 2006. gada 1. jūnijā sniedza mutiskus paskaidrojumus.

 Vērtējums

 Pieņemamība

36.      Ungārijas valdība uzskata, ka lūgums nav pieņemams, jo valsts tiesa nepaskaidro, kādēļ, lai izlemtu tās tiesvedībā esošo lietu, proti, par reģistrācijas nodevas palielinājuma spēkā stāšanās brīdi, tai ir nepieciešama Kopienu tiesību interpretācija. Valdība uzskata arī, ka interpretācija šim mērķim nav nepieciešama. Reģistrācijas nodevas palielinājuma spēkā stāšanās brīdis un tās piemērošana noteiktā datumā iegādātiem transportlīdzekļiem ir tikai valsts tiesību aktu jautājums.

37.      Tas patiesi tā ir, ka Ungārijas reģistrācijas nodevas palielinājuma spēkā stāšanās brīža noteikšana un tās piemērošana noteiktā datumā iegādātiem vai reģistrētiem transportlīdzekļiem, kas, šķiet, ir vienīgais strīdus jautājums starp Nādašdi un nodokļu iestādi, nekādā veidā nav atkarīgs no Kopienu tiesību interpretācijas.

38.      Tomēr jau 1978. gadā Tiesa lietā Simmenthal (18), kas bija saistīta ar valsts nodevas piemērošanu, kura jau bija atzīta par neatbilstošu Kopienu tiesību aktiem, noteica, ka “katrai valsts tiesai tās jurisdikcijā esošajās lietās pilnībā ir jāpiemēro Kopienu tiesību akti un jāaizsargā tiesības, kas ar tiem piešķirtas privātpersonām, un attiecīgi nav jāpiemēro valsts tiesību aktu normas, kuras var būt pretrunā ar tiem”. Šis secinājums gadu gaitā bieži ir ticis atkārtoti apstiprināts vairākās jomās, un visjaunākā lieta ir Mangold (19).

39.      Aizliedzot diskriminējošu aplikšanu ar nodokļiem, EKL 90. panta pirmā daļa nosaka privātpersonu tiesības netikt apliktiem ar šādiem nodokļiem, un šīs tiesības valsts tiesai ir jāaizsargā (20).

40.      Attiecīgi, ja kāds Ungārijas Likuma par reģistrācijas nodevu aspekts ar šo pantu ir aizliegts, valsts tiesas pienākums ir nepiemērot šos likuma aspektus (21) jebkurā tās jurisdikcijā esošajā lietā.

41.      Es neesmu pārliecināta, ka Tiesa jebkad būtu gājusi tik tālu un noteikusi, ka valsts tiesai pēc tās pašas ierosmes ir jāuzdod jautājums par valsts tiesību normas saderīgumu ar Kopienu tiesībām tiesvedībā, kurā šāds jautājums tai nav uzdots (22). Patiešām, tā rīkojoties, valsts tiesām tiktu uzlikts praktiski nepanesams slogs un tām gandrīz jebkurā lietā būtu jāizvērtē visas tiesību normas, kuras tām būtu jāpiemēro, saistībā ar Kopienu tiesībām pilnā to apjomā.

42.      Neraugoties uz to, ir skaidrs, ka nekas Kopienu tiesībās neliedz valsts tiesām uzdot šādus jautājumus pēc to pašu ierosmes. Grūtības varētu rasties vienīgi tad, ja valsts tiesību normas šāda veida darbību aizliegtu, taču tādā gadījumā būtu jāuzdod Tiesai jautājums par šo valsts tiesību normu likumību (23). Tomēr pašreizējā lietā nav norādes, ka kādas normas aizliegtu iesniedzējtiesai izvērtēt jautājumu, kuru tā ir uzdevusi un saistībā ar kuru tā lūdz skaidrojumu Tiesai.

43.      Attiecīgi, manuprāt, nav pamata noraidīt uzdotos jautājumus, kuri turklāt nepārprotami nav hipotētiski, bet attiecināmi uz lietu, kas valsts tiesai jāizskata.

 Pareizie salīdzināmie lielumi

44.      Lai apstrīdēto reģistrācijas nodevu novērtētu saistībā ar EKL 90. panta pirmo daļu, ir jānosaka, vai nodeva, kas uzlikta lietotiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citas dalībvalsts, pārsniedz “līdzīgu valsts ražojumu” iekšējo aplikšanu ar nodokļiem.

45.      Iesniedzējtiesa uzskata, ka tirgū pastāv konkurence starp a) lietotiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citas dalībvalsts kopš reģistrācijas nodevas ieviešanas 2004. gada 1. februārī un par kuriem nodeva ir samaksāta pilnībā, un b) lietotiem transportlīdzekļiem, kuri ekspluatācijā Ungārijā laisti pirms šī datuma, par kuriem iepriekš ir samaksāts patēriņa nodoklis un kuru pašreizējā vērtībā ir iekļauta šī patēriņa nodokļa atlikusī daļa.

