Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR] SECINĀJUMI,

sniegti 2016. gada 18. februārī (1)

Lieta C-200/14

Silvia Georgiana Câmpean

pret

Serviciul Fiscal Municipal Mediaș,
agrāk – Administrația Finanțelor Publice a Municipiului Mediaș,

kā arī

Administrația Fondului pentru Mediu

(Tribunalul Sibiu (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lieta C-288/14

Silvia Ciup

pret

Administrația Județeană a Finanțelor Publice Timiș – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Timișoara

(Tribunalul Timiş (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nepamatoti iekasēta nodokļa atmaksāšana – Līdzvērtības un efektivitātes principi – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 17. un 20. pants, 21. panta 1. punkts un 47. pants – Nodoklis, kas iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēti atmaksāšanas noteikumi – Tiesas spriedumu, kas pasludināti pret valsts iestādi, izpilde – Atmaksāšana piecu gadu laikā – Prasība panākt tiesas spriedumu – Procentu aprēķina veids – Pastāvošo nodokļu saistību ieskaita iespējas ierobežojums – Iespējas pieprasīt piespiedu izpildi neesamība





 Ievads

1.        Nodokļa, kas Rumānijā maksājams, reģistrējot transportlīdzekļus, problēma ir aktuāla Tiesas judikatūrā jau vairākus gadus. No vairākiem Tiesas spriedumiem (2) izriet, ka šis nodoklis – tā secīgajās formās – ticis atzīts par neatbilstošu Savienības tiesībām. Tomēr šis jautājums nav izsmelts, jo līdzīgas problēmas rada Rumānijas iestāžu paredzētie noteikumi par tā atmaksu (3).

2.        Tieši par šādu jautājumu ir prejudiciālie jautājumi šajās lietās, ko Tiesai ir iesniegušas divas Rumānijas tiesas. Lai arī šīs abas lietas nav tikušas apvienotas, Tiesa nolēma sarīkot kopīgu tiesas sēdi, jo prejudiciālie jautājumi lielā mērā pārklājas. To ņemot vērā, nolēmu sniegt kopīgus secinājumus abās šajās lietās.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesību akti

3.        Nodoklis, kuru lūdz atmaksāt prasītāji abās pamatlietās, ir ticis atzīts par nesaderīgu ar LESD 110. pantu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru atbilstoši Savienības tiesībām nodoklis ir jāatmaksā (4). Šī atmaksāšana ir jāveic, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus. Tieši ņemot vērā šos principus, ir jāizvērtē tiesiskais regulējums, par kuru ir uzdoti prejudiciālie jautājumi šajās lietās.

4.        Turklāt iesniedzējtiesas atsaucas uz virkni Eiropas Savienības Pamattiesību hartas normu, it īpaši uz tās 17. un 20. pantu, 21. panta 1. punktu un 47. pantu.

 Rumānijas tiesības

5.        No iepriekš minētajiem Tiesas spriedumiem izriet, ka nodokļa, kas iekasēts, reģistrējot no citām dalībvalstīm ievestus lietotus transportlīdzekļus, atzīšanas par nesaderīgu ar Savienības tiesībām dēļ Rumānijas iestādēm ir jāatmaksā būtiskas summas, kas tikušas iekasētas kā šis nodoklis. Šādā situācijā iestādes ir noteikušas īpašus šīs atmaksāšanas izpildes noteikumus, kas iekļauti Ordonanța de urgență a Guvernului nr. 8 din 26 februarie 2014 pentru modificarea și completarea unor acte normative și alte măsuri fiscal-bugetare (2014. gada 26. februāra steidzamā kārtībā pieņemts Likumdošanas dekrēts Nr. 8 par grozījumiem un papildinājumiem dažos tiesību aktos, kā arī citos noteikumos nodokļu un budžeta jomā, turpmāk tekstā – “OUG Nr. 8/2014”). Konkrēti, šī likumdošanas dekrēta XV pantā ir noteikts:

“1.      Naudas summas, kas noteiktas ar tiesas lēmumu par transportlīdzekļu piesārņojuma nodokļa un nodokļa par automašīnu radīto piesārņojošo vielu emisiju atmaksāšanu, procenti, kas aprēķināti līdz pilnīgas atmaksas dienai, un tiesvedības izmaksas, kā arī jebkuras citas tiesu noteiktas naudas summas, kas nomaksājamas līdz 2015. gada 31. decembrim, tiek izmaksātas piecu kalendāro gadu laikā, katru gadu izmaksājot 20 % no šīm summām.

2.      1. punktā minētie nodokļu maksātāju iesniegtie pieteikumi par atmaksu atbilstoši valdības rīkojumam Nr. 92/2003 par Nodokļu procesa kodeksu, ar vēlākiem grozījumiem un papildinājumiem, tiek izskatīti 45 dienu laikā pēc to iesniegšanas, un ikgadējās summas daļas izmaksa notiek saskaņā ar Administraţia Fondului pentru Mediu [Vides fonda administrācijas] sastādīto grafiku.

3.      1. punktā paredzēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kad beidzies 2. punktā paredzētais termiņš.

4.      1. punktā paredzētā termiņa laikā automātiski tiek apturēta jebkāda piespiedu izpilde.

5.      1. punktā paredzētās summas, kas izmaksātas atbilstoši šim steidzamības kārtībā pieņemtajam likumdošanas dekrētam, tiek aktualizētas atbilstoši Institutul Naţional de Statistică [Valsts statistikas institūta] paziņotajam patēriņa cenu indeksam.

6.      Izpildrakstu apmaksāšanas procedūra tiek noteikta ar kopīgu vides un klimata pārmaiņu ministra un publisko finanšu ministra rīkojumu, ievērojot 1. punktā noteikto termiņu.

7.      No izpildrakstiem, kas izsniegti līdz šī steidzamības kārtībā pieņemtā likumdošanas dekrēta spēkā stāšanās brīdim un attiecībā uz kuriem nav uzsākta piespiedu izpilde, izrietošo atlikušo summu izmaksa notiek atbilstoši 1.–6. punkta noteikumiem.”

