Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

ĢENERĀLADVOKĀTA MIHALA BOBEKA [MICHAL BOBEK] SECINĀJUMI,

sniegti 2017. gada 13. jūlijā(1)

Lieta C-574/15

Mauro Scialdone

(Tribunale di Varese (Varēzes rajona tiesa, Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112 – LES 4. panta 3. punkts – Lojālas sadarbības princips – LESD 325. pants – Savienības finanšu interešu aizsardzība – Konvencija par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (PIF konvencija) – Valsts tiesību aktos paredzēti kriminālsodi, kas ir saistīti ar ienākumu gūšanas vietā ieturamā nodokļa un PVN nesamaksāšanu tiesību aktos paredzētajā termiņā – Ar PVN saistītiem nodarījumiem piemērojams augstāks finanšu slieksnis – Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēta kriminālatbildības dzēšana, ja ir samaksāts PVN – Dalībvalstu pienākums noteikt efektīvus, samērīgus un atturošus sodus – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Hartas 49. panta 1. punkts – Tiesiskuma princips – Vieglāka soda piemērošana ar atpakaļejošu spēku – Tiesiskā noteiktība






Satura rādītājs


I. Ievads

II. Tiesiskais regulējums

A. Savienības tiesības

1. Harta

2. LESD 325. pants

3. “PIF” konvencija

4. PVN direktīva

5. Regula (EK) Nr. 2988/95

B. Itālijas tiesības

III. Faktiskie apstākļi, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

IV. Vērtējums

A. Šajā lietā piemērojamās Savienības tiesību normas

1. “PIF” konvencija

a) “PIF” konvencija un PVN

b) Krāpšanas jēdziens saskaņā ar “PIF” konvenciju

2. LESD 325. pants

a) Par to, vai ir apdraudētas Savienības finanšu intereses

b) LESD 325. panta 1. un 2. punkta piemērojamība

c) LESD 325. panta 1. punkts kopā ar LES 4. panta 3. punktu.

3. PVN direktīva un lojālas sadarbības princips

4. Starpsecinājums

B. Atbilde uz prejudiciālajiem jautājumiem

1. Par trešā jautājuma pirmo daļu: “PIF” konvencija

2. Par pirmo jautājumu: diferencēti sliekšņi un līdzvērtīgu sankciju noteikšanas pienākums

a) Kāds ir “analogs” valsts režīms?

b) Pamatota diferenciācija?

3. Par otro jautājumu un trešā jautājuma otro daļu: kriminālatbildības dzēšana un efektīvas un atturošas sankcijas

a) Jauns iemesls kriminālatbildības dzēšanai

b) “PIF” konvencijā noteiktā EUR 50 000 sliekšņa nozīme

c) Starpsecinājums

C. Valsts tiesību aktu un Savienības tiesību aktu iespējamās neatbilstības ietekme

1. Likumības principa “būtība”: atpakaļejoša spēka aizliegums

2. Likumības principa plašāka izpratne: “lex mitior” un tiesiskā noteiktība krimināllietās

3. “Lex mitior” principa un tiesiskās noteiktības saistība ar šo lietu

V. Secinājumi


I.      Ievads

1.        Itālijā pareizideklarētāPVNnesamaksāšanalikumā noteiktajātermiņāirkriminālisodāma.Tāpēc Mauro Scialdonekā tāda uzņēmuma vienīgais direktors,kuršnoteiktajātermiņā nemaksāja nodokli,tikaapsūdzētsparnoziedzīganodarījumaizdarīšanu.

2.        Kriminālprocesa laikāpretM. Scialdonetikagrozīti piemērojamievalststiesībuakti.Pirmkārt, ar šiem grozījumiem tika ievērojami paaugstinātsslieksnis,virskuraPVNnesamaksāšana ir uzskatāmaparnoziedzīgunodarījumu.Ar tiemarī tika noteiktiatšķirīgisliekšņiattiecībāuzPVNun ienākumu gūšanas vietā ieturamonodokli.Otrkārt,ar tiem tika pievienotsjaunsiemesls kriminālatbildības dzēšanai,japirms paziņojuma par tiesvedības uzsākšanu pirmās instances tiesā nodokļa parāds, tostarp administratīvais sods un procenti,irpilnībāsamaksāts.

3.        PēcjaunogrozījumustāšanāsspēkāM. Scialdonerīcībavairsnebūtusodāma,pamatojotiesuzprincipupar vieglāka kriminālsoda piemērošanu aratpakaļejošuspēku.Viņa laikānemaksātā PVNsummairmazāka parjaunoslieksni.Tomēriesniedzējtiesaiiršaubasparto,vai šis grozījumsirsaderīgsarLES4. panta 3. punktu,LESD325. pantu,PVNdirektīvu (2)unKonvencijuparEiropasKopienufinansiālointerešuaizsardzību (3).Vaijaunosankcijurežīmā par PVN nesamaksāšanu irievērotspienākumsnoteiktsankcijaspar Savienības tiesību aktu pārkāpumiemanaloģiskisankcijām,kasparlīdzīgiempārkāpumiem ir noteiktasvalststiesībuaktos?Vai tasirsaderīgsardalībvalstupienākumupiemērotatturošasunefektīvassankcijas?Šieirgalveniejautājumi, uz koTiesa irlūgtaatbildētšajālietā.

4.        Tomēr papildus tam iesniedzējtiesaarīierosināja,ka,ja attiecīgais grozījumsbūtu jāatzīstparnesaderīgu ar Savienības tiesībām, tad šisgrozījums nebūtujāpiemēro.TāsekasvarētubūtturpmākaM. Scialdonekriminālvajāšana.Tādēļizskatāmajālietā ir izvirzītibūtiskijautājumi,kasattiecasuzlikumībasuntiesiskāsnoteiktībasprincipiem,itīpaši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 49. panta 1. punktā nostiprināto vieglākasodapiemērošanuaratpakaļejošuspēku.

II.    Tiesiskais regulējums

A.      Savienības tiesības

1.      Harta

5.        Hartas 49. pantā ir minēti noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi. Tā pirmais punkts ir formulēts šādi: “Nevienu nevar atzīt par vainīgu nodarījumā, kas ir darbība vai bezdarbība un ko tā izdarīšanas brīdī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām vai starptautiskajām tiesībām neuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Tāpat nevar piemērot bargāku sodu par to, kas bijis spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ja pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas tiesību aktos ir paredzēts vieglāks sods, piemēro šo sodu.”

2.      LESD 325. pants

6.        Saskaņā ar LESD 325. panta 1. punktu “Savienība un dalībvalstis apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, saskaņā ar šo pantu veicot pasākumus, kuriem jāattur no šādas rīcības, kā arī jānodrošina efektīva aizsardzība dalībvalstīs, kā arī Savienības iestādēs un struktūrās”.

7.        LESD 325. panta 2. punktā ir paredzēts: “Lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses.”

3.      “PIF” konvencija

8.        PIF konvencijas 1. pantā ir paredzēts:

“1.      Šajā konvencijā krāpšana, kas ietekmē Eiropas Kopienu finansiālās intereses:

[..]

b)      attiecībā uz ieņēmumiem, ir jebkāda darbība vai bezdarbība ar iepriekšēju nodomu, kura ir saistīta ar:

–        viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kuru rezultāts ir Eiropas Kopienu vispārīgā budžeta vai Eiropas Kopienu pārvaldīto vai Eiropas Kopienu interesēs pārvaldīto budžetu līdzekļu nelikumīga samazināšana,

–        informācijas noklusēšana, pārkāpjot konkrētas saistības, ar tādu pašu rezultātu,

–        likumīgi iegūta labuma nepareiza izlietošana ar tādu pašu rezultātu.

2.      Saskaņā ar 2. panta 2. punktu katra dalībvalsts veic vajadzīgos un pienācīgus pasākumus, lai transponētu 1. punktu savās krimināltiesībās tādā veidā, ka tajā norādītā darbība uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu.

[..]

4.      Darbības vai bezdarbības iepriekšējā nodoma raksturu, kā norādīts 1. un 3. punktā, var izsecināt no objektīviem, faktiskiem apstākļiem.”

9.        Saskaņā ar PIF konvencijas 2. panta 1. punktu “katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. pantā norādītā darbība un līdzdalība 1. panta 1. punktā minētajā darbībā, kūdīšana uz to vai tās mēģinājums ir sodāma ar iedarbīgiem, ar nodarījumu samērīgiem un no tālākiem noziegumiem atturošiem kriminālsodiem, ieskaitot, vismaz liela apjoma krāpšanas gadījumā, sodus ar brīvības atņemšanu, kas var būt par cēloni noziedznieku izdošanai, ar liela apjoma krāpšanu saprotot krāpšanu, kas ir saistīta ar katrā dalībvalstī nosakāmo minimālo apmēru. Šo minimālo apmēru nevar noteikt lielāku par [EUR] 50 000”.

4.      PVN direktīva

10.      Saskaņā ar PVN direktīvas 206. pantu “visi nodokļa maksātāji, kas atbildīgi par PVN nomaksu, iesniedzot PVN deklarācijas, kā paredzēts 250. pantā, samaksā PVN neto summu. Tomēr dalībvalstis var noteikt citu šīs summas maksāšanas datumu vai pieprasīt starpmaksājumu”.

11.      PVN konvencijas 250. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “katrs nodokļa maksātājs iesniedz PVN deklarāciju, norādot visu informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu iekasējamā nodokļa summu un atskaitāmo summu, tostarp – ciktāl tas nepieciešams aprēķina bāzes noteikšanai – to darījumu kopējo vērtību, uz ko attiecas minētais nodoklis un atskaitīšana, kā arī jebkuru no nodokļa atbrīvoto darījumu vērtību”.

12.      Saskaņā ar PVN konvencijas 273. pantu “dalībvalstis var uzlikt citus pienākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pareizi iekasētu PVN un novērstu krāpšanu [nodokļu nemaksāšanu], saskaņā ar prasību par vienādu režīmu iekšzemes darījumiem un darījumiem starp dalībvalstīm, ko veic nodokļa maksātāji, ar noteikumu, ka šādi pienākumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas [..]”.