46.      Komisija tomēr norāda, ka divas šādā veidā definētas kategorijas nav atbilstoši salīdzināmas saistībā ar EKL 90. panta mērķi. Ungārijas valdība uzsver, ka pastāv grūtības izdarīt salīdzinājumu, jo pastāv atšķirības starp divu nodevu aprēķina bāzēm, bet piekrīt iesniedzējtiesas uzskatam, ka, neraugoties uz to, jebkuram salīdzinājumam ir jāapliecina, vai noteiktā laika periodā (pašreizējā lietā, kā tā norāda, tajā ir iekļauts gan periods, kurā patēriņa nodoklis bija jāmaksā pirms reģistrācijas nodevas ieviešanas, gan periods pēc tam, kad tika ieviests proporcionāli augošais samazinājums atbilstoši lietotu transportlīdzekļu vērtībai) nodokļu sistēma rada diskriminējošu situāciju attiecībā uz transportlīdzekļiem no citām dalībvalstīm.

47.      Šajā jautājumā es piekrītu Komisijai.

48.      Ja dalībvalsts ievieš nodevu, kura maksājama brīdī, kad transportlīdzeklis pirmo reizi tiek nodots ekspluatācijā, šāds nodoklis ietekmēs tikai tādus transportlīdzekļus (gan jaunus, gan lietotus), kuri pirmo reizi nodoti ekspluatācijā pēc nodevas ieviešanas. Attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem – nodeva principā var tikt piemērota tikai tiem, kuri ievesti no citas valsts. Tie noteikti tiks aplikti ar lielāku nodokli nekā lietoti transportlīdzekļi, kas jau tika nodoti ekspluatācijā dalībvalstī, pirms nodeva tika ieviesta, un par kuriem nodeva kā tāda nav maksāta (24). Ja šādas divas kategorijas uzskatītu par salīdzināmām saistībā ar EKL 90. pantu, tad dalībvalsts nekad nevarētu ieviest šādu nodevu. Līdzīgi nebūtu iespējams palielināt nodokļu likmi vai veikt jebkādu citu darbību ar tādām pašām sekām, piemēram, mainīt nodokļa uzbūvi.

49.      EKL 90. panta nolūks tomēr nav aizliegt dalībvalstīm ieviest jaunus nodokļus vai manīt esošo nodokļu likmi vai struktūru, bet gan nodrošināt, ka tie tiek piemēroti nediskriminējošā veidā gan attiecībā uz vietējiem ražojumiem, gan attiecībā uz tiem, kuri ievesti no citām dalībvalstīm. Ir jānosaka, vai attiecīgā nodokļa sekas atšķiras attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau tiek izmantoti satiksmē dalībvalstī, un attiecībā uz tiem, kuri ievesti no citas dalībvalsts. Lai to novērtētu pareizi, tas jādara, pamatojoties tikai uz likmēm, kas tiek piemērotas konkrētajā laika brīdī, un nevis salīdzinot ar citiem nodokļiem vai citām likmēm.

50.      Attiecīgi šīs lietas vajadzībām ir jāsalīdzina reģistrācijas nodevas sekas lietotam transportlīdzeklim, kurš tikko ievests no citas dalībvalsts, ar atlikušās reģistrācijas nodevas sekām līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti Ungārijā un par kuriem jau iepriekš ir samaksāta tāda pati nodeva. Salīdzinājums ar lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti Ungārijā un kuru vērtībā ir iekļauts atlikušais patēriņa nodoklis, nav ņemams vērā. Turklāt pamata lietā valsts tiesai ir jāizvērtē tāda reģistrācijas nodeva, kāda tā bija, kad tika uzlikta Nādašdi transportlīdzeklim. Vēlāk ieviestā samazinājuma skala tādējādi nav attiecināma uz šo lietu.

51.      Tas tiešām tā ir, ka, lai salīdzinātu pilna apmēra nodokli ar tā paša nodokļa atlikušo daļu pēc vērtības samazināšanās perioda, ir jāpieņem, ka šāds periods ir pagājis. Tiešām ir arī tā, ka datumā, kad stājas spēkā jauns nodoklis vai jauna nodokļa likme, šāds periods faktiski nevar būt pagājis. Šajā lietā valsts tiesai ir jāizvērtē tāda Ungārijas reģistrācijas nodeva, kāda tā bija dienā, kad stājās spēkā jaunā likme. Lai to varētu izdarīt, tai ir jāizdara teorētiski pieņēmumi par turpmāko laika periodu un jānosaka, vai šādā sakarā pastāv diskriminējošs nodoklis lietotiem transportlīdzekļiem no citām dalībvalstīm. Novērtējums par tādu nodokli, kāds tas ir konkrētā laika periodā, tiktu izkropļots, ja vēlākas izmaiņas nodokļu sistēmā tiktu ņemtas vērā (25).