6.        OUG Nr. 8/2014 īstenošanas noteikumi tika noteikti finanšu ministra un vides un klimata pārmaiņu ministra Dekrētā Nr. 365/741/2014 (5) (turpmāk tekstā – “Dekrēts Nr. 365/741/2014”). Šā dekrēta I pielikumā ir noteikta nodokļa atmaksāšanas procedūra. Ņemot vērā informāciju, kas norādīta lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, šī procedūra tostarp paredz, ka atmaksāšana tiek veikta tikai pēc nodokļu maksātāja pieprasījuma un nodokļu maksātājam šajā nolūkā tostarp ir jāiesniedz tiesas sprieduma, kurā ir apstiprināts atmaksāšanas pienākums, apstiprināta kopija (1.–3., 7. un 8. punkts); pieteikums par nodokļa atmaksu tiek izskatīts 45 dienu laikā, kas ir atkāpe no parasti līdzīgos gadījumos piemērojamā 30 dienu termiņa (5. punkts); atmaksājamās summas var tikt ieskaitītas ar citām ieinteresētās personas nodokļu saistībām, bet tikai OUG Nr. 8/2014 noteiktās gada kvotas apmērā (20 %) (19. punkts).

7.        Saskaņā ar Ordonanţa Nr. 22 1.–3. pantu 22 din 30 ianuarie 2002 privind executarea obligaţiilor de plată ale instituţiilor publice, stabilite prin titluri executorii (2002. gada 30. janvāra Likumdošanas dekrēts Nr. 22 par izpildrakstos atzītu valsts iestāžu atmaksāšanas pienākumu izpildi, ar grozījumiem; turpmāk tekstā – “OG Nr. 22/2002”):

“1. pants

1.      Ar izpildrakstu atzītie prasījumi pret valsts iestādēm vai institūcijām tiek apmaksāti ar to budžetā šai nolūkā apstiprinātajām naudas summām vai vajadzības gadījumā – kā izdevumi, uz kuriem attiecas attiecīgais maksājuma pienākums.

2.      Ar izpildrakstu atzītie prasījumi pret valsts iestādēm vai institūcijām nevar tikt apmaksāti no naudas summām, kas atbilstoši apstiprinātajam budžetam ir paredzētas to organizācijas un darbības izdevumu, ieskaitot personāla izdevumus, segšanai, lai ļautu tām izpildīt to pienākumus un likumīgos mērķus, kuru dēļ tās ir izveidotas.

2. pants

Ja ar izpildrakstu atzīto prasījumu izpilde netiek sākta vai netiek turpināta līdzekļu trūkuma dēļ, iestādei parādniecei ir pienākums 6 mēnešu laikā veikt vajadzīgos pasākumus sava maksājuma pienākuma izpildei. Šo termiņu sāk skaitīt no brīža, kad parādniece ir saņēmusi kompetentās izpildes iestādes maksājuma uzdevumu, kas izdots pēc kreditora pieprasījuma.

3. pants

Gadījumā, ja valsts iestādes neizpilda 2. pantā minēto samaksas pienākumu, kreditors var lūgt piespiedu izpildi atbilstoši Civilprocesa kodeksam un/vai citām šajā jomā piemērojamām tiesību normām.”

8.        Visbeidzot, saskaņā ar Ordinul Ministerului Finanţelor Publice nr. 2336 din 19 iulie 2011 pentru aprobarea Procedurii de punere în aplicare a titlurilor executorii în baza cărora se solicită înfiinţarea popririi conturilor autorităţilor şi instituţiilor publice deschise la nivelul unităţilor Trezoreriei Statului (publisko finanšu ministra 2011. gada 19. jūlija Dekrēts Nr. 2336 par procedūrām, kas piemērojamas attiecībā uz izpildrakstu, pamatojoties uz kuriem tiek veikta aresta uzlikšana Valsts kasē atvērto valsts iestāžu vai institūciju kontiem, izpildi; turpmāk tekstā – “Dekrēts Nr. 2336/2011”) 10.1 panta 1. punktu:

“Ja tiesa ir apstiprinājusi konta arestēšanas pasākumu, izpildes priekšmets var būt vienīgi arestētās summas, kas ir parādnieka īpašumā vai kuras trešajām personām ir jāsamaksā šim parādniekam un kas ļauj apmaksāt atzītos prasījumus pret valsts institūcijām vai iestādēm, neskarot ierobežojumus, kas noteikti [OG Nr. 22/2002], kurš apstiprināts ar papildinājumiem, kuri izdarīti ar Likumu Nr. 288/2002, un ar vēlākiem grozījumiem un papildinājumiem, 1. panta 2. punktā.”

 Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

 Lieta C-200/14

9.        Silvia Georgiana Câmpean, prasītāja pamatlietā, 2011. gada 9. decembrī iegādājās lietotu transportlīdzekli, kas pirmo reizi ticis reģistrēts citā dalībvalstī. Reģistrējot šo transportlīdzekli Rumānijā, prasītāja pamatlietā samaksāja piesārņojuma nodokli RON 2737 apmērā.

10.      2012. gada 21. februārī prasītāja cēla iesniedzējtiesā prasību, lūdzot atmaksāt šo summu kopā ar procentiem, atsaucoties uz to, ka šis nodoklis nav saderīgs ar Savienības tiesībām.

11.      2012. gada 5. novembrī šī tiesa iesniedza Tiesai prejudiciālu jautājumu par piesārņojuma nodokļa saderību ar Savienības tiesībām. Tiesa atbildēja, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tāda veida nodokļa piemērošanu kā minētais Rumānijas piesārņojuma nodoklis (6).

12.      Iesniedzējtiesai tomēr ir šaubas par to, vai ar to atzītais atmaksāšanas pienākums būs efektīvs, jo ir stājies spēkā OUG Nr. 8/2014. Šādos apstākļos šī tiesa iesniedza Tiesai nākamo prejudiciālo jautājumu, kuru kārtības labad nosaukšu par pirmo jautājumu:

“1)      Vai [LES] 6. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 20. pants, 21. panta 1. punkts un 47. pants, princips par Eiropas Savienības tiesībās aizliegtu nodokļu atmaksāšanu atbilstoši Tiesas judikatūrai, Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija Nr. 16/2003 un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūcija Nr. 1787/2011 ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesību normu kā OUG Nr. 8/2014 XV pants?”