5.      Regula (EK) Nr. 2988/95

13.      Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. panta 2. punktu (4) ““pārkāpums” nozīmē Kopienas tiesību normas pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus”.

B.      Itālijas tiesības

14.      Leģislatīvā dekrēta 74/2000 (5) 10.bis un 10.ter pantā šīs lietas faktisko apstākļu norises laikā un līdz 2015. gada 21. oktobrim bija noteikts:

“10.bis pants

Ikvienam, kurš nodokļu maksātāja starpnieka ikgadējās deklarācijas iesniegšanai paredzētajā termiņā nesamaksā ienākumu gūšanas vietā ieturamo nodokli, kas izriet no apstiprinājuma, kurš izdots nodokļa maksātājiem, attiecībā uz kuriem ienākumu gūšanas vietā tiek ieturēts nodoklis, tiek piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, ja minētā summa pārsniedz EUR 50 000 attiecībā uz katru taksācijas periodu.

10.ter pants

10.bis pantā paredzēto noteikumu tajā paredzētajās robežās piemēro arī ikvienam, kurš iemaksai par nākamo taksācijas periodu noteiktajā termiņā nesamaksā pievienotās vērtības nodokli, kas jāmaksā uz gada deklarācijas pamata.”

15.      Leģislatīvā dekrēta 74/2000 13. panta 1. punktā bija paredzēts samazināt sodus, klasificējot sodu mīkstinošu apstākli, samazinot sodu līdz vienai trešdaļai no tā apmēra un nepiemērojot papildu sodus, ja pirms paziņojuma par tiesvedības uzsākšanu pirmās instances tiesā nodokļa parādi, tostarp administratīvie sodi, ir dzēsti, tos samaksājot.

16.      Attiecīgi ar Leģislatīvā dekrēta 158/2015 (6) 7. un 8. pantu ieviesto grozījumu rezultātā Leģislatīvā dekrēta 74/2000 10.bis un 10.ter pantiem ir šāda redakcija (no 2015. gada 22. oktobra):

“10.bis pants

Ikvienam, kurš nodokļa maksātāja starpnieka ikgadējās deklarācijas iesniegšanai paredzētajā termiņā nesamaksā ienākumu gūšanas vietā ieturamo nodokli, kas jāmaksā uz šīs deklarācijas pamata vai kas izriet no apstiprinājuma, kurš izdots nodokļa maksātājiem, attiecībā uz kuriem ienākumu gūšanas vietā tiek ieturēts nodoklis, tiek piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, ja minētā summa pārsniedz EUR 150 000 attiecībā uz katru taksācijas periodu.

10.ter pants

Ikvienam, kurš iemaksai par nākamo taksācijas periodu noteiktajā termiņā nesamaksā pievienotās vērtības nodokli, kas jāmaksā uz gada deklarācijas pamata, tiek piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, ja minētā summu pārsniedz EUR 250 000 attiecībā uz katru taksācijas periodu.”

17.      Ar Leģislatīvo dekrētu 158/2015 tika grozīts arī Leģislatīvā dekrēta 74/2000 13. panta 1. punkts. Ar to ir pievienots jauns iemesls kriminālatbildības dzēšanai. Tas ir formulēts šādi: “Noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 10.bis, 10.ter pantā un 10.quater panta 1. punktā, nav sodāmi, ja pirms paziņojuma par tiesvedības uzsākšanu pirmās instances tiesā nodokļa parādi, tostarp administratīvais sods un procenti, ir dzēsti, pilnībā samaksājot pienācīgās summas [..].”

18.      Visbeidzot atsevišķā tiesību normā ir reglamentēti administratīvie sodi nodokļu jomā. Leģislatīvā dekrēta Nr. 471/1997 13. panta 1. punktā (7) ir paredzēts, ka “ikvienam, kas pilnībā vai daļēji noteiktajā termiņā neveic avansa, periodiskus, izlīdzinošus vai nodokļa starpības maksājumus, kuri izriet no nodokļu deklarācijas, pēc periodisko un avansa maksājumu summu atskaitīšanas šajā gadījumā, pat ja tās nav samaksātas, ir piemērojams administratīvs sods 30 % apmērā par katru nesamaksāto summu arī tad, ja pēc ikgadējās deklarācijas pārbaudē konstatēto būtisko vai aprēķina kļūdu koriģēšanas izrādās, ka maksājamā nodokļa summa ir lielāka, vai arī ja atskaitāmā nodokļu pārmaksa ir mazāka. [..]”

III. Faktiskie apstākļi, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

19.      Agenzia delle Entrate (turpmāk tekstā – “Ieņēmumu dienests”) veica pārbaudi sabiedrībā Siderlaghi Srl. SabiedrībabijapienācīgideklarējusiPVNpar2012. finanšugadu.KopējāmaksājamāPVNsumma bijaEUR 175 272. Saskaņā ar valststiesībuaktiem šīsumma bija jāmaksātermiņa beigās, kas noteiktsmaksājumiemattiecībāuznākamotaksācijasperiodu,tasir,2013. gada 27. decembrī.Pārbaudeslaikāatklājās,kaSiderlaghi Srlšajātermiņā nebija samaksājusimaksājamo PVN.

20.      Ieņēmumu dienests paziņojaparparādu Siderlaghi Srl.Šī sabiedrībaizvēlējāsmaksātnodoklipadaļām.Saskaņāarvalststiesībuaktiemtasnozīmēja,ka piemērojamā administratīvā soda apmēru varētusamazinātpar divām trešdaļām.

21.      Tā kā M. Scialdone ir sabiedrības Siderlaghi Srl vienīgais direktors, pretviņukāuzņēmumalikumiskopārstāviprokurors uzsākakriminālprocesuparPVN nesamaksāšanunoteiktajātermiņā.Prokuratūraizvirzīja apsūdzībuM. Scialdone parLeģislatīvādekrēta 74/2000 10.ter pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.TālūdzaTribunalediVarese(Varēzes rajona tiesa, Itālija)(iesniedzējtiesa)izdot viņam rīkojumu par sodu, liekot samaksāt krimināltiesiska rakstura naudas soduEUR 22 500 apmērā.

22.      Pēc kriminālprocesa uzsākšanas pret M. Scialdone ar Leģislatīvo dekrētu 158/2015 tika grozīts Leģislatīvā dekrēta 74/2000 10.bis un 10.ter pants un ieviests arī jauns iemesls kriminālatbildības dzēšanai, iekļaujot to Leģislatīvā dekrēta 74/2000 13. pantā.

23.      Šogrozījumusekasirtādas,ka,pirmkārt,irpaaugstināti sliekšņirobežvērtībai,kadnodokļanesamaksāšanairnoziedzīgsnodarījums.Sākotnējaisslieksnis, kas bijanoteiktsEUR 50 000 apmērā parnodarījumiem,kuriirsaistītiar ienākumu gūšanas vietā ieturamānodokļaunPVN nesamaksāšanu (jāatzīmē,kataspatsslieksnis bija piemērojams abuveidunodokļiem), tika paaugstināts līdzEUR 150 000ienākumu gūšanas vietā ieturamajamnodoklim unEUR 250 000 –PVN. Otrkārt,nodarījumsvairsnavsodāms,janodokļuparāds,ieskaitotadministratīvossodusunprocentus,irsamaksāts, pirms ir paziņots par tiesvedības uzsākšanu pirmajāinstancē.

24.      Valsts tiesapaskaidro,kašajāgadījumāapsūdzētaistiekapsūdzēts par PVN nesamaksāšanuEUR 175 272 apmērā.ArLeģislatīvo dekrētu 158/2015ieviesto grozījumu rezultātā viņarīcībaivairsnavkriminālarakstura,jošīsumma irmazākaparjaunominimāloslieksniEUR 250 000 apmērā. Būtu jāpiemēro jaunākā tiesību normakālabvēlīgāka pārkāpējam.Tomēr,jajaunienoteikumitiktuatzītiparneatbilstošiem Savienības tiesībām,šienoteikumi nebūtujāpiemēro.Tādējādiapsūdzētārīcības rezultātātomērvarētubūtnotiesājošsspriedums.

25.      Attiecībāuzjaunuiemeslukriminālatbildības dzēšanai valsts tiesa paskaidro,ka tādēļ,kaSiderlaghi Srlizvēlējāsmaksātparādupadaļām,iriespējams,ka samaksa tiksveikta, pirmstiesā tiek sākta lietas izskatīšana.Tādējādiprokuroraiesniegtaislūgums izdot rīkojumu par sodubūtujānoraida.Tomēr,jajaunaisiemeslskriminālatbildības dzēšanai tiktuuzskatītsparneatbilstošu Savienības tiesībām,valststiesavarētulemtparapsūdzētākriminālatbildību.

26.      Turklāt,ja Savienības tiesībuakti būtu jāinterpretētādāveidā,kātoierosinaiesniedzējtiesa,dalībvalstīmbūtupienākumsPVNnesamaksāšanuparsummu, kas irvismazEUR 50 000un lielāka, sodītarbrīvības atņemšanu.Iesniedzējtiesauzskata, ka tasnozīmētu,ka pārkāpums šajālietābūtujāuzskataparīpašismagu.Tādējādiprokurorapieprasītosoduvalststiesnesisvarētunoraidīt, joierosinātāsankcija,kas ir saistošavalststiesnesim,izslēdzbrīvības atņemšanu. Valsts tiesa uzskata,ka šis izņēmums ievērojamisamazinasankcijas efektivitāti.

27.      ŠādosfaktiskajosuntiesiskajosapstākļosTribunalediVarese(Varēzes rajona tiesa)nolēmaapturēttiesvedībuun uzdeva šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši LES 4. panta 3. punkts, lasot to kopā ar LESD 325. pantu un Direktīvu 2006/112/EK, kas dalībvalstīm nosaka pienākumu pielīdzināt sodu politiku, var tikt interpretētas tādējādi, ka tās liedz pieņemt valsts tiesību normu, kurā paredzēts, ka PVN nesamaksāšana var būt par pamatu kriminālvajāšanai, ja tiek pārsniegts slieksnis naudas soda uzlikšanai, kas ir augstāks par slieksni, kurš ir noteikts saistībā ar ienākuma nodokļa nesamaksāšanu?

