Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES [ELEANORSHARPSTON] SECINĀJUMI,

sniegti 2008. gada 20. novembrī (1)

Lieta C-302/07

J D Wetherspoon PLC

pret

The Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs

(VAT and Duties Tribunal (Londona) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

PVN summu noapaļošana






1.        Lai arī kāda būtu darījumiem piemērojamā PVN likme, vienmēr būs gadījumi, kuros maksājamā summas veido daļu no maksājumā lietotās valūtas mazākās vienības. Šādos gadījumos ir jāveic noapaļošana, kurai var būt nepieciešams regulējums.

2.        Lietā Koninklijke Ahold (2), atbildot uz diviem Nīderlandes HogeRaad (Augstākā tiesa) jautājumiem, Tiesa būtībā atzina, ka, ja ir ievērots nodokļu neitralitātes un proporcionalitātes princips, tad dalībvalstīm ir jāparedz regulējums šādai noapaļošanai, un Kopienu tiesībās nav paredzēts, ka tām ir jāatļauj nodokļu maksātājiem veikt summas noapaļošanu uz leju par katru piegādāto preci.

3.        VAT and Duties Tribunal [PVN un nodokļu tiesa] (Londona) ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir uzdevusi divus jautājumus, kas ir līdzīgi nesen atbildētajiem jautājumiem lietā Koninklijke Ahold, un divus detalizētākus jautājumus. Ar pēdējiem diviem minētā tiesa jautā, pirmkārt, vai saskaņā ar Kopienu tiesībām noapaļošana ir jāveic konkrētā līmenī (piemēram, katras piegādātās preces, katra darījuma vai kādā citā līmenī). Otrkārt, tā vēlas noskaidrot, kāda ir vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principa ietekme, atsaucoties uz valsts paredzētu atkāpi, saskaņā ar kuru tikai dažiem tirgotājiem ir atļauts PVN summas noapaļot uz leju.

 Atbilstošais Kopienu tiesiskais regulējums

4.        Uz pamata lietu attiecas laika periods no 2004. līdz 2006. gadam. Līdz ar to piemērojamās Kopienu tiesību normas bija atrodamas Pirmajā un Sestajā PVN direktīvā (3). Atbilstošās normas es esmu citējusi savu secinājumu lietā Koninklijke Ahold, uz ko es atsaucos, 3.–12. punktā. Tomēr ir lietderīgi tās atgādināt.

5.        Saskaņā ar Pirmās PVN direktīvas 2. panta pirmo un otro daļu PVN sistēmas princips ir piemērot precēm un pakalpojumiem vispārēju nodokli par patēriņu, kas būtu tieši proporcionāls preču un pakalpojumu cenai neatkarīgi no darījumu skaita, kas veikti ražošanas un izplatīšanas procesos. PVN par katru darījumu saskaņā ar atbilstošu likmi uzliek pēc tam, kad atņemts dažādiem izmaksu komponentiem tieši piemērotais PVN.

6.        Sestās PVN direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka PVN jāmaksā par preču piegādi, ko par atlīdzību veicis nodokļu maksātājs, kas rīkojas kā tāds.

7.        Atbilstoši 10. panta 1. un 2. punktam darbība, par kuru jāmaksā nodoklis, ir notikums, kura dēļ juridiskais stāvoklis atbilst tam, lai nodoklis kļūtu iekasējams, proti, kad nodokļu iestādei rodas tiesības pieprasīt nodokli no personas, kurai tas jāmaksā, neatkarīgi no tā, ka samaksas laiku var pagarināt. Šāda darbība notiek tad, kad ir piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.

8.        11. panta A daļā ir ietverts vispārējs princips, ka summa, kurai uzliek nodokli, būtībā ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs ir saņēmis par piegādi no pircēja vai kādas citas personas.

9.        12. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka PVN pamatlikmi, kas nevar būt mazāka par 15 %, katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli, un dalībvalstis var piemērot arī vienu vai divas samazinātas likmes.

10.      17. panta 1. un 2. punktā nodokļu maksātājiem ir piešķirtas tiesības atskaitīt no maksājamā nodokļa to PVN, kas ir nomaksāts par precēm, kas izmantotas, lai īstenotu savus ar nodokli apliekamos darījumus. 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka, lai īstenotu savas atskaitīšanas tiesības, nodokļa maksātājam par atskaitījumiem jābūt faktūrrēķinam, kas sastādīts saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

11.      22. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka nodokļu maksātājiem ir jāizsniedz rēķins par katru ar nodokli apliekamo piegādi citam nodokļu maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļu maksātājs (kas nozīmē, ka šāda prasība nepastāv attiecībā uz piegādēm gala patērētājiem, kas ir fiziskas personas), un 22. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka rēķinā papildus citai informācijai ir norādāma summa, kam uzliekams nodoklis, piemērojamā PVN likme, PVN summa, kas jāmaksā, un pircēja pilns vārds un adrese. Savukārt 22. panta 9. punkta d) apakšpunktā dalībvalstīm ir atļauts paredzēt, ka noteiktos rēķinos, it īpaši rēķinos par mazu summu, nav jāietver visa informācija, kas parasti tiek prasīta; tomēr tajos vienmēr ir jāietver “maksājamais nodoklis vai informācija, kas ir vajadzīga, lai to aprēķinātu”.

12.      22. panta 5. punktā ir noteikts, ka katram nodokļa maksātājam, katrā taksācijas periodā iesniedzot nodokļu deklarācijas, ir jāsamaksā PVN neto summa (proti, no maksājamā nodokļa atņemot priekšnodokli).

13.      Jāmin arī Direktīva 98/6/EK (4), kuras mērķis ir uzlikt pienākumu norādīt pārdošanas cenas un mērvienības cenas produktiem, ko tirgotāji piedāvā patērētājiem, lai uzlabotu patērētāju informētību un atvieglotu cenu salīdzināšanu (1. pants). 2. pantā ir definēts, ka a) “pārdošanas cena” ir produkta vienības vai dotā daudzuma galīgā cena, ieskaitot PVN un visus citus nodokļus, un e) “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas iegādājas produktu nolūkos, kas neattiecas uz [tās] komerciālo vai profesionālo darbību. 3. panta 1. punktā ir noteiks, ka pārdošanas cena ir jānorāda visiem produktiem, ko tirgotāji piedāvā patērētājiem.