13.      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika saņemts 2014. gada 22. aprīlī. Pēc šā jautājuma nosūtīšanas Tiesai prasītāja pamatlietā lūdza papildināt prejudiciālo jautājumu sakarā ar Dekrēta Nr. 365/741/2014 stāšanos spēkā, kā arī šaubām par sprieduma par nodokļa atmaksāšanas pienākumu efektivitāti, ievērojot citas Rumānijas tiesību normas. Šādā situācijā iesniedzējtiesa papildināja lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ar šādiem jautājumiem, kurus nosaucu par otro līdz sesto jautājumu:

“2)      Vai Savienības tiesības, uz kurām ir izdarīta atsauce lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu lietā C-200/14, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija Nr. 16/2003, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūcija Nr. 1787/2011 un Ministru komitejas Rekomendācija Nr. (80)2 ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā [Dekrēts Nr. 365/741/2014], [OG Nr. 22/2002] 1., 2. un 3. pants un [dekrēts Nr. 2336/2011]?

3)      Vai iepriekš minētās Savienības tiesības un Tiesas judikatūra [spriedums Costanzo, 103/88, EU:C:1989:256] ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts pārvaldes dienestiem (šajā lietā – nodokļu un vides dienestiem) pēc savas ierosmes un nekavējoties ir jāizpilda tiesu nolēmumi, kas pasludināti administratīvajā un nodokļu jomā, un personai, kurai ir tiesības uz atmaksāšanu, nav jāpieprasa piespiedu izpilde vai jāievēro citas atbildētājas parādnieces noteiktās formalitātes?

4)      Kāds ir Savienības tiesībām atbilstošais termiņš “nekavējoties”, kurā valsts administratīvajām iestādēm ir jāizpilda tiesas nolēmums administratīvajā un nodokļu jomā vai jāveic personu, kurām ir tiesības uz atmaksāšanu, tiesību un citu savstarpējo saistību pret valsti ieskaits?

5)      Vai Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas sankcijas kā Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas Nr. 16/2003 II nodaļas b) punktā paredzētās (proti, Likuma Nr. 554/2004 24. panta 3. punktā paredzētais naudas sods) var tikt piemērotas arī gadījumos, kad netiek izpildītas finansiālas saistības, kas administrācijai ir atbilstoši tiesas nolēmumam?

6)      Kādam īpašumam var tikt uzlikts arests atbilstoši Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas Nr. 16/2003 II nodaļas 2. punkta d) apakšpunktam tiesas nolēmuma pret valsts pārvaldes iestādi piespiedu izpildes gadījumā?”

14.      Papildu prejudiciālie jautājumi Tiesā tika saņemti 2014. gada 18. decembrī.

 Lieta C-288/14

15.      Silvia Ciup, prasītāja pamatlietā, iegādājās lietotu transportlīdzekli, kas pirmo reizi ticis reģistrēts citā dalībvalstī. Reģistrējot šo transportlīdzekli Rumānijā, prasītāja pamatlietā samaksāja piesārņojuma nodokli RON 1774 apmērā.

16.      2012. gada 12. jūlijā tā lūdza atbildētāju pamatlietā atmaksāt nodokli. Šis lūgums netika apmierināts, un tādēļ prasītāja cēla prasību iesniedzējtiesā. Tiesa šo prasību apmierināja, piespriežot atmaksāt nodokli kopā ar procentiem par laikposmu no 45 dienu termiņa beigām, ko skaita no pieteikuma par nodokļa atmaksāšanu iesniegšanas dienas (šis termiņš beidzās 2012. gada 27. augustā), līdz faktiskai atmaksāšanas dienai.

17.      Pamata tiesvedībā šajā lietā prasītāja lūdz samaksāt procentus RON 485 apmērā par laikposmu no strīdīgā nodokļa samaksāšanas dienas (proti, no 2010. gada 15. oktobra) līdz 2012. gada 27. augustam. Turklāt tā lūdz nekavējoties samaksāt šos procentus, tos nesadalot pa daļām.

18.      Iesniedzējtiesa, atzīstot, ka OUG Nr. 8/2014 noteikumi rada šķērsli prasītājas prasījumu apmierināšanai, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu par Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem līdzvērtības un efektivitātes principi atbilstoši Tiesas judikatūrai, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu var tikt interpretēti tādējādi, ka tie ir pret tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, pārkāpjot Kopienu tiesības, iekasēto nodokļu un ar tiem saistīto procentu atlīdzināšana, kas ir konstatēta ar spriedumiem, kuri kļuvuši izpildāmi līdz 2015. gada 31. decembrim, tiek sadalīta pa daļām piecu gadu laikposmā?”

19.      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika saņemts 2014. gada 12. jūnijā.

 Tiesvedība Tiesā

20.      Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja pamatlietā lietā C-200/14, Rumānijas valdība un Eiropas Komisija. Prasītāja pamatlietā lietā C-200/14 un Eiropas Komisija tika pārstāvētas abām lietām kopīgā tiesas sēdē, kas notika 2015. gada 22. oktobrī.

 Analīze

21.      Pienākums ar procentiem atmaksāt nodokli, kas ir ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, ir Savienības tiesībās, no kurām šis pārkāpums izriet, tiesību subjektiem piešķirto tiesību papildinājums (7). Ja šajā jomā nav atbilstoša Savienības tiesiskā regulējuma, atmaksāšanas noteikumi un kārtība tiek noteikti dalībvalstu tiesībās. Šajā ziņā dalībvalstīm ir saistoši līdzvērtības un efektivitātes principi. Vispirms, ņemot vērā šos principus, ir jāizvērtē Rumānijas tiesību normas, uz kurām attiecas prejudiciālie jautājumi (8). Iesniedzējtiesas tāpat skar jautājumu par šo tiesību normu saderību ar dažām Hartas tiesību normām. Atlikšu šo tēmu uz secinājumu nobeiguma daļu. Tomēr sākumā ir jāizvērtē Rumānijas valdības izvirzītais jautājums par prejudiciālo jautājumu lietā C-200/14 pieņemamību.

 Par prejudiciālo jautājumu lietā C-200/14 pieņemamību

22.      Pirmām kārtām ir jāizvērtē Rumānijas valdības iebildums, saskaņā ar kuru Tiesas kompetencē neietilpst tādu aktu interpretācija, ko pieņēmusi Eiropas Padome, saistībā ar ko prejudiciālie jautājumi nav pieņemami, ciktāl tie attiecas uz šādiem aktiem (9).