2)      Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši LES 4. panta 3. punkts, lasot to kopā ar LESD 325. pantu un Direktīvu 2006/112, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu paredzēt efektīvus, atturošus un samērīgus sodus Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībai, var tikt interpretētas tādējādi, ka tās liedz pieņemt tādu valsts tiesību normu, kas izslēdz iespēju sodīt apsūdzēto personu (vai tas būtu direktors, juridiskais pārstāvis, persona, kas deleģēta veikt ar nodokļiem saistītas funkcijas, vai pārkāpuma līdzizdarītājs), ja vienība, kurai ir juridiskas personas statuss un kurā ietilpst iepriekš minētā persona, ir novēloti nomaksājusi nodokli un administratīvos sodus saistībā ar PVN, lai gan nodokļu pārbaude jau ir notikusi un ir jau sākts kriminālprocess, lieta ir nodota tiesai, tiesas procesā ir konstatēta procesuālā sacīkstes procesa uzsākšana [starp pusēm], un iekams nav paziņots par debašu sākšanu, sistēmā, kurā iepriekš minētajam direktoram, juridiskajam pārstāvim vai to deleģētai personai un pārkāpuma līdzizdarītājam netiek uzlikts neviens cits sods, pat ne administratīvs sods?

3)      Vai PIF konvencijas 1. pantā reglamentētā krāpnieciskā pārkāpuma jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāuzskata, ka tajā ir iekļauts arī PVN nesamaksāšanas un daļējas vai novēlotas samaksas gadījums, un līdz ar to, vai iepriekš minētās konvencijas 2. pants nosaka dalībvalstij pienākumu uzlikt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu par PVN nesamaksāšanu un daļēju vai novēlotu samaksu, ja attiecīgās summas pārsniedz EUR 50 000?

Ja atbilde ir noliedzoša, ir jānoskaidro, vai LESD 325. pantā ietvertais noteikums, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu uzlikt atturošus, samērīgus un efektīvus sodus, arī krimināltiesiskus sodus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā no krimināltiesiskās un administratīvās atbildības tiek atbrīvoti juridisko personu direktori un juridiskie pārstāvji vai viņu deleģētās personas funkcijas izpildei un pārkāpuma līdzizdarītāji par PVN nesamaksāšanu un daļēju vai novēlotu samaksu, ja attiecīgās summas atbilst trīskāršam vai pieckāršam minimālajam slieksnim, kas ir noteikts krāpšanas gadījumā un kas atbilst EUR 50 000?”

28.      Vācijas,Itālijas,Nīderlandes unAustrijasvaldības,kāarīEiropasKomisijairiesniegušasrakstiskusapsvērumus.Visasminētāsieinteresētāspersonas,izņemotAustrijasvaldību,sniedzamutvārdupaskaidrojumustiesassēdē,kasnotika2017. gada 21. martā.

IV.    Vērtējums

29.      Ar trimuzdotajiemjautājumiem iesniedzējtiesa vēlasnoskaidrot,vaigrozījumi,kasveiktiarLeģislatīvo dekrētu 158/2015pardeklarētā PVN nesamaksāšanu,atbilstSavienībastiesībuaktiem.IesniedzējtiesairuzdevusijautājumusparLES4. panta 3. punktu,LESD 325. pantu,PIF konvencijuunPVN direktīvu.

30.      Tiesību aktu konteksts šajā lietāpatiešāmirnedaudzsarežģīts.Tāpēcvispirmsanalizēšu,kādukonkrētuSavienībastiesībuaktu normas,uzkoatsaucasiesniedzējtiesa,irpiemērojamasšailietai(A),pirmspiedāvātatbildesuztrimiesniedzējtiesas uzdotajiemjautājumiem (B).Nobeigumāvispirmspakavēšospieiespējamāmsekām, kādas nesaderībaiarSavienībastiesībuaktiemvarētu(vaidrīzāknevajadzētu)būtpamatlietā(C).

A.      Šajā lietā piemērojamās Savienības tiesību normas

1.      “PIF” konvencija

31.      Visasieinteresētāspersonas,kasiesniegušasapsvērumusTiesā,piekrīt,kaPIF konvencijanav piemērojama šai lietā.Tomēr atšķiras apsvērumi, kā tās izdarījušas minēto secinājumu.

32.      Nīderlandesvaldībaapgalvo,kaPIF konvencijanavpiemērojamaPVN. Citasieinteresētāspersonas,kurasiesniedzaapsvērumus(kāarīNīderlandesvaldība arpakārtotuargumentu),apgalvo,kanodarījums,kassaistītsaršajālietā izskatāmo PVN nemaksāšanu,navietvertsjēdzienā“krāpšana” saskaņā arPIF konvenciju.

33.      Tādējādi tiek izvirzīti dividažādiargumenti.Ar pirmo vispārīgi tieknoliegtaPIF konvencijaspiemērojamībaPVN pati par sevi.Ar otroargumentu ir apgalvots,ka,laigan uz PVNvarbūt varētu attiektiesPIF konvencija, tā neattiecas uz šajā lietā aplūkoto konkrēto rīcību.Aplūkošušos divusargumentus pēc kārtas.

a)      “PIF” konvencija un PVN

34.      SpriedumāTariccoTiesanorādīja,ka ar PIF konvencijas1. pantādefinēto jēdzienu“krāpšana” “ir aptverti ieņēmumi, kuri iegūti, piemērojot vienotu likmi saskaņotajai PVN aprēķina bāzei, kas noteikta saskaņā ar Savienības noteikumiem” (8).

35.      ŠajālietāNīderlandesvaldībairaicinājusiTiesupārskatītšosecinājumu.Tāuzskata, ka PVNnavdaļano“ieņēmumu”jēdziena PIF konvencijas izpratnē. Kā norāda Nīderlandesvaldība,dalībvalstiskāPIF konvencijas līgumslēdzējas pusessaskaņāarVīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām (9)31. pantu paskaidrojošajāziņojumā (10)paredzēja“ieņēmumu”jēdziena piemērošanas jomas autentisku interpretāciju.ŠajāziņojumāPVNnepārprotami ir izslēgtsno “ieņēmumu” jēdzienaPIF konvencijas 1. panta 1. punktā (11).Nīderlandesvaldībaapgalvo,kaTiesajauirņēmusivērādeklarācijasun paskaidrojošosziņojumuskāautoritatīvasinterpretācijas elementus: tai tasbūtujādaraarīšajālietā.

36.      Nepiekrītuierosinājumam,ka1997. gada paskaidrojošaisziņojumsbūtujebkādaveidastarpdalībvalstīmdivusgadusagrāk parakstītās konvencijas “autentiskainterpretācija”.Manuprāt,Nīderlandesvaldībasargumentusvarnoraidītbeznepieciešamības Tiesai sniegtjebkāduspaziņojumusparsarežģītojautājumuparVīneskonvencijaslomu,interpretējotkonvencijasstarpdalībvalstīm(12).

37.      Vispārējaierosinājuma līmenīnoteiktipiekrītuNīderlandesvaldībai,kaSavienībastiesībusistēmā tiesību aktaautoragribaivainodomamirzināmaskaidrojošaloma (13).Šādslikumdevējanolūksvarētubūtizteiktstajāpašādokumentā,kātasirgadījumāarpreambulu,vaiatsevišķādokumentā.Piemēram,agrāk primārotiesībuaktu interpretācijā Tiesa ir norādījusiuzsagatavošanasdarbiem (14),Līgumiempievienotajāmdeklarācijām (15)vainoteiktiemskaidrojošiemdokumentiem (16).

38.      Tomērirdivielementi,kuriemir jābūt, laišādidokumentivaipaziņojumi būtu uzskatāmi par to izstrādātāju gribas izpausmi:institucionālaisunlaika.Institucionālišādidokumentiirjāapspriežvaijāapstiprina tām pašāmpersonāmvaistruktūrām,kaspieņēmanobeigumadokumentuvaipiedalījāstāpieņemšanā.Laika ziņā,laiuzskatītu, kašādidokumentipatiesiatspoguļoizstrādātāja(-u)attieksmilēmumupieņemšanasprocesā,parasti tie būtujāsastādavainudokumenta izstrādāšanaslaikā,vai,vēlākais,brīdī,kad tas tikapieņemts.

39.      Nīderlandesvaldībasargumentam ir tāda problēma,katasneatbilst nevienam no šiem abiemelementiem.Šajālietā izskatāmo 1997. gada paskaidrojošoziņojumunepieņēmatās pašas līgumslēdzējas puses,proti,dalībvalstis,betapstiprināja Padome,kuranavšīskonvencijas (17)līgumslēdzēja puse.Turklāt šī konvencijatikaparakstīta1995. gadā.Paskaidrojošaisziņojumsirdatētsar1997. gadu.

40.      Fakts,kanevar teikt, ka Paskaidrojošaisziņojumsir apveltīts ar jebkādu“autentisku”skaidrojošovērtībušajālietā,tomērneizslēdz,kašādam paskaidrojošamziņojumamirzināmspārliecinošsspēks.Galugalā Paskaidrojošoziņojumu apstiprinājatāiestāde,kurairatbildīgaparprojektasagatavošanu,kasbijajāiesniedzdalībvalstīm kālīgumslēdzējāmpusēm (18).Līdzīgāssituācijās Tiesa agrāk dažādosgadījumosiratsaukusiesuz paskaidrojošajiemziņojumiem (19).ItīpašiTiesairņēmusivērā paskaidrojošosziņojumus,kosagatavojusiPadomeattiecībāuzkonvencijām,kas (piemēram,PIF konvencija)irpieņemtassaskaņāarLES K3. pantu (20).