 Atbilstošās Apvienotās Karalistes tiesību normas

14.      Saskaņā ar 1995. gada noteikumiem par pievienotās vērtības nodokli (Value Added Tax Regulations 1995, turpmāk tekstā – “Noteikumi par PVN”) tirgotājiem, kas ir reģistrēti kā PVN maksātāji, ir jāizsniedz PVN rēķins attiecībā uz piegādi, kas apliekama ar nodokli, tikai tad, ja klients ir nodokļa maksātājs (5). Tomēr visi tirgotāji, kas ir reģistrēti kā PVN maksātāji, pēc savas izvēles var izsniegt rēķinus visiem saviem klientiem. Pilnīgā PVN rēķinā ir jābūt ietvertiem vairākiem elementiem, tai skaitā klienta vārdam un adresei (6). “Mazāk detalizētu PVN rēķinu” var izsniegt par summu līdz GBP 100, ieskaitot PVN; šādos rēķinos nav jānorāda informācija par klientu, bet ir jānorāda attiecībā uz katru piemērojamo [nodokļa] likmi “maksājamā bruto summa, ieskaitot PVN, un piemērojamā PVN likme” (7).

15.      Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs (Viņas Augstības Ieņēmumu un muitas dienests, turpmāk tekstā – “HMRC”) ir izdevuši PVN norādījumus (Notice 700) nodokļu maksātājiem. 17.5. un 17.6. punkts attiecas uz noapaļošanu, un tajos ir noteikts:

“17.5 PVN aprēķins rēķinos – summu noapaļošana

Piezīme: šajā punktā paredzētā atkāpe attiecībā uz PVN summu noapaļošanu uz leju ir domāta tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, un ir piemērojama vienīgi gadījumos, ja klientiem izsniegtajos rēķinos norādītā PVN summa sakrīt ar summu, kas samaksāta Customs and Excise [Muitas un akcīzes nodokļa pārvaldei]. Principā ar noapaļošanu uz leju saistītā atkāpe nav piemērojama mazumtirgotājiem, uz kuriem attiecas 17.6. punkts.

Ir atļauts noapaļot uz leju kopējo PVN, kāds jāmaksā par visām precēm un pakalpojumiem, kas uzrādīti PVN rēķinā, līdz pilnam penijam. Penija daļu var neņemt vērā.

17.5.1 Aprēķins vienādu preču vai pakalpojumu grupas gadījumā

Ja jūs vēlaties norādīt PVN atsevišķi vienādu preču vai pakalpojumu grupai, kas kopā ar citām precēm vai pakalpojumiem ir ietverta vienā rēķinā, jums ir jāaprēķina atsevišķās PVN summas vai nu noapaļojot:

–        uz leju līdz tuvākajai 0,1 penija vienībai, piemēram, 86,76 peniji tiktu noapaļoti uz leju līdz 86,7 penijiem; vai

–        līdz tuvākajam 1 penijam vai 0,5 penijiem – piemēram, 86,76 peniji tiktu noapaļoti līdz 87 penijiem.

Lai kā jūs izlemtu, jums jābūt konsekventam.

Galīgo kopējā maksājamā PVN summu var noapaļot uz leju līdz tuvākajai veselajai penija vienībai.

17.6 PVN aprēķins mazumtirgotājiem

Lielākā daļa mazumtirgotāju deklarē PVN, izmantojot mazumtirdzniecības sistēmu. Ja jūs PVN deklarējat šādi, šis punkts uz jums neattiecas.

Mazumtirgotāji arvien biežāk izmanto sarežģītus kases aparātus, lai noteiktu katrā darījumā maksājamo PVN un izsniegtu rēķinu. Ja jūs neizmantojat mazumtirdzniecības sistēmu un tā vietā aprēķināt PVN vienādu preču grupas līmenī [(8)] vai rēķina līmenī, jūs nedrīkstat PVN summu noapaļot uz leju. Tomēr jūs varat noapaļot (uz leju vai augšu) katru PVN aprēķinu.”

16.      Minētajos norādījumos nav definēts jēdziens “tirgotāji, kuri izsniedz rēķinus”. Taču HMRC rokasgrāmatas VI-24A 12. punktā “Trader’s records” (kurā ietvertās vadlīnijas ir paredzētas HMRC personālam, bet ir brīvi pieejamas arī sabiedrībai) ir iekļautas norādes attiecībā uz to, kāda ir atšķirība starp tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, un mazumtirgotājiem.

17.      Minētās rokasgrāmatas 12.1. punktā ir noteikts, ka, interpretējot Notice 700 17.5. punktu, “ir svarīgi ņemt vērā, ka noteikumu attiecībā uz tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, kontekstā noapaļošana no nodokļa viedokļa ir neitrāla. Tas ir tāpēc, ka šī noapaļošana parasti ietekmē gan nodokli, kas jāmaksā piegādātājam, gan priekšnodokli, kas jāmaksā klientam. Tas nozīmē, ka tad, kad tirgotājs, kurš izsniedz rēķinu, aprēķina nodokli no neto vērtības, rēķinā norādītā summa, kas ir jāmaksā klientam, var tikt noapaļota uz leju.”

18.      Rokasgrāmatas 12.2. punktā cita starpā ir noteikts:

“Detalizētās grāmatvedības sistēmas ļauj mazumtirgotājiem noteikt PVN vienādu preču grupas līmenī un/vai izsniegt PVN rēķinus. [..]

Principā atkāpe saistībā ar noapaļošanu uz leju nav piemērojama mazumtirgotājiem. Tas ir tāpēc, ka gala patērētājiem piemērojamais PVN tiek noapaļots uz leju nevis tāpēc, lai samazinātu maksājamo PVN (kas tiek aprēķināts, PVN likmi sareizinot ar maksājamo summu), bet gan tāpēc, lai samazinātu PVN, kas jāmaksā HMRC.

Lielākā daļa mazumtirgotāju turpina deklarēt PVN, izmantojot mazumtirdzniecības sistēmu. Problēmas ar noapaļošanu rodas tikai tiem mazumtirgotājiem, kuru grāmatvedības sistēmas tiem ļauj noteikt nodokli vienādu preču grupas līmenī un izsniegt rēķinus. [..]

[..]