23.      Šādam viedoklim ir jāpiekrīt. Faktiski Eiropas Padomes akti neietilpst Tiesas jurisdikcijā, un tādēļ tās kompetencē nav spriest par to interpretāciju. Šajā lietā tātad Tiesa nav pilnvarota sniegt atbildi uz prejudiciālajiem jautājumiem, ciktāl tie attiecas uz Eiropas Padomes aktiem.

24.      Otrām kārtām ir jāapskata Rumānijas valdības izvirzītais iebildums par prejudiciālo jautājumu nepieņemamību kopumā no tā aspekta, ka tie attiecas uz iespējamā sprieduma par pienākumu atmaksāt strīdīgo nodokli izpildes problēmām, bet pamatlieta attiecas tikai uz šāda pienākuma pastāvēšanas konstatēšanu attiecībā uz Rumānijas iestādēm. Saistībā ar iepriekš minēto Rumānijas valdība uzskata, ka šādu jautājumu uzdošana šajā tiesvedības posmā tos padara par tīri hipotētiskiem.

25.      Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros, attiecas atbilstības pieņēmums. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas iesniegto lūgumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie un juridiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (10).

26.      Šajā lietā strīdīgā nodokļa nesaderība ar Savienības tiesībām un tātad arī pienākums to atmaksāt, kā tas izriet no Tiesas atbildes uz pirmo iesniedzējtiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatlietā (11), principā ir iepriekš noteikts. Šīs tiesas uzdotie jautājumi šajā lietā tātad neapstrīdami nav hipotētiska rakstura, kā arī nav nesaistīti ar strīdu, ko izskata iesniedzējtiesa pamatlietā. Tomēr jautājums par to, kādā apmērā iesniedzējtiesa turpmāk savā spriedumā varēs izmantot Tiesas sniegtās atbildes, ir valsts procesuālo tiesību interpretācijas jautājums, kas neietilpst Tiesas kompetencē. Šāds vērtējums ir tikai iesniedzējtiesas kompetencē. Tā kā šī tiesa tātad ir atzinusi, ka ir vajadzīga atbilde uz tās jautājumiem, lai tā varētu taisīt spriedumu, Tiesa nevar šādu uzskatu apstrīdēt.

27.      Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka nav pamata apstrīdēt prejudiciālo jautājumu pieņemamību lietā C-200/14.

 Ievada piezīme par lojālas sadarbības principu

28.      Daži no Rumānijas tiesību aktiem, par kuru saderību ar Savienības tiesībām iesniedzējtiesai ir radušās šaubas, it īpaši OUG Nr. 8/2014 un Dekrēts Nr. 365/741/2014, tika pieņemti pēc Tiesas spriedumu pasludināšanas, kuros pienākums maksāt nodokli par transportlīdzekļu reģistrāciju Rumānijā tika atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām (12). Šo aktu mērķis ir precīzi definēt šādu nodokļu atmaksāšanas noteikumus un kārtību. Šajā saistībā var rasties jautājums, vai, definējot nodokļu atmaksas noteikumus jau pēc tam, kad šis nodoklis ir ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, netiek pārkāpts Savienības un dalībvalstu lojālas sadarbības princips, kas izriet no LES 4. panta 3. punkta.

29.      Manuprāt, ar pašu šādu īpašu noteikumu paredzēšanu tomēr netiek pārkāpts lojālas sadarbības princips. Situācijā, kad dalībvalstij masveidā ir jāatmaksā iekasētie nodokļi lielam nodokļu maksātāju skaitam, šīs atmaksāšanas īpašo noteikumu definēšana var izrādīties ne tikai vajadzīga no šīs valsts viedokļa, bet arī lietderīga attiecīgajiem nodokļu maksātājiem. Tomēr šiem īpašajiem noteikumiem ir jābūt ne mazāk labvēlīgiem par vispārīgajiem principiem un tie nevar pārmērīgi apgrūtināt vai padarīt praktiski neiespējamu nodokļu atmaksāšanu. Citiem vārdiem sakot, tiem ir jābūt saderīgiem ar līdzvērtības un efektivitātes principiem.

30.      Tiesa attiecībā uz agrāko EKL 10. pantu (tagad – LES 4. panta 3. punkts) gan nosprieda, ka šādā situācijā dalībvalsts nevar paredzēt noteikumus, kuros ir ierobežota iespēja panākt tāda nodokļa atmaksu, kas ir ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības (13). Tomēr Tiesa to izsecināja no līdzvērtības un efektivitātes principiem (14). Tādēļ, manuprāt, ir jāatzīst, ka lojālas sadarbības principam nav pretrunā, ka dalībvalstis paredz īpašus noteikumus tādu nodokļu atmaksai, kas ir tikuši atzīti par nesaderīgiem ar Savienības tiesībām, ar nosacījumu, ka šie noteikumi atbilst līdzvērtības un efektivitātes principiem.

 Par līdzvērtības principu

31.      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru līdzvērtības princips nozīmē, ka procesuālie noteikumi lietās, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļu maksātāju tiesību, kas izriet no Savienības tiesībām, aizsardzību, nevar būt mazāk labvēlīgi par tiem, kuri attiecas uz līdzīgām iekšējām lietām (15). Šim principam ir īpaši svarīga nozīme attiecībā uz tādiem noteikumiem, kas dalībvalsts tiesībās tikuši īpaši paredzēti nodokļa, kurš ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, atmaksāšanai, piemēram, OUG Nr. 8/2014 un Dekrētu Nr. 365/741/2014.

32.      Iesniedzējtiesas nav sniegušas informāciju, kas ļautu novērtēt Rumānijas tiesību normu, kuras ir lietas priekšmets, saderību ar līdzvērtības principu. Tomēr Rumānijas valdība apgalvo, ka šis princips nav ticis pārkāpts, jo tādi noteikumi kā Valsts kasē maksājamās summas sadalīšana pa daļām tiek piemēroti arī citās situācijās, piemēram, attiecībā uz valsts nokavētiem maksāšanas pienākumiem saistībā ar nodarbinātību.