41.      Līdzīgiem paskaidrojošiemziņojumiem tomērirdažādaskaidrojoša vērtība.Šādi paskaidrojošieziņojuminav“autentiskā”interpretācija,betviens noskaidrojošiemargumentiem,kovarņemtvērāuntad vērtēt kopā,salīdzinot arcitiemargumentiem,kasizrietnointerpretētāstiesībunormas teksta,loģikas,papildukontekstaunmērķa.Tomērsvarīgākirtas,kašāduargumentu izmantošanai rodasskaidrasrobežasinterpretētāstiesībunormas tekstā.Tādējādi uz šāduziņojumunevaratsaukties,laipanāktuinterpretāciju,kasirpretējatiesībunormas formulējumam unsistēmiskaiunteleoloģiskaiinterpretācijai.

42.      KājausaprotamiizskaidrotsģenerāladvokātesJulianas Kokotes[ JulianeKokott]secinājumoslietāTaricco (21),tieši tāds būturezultāts,koTiesavarētu sasniegt,jatāievērotuNīderlandesvaldības izvirzīto argumentu.

43.      Patiešām,PVN izslēgšanano “ieņēmumu” jēdzienakrāpšanasdefinīcijāsaskaņāarPIF konvencijuneizrietnotāsformulējuma.Glužipretēji,PIF konvencijas1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēta “ieņēmumu” jēdzienaplašainterpretācija,jo tajā irvispārējaatsauceuz“Eiropas Kopienu vispārīgā budžeta vai Eiropas Kopienu pārvaldīto vai Eiropas Kopienu interesēs pārvaldīto budžetu” līdzekļiem. PVNirdaļanoSavienībaspašulīdzekļiem,kasirpamatā “ieņēmumu” (22)jēdzienam. TurklātPIF konvencijānav paredzētinekādinosacījumiattiecībāuztiešoiekasēšanu EiropasSavienībasgrāmatvedībā (23).ŠīplašāizpratneirpamatotaarPIF konvencijaspreambulā noteiktajiem mērķiem – “atzīmējot,kakrāpšana, kas ietekmē Kopienas ieņēmumus un izdevumus, daudzos gadījumos neierobežojas ar atsevišķu valsti, un to bieži izdara organizēti noziedzīgi tīkli”,norādot,ka“Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzība prasa krāpnieciskas darbības, kas kaitē šīm interesēm, kriminālvajāšanu”,unpiebilstot,kairvajadzīgs“uzskatīt šādu darbību par sodāmu ar efektīviem, ar nodarījumu samērīgiem un no tālākiem noziegumiem atturošiem kriminālsodiem”.Vispāršāduspaziņojumusvaruztvertarī kā vērstus uz PVNsistēmasmērķi.VisbeidzotPIF konvencijā ir minēti nodarījumi “nodokļu” jomā, kas arīnorāda uz to,kaPVNnavizslēgtsnoSavienībasfinansiālointerešu jēdziena (24).

44.      Līdz ar to Paskaidrojošoziņojumunevarizmantot,laiievērojamimainītu tiesību normaspiemērošanas jomu pretēji tās formulējumam unsistēmai, kā arī PIF konvencijā noteiktajiemmērķiem.IzslēdzotvienuSavienības pašulīdzekļusistēmaskomponentu no PIF konvencijas piemērošanas jomas aršāduziņojumu, tasievērojami pārsniegtutikai “paskaidrošanu”.Tasfaktiski līdzinātos PIF konvencijas piemērošanas jomas grozījumiem.

45.      Jāpiebilst,kašāda grozīšana,protams,bijaiespējama.Ja līgumslēdzējāmpusēm tiešām būtu bijisnodomsneiekļautPVNPIF konvencijaspiemērošanasjomā,nekasnebūtuatturējistās iekļautmainītu “ieņēmumu” jēdzienadefinīcijuvēlākāprotokolā.Patiešām,kadtikauzskatītsparvajadzīgu mainītPIF konvencijaspiemērošanasjomu,tastikaizdarīts,divos atsevišķos gadījumos pieņemotīpašusprotokolus (25).

46.      Tāpēc,manuprāt,navpamatoti atkāpties no secinājuma,kaPVNietilpstPIF konvencijaspiemērošanasjomā.

b)      Krāpšanasjēdzienssaskaņāar “PIF” konvenciju

47.      Lietas dalībnieki,kasiesniedzaapsvērumusTiesā,piekrita,kapareizideklarētaPVN nesamaksāšananavkrāpšanaPIF konvencijas1. panta 1. punkta b) apakšpunktanozīmē.Itālijasvaldībarakstveidaunmutvārdupaskaidrojumossīkākprecizēja,kanodarījumiattiecībāuznedeklarēšanuvainepatiesuziņusniegšanu,kāarīcitinodarījumisaistībāarkrāpnieciskāmdarbībāmirparedzēticitāsLeģislatīvādekrēta 74/2000 normās.

48.      Piekrītuviedoklim,kanodarījumu,uzkuruattiecasLeģislatīvādekrēta 74/2000 10. ter pants(ganpirms,ganpēcgrozījuma ar Leģislatīvodekrētu 158/2015),nevariekļautkrāpšanas jēdzienā saskaņā ar PIF konvenciju.

49.      PIF konvencijas1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir definētakrāpšanašīskonvencijasizpratnē. Attiecībā uzieņēmumiemtajā ir minētitrīsdarbībasvaibezdarbības ar iepriekšēju nodomu veidi,kurasrezultāts irSavienībaslīdzekļunelikumīgasamazināšana:i) viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošana vai uzrādīšana;ii) informācijas noklusēšana, pārkāpjot konkrētas saistības, un iii) likumīgi iegūta labuma nepareiza izlietošana.

50.      Neviensnotrim uzskaitītajiem krāpšanasveidiemneatbilstaršolietu saistītajai rīcībai.LikumaNr. 74/2000 10. ter pantsattiecasuzpienācīgideklarētāPVN nesamaksāšanu likumānoteiktajātermiņā.Laiganšādanemaksāšanavarbūtar iepriekšēju nodomuun tās rezultāts varbūtnodokļuieņēmumusamazināšana,šīrīcībanav saistīta ar viltotiem, kļūdainiem vai nepilnīgiem pārskatiem vaidokumentiem,vai arī informācijasneizpaušanu.Visstikapareizideklarēts.Tomērpareizajaideklarēšanai kaut kādu iemeslu dēļ nesekoja vienlīdzpareizs,tasir,laikusveikts,maksājums.Turklātnevaruzskatīt,ka,nesamaksājotpienācīgideklarētoPVN, notiek “likumīgi iegūta labuma nepareiza izlietošana”.Nesamaksāšanalikumānoteiktajātermiņāpēcdefinīcijasirnelikumīga.

51.      Šoiemesludēļuzskatu,ka nevar teikt, ka krāpšanasjēdziens PIF konvencijas1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertādunodarījumukāpamatlietā izskatāmais:pienācīgideklarētāPVNnesamaksāšana likumānoteiktajātermiņā.Tāpēcpiekrītu,kaPIF konvencijašajāgadījumānavpiemērojama.

2.      LESD 325. pants

52.      LESD325. pantā ir nostiprinātiSavienībasundalībvalstupienākumiaizsargātSavienībasfinanšuintereses.Tajāirnoteiktaarī Savienībaskompetencešajājomā.

53.      LESD325. panta 1. punktāiriekļauts pienākumsSavienībai un dalībvalstīm apkarot krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, veicot pasākumus, kuriem jāattur no šādas rīcības, kā arī jābūt efektīviem.LESD325. panta 2. punktāirnoteikts,ka,lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses.

54.      Lietas dalībniekiem,kuriiesniedzaapsvērumus, ir domstarpības parLESD325. panta 1. un2. punktapiemērojamībušajālietā.

55.      Vācijasvaldībaapgalvo,kaLESD325. panta1. un2. punktsnavpiemērojami.Tasir,pirmkārt,tāpēc,kaSavienībasfinanšuinteresesnetiekapdraudētas,joPVNirpareizideklarēts.Otrkārt,šajālietā izskatāmaisnodarījumsneietilpst arī LESD312. panta 2. punktapiemērošanasjomā, jo tas attiecastikaiuz“krāpšanu”.Treškārt,uz šo nodarījumuneattiecas arī LESD325. panta 1. punkts,jošīnormasistēmiski ir jāinterpretētādānozīmē,ka“citādanelikumīga rīcība”,uzkurutāattiecas,skartikailīdzīgi smagu krāpnieciskurīcību.Nīderlandesvaldībatiesassēdēsaglabājalīdzīgunostāju.

56.      Itālijasvaldībatiesassēdēnorādīja,kaLESD325. panta1. un2. punktsnav piemērojamsšajālietā izskatāmajam pārkāpumam.Tasirtāpēc,karīcību,uzkuruattiecasLeģislatīvādekrēta 74/2000 10. ter pants,nevaruzskatītparkrāpnieciskudarbībuPIF konvencijasnozīmē.

57.      Komisijas viedoklis ir pretējs. Tāapgalvo,kaLESD325. panta 2. punktsirjāinterpretēplaši.TasietverLESD325. panta 1. punktāminēto jēdzienu“citādanelikumīga rīcība”,kasvarietvertpārkāpumusvainelikumības,kurasnavkrāpnieciskarakstura.