Ja mazumtirgotājs patiešām nosaka cenas bez PVN – kas nozīmē, ka PVN, kas jāmaksā klientam, ir vienāds ar PVN, kāds tiek maksāts HMRC –, tad var tikt piemērota paredzētā atkāpe attiecībā uz noapaļošanu. Piemērojot šādu sistēmu, jums ir jāizvērtē faktiskais cenu noteikšanas veids. Ja mazumtirgotājs patiešām nosaka cenu, kurā ir ietverts PVN, pamatojoties uz neto vērtību, kas izteikta ar pilnu peniju, tad var tikt piemērota paredzētā atkāpe. [..]”

19.      Saskaņā ar rīkojumu par prejudiciālu jautājumu uzdošanu lielākajai daļai lielo mazumtirgotāju Apvienotajā Karalistē ir individuālas vienošanās ar HMRC par to, kā viņi aprēķina PVN (“mazumtirdzniecības sistēma”, kā minēts PVN norādījumos un Rokasgrāmatā VI-24A). Šādās vienošanās HMRC ir gatava atļaut aritmētisku noapaļošanu (uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai penija vienībai) vienādu preču grupas vai groza līmenī. Taču Rokasgrāmatas VI-24A 12.3. punktā ir paredzēts, ka, “ja tirgotājs piedāvā alternatīvu noapaļošanas metodi, tad tā ir jāizvērtē un jāatļauj, ja ar to tiek iegūts pieņemams un saprātīgs rezultāts”.

 Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

20.      J D Wetherspoon PLC (turpmāk tekstā – “J D Wetherspoon”) pieder vairāk kā 670 bāri visā Apvienotajā Karalistē. Lielāko daļu no tās tirdzniecības apjoma veido pārtikas un dzērienu mazumtirdzniecība gala patērētājiem.

21.      J D Wetherspoon saviem klientiem uzrāda PVN ietverošu mazumtirdzniecības preču pārdošanas cenu. Tā saviem klientiem neizsniedz pilnīgus PVN rēķinus, taču izsniedz čekus, kuri ir uzskatāmi par mazāk detalizētiem PVN rēķiniem par pārtikas un karsto dzērienu, kā arī citu dzērienu pasūtījumiem, ja klienti to lūdz.

22.      Līdz 2004. gadam J D Wetherspoon maksāja PVN, identificējot PVN summu katrā pārdošanas darījumā un aprēķinot maksājamo PVN groza līmenī. Tā aprēķināja maksājamo PVN katram darījumam, kuram piemērojama standartlikme, izmantojot proporciju – 7/47 daļas (9) no kopējās maksājamās summas – un veicot aritmētisku noapaļošanu uz augšu vai leju līdz tuvākajam penijam. Šīs PVN summas dienas beigās tika katrā bārā saskaitītas un kļuva par PVN, kāds jāmaksā HRMC, iesniedzot periodiskās PVN deklarācijas.

23.      Kopš tā laika J D Wetherspoon aprēķināja un noapaļoja PVN uz leju līdz tuvākajai penija desmitdaļai vienādu preču grupas līmenī katrai atsevišķi identificētai precei. Pēc tam tā summē šīs PVN summas un noapaļo uz leju līdz tuvākajam penijam groza līmenī.

24.      HMRC atteicās atļaut J D Wetherspoon noapaļot uz leju par katru darījumu maksājamo PVN. J D Wetherspoon iesniedza prasību par šo atteikumu un diviem saskaņā ar to izdotiem paziņojumiem par nodokli.

25.      PVN un nodokļu tiesa, izskatot prasību, atzīmē, ka ne Kopienu, ne valsts tiesību aktos nav precizēts, kāda noapaļošanas metode jāizmanto gadījumā, ja standartlikmes piemērošanas rezultātā tiek iegūta tāda PVN summa, kas ietver naudas valūtas mazākās vienības daļu. Ir iespējams katru reizi noapaļot vai nu uz leju, vai aritmētiski. Tāpat nevienā tiesību aktā nav norādīts, kurā brīdī jānotiek noapaļošanai. Gadījumā, kad viens un tas pats klients vienlaikus iegādājas vairāku preču vienības, ir iespējams noapaļot:

a)      “vienības līmenī” par katras preces katru vienību katrā attiecīgajā darījumā;

b)      “preču grupas līmenī” par katru preci, ja viena darījuma ietvaros ir nopirkta vairāk kā viena šīs preces vienība;

c)      “piegādes līmenī” par katru atsevišķu piegādi gadījumos, kad viens darījums no PVN viedokļa ietver virkni atsevišķu piegāžu;

d)      “groza līmenī” par visu darījumu ar katru klientu;

e)      “PVN aprēķina perioda līmenī”, saskaitot kopā visu no preču pārdošanas, kam piemērojama PVN standartlikme, aprēķina periodā saņemto PVN summu un pēc tam to noapaļojot; vai

f)      kādā citā līmenī, piemēram, par dienas bruto ieņēmumiem vienā tirdzniecības vietā vai visās tirgotāja tirdzniecības vietās.

26.      Tādēļ [PVN un nodokļu] tiesa lūdz sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:

“1)      Vai PVN summu noapaļošanu regulē tikai valsts tiesības vai tomēr Kopienu tiesības? Konkrētāk – vai Pirmās direktīvas 2. panta pirmā un otrā daļa un Sestās direktīvas (2004. gada 1. janvāra redakcijā) 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts un/vai 12. panta 3. punkta a) apakšpunkts, un/vai 22. panta 3. punkta b) apakšpunkts apstiprina, ka noapaļošana ir Kopienu tiesību jautājums?

2)      Konkrētāk:

a)      Vai Kopienu tiesības neļauj piemērot valsts tiesību normu vai valsts nodokļu iestādes praksi, kurā ir paredzēta prasība veikt ikvienas PVN summas noapaļošanu uz augšu, ja attiecīgās naudas valūtas vismazākās vienības daļa ir 0,50 vai pārsniedz to (piemēram, 0,5 peniji ir jānoapaļo uz augšu līdz tuvākajam veselam penijam)?

b)      Vai Kopienu tiesībās ir paredzēta prasība atļaut nodokļu maksātājiem noapaļot uz leju ikvienu PVN summu, kas ietver naudas valūtas vismazākās pieejamās vienības daļu?