 Uzdotie jautājumi

52.      Vispirms valsts tiesa vēlas uzzināt, vai EKL 90. panta pirmā daļa aizliedz uzlikt nodevu lietotām automašīnām no citām dalībvalstīm, kuras apmērs tiek noteikts, pamatojoties tikai uz transportlīdzekļa tehniskajiem rādītājiem un tā klasifikāciju saistībā ar vidi, neņemot vērā tā vērtību.

53.      Tomēr šī tiesību norma neattiecas uz nodokļa aprēķina bāzi kā tādu. Tā ir piemērojama tiktāl, ciktāl valsts nodokļu rezultātā citu dalībvalstu ražojumi var tikt aplikti ar augstākiem nodokļiem salīdzinājumā ar līdzīgiem valsts ražojumiem. Kā to Tiesa nosprieda lietā Outokumpu (26), “Kopienu tiesības neierobežo katras dalībvalsts brīvību noteikt tās nodokļu sistēmu, kura var būt atšķirīga attiecībā uz dažādiem ražojumiem, pat tādiem ražojumiem, kuri ir līdzīgi [EKL 90.] panta pirmās daļas izpratnē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tādiem kā izmantoto izejmateriālu vai pielietoto ražošanas procesu īpašības. Taču šāds dalījums Kopienu tiesībām ir atbilstošs vienīgi tad, ja tiek sasniegti mērķi, kuri paši par sevi ir saderīgi ar Līguma un no tā izrietošo sekundāro tiesību aktu prasībām, un ja sīki izstrādātie noteikumi ir tādi, kas nepieļauj nekāda veida tiešu vai netiešu diskrimināciju attiecībā uz precēm, kas ievestas no citām dalībvalstīm, vai jebkuru vietējo ražojumu aizsargāšanas veidu”.

54.      Valsts tiesa ar otro jautājumu būtībā vēlas uzzināt, vai Ungārijas 2004. gadā ieviestā reģistrācijas nodeva ir saderīga ar EKL 90. panta pirmo daļu tiktāl, ciktāl tā ir maksājama par ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem, bet nav maksājama par transportlīdzekļiem, kuri nodoti ekspluatācijā Ungārijā pirms attiecīgā likuma stāšanās spēkā.

55.      Tomēr, kā es esmu norādījusi iepriekš, saistībā ar šo tiesību normu šāds salīdzinājums neattiecas uz lietu. Drīzāk reģistrācijas nodevas sekas lietotam transportlīdzeklim, kurš tikko ievests no citas dalībvalsts, ir jāsalīdzina ar atlikušās reģistrācijas nodevas sekām līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti Ungārijā un par kuriem jau iepriekš ir samaksāta tāda pati nodeva.

56.      Tādējādi es piedāvāju pārstrukturēt un noformulēt no jauna uzdotos jautājumus, lai sniegtu valsts tiesai Kopienu tiesību interpretāciju, kura tai var būt noderīga.

57.      Pirmkārt, vai tāda nodeva kā Ungārijas reģistrācijas nodeva principā ir saderīga ar EKL 90. pantu tiktāl, ciktāl tā ir jāmaksā par lietota transportlīdzekļa, kurš ievests no citas dalībvalsts, reģistrāciju Ungārijā, bet būtu bijusi jāmaksā agrākā posmā par lietotu transportlīdzekli, kurš jau ir reģistrēts Ungārijā?

58.      Otrkārt, vai atbildi uz pirmo jautājumu ietekmē fakts, ka reģistrācijas nodevas apmērs tiek noteikts, pamatojoties tikai uz transportlīdzekļa tehniskajiem rādītājiem un tā klasifikāciju saistībā ar vidi, neņemot vērā tā vērtību?

 Saderīgums pēc būtības

59.      Manuprāt, Tiesas pieeja, kas pausta attiecīgajā līdz šim esošajā judikatūrā (27), noved pie neizbēgama secinājuma, ka, ja, aprēķinot reģistrācijas nodevu par lietotiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citas dalībvalsts, nav ņemts vērā vērtības samazinājums, tad šīs nodevas aprēķināšanas veids attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem salīdzinājumā ar transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti Ungārijā un par kuriem šī nodeva ir samaksāta jau iepriekš, ir diskriminējošs.

60.      Lai veiktu šādu novērtējumu, ir jāsalīdzina transportlīdzekļi, kuri ir līdzīgi visos attiecināmos aspektos, izņemot datumu, kurā tie pirmo reizi nodoti ekspluatācijā Ungārijā. Reģistrācijas nodeva tiek aprēķināta, pamatojoties uz noteiktiem fiksētiem kritērijiem – it īpaši dzinēja tipu, tilpumu un klasifikāciju saistībā ar vidi. Piemēram, nodevas likme, kas piemērota Nādašdi transportlīdzeklim, ir piemērojama benzīna dzinējam ar tilpumu no 1601 līdz 1800 m3 vai dīzeļa dzinējam no 1701 līdz 2000 m3, ar 5 vai lielāku klasifikāciju saistībā ar vidi. Līdzīgi salīdzinājums ir jāizdara starp transportlīdzekļiem, kuriem ir līdzīgas vērtības samazināšanās īpašības – kuras var atšķirties atkarībā no modeļa, vecuma, nobraukuma utt.