58.      Manuprāt šķiet, ka LESD325. panta 1. un2. punktapareizainterpretācijairkaut kur pa vidustarpšīmnostājām.Pirmkārt,attiecīgaisnodarījumsšajāgadījumāvarietekmētSavienībasfinanšuintereses(a).Otrkārt, šis nodarījumsir saistīts ar LESD325. panta 1. punktu,betneLESD325. panta 2. punktu (b).Treškārt,pienākumsSavienībasfinanšuinterešu aizsardzībai veiktpasākumus, kas ir analoģiskitiem,kādus tās veic,laiaizsargātuvalstufinanšuintereses,izrietnetikaino LESD325. panta 2. punkta,betarīnoLESD325. panta 1. punktaun LES 4. panta3. punkta (c).

a)      Parto,vaiirapdraudētasSavienībasfinanšuintereses

59.      Tiesajauirprecizējusi,ka“Savienībasfinanšuinterešu”piemērošanasjomairplaša.Tāaptverieņēmumusunizdevumus,uzkuriemattiecasSavienības budžets,kāarīcituarLīgumiemizveidotuorganizāciju, biroju un aģentūru (26)budžeti. IeņēmumusnovienotaslikmespiemērošanassaskaņotajaiPVNaprēķinabāzei,konosakasaskaņāarSavienībasnoteikumiem,iekļaujSavienībaspašuresursos.Pamatojotiesuzto, Tiesaapstiprināja,ka pastāv tieša saikne starp PVN ieņēmumu iekasēšanu, ievērojot piemērojamās Savienības tiesības un atbilstošo PVN resursu nodošanu Savienības budžetam: “jebkādi trūkumi pirmo minēto iekasēšanā iespējami izpaužas kā otrā minētā samazinājuma cēlonis” (27).

60.      TādējādiTiesaatzina,ka ne tikai nodokļa uzrēķins un kriminālvajāšana par nodokļu nemaksāšanu nepatiesi sniegtās informācijas dēļ saistībā ar PVN (28),bet vispār pareizaPVNiekasēšanairsaistītaarSavienībasfinanšuinterešuaizsardzībusaskaņāarLESD325. pantu (29).Tiesaarīapstiprināja,ka valsts pasākumi, kuru priekšmets ir PVN jomā izdarīti nodarījumi un kuru mērķis ir nodrošināt šī nodokļa pareizu iekasēšanu, piemēram, šajā lietā aplūkotās Itālijas tiesību normas par PVN nesamaksāšanu,irLESD325. pantaīstenošanaHartas51. panta 1. punktaizpratnē (30).

61.      Šajālietāaplūkotaisnodarījumsattiecasuznesamaksāšanu.Tāpēcvarētuizvirzītargumentu,kaSavienībasfinanšuinteresesnetiekreāliietekmētas –maksājumskavējas,bettasirgaidāms.Kopāarpienākumumaksātprocentusparsummu,kasjāmaksātad,kadtātiekmaksāta, tam galugalānevajadzētuapdraudēt Savienībasieņēmumus.Tādējādiuzšādunodarījumunevarētuattiekties LESD325. panta 1. punkts.

62.      Būtujāuzsver,kanodarījumsnav vērsts tikai uz novēlotiemmaksājumiem,betplašāk uznesamaksāšanujebkādu iemeslu dēļ.Tādējādiparādasumma patiešām varētutikt samaksātavēlāk,bettovarētuarīvispār nesamaksāt.Lai kā arī būtu,maksājamās summas vienkāršinetikasamaksātas. Atbilstoši veselajam saprātamnavšaubu,ka naudas nesaņemšanavarētu ietekmēt personasfinanšu intereses,ņemot vērāKomisijaspareizinorādīto, ka nodarījumsrodastikaitad,jatieksasniegtsnoteikts slieksnis, kas nav nenozīmīgsunmaznozīmīgs.

63.      Tāpēcnevarapstiprināt Vācijasvaldībasapgalvojumu, ka PVN “novēlota samaksa” nevarietekmētSavienībasfinanšuintereses, joPVN ir pareizi deklarēts.

b)      LESD 325. panta 1. un 2. punkta piemērojamība

64.      Sarežģītāslikumdošanasvēsturesdēļ (31)LESD325. pants,iespējams,nav Līgumu visvienkāršākā tiesību norma.

65.      GalvenaisšajālietāplašiapspriestaisjautājumsiratšķirībastarpLESD325. panta1. un 2. punkta tekstu.LESD325. panta 1. punktā ir minētagan“krāpšana”,gan“citādanelikumīgarīcība”.TomērLESD325. panta 2. punktāirminētatikai“krāpšana”.

66.      NeviensnošiemjēdzieniemnavdefinētsLīgumos.KrāpšanasjēdziensbūtujāinterpretēkāautonomsSavienībastiesībujēdziens,ņemotvērāLESD325. pantavispārējomērķinodrošinātSavienībasfinanšuinterešu stabiluaizsardzībassistēmu (32).Šījēdzienapiemērošanasjomanevienmēratbilstkrāpšanasdefinīcijaivalstukrimināltiesībās (33).Šajāziņānoderīgsnorādījumsir“krāpšanas”definīcijaPIF konvencijā, uz koTiesairatsaukusies spriedumāTaricco (34),jošībijapirmāSavienībastiesībuaktos noteiktā definīcija.Tomērkrāpšanas jēdziensLESD325. pantāne vienmērir ierobežots arPIF konvencijasvaisekundārotiesībuaktu jēdzienu (35).LESD325. panta vispārējais “krāpšanas”jēdziens konkrētajā PVN jomā var ietvertarītīšasdarbībasvaibezdarbību,kurumērķisiriegūtnegodīgasekonomiskasvainodokļupriekšrocības,kaitējotSavienībasfinanšuinteresēm (36).

67.      Laikā arī būtu,Tiesaapstiprināja,kanovēlota PVN samaksa pati par sevi nevar tikt pielīdzināta nodokļu nemaksāšanai vai krāpšanai nodokļu jomā (37).

68.      LESD325. panta 1. punktā minētais citādas nelikumīgas rīcībasjēdziensneapšaubāmiirplašāksnekākrāpšana.Dabiskajāinterpretācijā šisjēdziensvarietvertarī jebkādu nelikumīgu, tas ir, prettiesiskurīcību,kasapdraudSavienībasfinanšuintereses.

69.      Neredzuiemeslu,kādēļnesamaksāšana tiesībuaktosnoteiktajātermiņā,kasšajānozīmēirnepārprotaminelikumīga,nebūtujāsaprotkācitāda nelikumīga rīcība.Kājauiepriekšpaskaidrotsšosecinājumu59.–63. punktā,nesamaksāšana,jairsasniegtivalststiesībuaktos noteiktie sliekšņi,noteiktivar ietekmētSavienībasfinanšuinteresesLESD325. panta 1. punktanozīmē.

70.      Tomērjēdziens“citāda nelikumīga rīcība”navietvertsLESD325. panta 2. punktā,kurā ir noteiktsvienīgidalībvalstupienākums,lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, veikt tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses.Irdiviiespējamieveidi,kāinterpretētšoatšķirībuformulējumā.

71.      Novienaspuses,varētuteikt,ka,līdzīgiLESD325. panta 1. punktam,LESD325. panta 2. punktsattiecasganuz“krāpšanu”,gan“citādu nelikumīgu rīcību”.Šīargumentācijanozīmētu,kaLESD325. panta 1. punktsir“konteksts”,arko ir izveidotspamatprincipukopums,kas ir piemērojamsvisaiLESD325. pantanormai,ietverotvisus tā punktus.Ar to tiktuuzsvērts,kaLESD325. panta 1. punktā ir noteiktsSavienībasundalībvalstuvispārējspienākumsnovērstkrāpšanuuncitādu nelikumīgu rīcību,“saskaņāaršopantu veicotpasākumus”.Ar to tiktuarīnorādītsuzšīs tiesību normassarežģītolikumdošanas vēsturi (38),kassarežģī jebkādus skaidrus secinājumus par likumdevējagribu,ņemotvērāminētās tiesību normasstraujossecīgos grozījumus.

72.      Nootraspuses,tikpatticamivarētubūtatsauktiesuznepārprotamoatšķirībustarpLESD325. panta 1. punktaunLESD325. panta 2. punkta tekstu,unapgalvot,kaLESD325. panta 2. punktsattiecastikaiuzkrāpšanas,betnecitādas nelikumīgas rīcības novēršanaspasākumiem.Šajāsabās tiesību normās ir paredzētaatšķirīgatajās attiecīgi noteiktā efektivitātespienākumaunpielīdzināšanaspienākuma piemērošanasjoma.JaLīgumuizstrādātāji būtu vēlējušies,kaabiemšiempunktiembūtuvienāda nozīme,kāpēc tie ir formulēti atšķirīgi?Ja tie būtu vēlējušies,laiabi šieLESD325. panta 1. punkta jēdzieni tiktulasītikā“konteksts”visampantam,kāpēclaitieneieviestutrešo,kopīgojēdzienu,kasietvertuabus(visaptverošs likumdošanas termins)?Irarīpapildusistēmiskieargumenti:LESD325. panta3. un 4. punktāskaidri ir saglabātatāda patiatšķirība,un tajos ir minētatikaikrāpšana.Tāpēc“citādas nelikumīgas rīcības” neiekļaušanu 325. panta 2. punktā irgrūtiuzskatīttikai par Līgumasastādītāju“pārrakstīšanos”,javien,protams,šiesastādītājinav bijuši ļoti izklaidīgiunvienā un tajāpašāpantā nav pārrakstījušiestrīsreizes.

73.      Kopumāparticamāku uzskatuotroskaidrojošopieeju.Tomēršīslietas izpratnēneesmupārliecinātsparto,ka Tiesaipatiesībābūtujāsniedzkādspaziņojumsparšojautājumu.LaiarīLESD325. panta 2. punktsirplašiapspriests,tasšajālietāirmazlietmaldinošs. Praktiskā nolūkā LESD325. panta 1. punktānoteiktāpienākumapiemērošanasjoma,jatointerpretē un aplūko kopāarLES4. panta3. punktānostiprinātolojālassadarbībasprincipu,līdzināspilnīgiidentiskampienākumamveiktlīdzīguspasākumus,laiaizsargātuvalstsunSavienībasfinanšuintereses.

c)      LESD 325. panta 1. punkts kopā ar LES 4. panta 3. punktu.