3)      Pārdošanas par PVN ietverošo cenu gadījumā – kurā līmenī saskaņā ar Kopienu tiesībām ir jāpiemēro noapaļošana maksājamā PVN aprēķināšanai: katras atsevišķās vienības līmenī, katras vienādu preču grupas līmenī, katrā piegādē (ja vienā un tajā pašā grozā tiek ietvertas vairākas piegādes), katrā kopējā darījuma/groza līmenī, katrā PVN pārskata periodā vai kādā citā līmenī?

4)      Vai atbildi uz kādu no jautājumiem ietekmē Kopienu tiesību vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principi, it īpaši ņemot vērā, ka Apvienotajā Karalistē pastāv attiecīgo nodokļu iestāžu paredzēta atkāpe, saskaņā ar kuru tikai daži tirgotāji var noapaļot uz leju deklarējamās PVN summas?”

27.      Rakstveida apsvērumus ir iesniegusi J D Wetherspoon, Apvienotās Karalistes, Grieķijas un Nīderlandes valdības, kā arī Komisija. J D Wetherspoon, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija tiesas sēdē sniedza mutvārdu apsvērumus.

 Vērtējums

 Pirmais jautājums

28.      Uz pirmo jautājumu – vai PVN summu noapaļošanu regulē tikai valsts tiesības, vai arī Kopienu tiesības – Tiesa būtībā ir atbildējusi spriedumā lietā Koninklijke Ahold.

29.      Minētā sprieduma 24.–33. punktā Tiesa atzina, ka PVN direktīvās nav neviena konkrēta noteikuma par PVN summu noapaļošanu; ka Sestās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktā un 22. panta 3. punkta b) apakšpunktā it īpaši nav paredzēts konkrēts noteikums vai īpaša metode attiecībā uz noapaļošanu, un ka līdz ar to, tā kā nav Kopienu tiesiskā regulējuma, šādi noteikumi vai metodes ir jāparedz dalībvalstu tiesību sistēmās. Tomēr tā arī precizēja, ka, ja dalībvalstis paredz vai pieļauj konkrētu noapaļošanas metodi, tām ir jāievēro principi, kas ir kopējās PVN sistēmas pamatā, piemēram, nodokļu neitralitātes un proporcionalitātes princips (10).

30.      Šajā lietā papildus Sestās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktam un 22. panta 3. punkta b) apakšpunktam iesniedzējtiesa atsaucas arī uz Pirmās direktīvas 2. panta pirmajām divām daļām, kurās ir izklāstīti PVN sistēmas principi, it īpaši princips par nodokļa tiešu proporcionalitāti cenai, un Sestās direktīvas 12. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kurā ir paredzēts, ka PVN likmes ir jānosaka procentos no summas, kam uzliek nodokli. Skaidrs, ka nevienā no šīm tiesību normām nav paredzēts konkrēts noteikums vai metode attiecībā uz PVN summu noapaļošanu, taču abās ir paredzēts proporcionalitātes princips, kurš, kā Tiesa norādīja spriedumā lietā Koninklijke Ahold, ir jāievēro dalībvalstīm.

 Otrais jautājums

31.      VAT and Duties Tribunal būtībā jautā, vai gadījumā, kad PVN summa ietver naudas valūtas mazākās pieejamās vienības daļu, saskaņā ar Kopienu tiesībām ir vai nu (i) aizliegts piemērot jebkādu tiesību normu vai praksi, kurā ir paredzēta prasība, ka nodokļu maksātājiem ir jāpiemēro aritmētiska noapaļošana uz augšu vai uz leju, vai arī (ii) ir jāatļauj nodokļu maksātājiem veikt sistemātisku noapaļošanu uz leju.

32.      Sprieduma lietā Koninklijke Ahold 34.–43. punktā Tiesa atzina, ka Kopienu tiesībās, tostarp Pirmās un Sestās direktīvas noteikumos un nodokļu neitralitātes un proporcionalitātes principā, nav ietverts īpašs dalībvalstu pienākums atļaut nodokļu maksātājiem PVN summu noapaļot uz leju par katru preci.

33.      Tiesa it īpaši atzīmēja, ka nodokļu neitralitātes principā nav iekļauta prasība par īpašas noapaļošanas metodes izmantošanu tiktāl, ciktāl nodokļu pārvaldes iekasējamā PVN summa precīzi atbilst PVN summai, kas deklarēta rēķinā un ko patērētājs pārskaitījis nodokļu maksātājam (11), un ka, kaut arī proporcionalitātes princips nozīmē, ka ikvienai noapaļotai summai iespējami precīzāk ir jāatbilst summai, kas iegūta, piemērojot spēkā esošo likmi, tomēr šāda darbība ir jālīdzsvaro ar sistēmas, kas pamatota ar principu, ka nodokļu maksātājam ir jāiesniedz deklarācija, praktiskajām vajadzībām (12). Bija skaidrs, ka vairākas metodes – it īpaši aritmētiskā noapaļošana – varētu atbilst minētajām prasībām (13).

34.      Lēmums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm nav pienākuma atļaut nodokļu maksātājiem PVN summu noapaļot uz leju par katru preci, lielā mērā sniedz atbildi uz (ii) valsts tiesas otro jautājumu šajā lietā, un daļēju atbildi (i) uz šo jautājumu var izsecināt no apsvēruma, saskaņā ar kuru aritmētiskā metode atbilst Kopienu tiesību normās paredzētajām prasībām. Taisnība, ka otrais jautājums lietā Koninklijke Ahold attiecās tikai uz noapaļošanu vienības līmenī, taču šajā lietā noapaļošana neaprobežojas tikai ar šo līmeni. Tomēr Tiesas pamatojums nekādā ziņā neattiecas tikai uz līmeni, kurā notiek noapaļošana.

 Trešais jautājums

35.      Uz prasīto noapaļošanas līmeni – ja tāds ir – attiecas trešais jautājums, kas uzdots šajā lietā.

36.      Jautājums ir uzdots, īpaši atsaucoties uz pārdošanu par cenām, kurās iekļauts PVN. Šīs cenas tirgotājs nosaka pārdošanas cenas līmenī (kura, lai to varētu samaksāt, nevar ietvert naudas valūtas mazākās pieejamās vienības daļu), daļu no kuras (Apvienotajā Karalistē 40/47 daļas) veido cena bez PVN un daļu (Apvienotajā Karalistē 7/47 daļas) – PVN summa. Bieži vien (Apvienotajā Karalistē ikreiz, kad cena, dalot to ar GBP 0,47, nav skaitlis bez atlikuma) šīs proporcijas ietvers naudas valūtas mazākās pieejamās vienības daļu. Vai gadījumos, kad tirgotāji prasa maksāt šādu cenu, saskaņā ar Kopienu tiesībām noapaļošana ir jāveic līdz noteiktam līmenim?