33.      Šajā jautājumā tomēr ir jāuzsver, ka valsts noteikumu vērtēšanai no to saderības ar līdzvērtības principu aspekta tie ir jāsalīdzina ar noteikumiem, kas attiecas uz līdzīga rakstura tiesību, kuras izriet no valsts tiesībām, aizsardzību. Tiesa to ļoti skaidri ir izklāstījusi savā judikatūrā, nospriežot, ka šī principa ievērošana nozīmē, ka attiecīgā valsts tiesību norma ir vienādi piemērojama prasībām, kas pamatotas ar Savienības tiesību pārkāpumu, un prasībām, kas pamatotas ar iekšējo tiesību pārkāpumu, ja to priekšmets un pamats ir līdzīgi (16).

34.      Vēl, lai izvērtētu noteikumu par tāda nodokļa atmaksu, kas ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, saderību ar minēto principu, tie ir jāsalīdzina ar saistošiem noteikumiem valsts tiesībās par tāda nodokļa atmaksu, kurš (piemēram, pārbaudot tā atbilstību konstitūcijai) ir tici atzīts par iekasētu, pārkāpjot valsts tiesības. Valsts noteikumiem par atmaksāšanu vai par cita veida prasījumu izmaksāšanu no Valsts kases, kas atšķiras no nepamatoti iekasētā nodokļa atmaksāšanas, piemēram, aizkavētas atlīdzības izmaksāšanu, šajā ziņā pilnībā nav nozīmes, un tie neliecina ne par noteikumu par nodokļa, kurš ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, atmaksāšanu saderību, ne nesaderību ar līdzvērtības principu.

35.      Lai veiktu šādu vērtējumu, iesniedzējtiesām tātad būs jāidentificē saistošie tāda nodokļa atmaksāšanas noteikumi valsts tiesībās, kas ticis iekasēts, pārkāpjot valsts tiesības, un jāsalīdzina ar tiem strīdīgā nodokļa pamatlietās, kurš ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, atmaksāšanas noteikumi (17). Ja iesniedzējtiesas konstatēs, ka pēdējie minētie noteikumi ir mazāk labvēlīgi, tie nav jāpiemēro, lai ieinteresētie nodokļu maksātāji varētu panākt to atmaksāšanu saskaņā ar ne mazāk labvēlīgiem noteikumiem kā tad, ja tie censtos panākt tāda nodokļa atmaksāšanu, kas ir ticis iekasēts, pārkāpjot valsts tiesības.

36.      Ņemot to vērā, uz prejudiciālajiem jautājumiem abās šajās lietās ir jāatbild tādējādi, ka līdzvērtības principam tiesību, kas izriet no Savienības tiesībām, un tiesību, kas izriet no valsts tiesībām, aizsardzībā ir pretrunā, ka dalībvalsts tiesībās tiek paredzēti tādi saistoši noteikumi tā nodokļa atmaksāšanai, kurš ir ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, kuri ir mazāk labvēlīgi nekā tāda nodokļa atmaksāšanas noteikumi, kas ir ticis iekasēts, pārkāpjot valsts tiesības. Šāds vērtējums ir jāveic valsts tiesām.

 Par efektivitātes principu

37.      Neatkarīgi no līdzvērtības nosacījuma izpildes valsts noteikumiem, kas paredzēti tiesību, kas izriet no Savienības tiesībām, aizsardzībai, vēl ir jāatbilst efektivitātes kritērijam. Šāda minēto abu principu neatkarība ir ļoti svarīga un tātad nozīmē, ka no tiem izrietošās prasības ir jāizpilda vienlaikus. Citiem vārdiem sakot, atbilstoši valsts tiesību normām prasības nav izpildītas, ja tiesības, kas izriet no Savienības tiesībām, netiek efektīvi aizsargātas, pat situācijā, kad analoģiskas tiesības, kas izriet no valsts tiesībām, tiek aizsargātas tāpat vai līdzvērtīgi.

38.      Saskaņā ar judikatūrā apstiprināto formulējumu efektivitātes princips nozīmē, ka valsts tiesību normas nedrīkst tikt izstrādātas tā, ka praksē Savienības tiesiskajā kārtībā garantēto tiesību izmantošana kļūst neiespējama vai pārmērīgi apgrūtināta (18). Attiecībā uz nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanu ir jānorāda, ka nodokļu maksātājam ne tikai ir tiesības saņemt pilnu nodokļa summu kopā ar attiecīgajiem procentiem, bet arī šīs atmaksāšanas noteikumi nevar pārmērīgi – proti, veidā, kas pārsniedz to, kas vajadzīgs, – apgrūtināt šo tiesību īstenošanu.

39.      Atsevišķie noteikumi par nodokļa par transportlīdzekļa reģistrāciju atmaksāšanu, kas minēti konkrētos prejudiciālos jautājumos, ir jāizvērtē, ņemot vērā iepriekš minētos principus.

 Nodokļa atmaksas sadalīšana uz pieciem gadiem

40.      Nodokļa iekasēšana, pārkāpjot tiesības, izraisa prettiesiskuma stāvokli. Šāda nodokļa atmaksāšanas mērķis vispirms jau ir šāda prettiesiskuma stāvokļa novēršana. Šāds stāvoklis saglabājas tik ilgi, kamēr nodoklis netiek atmaksāts nodokļu maksātājiem. No šāda viedokļa raugoties, nodoklis ir jāatmaksā nekavējoties, kas nozīmē – uzreiz pēc tam, kad ir tikušas veiktas vajadzīgās procedūras, lai noteiktu atmaksāšanas pienākumu un to izpildītu.

41.      Katrs nepamatots kavējums izraisa tāda prettiesiskuma stāvokļa pagarināšanu, kas izriet no nodokļa iekasēšanas, pārkāpjot tiesības, un attiecīgi traucē sasniegt mērķi, kāds ir šāda nodokļa atmaksāšanas pienākumam. Tā tas it īpaši ir situācijā, kad dalībvalsts paredz nodokļa atmaksāšanu pa daļām un tātad apzināti un tīši pagarina šo prettiesiskuma stāvokli. Tādēļ šāda darbība ir pretrunā efektivitātes principam.