61.      Paturot šos faktorus prātā, jaunam transportlīdzeklim, par kuru reģistrācijas nodeva Ungārijā ir samaksāta 2004. gada maijā, līdz 2005. gada decembrim būtiski – apmēram par 30 % – samazināsies vērtība (28), kad tas varētu tik pārdots par cenu, kura ir apmēram 70 % no tā sākotnējās cenas un kurā ir iekļauti atlikušie 70 % no reģistrācijas nodevas, kas piemērojama šai kategorijai un kas noteikta, ņemot vērā degvielu, dzinēja tilpumu un klasifikāciju saistībā ar vidi. Tomēr tāda paša modeļa, vecuma, nobraukuma un citu īpašību ziņā transportlīdzekļa, kas kā lietots nopirkts citā dalībvalstī un reģistrēts Ungārijā 2005. gada decembrī, cenā būtu iekļauta šīs kategorijas transportlīdzekļu reģistrācijas nodeva 100 % apmērā. Tādējādi nodeva uzliek lielāku slogu ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem nekā līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti Ungārijā un par kuriem šī nodeva ir samaksāta jau iepriekš.

62.      Tas, kā to skaidri nosaka Tiesas judikatūra, principā ir pretrunā EKL 90. panta pirmajai daļai.

 Izvērtējuma pamatojums

63.      Ungārijas un Polijas valdības uzsver, ka Ungārijas reģistrācijas nodeva būtībā ir vides nodoklis, jo tās apmērs pilnībā ir atkarīgs no dzinēja tipa un tilpuma un klasifikācijas saistībā ar vidi. Tās norāda uz “augstu vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas pakāpi” kā vienu no Eiropas Kopienas pamatmērķiem, kas noteikts EKL 2. pantā.

64.      Polija atsaucas arī uz Kopienas iniciatīvām veicināt vides aizsardzību saistībā ar automašīnu izmantošanu, tādām kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (29) un Komisijas priekšlikums par Padomes direktīvu par vieglo automašīnu nodokļiem (30), un Tiesas spriedumu lietā Outokumpu (31), ka EKL 90. pants neaizliedz iekšēja nodokļa likmi (šajā lietā attiecībā uz elektrību) mainīt atkarībā no ražošanas un izmantoto materiālu veida, ciktāl šis dalījums ir balstīts uz vides apsvērumiem.

65.      Abas valdības ne tikai uzskata, ka reģistrācijas nodeva ir atbilstoša Kopienu tiesību aktiem, bet arī, ka nelabvēlīgs Tiesas spriedums kavētu dalībvalstis realizēt mērķus, kurus noteicis Līgums un Kopienu iestādes.

66.      Es tam nevaru piekrist. EKL 90. panta mērķis ir aizliegt jebkādus iekšējos nodokļus, kuri, ja visi pārējie apstākļi ir vienādi, uzliek lielāku slogu ražojumiem no citām dalībvalstīm nekā līdzīgiem valsts ražojumiem. Šādu nodokļu aizliegumu nevar nepiemērot vienīgi tāpēc, ka papildus tā pamatmērķim palielināt ieņēmumus tas tiecas veicināt videi draudzīgus ražojumus vai paradumus. Pretēji tam, ja tas sekmē šādu mērķi, tas ir jādara tādā veidā, lai valsts ražojumi netiku aplikti ar mazākiem nodokļiem nekā tie, kas ievesti no citām dalībvalstīm.

67.      Patiešām, no Tiesas judikatūras ir skaidrs, ka tāds nodoklis, kāds apskatīts lietā Nunes Tadeu and Gomes Valente (32), kurš ir ļoti līdzīgs reģistrācijas nodevai pašreizējā lietā, ir pretrunā EKL 90. pantam un ka tādas vides intereses kā tās, kas minētas lietā Komisija/Grieķija (33), ir jārealizē tā, lai netiktu diskriminēti ražojumi no citām dalībvalstīm.

68.      Tas patiešām tā ir, ka dalībvalstīm principā ir tiesības piemērot nodokļus automašīnām atbilstoši tādiem vides kritērijiem, kurus tās uzskata par vispiemērotākajiem, un, ja nodokļa mērķis ir saistīts ar vidi, šāda nodokļa apmēra noteikšana var nebūt saistīta ar transportlīdzekļa vērtību. Tad kādēļ, ja nodokļa mērķis un pamatojums attiecas uz vidi un nav saistīts ar transportlīdzekļa vērtību, Kopienu tiesību aktiem būtu jānoteic, ka, nosakot nodokli lietotiem transportlīdzekļiem, ir jāņem vērā vērtības samazinājums? Varētu būt, ka šāda prasība par obligātu nodokļa apmēra sasaisti ar katra transportlīdzekļa vērtību ir pretrunā dalībvalstu tiesībām.