37.      Kā es norādīju savos secinājumos lietā Koninklijke Ahold (14), noapaļošana vienmēr radīs nelielus traucējumus un, jo zemākā līmenī tā notiek (uzskatot, ka noapaļošana katrai precei ir zemākais līmenis un noapaļošana katrai PVN deklarācijai ir augstākais līmenis), jo lielāka ir iespēja, ka kopējie traucējumi būs nozīmīgāki. Tāpat es norādīju (15), ka noapaļošana vienmēr uz augšu vai vienmēr uz leju radīs lielākus traucējumus, turpretim aritmētiska noapaļošana veicina šo traucējumu novēršanu (ar summām, kas noapaļotas uz augšu, dzēšot citas summas, kas noapaļotas uz leju), un ka citi uzlabojumi var radīt vēl lielākus traucējumus.

38.      Traucējumi, kādi var rasties, ir pretrunas starp mazumtirdzniecības cenas precīzu proporciju, kas ir PVN, un PVN summu, kādu tirgotājs deklarē un pārskaita nodokļu iestādēm. Pēc definīcijas, šādas pretrunas neatbilst prasībai par precīzu proporcionalitāti. Šādu pretrunu gadījumā, ja noapaļošana tiek veikta uz augšu, tirgotājam, papildus summai, kāda viņam jāmaksā nodokļu iestādei, ir jāpārskaita arī daļa peļņas, vai arī, ja noapaļošana tiek veikta uz leju, tirgotājs patur daļu no PVN summas, kāda viņam būtu jāmaksā, arī šādā veidā neievērojot principu, saskaņā ar kuru PVN ir jābūt neitrālam attiecībā pret nodokļa maksātājiem.

39.      Ir skaidrs, ka nevienā no Sestās vai citas PVN direktīvas noteikumiem nav paredzēta īpaša prasība attiecībā uz līmeni, kādā ir jānotiek noapaļošanai. Tomēr saskaņā ar nodokļu neitralitātes un proporcionalitātes principu (atbilstoši šo principu interpretācijai PVN kontekstā) šādiem traucējumiem ir jābūt pēc iespējas mazākiem. To var panākt, pirmkārt, izmantojot tādu noapaļošanas metodi, kas nerada tikai viena veida sistemātiskus traucējumus, bet ļauj traucējumiem novērst vienam otru. Otrkārt, iesniedzējtiesas trešā jautājuma īpašajā kontekstā to var panākt, piemērojot noapaļošanu tādā līmenī, attiecībā uz kuru pastāv vismazākais kumulatīvu traucējumu risks, jo tajā ir jāveic vismazāk individuālas noapaļošanas darbības.

40.      Visaugstākais ir PVN aprēķina perioda līmenis (16). Ja tirgotāji pārdod gala patērētājiem un nepastāv prasība izsniegt rēķinu, kurā ir norādīta konkrēta PVN summa, tad noapaļošanas līmenis, šķiet, neradītu praktiskas problēmas. Kā es norādīju lietā Koninklijke Ahol (17), kases čekā, kāds parasti tiek izsniegts šādos apstākļos, nav jānorāda precīza PVN summa, kāda ir ietverta galīgajā cenā, bet var norādīt tikai piemērojamo likmi; un, pat ja ir norādīta noapaļotā summa, tā nav obligāti jāņem vērā attiecībās starp tirgotāju un nodokļu iestādi; saskaņā ar Sestās direktīvas 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu tikai ar kases čeku vien, kurš nav ne pilnīgs, ne mazāk detalizēts PVN rēķins, nevar izmantot tiesības samazināt nodokli. Atzīmēšu, ka attiecībā uz mazāk detalizētu PVN rēķinu (kuru var izmantot, lai samazinātu nodokli) – ne Sestās direktīvas 22. panta 9. punkta d) apakšpunktā, ne Noteikumu par PVN 16. panta 1. punktā nav prasīts, ka tajā ir jānorāda konkrēta PVN summa, bet tiek prasīts norādīt tikai “informāciju, kas ļauj to aprēķināt”, vai “piemērojamo PVN likmi” (18).

41.      Vai situācija mainās, ja tirgotājs – kas pārdod par cenām, kuras veido veseli skaitļi un kurās ir ietverts PVN, – izsniedz pilnīgu PVN rēķinu? (19)

42.      Ja tiek izsniegts šāds rēķins, tajā ir jānorāda summa, kas apliekama ar nodokli, un PVN summa, kas jāmaksā. Protams, ka šīm abām summām kopā ir jāveido tāda summa, kādu ir iespējams samaksāt piegādātājam, un tāpēc šāda summa nevar ietvert naudas valūtas mazākās vienības daļu. Taču Sestajā direktīvā es neatrodu īpašu prasību par to, ka katrai atsevišķai summai ir jābūt mazākās vienības veselam skaitlim. Tāpat šķiet, ka tajā nav minēts neviens obligāts iemesls, kāpēc noapaļošanu nevarētu atlikt līdz periodiskās PVN deklarācijas iesniegšanas brīdim. Deklarācijā, pirms uzsākt noapaļošanu, piegādātājs varētu iekļaut visas summas, kuras veido mazākās vienības daļa; tāpat varētu rīkoties arī klients, ja viņš ir nodokļa maksātājs. Ja klients nav nodokļa maksātājs, viņam nav pienākuma PVN deklarācijā veikt noapaļošanu, jo viņam galvenais ir šādā veidā samaksāt cenu, kurā ir iekļauts PVN.

43.      Valsts tiesību vai administratīvo tiesību normās patiešām var būt paredzēts, ka visas summas PVN rēķinos ir jānorāda mazākās naudas valūtas vienības veselos skaitļos (20) vai ka tirgotāji var veikt noapaļošanu līdz šādām vienībām, lai atvieglotu aprēķināšanu un administrēšanu. Gadījumā, ja tiek prasīta vai tiek atļauta šāda noapaļošana, norādītā summa “kristalizē” faktisko PVN summu, kādu klients ir samaksājis piegādātājam un kāda piegādātājam ir jādeklarē nodokļu iestādei. Šādā gadījumā vismazākie traucējumi tiks radīti, noapaļojot rēķina par visu darījumu līmenī, kas, protams, var ietvert vairākas atsevišķas preces vai piegādes (šis ir “groza līmenis”, uz kuru atsaucās valsts tiesa).