42.      Otrs mērķis, kāds ir nodokļa, kurš nav saderīgs ar Savienības tiesībām, atmaksāšanas kopā ar procentiem pienākumam, ir tā kaitējuma atlīdzība, kas radies, zaudējot iespēju izmantot finanšu līdzekļus nepamatoti samaksātā nodokļa dēļ (19). Šajā saistībā izmaksājamo procentu atlikšana vai sadalīšana pa daļām nozīmē, ka kaitējums uz to laiku netiek atlīdzināts. Tādēļ tas ir pretrunā efektivitātes principam. Turklāt ir jāpiebilst, ka šis kaitējums rodas jau nodokļa iekasēšanas laikā. Tādēļ tā atlīdzināšanai ir jāizmaksā procenti par visu laikposmu no nepamatotās nodokļa iekasēšanas dienas līdz tā faktiskās atmaksāšanas nodokļa maksātājiem dienai.

43.      Viens no nepamatoti iekasētā nodokļa atmaksāšanas veidiem var būt tā ieskaits ar citām attiecīgā nodokļa maksātāja saistībām pret Valsts kasi. Šādā gadījumā tomēr ir pilnībā piemērojami iepriekš minētie principi (41. un 42. punkts). No šāda aspekta raugoties, šāda ieskaita iespējas ierobežošana līdz 20 % gadā apmēram no kopējās atmaksas summas arī ir pretrunā efektivitātes principam. Šādam ieskaitam būtu jābūt iespējamam nekavējoties attiecībā uz visu nepamatoti iekasētā nodokļa summu kopā ar attiecīgajiem procentiem, un, ja atmaksas summa pārsniedz nodokļa maksātāja saistību apmēru, atlikusī daļa ir jāizmaksā nekavējoties naudā.

 Atmaksāšana pēc nodokļa maksātāja pieprasījuma un pienākums iesniegt konkrētus dokumentus

44.      Attiecībā uz tiesību normu, saskaņā ar kuru ar Savienības tiesībām nesaderīga nodokļa atmaksāšana notiek pēc attiecīgā nodokļa maksātāja pieprasījuma, nedomāju, ka ar to tiek pārkāpts efektivitātes princips. Proti, manuprāt, no nodokļa maksātāja var tikt pieprasīts veikt aktīvas darbības, lai īstenotu savas tiesības. Šādas prasības ne pārmērīgi apgrūtina šādu tiesību īstenošanu, ne arī padara to neiespējamu. Manuprāt, efektivitātes princips nevar tikt interpretēts tādējādi, ka atbilstoši tam dalībvalstīm nodokļi, kas iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, ir jāatmaksā pēc savas ierosmes.

45.      Līdzīgi neuzskatu, ka prasība iesniegt dokumentus, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja identitāti un viņa tiesības uz nodokļu atmaksu, būtu pārmērīga.

46.      Tomēr, ja attiecīgā Dekrēta Nr. 365/741/2014 I pielikuma tiesību norma ir jāsaprot tādējādi, ka atmaksāšanas pienākums rodas ar nosacījumu, ka nodokļa maksātājs iepriekš ir saņēmis tiesas spriedumu, kurā šis pienākums ir konstatēts, tad šis nosacījums, manuprāt, neapšaubāmi, ir pretrunā efektivitātes principam. Proti, Savienības tiesību interpretācija, šajā gadījumā – LESD 110. panta interpretācija, no kuras izriet, ka Rumānijas tiesību normas par nodokli, kas iekasēts, reģistrējot transportlīdzekļus, ir pretrunā Savienības tiesībām, ir tikusi noteikta Tiesas judikatūrā. Šī judikatūra ir saistoša ne tikai tiesām, kuras ir iesniegušas prejudiciālos jautājumus šajā saistībā, bet arī visām pārējām Rumānijas tiesām, kā arī, kā savos apsvērumos pamatoti ir norādījusi Komisija, pārvaldes iestādēm. Tādējādi prasība uzsākt tiesvedību, kuras rezultāts ir iepriekš zināms, un tad veikt īpašu administratīvu procesu ir pārmērīgs apgrūtinājums tiesību uz nodokļa atmaksu īstenošanai.

 Nodokļa atmaksāšanai paredzēto finanšu līdzekļu apmēra ierobežojums

47.      Tādu finanšu līdzekļu apmēra ierobežojums, kas var būt paredzēti nodokļa atmaksāšanai, līdz summām, kas attiecīgajā budžeta ailē paredzētas šim nolūkam, praksē nodokļa atmaksāšanu var padarīt neiespējamu, ja šīs summas izrādās nepietiekamas. Šāds ierobežojums tātad, manuprāt, acīmredzami ir pretrunā efektivitātes principam vēl jo vairāk tāpēc, ka nodokļa atmaksa ir saistīta ar apstākli, kurš pilnīgi ir atkarīgs no subjekta, kuram ir šāds atmaksāšanas pienākums, proti, no valsts. Tādējādi tas patiesībā ļauj izvairīties no atmaksāšanas, aizbildinoties ar to, ka budžetā šim nolūkam nav paredzēti līdzekļi. Nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanas pienākums ir pienākums sasniegt rezultātu, no kura izpildes dalībvalstis nevar izvairīties.

 Piespiedu izpildes ierobežojumi

48.      Patiesi, nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanas pienākuma izpilde var notikt pēc ieinteresētās personas pieprasījuma, bet tai ir jābūt brīvprātīgai, kas nozīmē, ka nodokļa maksātājam nevar būt pienākums uzsākt piespiedu izpildes procedūru. Tomēr, ja dalībvalsts šo pienākumu pilnībā vai daļēji neizpilda, nodokļa maksātājiem ir piešķiramas tiesības uzsākt piespiedu izpildes procedūru. Šādā gadījumā, ņemot vērā šo secinājumu 47. punktā minētos apsvērumus, valsts tiesībās nevar tikt ierobežoti līdzekļi, no kuriem šī izpilde tiek veikta, līdz summām, kas ir skaidri paredzētas nodokļa atmaksāšanai. Šādā gadījumā parādnieks ir Valsts kase, un šajā saistībā izpilde ir jāveic atbilstoši vispārējiem naudas saistību pret Valsts kasi izpildes principiem, kas ir saistoši attiecīgās dalībvalsts tiesībās.