69.      Tomēr šāds viedoklis neiztur precīzāku pārbaudi. Apskatāmā veida nodoklis ir jāmaksā tikai vienu reizi, reģistrējot transportlīdzekli izmantošanai pirmo reizi attiecīgajā dalībvalstī, un tādējādi lielākajā daļā gadījumu tas ir brīdis vai ļoti tuvu brīdim, kad rezidents attiecīgajā valstī to ir ieguvis. Šāds nodoklis kļūst par transportlīdzekļa vērtības sastāvdaļu, un tas ir jāpatur prātā, novērtējot tā sekas uz konkurējošiem ražojumiem no citām dalībvalstīm. Cita veida vides nodokļi ir jānovērtē citādāk. Atkārtoti nodokļi, piemēram, veido daļu no transportlīdzekļa kārtējiem izdevumiem, nevis no tā vērtības, un tādējādi nav jāņem vērā šīs vērtības samazināšanās.

70.      Šai Tiesai nav jāizlemj, kādā veidā Ungārijai ir jāveido sava transportlīdzekļu nodokļu sistēma, lai tā atbilstu tās vides aizsardzības interesēm, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau ir reģistrēti Ungārijā, un tiem, kuri tikko nodoti ekspluatācijā pēc ievešanas no citas dalībvalsts.

71.      Tomēr pastāv skaidri līdzekļi vides apsvērumu un vienlīdzīgas attieksmes prasības saskaņošanai. Piemēram, tā kā Ungārija ir saglabājusi vienpakāpes nodevu, kas maksājama, kad transportlīdzeklis pirmo reizi tiek izmantots satiksmē, tā var izveidot kādu mehānismu, tādu kā fiksētas likmes skalas, kas minētas lietā Gomes Valente (34), nosakot iespēju attiecīgos gadījumos apstrīdēt konkrēto nodevu un veikt īpašu novērtējumu, kā tas norādīts iepriekš minētajā lietā Tulliasiamies un Siilin (35). Kā alternatīva pastāv iespēja, ka jebkura dalībvalsts var pieņemt tādu sistēmu, kas balstīta tikai uz ikgadējo transportlīdzekļa nodokli, kā tas minēts Komisijas priekšlikumā par Padomes direktīvu par vieglo automašīnu nodokļiem (36) (neatkarīgi no tā, vai šis priekšlikums tomēr ir pieņemts vai nav).

 Sprieduma iedarbības laikā ierobežošana

72.      Visbeidzot, Polija savos rakstveida apsvērumos pieprasa, ka tāda sprieduma gadījumā, ar ko tāds maksājums kā apskatāmā nodeva tiktu atzīts par nesaderīgu ar EKL 90. panta pirmo daļu, Tiesai būtu jānosaka ierobežojums sprieduma iedarbībai laikā. Ungārija tiesas sēdes laikā izvirzīja tādu pašu prasību.

73.      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas sniegtā Kopienu tiesību normas interpretācija izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi un apjomu, kādā tā ir vai būtu jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. Šādi interpretētu normu tiesa var piemērot, un tai tā ir jāpiemēro pat tiesiskām attiecībām, kas radušās un nodibinātas pirms lūguma sniegt interpretāciju (37).

74.      Tiesa nesen ir noteikusi šādu spriedumu iedarbības laikā ierobežojumu piemērošanas praksi šādi:

“Tikai izņēmuma gadījumos, piemērojot vispārējo tiesiskās drošības principu, kas ir inherents Kopienu tiesību sistēmai, Tiesa var nolemt ierobežot attiecīgās personas iespējas atsaukties uz interpretēto noteikumu, lai apšaubītu labticīgi izveidotas tiesiskās attiecības [..].

Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka finansiālās sekas, kas dalībvalstij var rasties sakarā ar prejudiciālu nolēmumu, pašas par sevi nav pietiekams pamats ierobežot minētā sprieduma iedarbību laikā [..].

Tiesa ir izmantojusi šādu risinājumu tikai ļoti īpašos apstākļos, kad, no vienas puses, pastāvēja risks, ka varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar tādu tiesisko attiecību lielo skaitu, kas nodibinātas labā ticībā, pamatojoties uz regulējumu, kurš tika uzskatīts par spēkā esošu, un, no otras puses, izrādījās, ka privātpersonas un valsts iestādes bija iesaistītas rīcībā, kas neatbilda Kopienu tiesiskajam regulējumam sakarā ar objektīvu un būtisku nenoteiktību attiecībā uz Kopienu tiesību normu piemērojamību; šo nenoteiktību varēja veicināt pat rīcība no citu dalībvalstu vai Eiropas Kopienu Komisijas puses [..]” (38).