74.      Patja tiktu uzskatīts, ka LESD325. panta 2. punktsšajālietānavpiemērojams,joprojāmpastāv transversāli piemērojamais LES 4. panta3. punktānostiprinātaislojālassadarbībasprincips.Šisprincips,to lasot saistībā ar LESD325. panta 1. punktā noteikto vispārējopienākumu,līdzināspienākumamveiktpasākumuspretnelikumīgāmdarbībām,kasietekmēSavienībasfinanšuinteresessaskaņāarnosacījumiem,kuriiranaloginosacījumiem, kādi ir piemērojami nelikumīgajairīcībai,kasietekmēvalstsfinanšuintereses.

75.      LESD325. panta 2. punktā noteiktopienākumubūtiskaspārklāšanās,kāarīlojālassadarbībasprincipasaskaņāarLES4. panta3. punktu pirmsākumiirmeklējamiiepriekšējāstiesībunormas ģenealoģijā.TādējādiLESD325. panta 2. punktāirnoteiktateritoriāliīpašaTiesasjudikatūraskodifikācijaattiecībāuzlojālassadarbībasprincipu (39).

76.      Tam,kaLES4. panta3. punktānoteiktajiempienākumiemir transversālsraksturs, ka tie ir izplatīti visāSavienībastiesībusistēmā,irpapildusekas.Pienākumsveiktpasākumus tādu nelikumīgudarbību apkarošanai,kasapdraudSavienībasfinanšuintereses,saskaņāarnosacījumiem,kuriiranaloginosacījumiem,kādi ir piemērojamiattiecībāuzvalstufinanšuinteresēm,darbojas ne tikaikopāarLESD325. panta 1. punktā noteiktajām saistībām:tasdarbojasarīkopāarkonkrētākāmnoPVNdirektīvas izrietošām saistībām. Tā kā PVNdirektīvasnormasneapšaubāmiirdetalizētākāsnormasattiecībāuznodokļusamaksuuniekasēšanu,saskaņā ar minētāsDirektīvasnormāmvarpienācīgiveikt vairāk pētnieciskuanalīzi.Pievērsīšostām šo secinājumunākamajā sadaļā.

77.      Tomēr pirmstamirvērts norādīt vienunobeigumapiezīmi:pasākumi,kasjāveic,laiapkarotukrāpšanuuncitādunelikumīgurīcībusaskaņāarLESD325. panta 1. punktuunLES4. panta3. punktu,nevienmērirnoziedzīgaraksturapasākumi.Šiempasākumiem ir jābūtefektīviemunatturošiem.Tādējādi,protams,šādspasākumsvarbūtsaistītsarkrimināltiesiskām sankcijāmkāultimaratio.Tomēr,pirmssasniegtšolīmeni,laiefektīviapkarotukrāpšanuuncitādunelikumīgurīcību,varbūtpietiekami ar plašiempasākumiem,piemēram,administratīvām,civilāmvaiorganizatoriskāmdarbībām (40).Tāpatarīpasākumi,kasdalībvalstīmjāveicsaskaņāarLESD325. pantu,ir ne tikaitie pasākumi,kas ir saistītiarnoziedzīgudarbībuvaiadministratīviempārkāpumiem,uzkuriemjauattiecasSavienībasnozarutiesībuakti (41).

3.      PVNdirektīvaunlojālassadarbībasprincips

78.      PVNdirektīvas206. pantā ir noteikts PVN maksāšanas pienākums nodokļa maksātājiem, iesniedzot nodokļu deklarācijas, kā paredzēts minētās direktīvas 250. pantā. Tomēr tajā dalībvalstīm ir dota iespēja noteikt citu maksāšanas datumu.ArPVNdirektīvas273. pantudalībvalstīmtiekdotaiespējaveiktpasākumus,lainodrošinātu samaksu – tāsvaruzliktcituspienākumus,kotāsuzskataparvajadzīgiem,lainodrošinātupareizuPVNiekasēšanuunnovērstunodokļu nemaksāšanu.

79.      TomērpapildusšīmnormāmPVNdirektīvānavparedzētinekādicitiīpašinoteikumi,lainodrošinātupienācīguiekasēšanu.Tajānavparedzēti nekādi konkrētipasākumivai –attiecīgāgadījumā –sankcijas,kasjāpieņemgadījumos,kadsamaksa netiek veikta līdzdalībvalstunoteiktajamtermiņamsaskaņāarPVNdirektīvas206. pantu.

80.      Tāpēcatbilstīgusankcijuizvēlepaliekdalībvalstuziņā.Tomēršīrīcībasbrīvībanavneierobežota:janavkonkrētasnormasparsankcijāmpārkāpumagadījumā,LES4. panta3. punktā ir noteikts,kadalībvalstīm ir jāveicefektīvipasākumipretrīcību,kaskaitēSavienībasfinanšuinteresēm (42).Šiepasākumiirpiemērojamiatbilstoši materiāliem un procesuāliem nosacījumiem, kas ir analogi tiem, kurus piemēro līdzīga veida un nozīmīguma valsts tiesību aktu pārkāpumu gadījumos. Katrāziņāšopasākumuuzliktajiemsodiemjābūtefektīviem, samērīgiem un atturošiem (43).

81.      Konkrētajā PVNjomādalībvalstīmirjācīnāspretnodokļu nemaksāšanu (44).Vispārunsaskaņāarpastāvīgojudikatūru par PVNdirektīvas2. pantu,250. panta 1. punktuun273. pantu,lasot tos kopā arLES4. panta3. punktu,dalībvalstīm ir jāveic visi atbilstošie normatīvie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu PVN iekasēšanu pilnā apjomā to teritorijā (45).Dalībvalstīmir jāpārbauda nodokļu maksātāju deklarācijas, to pārskati un citi attiecīgie dokumenti, kā arī jāaprēķina un jāiekasē maksājamais nodoklis (46).

82.      Kopumānošiemapsvērumiemizriet,ka pienākumi, kas ir noteikti PVNdirektīvā,lasot to saistībāarLES4. panta3. punktu,nepārprotamipārsniedzkrāpšanasnovēršanu.Tieirvispārīgāki.Tiepadziļinātiattiecasuzpareizunodokļaiekasēšanu.Līdzartotajos ir ietverti ne tikai noteikumi,kodalībvalstis ir ieviesušas,laisodītupartikaiformāla raksturapienākumu neizpildīšanu,piemēram,kļūdaināmdeklarācijām, bet arīnovēlotimaksājumi,arnoteikumu,katienepārsniedz to, kas ir nepieciešams,laisasniegtumērķinodrošinātpareizuPVNiekasēšanuun novērst nodokļu nemaksāšanu (47).

83.      Varētuvēlreizatkārtot,kafakts,ka uz šādiemvalstupasākumiemattiecasiepriekšminētiePVNdirektīvasnoteikumi,lasot to kopā arLES4. panta3. punktu,manuprāt,neietekmēvalstspasākumu raksturu.LīdzīgivaipatvēljovairāksaskaņāarLESD (48)325. panta 1. punktuPVNdirektīvānavnoteikti paredzēts pienākumsdalībvalstīmuzliktkrimināltiesiska rakstura sodu.Līdzekļuizvēleatkalirdalībvalsturīcībasbrīvība.Savienībastiesībuaktumērķisirfaktiskaisrezultāts:efektīvi,samērīgiunatturošipasākumi,kasnodrošinapareizuiekasēšanuunnovērš nodokļu nemaksāšanu.

4.      Starpsecinājums

84.      Ņemotvērāiepriekšminēto,uzskatu,kaLES4. panta3. punkts,LESD325. panta 1. punktsunPVNdirektīvas206. un273. pantsiršajālietāpiemērojamās tiesību normas.

B.      Atbilde uz prejudiciālajiem jautājumiem

85.      Tagadizskatīšuiesniedzējtiesasuzdotoskonkrētosjautājumus,ņemotvērāiepriekšminētāspiemērojamāsSavienībastiesībunormas.

86.      Turpmākizklāstītās argumentācijas struktūrairšāda:pirmkārt,izskatīšuvalststiesastrešā prejudiciālā jautājumapirmodaļu parPIF konvenciju (1).Otrkārt,pievērsīšospirmajamjautājumamattiecībāuzpienākumunoteiktlīdzvērtīgassankcijas (2).Treškārt,pievērsīšoskopāvalststiesasotrajam prejudiciālajam jautājumamuntrešājautājumaotrajaidaļai,kasattiecasuzpienākumuparedzēt efektīvas, atturošas un samērīgas sankcijas parSavienībastiesībuaktupārkāpumiem(3).

1.      Par trešā jautājuma pirmo daļu: “PIF” konvencija

87.      Iesniedzējtiesavēlaszināt,vaiPIF konvencijas1. pantā minētajā krāpšanasjēdzienā ir iekļauts arīPVNnesamaksāšanasun daļējas vai novēlotas samaksas gadījums.Tāvaicā,vailīdzartominētās konvencijas 2. pantā dalībvalstij ir noteikts pienākums piemērot brīvības atņemšanas sodu par šorīcību, ja attiecīgās summas pārsniedz EUR 50 000.

88.      Atbildeirnoraidoša.Kājauiepriekšpaskaidrojušosecinājumu48.–51. punktā,PIF konvencijašajālietānavpiemērojama.Manuprāt, uz šajālietāizskatāmopārkāpumunevar attiecināt krāpšanasjēdzienusaskaņāarminētāskonvencijas1. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

89.      Tāpēcierosinuuztrešājautājumapirmodaļuatbildētšādi:krāpšanasjēdziensPIF konvencijas1. panta 1. punkta b) apakšpunktāneattiecasuznodarījumu,piemēram,pamatlietāizskatāmonodarījumu, kasattiecasuzpareizideklarētāPVNnesamaksāšanutiesību aktosnoteiktajātermiņā.

2.      Par pirmo jautājumu: diferencētisliekšņiunlīdzvērtīgusankcijunoteikšanaspienākums

90.      Uzdodotpirmojautājumu,iesniedzējtiesajautā,vaiLeģislatīvā dekrēta 74/2000 10. ter pants(atbilstoši tā grozījumam ar Leģislatīvo dekrētu 158/2015),kurāparPVNnesamaksāšanu ir noteikts augstākskriminālatbildības noteikšanasslieksnis(EUR 250 000) nekā ienākumu gūšanas vietā ieturamo nodokļu nesamaksāšanas gadījumā (EUR 150 000),irsaderīgsarSavienībastiesībuaktiem.