49.      Tomēr attiecībā uz brīdi, no kura ir iespējama nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot tiesības, piespiedu izpilde, manuprāt, efektivitātes principam nav pretrunā, ka dalībvalsts, kura ir ieviesusi īpašu nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanas procedūru, noteic, ka šī atmaksāšana nav iespējama, iekams nav pabeigta šī procedūra. Tomēr tas tā ir ar nosacījumu, ka pati procedūra ir saderīga ar līdzvērtības un efektivitātes principiem. Taču, ja šī procedūra neatbilst šiem principiem, piemēram, tādēļ, ka nepamatoti tiek atlikta nodokļa faktiska un pilnīga atmaksa kopā ar procentiem, nodokļa maksātājam ir jābūt iespējai uzsākt piespiedu izpildi, ja viņš nesaņem atmaksu saprātīgā termiņā.

 Pieteikuma par atmaksu izskatīšanas termiņš

50.      Saskaņā ar valsts tiesību normām, par kurām ir uzdoti prejudiciālie jautājumi, pieteikumi par strīdīgo nodokļu atmaksāšanu tiek izskatīti 45 dienu laikā. Šis termiņš man nešķiet pārmērīgs, un tas ietilpst dalībvalstīs parasti pieņemto administratīvo lietu izskatīšanas termiņu robežās, tādēļ neuzskatu, ka tas ir pretrunā efektivitātes principam.

51.      Tomēr saskaņā ar iesniedzējtiesu sniegto informāciju tas ir garāks par parasti šāda veida lietās atbilstoši Rumānijas tiesībām ievērojamo termiņu, kas ir 30 dienas. Tas var radīt problēmu līdzvērtības principa aspektā. Šajā jautājumā vērtējums ir jāveic valsts tiesām.

 Atbilde uz prejudiciālajiem jautājumiem attiecībā uz efektivitātes principu

52.      Apkopojot iepriekš minētos apsvērumus, piedāvāju uz prejudiciālajiem jautājumiem sniegt šādas atbildes:

1)         No Savienības tiesībām nodokļa maksātājiem izrietošo tiesību aizsardzības efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesības, kurās ir paredzēts:

–        sadalīt pa daļām nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksu kopā ar attiecīgajiem procentiem piecu gadu laikā, kā arī līdz šo daļu apmēram ierobežot iespēju veikt nodokļa maksātājam maksājamo summu ieskaitu ar citām nodokļa maksātāja saistībām;

–        prasība nodokļa maksātājam panākt tiesas spriedumu, kurā ir atzītas tiesības uz nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksu situācijā, kad nodokļa prettiesiskums skaidri izriet no Tiesas judikatūras;

–        nodokļa atmaksāšanai paredzēto finanšu līdzekļu apmēra ierobežojums līdz summām, kas šim nolūkam ir paredzētas attiecīgajā budžeta ailē;

–        nodokļa maksātāja iespējas uzsākt piespiedu izpildes procedūru ierobežojums gadījumā, ja valsts nepamatoti aizkavē nodokļa atmaksu, vai iespēja veikt izpildi tikai no summām, kas budžetā ir paredzētas nodokļa atmaksāšanai.

2)         No Savienības tiesībām nodokļa maksātājiem izrietošo tiesību aizsardzības efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesības, kurās ir paredzēts:

–        nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksa pēc attiecīgā nodokļa maksātāja pieprasījuma un pienākums pieteikumam par šo atmaksu pievienot dokumentus, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja identitāti un viņa tiesības uz nodokļa atmaksu;

–        neiespējamība nodokļa maksātājam uzsākt piespiedu izpildi līdz brīdim, kad ir pabeigta nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanas procedūra, ar nosacījumu, ka šī procedūra atbilst līdzvērtības un efektivitātes prasībām.

 Hartas noteikumu interpretācija

53.      Atbilstoši Hartas 51. panta 1. punktam tās normas attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, kad tās īsteno Savienības tiesības. Kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras par šīs Hartas tiesību normas interpretāciju, Savienības tiesību sistēmā garantētās pamattiesības – un tātad vispirms jau Hartā minētās tiesības – ir jāpiemēro visās situācijās, kuras tiek regulētas ar Savienības tiesībām. Hartā garantētās pamattiesības tātad ir jāievēro, ja valsts tiesiskais regulējums ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā (20).

54.      Rumānijas tiesību normās, kas tiek analizētas šajās lietās, ir paredzēti nodokļa, kas ir ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, atmaksāšanas noteikumi, un tātad tie ir paredzēti no šīm tiesībām izrietošo tiesību aizsardzībai. Līdz ar to tie neapšaubāmi ietilpst to piemērošanas jomā un attiecīgi – Hartas piemērošanas jomā.

55.      Tomēr, manuprāt, iepriekš minētā līdzvērtības un efektivitātes principu interpretācija ir atbilstošs pamats tam, lai iesniedzējtiesas dažas Rumānijas tiesību normas par nodokļa, kas ir ticis iekasēts, reģistrējot transportlīdzekļus, atmaksu atzītu par nesaderīgām ar Savienības tiesībām. Turklāt Hartas noteikumi ietekmē efektivitātes principa interpretāciju saistībā ar tiesību, kas izriet no Savienības tiesībām, īstenošanu valsts iestādēs. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, nav vajadzīga atsevišķa Rumānijas tiesību analīze Hartas gaismā.

56.      Ja Tiesa, pretēji manam uzskatam, atzītu, ka Rumānijas tiesību normas atbilst šiem principiem, tās būtu jāanalizē prejudiciālajos jautājumos minēto Hartas noteikumu gaismā. Šajā analīzē būtu jāņem vērā iespējamie iemesli, kas liecinātu par to, ka Rumānijas tiesību normas ir jāatzīst par saderīgām ar Savienības tiesībām, it īpaši, ar efektivitātes principu (to saderības ar līdzvērtības principu analīze pirmām kārtām ir jāveic valsts tiesām). Tomēr es šādus iemeslus neredzu, un tādēļ nevaru veikt šādu analīzi.