75.      Vispirms ir jābūt ievērotam “labticības” kritērijam, lai lūgums pašreizējā lietā tiktu apmierināts.

76.      Tiesas sēdē Ungārija norādīja, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 31. decembrim labticīgi ir samaksāta reģistrācijas nodeva par vairāk nekā 80 000 lietotām automašīnām, kuras ievestas no citām dalībvalstīm. Tomēr tā neiesniedza nevienu pierādījumu, ka pastāvētu objektīva un būtiska nenoteiktība (39) attiecībā uz EKL 90. panta piemērojamību vai dalībvalsts vai Komisijas rīcība, kas varētu radīt iespaidu, ka šāda nenoteiktība pastāvēja. Es tādējādi neesmu pārliecināta, ka pirmais kritērijs ir ievērots.

77.      Attiecībā uz otro kritēriju – smagu ekonomisko seku iestāšanās risku attiecīgajai dalībvalstij – Ungārijas valdība tiesas sēdē iesniedza skaitļus, kas norādīja, ka kopējais ieņēmumu apjoms no reģistrācijas nodevas par lietotām automašīnām, kuras ievestas no citām dalībvalstīm, ir apmēram 29 miljardi HUF (116 miljoni EUR), kas ir 0,6 % no valsts gada ieņēmumiem. Tā piekrita, ka summa, kura būtu jāatmaksā, ne visa, bet tikai daļa ir pārmaksāta, sākot ar brīdi, kad nodevas aprēķināšanai tika ņemta vērā vērtības samazināšanās. Tā tomēr uzsvēra administratīvos izdevumus, kas saistīti ar šādu lielu individuālo lietu skaitu, un it īpaši tos, kas rodas, nosakot personas, kurām ir tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu.

78.      Sprieduma, ko es ierosinu, finansiālas sekas būtu nodokļu atlīdzināšana. Kā tāda šāda atlīdzināšana parasti nebūtu attaisnojums ierobežojuma noteikšanai sprieduma iedarbībai laikā. Turklāt es nevaru iedomāties, ka to varētu uzskatīt par smagām ekonomiskām sekām, kuras attaisnotu šādu ierobežojumu. Summas, kuras varētu būt atlīdzināmas, faktiski, šķiet, ir ievērojami mazākas nekā 0,6 % no valsts saņemtajiem ieņēmumiem. Atlīdzināšana var attiekties vienīgi uz pārmaksāto daļu, un pretēji Ungārijas valdības bažām Kopienu tiesības nevar noteikt dalībvalstīm pienākumu noskaidrot visas tās personas, kuras ir veikušas pārmaksu, bet gan tikai atlīdzināt pārmaksāto daļu tiem, kas to prasa.

79.      Nevar pieņemt arī to, ka administratīvā nasta katrā individuālā gadījumā noteikt maksājamo summu būtu pārmērīga. Principā ir pietiekami izveidot sistēmu ar fiksētas likmes skalu, kas balstīta uz noteiktiem kritērijiem, ar iespēju to apstrīdēt un piemērot īpašu novērtējumu (40).

80.      Attiecīgi es neuzskatu, ka būtu konstatēts, ka pastāv smagu ekonomisko seku iestāšanās risks Ungārijai, un es uzskatu, ka šajā lietā nav pamata noteikt jebkādus ierobežojumus sprieduma iedarbībai laikā.

81.      Visbeidzot, ir jānorāda, ka pārsteidzoši ir tas, ka tā bija Polijas, nevis Ungārijas valdība, kura pirmā šajā tiesvedībā ierosināja izskatīt šo jautājumu. Tā kā jebkuri ierobežojumi sprieduma iedarbībai laikā ir jābalsta uz situācijas izvērtējumu – labticības esamību un nopietnu grūtību risku – tieši attiecīgajā dalībvalstī, manuprāt, būtu nevēlami, ja šādi ierobežojumi principā tiktu noteikti, pamatojoties vienīgi uz citas dalībvalsts pieprasījumu.

 Secinājumi

82.      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka Tiesai ir jāsniedz šādas atbildes uz Hajdú-Bihar Megyei Bíróság uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem:

1)      Lai noteiktu, vai nodeva, ko piemēro automašīnām brīdī, kad tās pirmo reizi tiek nodotas ekspluatācijā dalībvalstī, ir saderīga ar EKL 90. panta pirmo daļu, ciktāl tas ir attiecināms uz lietotiem transportlīdzekļiem, šīs nodevas sekas attiecībā uz šādu tikko no citas dalībvalsts ievestu transportlīdzekļu vērtību ir jāsalīdzina ar atlikušās reģistrācijas nodevas sekām attiecībā uz līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau nodoti ekspluatācijā pirmajā dalībvalstī un par kuriem jau iepriekš ir samaksāta tāda pati nodeva. Salīdzinājums ar lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau nodoti ekspluatācijā dalībvalstī, pirms stājās spēkā šāda nodeva, nav ņemams vērā.