91.      Šisjautājumsbūtībāirsaistīts arpienākumuparSavienībastiesībuaktupārkāpumiem noteiktsankcijas, kas ir līdzīgasvailīdzvērtīgastām sankcijām,kuras ir paredzētas par līdzīgiemvalststiesībuaktupārkāpumiem.Saistībā ar šo lietu minētaispienākumsizrietnoLES4. panta3. punktasaistībāarLESD325. panta 1. punktuuniepriekšminētajāmPVNdirektīvasnormām.

92.      AtsaucotieskonkrētiuzLES4. panta3. punktāminētolojālassadarbībasprincipu,Tiesairkonstatējusi,kadalībvalstīm ir jāraugās, lai Savienības tiesību pārkāpumi tiktu sodīti atbilstoši tādiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem, kas ir “analogi tiem, kurus piemēro līdzīga veida un nozīmīguma valsts tiesību pārkāpumu gadījumos [..]”.TurklātvalstuiestādēmattiecībāuzSavienībastiesībuaktupārkāpumiem irjārīkojas“ar tādu pašu rūpību, kādu tās ievēro, ieviešot atbilstošos valsts tiesību aktus” (49).

a)      Kādsir“analogs”valstsrežīms?

93.      Šajāgadījumāgrūtībasir noteikt atsaucessistēmu,saskaņāarkuru ir jāvērtēpienākumsnoteiktanalogassankcijas.Kasvarbūtlīdzīgarakstura un nozīmīgumavalststiesībuaktupārkāpumi?Kādscitsvalststiesiskaisregulējumsšajāgadījumāvarbūtparatskaitespunktu?

94.      Tiesaiiesniegtajosapsvērumos ir secināts,kaarLeģislatīvo dekrētu 158/2015 ieviestajos diferencētajossliekšņosnetiek pārkāptspienākumsnoteiktanalogasvailīdzvērtīgassankcijas.Tomēršādusecinājumuizdarīšanasiemesliatšķiras.

95.      Itālijasvaldībanorāda,kašieabinodarījumi vispār navsalīdzināmi.Komisijaapgalvo,kaLeģislatīvā dekrēta 74/2000 10. bis un10. ter pantā noteiktie dažādiesliekšņiirsalīdzināmi,tačuatšķirībasvar tikt pamatotas.Austrijasvaldībaizvirzavēlvienujaunuargumentu,norādot,kaPVNjomapēcdefinīcijasnevarradīt nekādas problēmasattiecībāuzpienākumunoteiktlīdzvērtīgassankcijas.PVNirgandalībvalstu,ganSavienībasieņēmumi.TāpēcSavienībasfinanšuinteresesPVNieņēmumuveidāvienmērtiekaizsargātastiešitāpatkāvalstufinanšuintereses.

96.      Šajālietāanalogusankcijunovērtēšanabūtībāizraisanoskaidrošanu,vaiPVNsistēmuvarsalīdzinātartiešonodokļusistēmu,lainovērtētupienākumunoteiktanalogassankcijas.

97.      Šajāziņāvarparedzētdivaspieejas.

98.      Pirmkārt,ņemotvērāšaurākupieeju,atbilstošiAustrijasvaldības atbalstītajai pieejaiPVNrežīmuvarētuuzskatītparizolētu sistēmu (50).Tāsunikālaisunīpašaisraksturojumsundarbībapadarītuneiespējamusalīdzināšanuar jebkuru citunodokļusistēmuvaiieņēmumuavotu.TākāPVNirvalstsun Savienības ieņēmumu avots,pienākumsnoteiktanalogassankcijasvienmērtiktuizpildītspatsparsevi.

99.      Saprotu,kāpēcšādupieeju varētuieteiktattiecībāuzkonkrētākiemjautājumiem,kurosPVNsistēmāuniekasēšanā varētubūtlielākasatšķirības nekā līdzības.Tiesībupašreizējāstāvoklīšādapieejatomērbūtuproblemātiskaunneloģiska.Tad pamatprasībaiveiktanalogusvailīdzīguspasākumus“pielīdzināšanaspienākumam”nebūtu nekādasatura.Pielīdzināšanu(līdzvērtību)vairsnevarētupārbaudīt.Tāskritērijs faktiski būtuapļveida,pārbaudīts un salīdzināts patsarsevi (51).

100. Otrā,plašākāpieejāsalīdzināmībaiatsaucessistēma atrodas augstākā vispārinājuma līmenī,meklējotpiemērotajam Savienības tiesībuaktupārkāpumam iespējami tuvāko analoģiju valststiesībusistēmā.Kadskatījumskļūstvispārinātāksunplašāks,kļūstskaidrsarītas,ka neviens nodoklisnav pilnībā izolēts;katrsnodoklisirdaļano(arnodokliapliekama)kopuma, lielākas kopas sastāvdaļa.

101. Manuprāt,“pielīdzināšanaspienākumam” ir vajadzīga plašāka šādaveida pieeja salīdzināmībai,laiidentificētuattiecīgoslīdzīga veida un nozīmīguma valststiesību aktu pārkāpumus,itīpašiSavienībasfinanšuinterešuaizsardzībasjomā.Tajāskatpunktsbūtībāirstrukturāls,sistēmiskssalīdzinājums.Pilnīgasidentitātesprasībaļoti apgrūtinātulīdzvērtīguieņēmumuvaiizdevumuavotuatrašanu dalībvalstīs. Ar PVN saistītus pārkāpumusšī nodokļaiekasēšanassistēmasspecifikas dēļ nekadnevarētuuzskatītparanalogiemjebkāducitunodokļupārkāpumiem.

102. Savukārtatsevišķosgadījumos,kasattiecasuz nediskriminācijas principa vai vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu atsevišķiem procesuālajiem noteikumiem vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, uzmanība pēc definīcijas tiek koncentrēta uz daudzkonkrētākuunšaurāku jomu.Jatastāir,tadkonkrētasunīpašasatšķirībasstarptiešoun netiešonodokli,konovērtēšādāvispārinājumalīmenī,var arī padarītindividuālassituācijasnesalīdzināmas (52).

103. KatrāziņāšāduplašākupieejuTiesajauizmantoja spriedumā Taricco.Sniedzotnorādesvalststiesai,laiveikturežīmulīdzvērtībasvērtēšanuattiecībāuznoilgumatermiņiemarPVN nemaksāšanusaistītāslietās,Tiesaatsaucāsuznoilgumatermiņiem,kaspiemērojamiattiecībāuztabakas izstrādājumiem piemērojamiem ievedmuitas nodokļiem (53).

104. Šajālietāvisciešākā analoģija arnodarījumu,kas ir saistītsarLeģislatīvā dekrēta 74/2000 10. ter pantā paredzēto PVN nesamaksāšanu,iršīpašadekrēta10 .bis pantāminētajam nodarījumam,kas ir saistītsar ienākumu gūšanas vietā ieturamā nodokļa nesamaksāšanu, kurā ir vainojams nodokļu maksātāja starpnieks.Abiemnodarījumiemirvairākaslīdzības:tovispārējaismērķisirnodrošinātiekasēšanu.Abinodarījumiattiecasuzrīcībusaistībāarnesamaksāšanutiesību aktosnoteiktajātermiņā.Abu tiesību normusistēmiskālīdzībaizrietno pašiem Itālijastiesībuaktiem,kurosirizvēlētsabusnodarījumus regulēt tajāpašātiesībuaktā,ciešisaistītāsparalēlāsnormās.

105. Tāpēcneredzuīpašasloģiskasgrūtībasteikt,kaLeģislatīvā dekrēta 74/2000 10. bis panta norma ir“analoģiska”10. ter pantam.Abinodarījumiirsalīdzināmi.Nākamaisjautājumsirparto,vaiabās tiesību normāsietvertaisdiferencētaisslieksnisvarbūtpamatots.

b)      Pamatotadiferenciācija?

106. Itālijasvaldībacentāsizskaidrotiemeslus,kuriiriedvesmojušilikumdevējunoteiktdažādussliekšņus,kas ir piemērojamipārkāpumiemPVNun ienākumu gūšanas vietā ieturamānodokļanesamaksāšanas jomā.

107. Pirmkārt,vispirmsItālijasvaldība tiesas sēdē precizēja,kanodokļumaksātājiemnepiemēronoziedzīgunodarījumurežīmupartiešonodokļu nemaksāšanu.Nodarījums,arkuru ir saistīts10. bis pants,attiecas nevis uznodokļumaksātāju,bet uz personu, kuraitāvietā irjāmaksā ienākumu gūšanas vietā ieturamaisnodoklis.

108. Otrkārt,izņemot vispārējāsstrukturālāsatšķirības,kasizrietnonodokļuuzlikšanastiešāunnetiešārakstura,Itālijasvaldībairizvirzījusikonkrētudiferencēšanaspamatojumu.Tasattiecasuzaugstākosmagumapakāpiunlielākāmatklāšanasuniekasēšanasgrūtībām.

109. Novienaspuses,attiecībāuz ienākumu gūšanas vietā ieturamānodokļa nemaksāšanu,kasizrietno sertifikācijas,kuraizsniegtanodokļamaksātājam,attiecībāuzkuru ienākumu gūšanas vietā tiekieturētsnodoklis,Itālijasvaldība paskaidro,ka10. bis pantsattiecasnetikaiuznemaksāšanu,betarīnepareizadokumentaizdošanu.Tāpēctiekkavētanodokļunemaksāšanasatklāšana unnodokļuiekasēšana,jostarpniekssaņemsertifikātu,kasatbrīvoviņunomaksājumiemadministrācijai.