44.      Līdz ar to, kaut arī Kopienu tiesību normās PVN jomā nav paredzēts, ka noapaļošana ir jāveic līdz noteiktam līmenim, tādējādi dodot dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību, šī rīcības brīvība ir jāizmanto saskaņā ar proporcionalitātes un neitralitātes principiem, kuri visprecīzāk tiek ievēroti, ja noapaļošanu veic pēdējā stadijā atbilstoši samaksas un aprēķina praktiskajām vajadzībām.

 Ceturtais jautājums

45.      VAT and Duties Tribunal būtībā jautā, vai tas, ka Apvienotajā Karalistē tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, ir atļauts veikt sistemātisku noapaļošanu uz leju, jebkādā veidā ietekmē praksi, kāda tai ir jāievēro attiecībā uz mazumtirgotājiem (tādiem kā J D Wetherspoon), it īpaši ņemot vērā Kopienu tiesību vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principus.

46.      Atšķirības, pirmkārt, starp piegādēm nodokļa maksātājiem un piegādēm gala patērētājiem, un, otrkārt, starp cenām ar un bez PVN, ir jāņem vērā, izvēloties atbilstošo noapaļošanas metodi un līmeni mazumtirdzniecības gadījumā. Tāpēc šo atšķirību ietekmi es izskatīju savos secinājumos lietā Koninklijke Ahold, it īpaši 56.–62. punktā, uz kuriem es atsaucos.

47.      Ņemot vērā minētos apsvērumus un apsvērumus, kas minēti 37.–42. punktā iepriekš minētajos secinājumos, es uzskatu, ka ar vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principiem nav pretrunā (a) atļaut tirgotājiem, kuri ar veseliem skaitļiem nosaka cenas bez PVN, tām pieskaitot PVN, un kuri veic piegādi nodokļa maksātājiem ar atskaitīšanas tiesībām, veikt sistemātisku noapaļošanu uz leju, tajā pašā laikā, (b) prasot tirgotājiem, kuri ar veseliem skaitļiem nosaka cenas ar PVN, no kurām ir jāaprēķina iekļautā PVN summa, un kuri veic piegādi gala patērētājiem, visos gadījumos aritmētiski noapaļot PVN summu.

48.      (a) gadījumā saskaņā ar priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmu noapaļošana (uz augšu, uz leju vai aritmētiski) neietekmē ne piegādātāja vai klienta nodokļu nastu, ne arī nodokļa kopējo summu, ko beigās iekasē valsts kase. (b) gadījumā sistemātiskas noapaļošanas uz augšu vai uz leju rezultātā tirgotājam būs jāmaksā un valsts kase iekasēs attiecīgi lielāku vai mazāku PVN salīdzinājumā ar precīzu proporciju cenai, kāda būtu jānosaka, piemērojot pareizu likmi. Šo pretrunu ievērojami mazina aritmētiskā noapaļošana (it īpaši noapaļošana līdz pārskaitlim), tādējādi labāk nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi (a) un (b) gadījumos un nodokļu neitralitāti (b) gadījumā.

49.      Taču J D Wetherspoon apgalvo, ka, atļaujot sistemātisku noapaļošanu uz leju vieniem tirgotājiem un vienlaikus uzliekot pienākumu veikt aritmētisku noapaļošanu citiem tirgotājiem, tiek izkropļota konkurence starp divu dažādu kategoriju konkurentiem; šāda rīcība ir pilnīgi patvaļīga, jo tirgotāju, kuri izsniedz rēķinus, un mazumtirgotāju kategorijas nav nekur definētas. J D Wetherspoon min piemēru par diviem tirgotājiem, kas pārdod skārda bundžu ar krāsu par GBP 4,94, ieskaitot PVN. Tirgotājam, kurš izsniedz rēķinus, šo summu veido neto cena, kas ir GBP 4,21, un PVN, kas ir GBP 0,73675, pēc noapaļošanas – GBP 0,73. Savukārt mazumtirgotājam PVN summa (kura, veidojot 7/47 daļas no cenas ar PVN, pēc maniem aprēķiniem ir GBP 0,73574) būs aritmētiski jānoapaļo līdz GBP 0,74, tādējādi neto cenai esot tikai GBP 4,20. Tas, kā apgalvo J D Wetherspoon, ir pretrunā Tiesas judikatūrai tiktāl, ciktāl līdzīgas piegādes, kas konkurē viena ar otru, nevar tikt vērtētas atšķirīgi no PVN viedokļa, neatkarīgi no tā, vai radītie konkurences izkropļojumi ir būtiski vai nav (21).

50.      Pirmkārt, šajā sakarā jāatzīmē, ka tikai valsts tiesa var noteikt, vai tirgotāju klasifikācija tirgotājos, kuri izsniedz rēķinus, un mazumtirgotājos patiešām ir nenoteikta un patvaļīga. Tāpat valsts tiesa ir tā, kurai ir jānosaka, vai pārtiku un dzērienus, kas ir līdzīgi un konkurē ar pārtiku un dzērieniem, ko piegādā J D Wetherspoon, piegādā arī tirgotāji, kuri izsniedz rēķinus un kuri, atšķirībā no J D Wetherspoon, var noapaļot uz leju PVN summu (22).

51.      Pieņemot, ka šo pēdējo argumentu patiešām var pierādīt, rodas jautājums, vai atšķirīgā attieksme faktiski soda vienas kategorijas tirgotājus, bet otras – nesoda, un vai šāda attieksme izriet no noapaļošanas metodes vai cenas noteikšanas metodes (proti, vai veselos skaitļos izteiktā cena, pamatojoties uz kuru tiek veikti aprēķini, ir ar vai bez PVN). Šie jautājumi atkal ir jāizskata valsts tiesā, taču atbildēt uz tiem var palīdzēt šādi apsvērumi.