2)      Nodeva, ko piemēro lietotām automašīnām, kad tās pirmo reizi tiek nodotas ekspluatācijā dalībvalstī, un kuras apmērs noteikts, neņemot vērā transportlīdzekļa vērtības faktisko samazinājumu, un kura tādējādi, to piemērojot tādiem pašiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citas dalībvalsts, pārsniedz atlikušo nodevas daļu, kas iekļauta līdzīgu valsts teritorijā jau reģistrētu lietotu transportlīdzekļu vērtībā, attiecībā uz pārmaksāto nodevu nav saderīga ar EKL 90. panta pirmo daļu.

3)      Šo nesaderību neietekmē fakts, ka ar attiecīgo nodevu ir paredzēts sekmēt ar vidi saistītus mērķus vai ka to piemēro, pamatojoties tikai uz objektīviem ar vides aizsardzību saistītiem kritērijiem.

1 – Oriģinālvaloda – angļu.

2 – EKL 90. pantā iekļautie aizliegumi iepriekš bija noteikti ES līguma 95. pantā, uz kuru ir atsauces vecākā judikatūrā. Lai nodrošinātu saskaņotību, es tomēr turpinājumā lietošu pašreizējo pantu numerāciju.

3 – 1990. gada 11. decembra spriedums lietā C-47/88 (Recueil, I-4509. lpp.), skat. it īpaši 17.–21. punktu.

4 – 1995. gada 9. marta spriedums lietā C-345/93 (Recueil, I-479. lpp.), skat. it īpaši 4., 10. un 13.–15. punktu.

5 – 1997. gada 23. oktobra spriedums lietā C-375/95 (Recueil, I-5981. lpp.), skat. it īpaši 3.–5., 21.–23., 28., 29., 40. un 43.–47. punktu.

6 – Skat. arī 1997. gada 17. jūlija spriedumu lietā C-90/94 Haahr Petroleum (Recueil, I-4085. lpp., 34. punkts).

7 – 2001. gada 22. februāra spriedums lietā C-393/98 (Recueil, I-1327. lpp.), skat. it īpaši 7., 24.–26., 28.–30. un 37. punktu.

8 – 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C-101/00 (Recueil, I-7487. lpp.), skat. it īpaši 5., 6., 57., 60., 61., 78.–80. un 85.–89. punktu.

9 – 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-387/01 (Recueil, I-4981. lpp.), skat. it īpaši 23., 40., 65.–81., 86. un 87. punktu.

10 – Proti, “degvielas patēriņš litros” – iespējams uz 100 km – “ir jāaprēķina, samazinot par 3 litriem (2 litriem dīzeļdegvielas gadījumā) vispārējo patēriņu, kas noteikts AMG (Automašīnas Emisijas Grupas) ciklam saskaņā ar Direktīvu 80/1268, kas grozīta ar Direktīvu 93/116”. Tādējādi nodoklis netika piemērots, ja vidējais patēriņš nepārsniedza 2 vai 3 litrus, kā tas šajā gadījumā varēja būt.

11 – Skat. arī 1983. gada 15. marta spriedumu lietā C-319/81 Komisija/Itālija (Recueil, 601. lpp., 17. punkts).

12 – Skat. arī 1986. gada 4. marta spriedumu lietā C-106/84 Komisija/Dānija (Recueil, 833. lpp., 21. punkts).

13 – Dažādi noteikumi, kuri netiek apskatīti šajā lietā, var tikt piemēroti cita veida transportlīdzekļiem. Tomēr turpmāk terminu “transportlīdzeklis” es lietošu tikai attiecībā uz “vieglo automašīnu vai autotreileri”, kuriem tiek piemērota reģistrācijas nodeva.

14 – T.i., benzīna vai dīzeļa.

15 – Tas ir iedalījums no 1 līdz 10, acīmredzot galvenokārt balstīts uz izplūdes gāzu un trokšņu emisiju. Labāki vides rādītāji tiek apzīmēti ar augstāku skaitli skalā. Attiecībā uz reģistrācijas nodevu tiek ņemts vērā tikai, vai kategorija ir mazāka par 5 (kas palielina nodevu) vai arī tā ir 5 vai lielāka (kas samazina nodevu).

16 – Ar 2005. gada Likuma Nr. CXIX 53. pantu un 13. pielikuma II daļu.

17 – 2004. gada Likums Nr. XII.

18 – 1978. gada 9. marta spriedums lietā 106/77 (Recueil, 629. lpp., 21. punkts).

19 – 2005. gada 22. novembra spriedums lietā C-144/04 (Krājums, I-9981. lpp., 77. punkts). Šī lieta bija saistīta ar diskrimināciju, pamatojoties uz vecumu, taču spriedums lietā Simmenthal ir atkārtoti apstiprināts arī daļā par nodokļiem, kas iekasēti pretēji Kopienas tiesību aktiem – skat., piemēram, 1998. gada 22. oktobra spriedumu apvienotajās lietās no C-10/97 līdz C-22/97 IN. CO. GE. ’90 u.c. (Recueil, I-6307. lpp., 20. un 21. punkts).