 Secinājumi

57.      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Tribunalul Sibiu un Tribunalul Timiş iesniegtajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)      līdzvērtības principam tiesību, kas izriet no Savienības tiesībām, un tiesību, kas izriet no valsts tiesībām, aizsardzībā ir pretrunā, ka dalībvalsts tiesībās tiek paredzēti tādi saistoši noteikumi tā nodokļa atmaksāšanai, kurš ir ticis atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, kuri ir mazāk labvēlīgi nekā tāda nodokļa atmaksāšanas noteikumi, kas ir ticis iekasēts, pārkāpjot valsts tiesības. Šāds vērtējums ir jāveic valsts tiesām;

2)      no Savienības tiesībām nodokļa maksātājiem izrietošo tiesību aizsardzības efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesības, kurās ir paredzēts:

–        sadalīt pa daļām nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksu kopā ar attiecīgajiem procentiem piecu gadu laikā, kā arī līdz šo daļu apmēram ierobežot iespēju veikt nodokļa maksātājam maksājamo summu ieskaitu ar citām nodokļa maksātāja saistībām;

–        prasība nodokļa maksātājam panākt tiesas spriedumu, kurā ir atzītas tiesības uz nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksu situācijā, kad nodokļa prettiesiskums skaidri izriet no Tiesas judikatūras;

–        nodokļa atmaksāšanai paredzēto finanšu līdzekļu apmēra ierobežojums līdz summām, kas šim nolūkam ir paredzētas attiecīgajā budžeta ailē;

–        nodokļa maksātāja iespējas uzsākt piespiedu izpildes procedūru ierobežojums gadījumā, ja valsts nepamatoti aizkavē nodokļa atmaksu, vai iespēja veikt izpildi tikai no summām, kas budžetā ir paredzētas nodokļa atmaksāšanai;

3)      no Savienības tiesībām nodokļa maksātājiem izrietošo tiesību aizsardzības efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesības, kurās ir paredzēts:

–        nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksa pēc attiecīgā nodokļa maksātāja pieprasījuma un pienākums pieteikumam par šo atmaksu pievienot dokumentus, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja identitāti un viņa tiesības uz nodokļa atmaksu;

–        neiespējamība nodokļa maksātājam uzsākt piespiedu izpildi līdz brīdim, kad ir pabeigta nodokļa, kas ticis iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanas procedūra, ar nosacījumu, ka šī procedūra atbilst līdzvērtības un efektivitātes prasībām.

1 –      Oriģinālvaloda – poļu.

2 –      Skat. spriedumus Tatu (C-402/09, EU:C:2011:219), Nisipeanu (C-263/10, EU:C:2011:466) un Manea (C-76/14, EU:C:2015:216), kā arī vairākus rīkojumus par šo jautājumu.

3 –      Skat. spriedumus Irimie (C-565/11, EU:C:2013:250), Nicula (C-331/13, EU:C:2014:2285) un Târșia (C-69/14, EU:C:2015:662).

4 –      It īpaši skat. spriedumu Târșia (C-69/14, EU:C:2015:662, 24. punkts).

5 –      Ordinul nr. 365/741/2014 privind aprobarea Procedurii de efectuare a plăţilor sumelor prevăzute prin hotărâri judecătoreşti având ca obiect restituirea taxei pe poluare pentru autovehicule şi a taxei pentru emisiile poluante provenite de la autovehicule şi a modelului şi conţinutului unor formulare şi pentru modificarea anexei nr. 4 la Ordinul ministrului mediului şi schimbărilor climatice şi al viceprim-ministrului, ministrul finanţelor publice, nr. 490/407/2013 pentru aprobarea Procedurii de restituire a sumelor prevăzute la art. 7, 9 şi 12 din Ordonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 9/2013 privind timbrul de mediu pentru autovehicule, prečum şi a sumelor stabilite de instanţele de judecată prin hotărâri definitive şi irevocabile.

6 –      Rīkojums Câmpean un Ciocoiu (C-97/13 un C-214/13, EU:C:2014:229).

7 –      Spriedums Nicula (C-331/13, EU:C:2014:2285, 27. un 28. punkts un tajos minētā judikatūra).

8 –      Atšķirībā no iesniedzējtiesas lietā C-288/14 iesniedzējtiesa lietā C-200/14 savos jautājumos nav tieši norādījusi šos principus kā prasītās interpretācijas priekšmetu. Tomēr tā ir minējusi nodokļu, kas iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanas principu, kura neatņemama sastāvdaļa ir līdzvērtības un efektivitātes principa ievērošana (it īpaši skat. spriedumu Târșia, C-69/14, EU:C:2015:662, 26. un 27. punkts). Apsvērumi par šiem abiem principiem attiecas arī uz lietu C-200/14.

9 –      Runa ir par Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendāciju Nr. 16/2003, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 1787/2011 un Ministru komitejas Rekomendāciju Nr. (80)2 (skat. prejudiciālos jautājumus lietā C-200/14).

10 –      Spriedums Melki un Abdeli (C-188/10 un C-189/10, EU:C:2010:363, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

11 –      Rīkojums Câmpean un Ciocoiu (C-97/13 un C-214/13, EU:C:2014:229).

12 –      Runa it īpaši ir par spriedumiem Tatu (C-402/09, EU:C:2011:219) un Nisipeanu (C-263/10, EU:C:2011:466).

13 –      Spriedums Weber's Wine World u.c. (C-147/01, EU:C:2003:533, 86. punkts).

14 –      Skat. spriedumu Deville (C-240/87, EU:C:1988:349, 12. un 13. punkts).

15 –      It īpaši skat. spriedumus Rewe-Zentralfinanz un Rewe-Zentral (33/76, EU:C:1976:188, 5. punkts), Littlewoods Retail u.c. (C-591/10, EU:C:2012:478, 27. punkts) un Târșia (C-69/14, EU:C:2015:662, 27. punkts).

16 –      Spriedums Littlewoods Retail u.c. (C-591/10, EU:C:2012:478, 31. punkts; mans izcēlums).

17 – Turpat.

18 –      It īpaši skat. spriedumus Les Fils de Jules Bianco un Girard (331/85, 376/85 un 378/85, EU:C:1988:97, 12. punkts), Metallgesellschaft u.c. (C-397/98 un C-410/98, EU:C:2001:134, 85. punkts) un Târșia (C-69/14, EU:C:2015:662, 27. punkts).

19 –      It īpaši skat. spriedumus Metallgesellschaft u.c. (C-397/98 un C-410/98, EU:C:2001:134, 87. punkts), Littlewoods Retail u.c. (C-591/10, EU:C:2012:478, 25. un 29. punkts) un Irimie (C-565/11, EU:C:2013:250, 21. un 26. punkts).

20 –      Spriedums Åkerberg Fransson (C-617/10, EU:C:2013:105, 19. un 21. punkts).