52.      Atkāpes attiecībā uz noapaļošanu, kas Apvienotajā Karalistē tiek piemērota attiecībā uz tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, un metodes, kuru vēlas izmantot J D Wetherspoon, pamatā ir noapaļošana uz leju groza līmenī līdz mazākajai naudas valūtas vienībai pēc tam, kad ir veikta noapaļošana uz leju preču grupas līmenī līdz 1/10 daļai no šīs vienības. Tāpēc ir lietderīgi salīdzināt attieksmi, par pamatu ņemot nevis atsevišķu preci (piemēram, J D Wetherspoon minēto skārda bundžu ar krāsu), bet gan šīs preces grozu (piemēram, divas, piecas, desmit vai vairāk skārda bundžas ar krāsu).

53.      J D Wetherspoon minētajā piemērā situācija mainās, ja tirgotājs pārdod vairāk kā vienu skārda bundžu ar krāsu. Tirgotāja, kurš izsniedz rēķinu, pārdošanas cena, kas balstīta uz augstāku cenu bez PVN, ir augstāka nekā mazumtirgotāja pārdošanas cena jau ar otrās skārda bundžas pārdošanu kopā ar pirmo skārda bundžu, un atšķirība palielinās līdz ar skārda bundžu skaitu. Pārdodot kopā vairāk nekā 10 skārda bundžas, PVN summa tirgotāja, kurš izsniedz rēķinu, cenā ir lielāka nekā mazumtirgotāja cenā, un atšķirība atkal palielinās līdz ar skārda bundžu skaitu.

54.      Būtu nepieciešams ilgs laiks, lai izklāstītu aprēķinus ikvienam iespējamam skārda bundžu skaitam. Tomēr, pamatojoties uz J D Wetherspoon aprēķinu, tirgotāja, kurš izsniedz rēķinu, sistemātiskas noapaļošanas uz leju rezultātā tiktu pārdotas 20 skārda bundžas ar krāsu par GBP 98,93, ieskaitot PVN – GBP 14,73, kamēr mazumtirgotājs, izmantojot aritmētisko noapaļošanu, tās pārdotu par GBP 98,80, ieskaitot PVN – GBP 14,71 (šajā piemērā mazumtirgotāja skaitļi patiešām būtu tādi paši pat tad, ja tas varētu veikt noapaļošanu uz leju – kā būs vienmēr, kad aritmētiskas noapaļošanas rezultātā noapaļošana tiks veikta uz leju). Līdz ar to tirgotāja, kurš izsniedz rēķinu, pārdošanas cena klientam bez PVN būtu GBP 84,20, un mazumtirgotāja – GBP 84,09.

55.      Līdz ar to mazumtirgotāja cena ar PVN būtu pievilcīgāka gala patērētājiem, un mazumtirgotāja cena bez PVN būtu pievilcīgāka nodokļa maksātājiem, jo abas cenas ir zemākas nekā attiecīgās cenas tirgotāja, kurš izsniedz rēķinu, cenu sistēmā. Tomēr, ņemot vērā vidējās patēriņa izmaksas, atšķirības ir tik nelielas, ka pastāv maza iespēja, ka tās varētu ietekmēt izvēli; tādiem apsvērumiem kā piegādes attālums vai bezmaksas piegāde var būt līdzīga vai lielāka nozīme. Līdz ar to mazumtirgotājiem ir dota iespēja nedaudz mainīt cenas, lai kompensētu jebkādus (pat nelielus) trūkumus saistībā ar neto ienākumiem, nesamazinot savu vispārējo konkurētspēju.

56.      Līdz ar to šķiet, ka atšķirīgās attieksmes Apvienotajā Karalistē pret tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, un mazumtirgotājiem, sekas (a) nav vienmēr nelabvēlīgas mazumtirgotājiem un drīzāk var (b) izrietēt no atšķirības starp cenu bez PVN un ar PVN, kas tiek izmantotas kā aprēķina bāzes un ir norādītas veselos skaitļos, nekā no piemērojamās noapaļošanas metodes.

57.      Minētajā sakarā jāatceras, ka Direktīvā 98/6 ir paredzēta prasība, ka pārdošanas cena ar PVN – kas ir vienīgā cena, kura interesē gala patērētāju, – ir jānorāda visām precēm, ko tirgotāji piedāvā fiziskām personām, kuras tās pērk mērķiem, kas nav saistīti ar to komercdarbību vai profesionālo darbību, savukārt tirdzniecībā, kas tiek īstenota tādu nodokļa maksātāju vidū, kuri var atskaitīt priekšnodokli, vienīgā cena, kam ir nozīme, ir cena bez PVN. Tādēļ tas, ka dažādu kategoriju tirgotāji nosaka savas cenas, izmantojot atšķirīgas metodes, nav un nerada nodokļu neitralitātes vai vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

58.      Līdz ar to, tā kā patiešām tiek piemērotas dažādas noapaļošanas metodes, pamatojoties uz atšķirībām starp veidiem, kādos tirgotāji nosaka cenas, šķiet, ka HMRC atkāpei saistībā ar noapaļošanu uz leju, kas paredzēta attiecībā uz tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, nav faktiskas ietekmes uz noapaļošanu, kādu izmanto tādi mazumtirgotāji kā J D Wetherspoon.

59.      Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka J D Wetherspoon, nosakot cenas ar PVN, būtu jādeklarē ievērojami mazāks PVN, ja tā veiktu sistemātisku noapaļošanu uz leju, nevis sistemātisku aritmētisku noapaļošanu. Attiecīgais salīdzinājums ir jāveic starp tirgotājiem, kuri izsniedz rēķinus, un mazumtirgotājiem, nevis jāsalīdzina dažādas mazumtirgotāju izmantotās noapaļošanas metodes. Tomēr pilnīgi pretrunā prasībai par vienlīdzīgu attieksmi būtu tas, ja no tirgotāju grupas, kas veic līdzīgu un savā starpā konkurējošu piegādi par cenām, kurās iekļauts PVN un kas norādītas veselos skaitļos, vieniem tirgotājiem būtu atļauts sistemātiski noapaļot PVN summu uz leju, bet citiem nebūtu atļauts. Šādā gadījumā tirgotāji, kuriem būtu atļauts noapaļot uz leju, paturētu daļu no maksājamās PVN summas, kas būtu pretrunā nodokļu neitralitātes principam.