20 – Pirmo reizi tas atzīts pirms 40 gadiem 1966. gada 16. jūnija spriedumā lietā 57/65 Lütticke (Recueil, 205. lpp., 210.–212. punkts.

21 – Kā to Tiesa nosprieda 1992. gada 16. jūlija spriedumā lietā C-343/90 Lourenço Dias (Recueil, I-4673. lpp., 49. punkts un sprieduma rezolutīvās daļas 1. punkts), fakts, ka iekšzemes nodokļu sistēmas noteikti elementi vai noteikti tās piemērošanas noteikumi ir diskriminējoši un tādējādi aizliegti ar EKL 90. pantu, nenozīmē, ka visa sistēma ir uzskatāma par neatbilstošu. (Šī lieta bija saistīta arī ar Portugāles nodokli, kas apskatīts lietā Nunes Tadeu un Gomes Valente, bet kurš nav attiecināms uz jautājumu par lietotu transportlīdzekļu, kas ievesti no citām dalībvalstīm, regulējumu salīdzinājumā ar transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti Portugālē.)

22 – Salīdzinājumam 1995. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās C-430/93 un C-431/93 van Schijndel un van Veen (Recueil, I-4705. lpp., 27. punkts).

23 – Skat. 1995. gada 14. decembra spriedumu lietā C-312/93 Peterbroeck (Recueil, I-4599. lpp., 21. punkts), no kā izriet, ka Kopienu tiesību akti dažos gadījumos varētu nepieļaut šādu tiesību normu piemērošanu.

24 – Kā to norāda Ungārijas valdība, jaunas nodevas piemērošana automašīnām, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā un par kurām ir samaksāta cita nodeva, būtu dubulta aplikšana ar nodokli ar atpakaļejošu spēku.

25 – Ekonomiskā realitāte ir tāda, ka lietoti transportlīdzekļi, kuri ievesti Ungārijā uzreiz pēc patēriņa nodokļa aizstāšanas ar reģistrācijas nodevu, konkurēja ar lietotiem transportlīdzekļiem, kuri jau bija reģistrēti Ungārijā un kuru vērtībā bija iekļauts atlikušais patēriņa nodoklis. Līdzīga situācija ir arī tad, ja tiek mainīta nodokļa likme. Šādās situācijās var pastāvēt de facto pārejas atšķirība starp nodokļa likmi, kas piemērota lietotam transportlīdzeklim, kas iepriekš reģistrēts Ungārijā, un starp tādu, kas tikko reģistrēts. Tomēr šādas atšķirības ir nenovēršamas, ja dalībvalstis realizē fiskālo suverenitāti koriģēt savas nodokļu sistēmas šādās jomās. Ņemot vērā šo suverenitāti, ir jāveic Kopienu tiesību analīze par to, vai šāds vēlāks nodoklis (nodokļa atvieglojums) ir diskriminējošs pēc tā būtības, nevis vai tas var radīt pārejas atšķirības regulējumā, kas izriet no šīs sistēmas izmaiņām.

26 – 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C-213/96 (Recueil, I-1777. lpp., 30. punkts).

27 – Tās apkopojums minēts iepriekš 4. un turpmākajos punktos.

28 – Kā piemēru var izmantot periodu no reģistrācijas nodevas ieviešanas līdz samazinājumu skalas ieviešanai.

29 – 2000. gada 18. septembra direktīva (OV L 269, 34. lpp.).

30 – 2005. gada 5. jūlija COM(2005) 261, galīgā redakcija.

31 – Minēts 26. zemsvītras piezīmē, 31. punkts.

32 – Skat. iepriekš 7. un turpmākos punktus un 14. un turpmākos punktus.

33 – Minēts iepriekš 5. zemsvītras piezīmē; skat. iepriekš it īpaši 12. un turpmākos punktus.

34 – Skat. iepriekš 15. punktu.

35 – Skat. iepriekš 19. punktu.

36 – Minēts iepriekš 30. zemsvītras piezīmē.

37 – Skat., piemēram, 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C-402/03 Skov un Bilka (Krājums, I-199. lpp., 50. punkts).

38 –      2006. gada 27. aprīļa spriedums lietā C-423/04 Richards (Krājums, I-3585. lpp., 40.–42. punkts).

39 – Par šaubām par vispiemērotāko šī kritērija formulējumu skat. manus 2006. gada 22. jūnija secinājumus lietā C-228/05 Stradasfalti (2006. gada 14. septembra spriedums, Krājums, I-8391. lpp.), 87.–89. punkts.

40 – Skat. zemsvītras piezīmes par lietu Gomes Valente un lietu Tulliasiamies un Siilin iepriekš 71. punktā.