 Secinājumi

60.      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz VAT and Duties Tribunal (Londona) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)      tā kā nav īpaša Kopienu tiesiskā regulējuma, dalībvalstis ir tās, kurām ir jāparedz PVN summu noapaļošanas noteikumi un metodes, ar nosacījumu, ka tās ievēro principus, kas ir kopējās PVN sistēmas pamatā, it īpaši nodokļu neitralitātes un proporcionalitātes principus;

2)      Kopienu tiesībās nav ne aizliegts dalībvalstīm prasīt, lai nodokļu maksātāji visos gadījumos veic PVN summu aritmētisku noapaļošanu, ne arī uzlikts pienākums atļaut šādām personām visos gadījumos veikt summu noapaļošanu uz leju;

3)      gadījumos, kad pārdošana tiek veikta par vienības cenām, kurās iekļauts PVN un kuras noteiktas veselos skaitļos, un PVN summa ietver naudas valūtas mazākās pieejamās vienības daļu, Kopienu tiesībās nav paredzēta prasība noapaļot summu līdz veselai vienībai, pirms šī summa ir jāizsaka skaitlī, kurā nav ietverta šāda daļa, it īpaši, lai tā būtu kā atsevišķa samaksas summa;

4)      ja tirgotājiem, kas veic piegādi par veselos skaitļos izteiktām vienības cenām, kurās nav iekļauts PVN un kurām līdz ar to jāpieskaita PVN, tiek atļauts noapaļot uz leju PVN summu katrā rēķinā, vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principi neliedz prasīt tirgotājiem, kuri veic piegādi par veselos skaitļos izteiktām cenām ar PVN, no kurām ir jāaprēķina PVN summa, noapaļot PVN summu aritmētiski.

1 – Oriģinālvaloda – angļu.

2 – 2008. gada 10. jūlija spriedums lietā C-484/06 (Krājums, I-5097. lpp.).

3 – Padomes 1967. gada 11. aprīļa Pirmā direktīva 67/227/EEK par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu (OV 71, 1301. lpp.); Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp., vairākkārt grozīta). Ar 2007. gada 1. janvāri abas direktīvas tika atceltas un aizstātas ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.), kuras mērķis ir skaidri un racionāli pārstrādātā struktūrā un formulējumā izklāstīt visus piemērojamos Kopienas PVN noteikumus, principā neradot vajadzību veikt būtiskas maiņas pastāvošajos tiesību aktos.

4 – Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 27. lpp.).

5 – Gadījumā, ja piegādātājs ir mazumtirgotājs, – tikai tad, ja klients prasa izsniegt rēķinu.

6 – Šie elementi, kas norādīti 14. panta 1. punktā, būtībā ir tie paši, kas norādīti Sestās direktīvas 22. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

7 – 16. panta 1. punkts.

8 –      Attiecībā uz jēdzienu “grupas”, “groza” u.c. līmeņiem skat. turpmāk 25. punktu.

9 – PVN standartlikme Apvienotajā Karalistē ir 17,5 % vai 7/40 daļas no neto (neieskaitot PVN) cenas. Tāpēc PVN mazumtirdzniecības cenai (kurā ir iekļauts PVN) ir 7/47 daļas.

10 – Jāņem vērā, ka šajā kontekstā “nodokļu neitralitāte” nozīmē prasību, ka PVN ietekmei ir jābūt neitrālai gan attiecībā uz personām, gan šo personu vidū, un “proporcionalitātes principam” ir īpaša nozīme, paredzot prasību, ka nodokļa summai ir jābūt tieši proporcionālai preču un pakalpojumu cenām (skat. sprieduma lietā Koninklijke Ahold 36. un 38. punktu).

11 – Sprieduma 37. punkts.

12 – 39. punkts.

13 – 40. un 41. punkts, kuros ir minēta atsauce uz manu secinājumu šajā lietā 47. punktu. 47. un 48. punktā es apskatīju aritmētisko noapaļošanu, 29. zemsvītras piezīmē parādot, ka vienkāršai aritmētiskai noapaļošanai ir neliela nosliece uz augšu (kas prasmīgi tiek novērsta aprēķinos, ko šajā lietā savos apsvērumos piedāvā Apvienotās Karalistes valdība), kuru varētu mazināt, “noapaļojot līdz pārskaitlim”.

14 – It īpaši 37.–42. un 49.–51. punktā.

15 – 42., 47. un 48. punktā un 29. zemsvītras piezīmē.

16 – Skat. 49.–51. punktu manos secinājumos lietā Koninklijke Ahold.

17 – Skat. it īpaši 34. un 55. punktu manos secinājumos.

18 – Skat. iepriekš 11. un 14. punktu.

19 – Jāatgādina, ka pilnīgā PVN rēķinā ir jābūt ietvertam ievērojamam daudzumam informācijas (ieskaitot klienta pilnu vārdu un adresi), kas var padarīt šo praksi nepatīkamāku mazumtirgotājiem, kas veic liela apjoma tirdzniecību par zemām cenām.

20 – Noteikumu par PVN 14. panta 1. punktā ir paredzēta prasība, ka nodokļa summa ir jāizsaka sterliņos, tāpat kā Sestās direktīvas 22. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir prasīts to izteikt attiecīgās dalībvalsts valsts valūtā. Abās tiesību normās nekas nav minēts par to, vai summas ir jānorāda veselās vienībās.

21 – It īpaši [prasītāja] atsaucas uz 2007. gada 28. jūnija spriedumu lietā C-363/05 JP Morgan Fleming Claverhouse Investment Trust (Krājums, I-5517. lpp., 46. un 47. punkts un tajos minētā judikatūra), kā arī 2002. gada 10. septembra spriedumu lietā C-141/00 Kügler (Recueil, I-6833. lpp., 55.–58. punkts) un 2003. gada 6. novembra spriedumu lietā C-45/01 Christoph-Dornier-Stiftung (Recueil, I-12911. lpp., 69.–74. punkts).

22 – Tiesas sēdē J D Wetherspoon apgalvoja, ka šādā situācija varētu atrasties viņa pati attiecībā pret piegādes uzņēmumiem pieņemšanu vai līdzīgu pasākumu kontekstā, kuri var tikt organizēti gan nodokļu maksātājiem, gan privātpersonām. Šādiem uzņēmumiem, kā apgalvo J D Wetherspoon, ir atļauta noapaļošana uz leju, taču viņai pašai ir jāveic aritmētiska noapaļošana.