110. Nootraspuses,attiecībāuz ienākumu gūšanas vietā ieturamānodokļa nesamaksāšanu,kasizrietnotāgadanodokļudeklarācijas,koiesniedzis nodokļus ieturošaisstarpnieks,Itālijasvaldībanorāda,kaaugstākasmagumapakāpeizrietnosekām,košīnesamaksāšanavarradītaizstātajiemnodokļumaksātājiem,kuri ir pakļautiriskamdivasreizes maksātnodokļasummu.

111. Abušoiemesludēļ tika teikts, ka valstslikumdevējsuzskatīja,kapārkāpuma atklāšanasgrūtības (54),kāarīdažādāsaizsargātāsinteresesattaisno izskatāmo sliekšņudiferencēšanu.

112. Protams,dažusItālijasvaldībasizvirzītosargumentusvaruzskatītparpārliecinošākiemnekācitus.Tāpat,iespējams,joprojāmnavskaidrībasparto,kastiešāmirnotika2015. gadā, laiizraisītu to,kapēkšņibijajādiferencēsliekšņiabosnodarījumos,kā tasnebijaiepriekš,kadabipārkāpumitikaregulētiarvienādiemnoteikumiem.

113. Tomēruzskatu,katieši tādujautājumu sfērākāšīdalībvalstīmirtiesībaspašāmveiktlikumdošanasizvēli.Manuprāt,Itālijasvaldība ir piedāvājusiticamusiemeslus,kāpēctāvēlējāsdiferencēšanu.Tāirarīpierādījusi,kavalstslīmenīšajāziņāirnoticisapspriešanas process.Ja procesuālāsrīcības brīvībasuninstitucionālāsautonomijaspiemērošanasjomaišajāsfērāirkāda nozīme,Tiesainevajadzētuizteiktminējumusparšāduvalstslikumdošanasizvēli,kasturklātirnostiprinātaplašākajāunsarežģītākajādalībvalstulikumdošanas sistēmānodokļujomā.

114. Tāpēcierosinu,kaLES4. panta3. punktā, to lasotsaistībāarLESD325. panta 1. punktuunPVNdirektīvu,nav aizliegtasvalsts tiesību normas, kurās, lainoteiktusodāmuraksturu rīcībai, kas ietvernodokļanemaksāšanulīdz likumā noteiktajamtermiņam, ir noteiktsfinanšuslieksnis,kasPVN ir augstākspar slieksni,kurš ir paredzēts ienākumu gūšanas vietā ieturamā nodokļagadījumā.

3.      Par otro jautājumu un trešā jautājuma otro daļu: kriminālatbildības dzēšanaunefektīvasunatturošassankcijas

115. Valststiesaturklāt irpaudusišaubasparto,kā Leģislatīvā dekrēta 74/2000 paredzētokriminālsankcijuefektivitātiunatturošo iedarbību varētu ietekmēt abi arLeģislatīvo dekrētu 158/2015 ieviestie grozījumi.

116. Pirmkārt,arotrojautājumuiesniedzējtiesavēlas uzzināt,vaiLES4. panta3. punktā,tolasot kopāarLESD325. panta 1. punktuunPVNdirektīvu, ir aizliegtavalsts tiesību norma,kasdzēštādupersonukriminālatbildību,kuras ir atbildīgasparfiskāliemjautājumiem,javienība,kurutāspārstāv,veicmaksājamāsPVNsummas samaksukopāarprocentiemunadministratīvajiemsodiemsaistībāar novēlotu maksājumu,iekams nav paziņots par tiesvedības uzsākšanu pirmāsinstancestiesā. Valsts tiesauzsver,kaItālijassistēmāšīmpersonāmnetiek uzliktsnekādscits, pat neadministratīvarakstura sods.

117. Otrkārt,trešā jautājuma otrajādaļāiesniedzējtiesajautā,vaiLESD325. panta 1. punktsirjāinterpretētādējādi,katasnepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā par nodokļu jautājumiem atbildīgās personas tiek atbrīvotas no krimināltiesiskās un administratīvās atbildības par PVN nesamaksāšanu un daļēju vai novēlotu samaksu, ja attiecīgās summas atbilst PIF konvencijā noteiktā EUR 50 000 minimālā sliekšņa trīskāršam vai pieckāršam apmēram.

118. Abi šie jautājumiattiecasuzdalībvalstupienākumuparedzētefektīvasunatturošassankcijas.Šajāsadaļā es tos abus izskatīšupēc kārtas.

a)      Jauns iemesls kriminālatbildības dzēšanai

119. Komisijauzskata,kaotraisjautājumssaistībāar jauno iemeslukriminālatbildības dzēšanai, kas ir ieviests ar Leģislatīvo dekrētu 158/2015(jaunaisLeģislatīvā dekrēta 74/2000 13. panta 1. punkts),būtujāatzīstparnepieņemamu.Tānorāda,ka,paturotprātā,kaarPVNsaistītānodarījumaslieksnis(EUR 250 000)šajālietānavsasniegts(maksājamāsummabijaEUR 175 272),minētoiemeslušajālietānevarējapiemērot.

120. Tam jāpiekrīt.Patiešām,jaTiesa izlemspiekristmanāmpiedāvātajāmatbildēmuzpirmountrešojautājumu, tad atbildeuzotrojautājumunebūsvajadzīga.Tomēr,laipilnībāpalīdzētuTiesai,īsumā aprakstīšuatbildiuzšo konkrēto jautājumu,jaTiesaibūtujāizdaracitādssecinājums.

121. Kopumā (55)pienākumsnodrošinātefektīvas,atturošasunsamērīgassankcijasSavienībasfinanšuinterešuaizsardzībaiizrietnodiviem Savienības tiesībuavotiem.LES4. panta3. punktā paredzētaislojālassadarbībaspienākumsir saistīts arprasībuefektīviunpreventīvivērsties pret PVNmaksāšanas pienākumapārkāpumiem saskaņāarPVNdirektīvas206. un273. pantu:pastāvvispārējspienākumsveiktvisus normatīvos un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu PVN iekasēšanu pilnā apjomā savā teritorijā (56).TaspatsizrietarīnoLESD325. panta 1. punkta,kurādalībvalstīm ir pieprasīts apkarot krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, veicot efektīvus pasākumus, kuriem jāattur no šādas rīcības (57).

122. Manuprāt, ar izskatāmo jaunoiemeslukriminālatbildības dzēšanainetiek pārkāptspienākumspiemērotefektīvasunatturošassankcijas.

123. Pirmkārt, kopumā pienākumsparedzētsamērīgus,efektīvusunatturošussodusPVNjomānevienmērir saistīts arpienākumupiemērotkrimināltiesiska raksturasankcijas (58).Patiešām,noteiktāssituācijāsnodarījumusmagumsvarparedzēt kriminālatbildības noteikšanu kāvienīgorisinājumu,laigarantētuefektivitāti un preventīvo iedarbību (59).Tomēr,jašādasīpašasunnopietnassituācijasnav, tad piemērojamiesodivarbūtadministratīviesodi,kriminālsodivaiabu sodu kombinācija (60).

124. PVNkontekstāpareizideklarētānodokļa nesamaksāšanulīdz tiesību aktos noteiktajamtermiņamnevaruzskatīt par tiksmagu pārkāpumu,kapienākumsveiktefektīvusunatturošuspasākumusvienmērprasītukriminālsankcijunoteikšanu (61).Dalībvalstis,protams, pienācīgi ņemotvērātoekonomiskounsociālosituāciju,varparedzētšādassankcijasgadījumos,kurustāsuzskataparpietiekamismagiem,kaut arīievērojotsamērīgumaprincipu.Tomērkriminālatbildības noteikšanu par šādurīcībunevaruzskatītparnepieciešamu Savienības tiesībuizpratnē.

125. Otrkārt,ItālijastiesībuaktosPVNiekasēšanasnodrošināšanaiparedzētopasākumu efektīvaisunatturošaisraksturs irjāaplūkoplašākā,sistēmiskā izpratnē.Pienācīgauzmanībajāpievēršdažādukrimināltiesiskounadministratīvosankcijusavstarpējai iedarbībai,kas ir piemērojamas PVN nemaksāšanasgadījumā līdztiesību aktosnoteiktajamtermiņam (62).

126. Itālijasvaldība ir paskaidrojusi, kasaskaņāarLeģislatīvā dekrēta 471/199713. panta 1. punktu uz vienībām,kurāmjāmaksānodoklis,katrāziņāattiecasadministratīvosankcijusistēma,kasvarsasniegt30 %nonesamaksātāssummasunprocentiem.Noapskatāmāgrozījumalikumdošanasvēsturesizriet,ka administratīvosankciju esamība,koturpinapiemērotattiecībāuztāmsituācijām,kurāsnavsasniegtskriminālsankcijuslieksnis, ir pienācīgi ņemta vērā, Leģislatīvajā dekrētā 158/2015 grozotslieksni (63).Tāpatjaunais iemesls armaksāšanu saistītās kriminālatbildībasdzēšanaiirlikumdevējaizvēleļautizvairītiesnokriminālatbildības,javienība,kasiratbildīgaparnodokļanomaksu,samaksāsavusparādus,tostarpmaksājamonodokli,procentusunadministratīvosankciju.Arīšajāsituācijālikumdevējsparpietiekamuuzskataadministratīvosankcijupiemērošanunodokļumaksātājiem (64).

127. Citiemvārdiemsakot,patjajuridiskāspersonasatbildīgaisdirektors,kamirjāmaksānodoklis,varētuizvairītiesnokriminālatbildības,jajuridiskāpersona galu galā veicmaksājumu, tad šījuridiskāpersona,kurairpirmām kārtāmatbildīga,tomērsaskarsies ar procentumaksājumiemunadministratīvajiemsodiempar novēlotu maksājumu.

128. Šajāposmāvarētubūtlietderīgiatkāptiesatpakaļunmēģinātsaskatītmežu,netikaiatsevišķukoku.Kādsirmērķiskriminālatbildības noteikšanai parvalstskaseipienākošossummunovēlotu samaksu?Varbūtpretējicitiemnoziedzīgajiemnodarījumiem,kur nodarītokaitējumunaviespējamsvērst par labuunkursankcijasgalvenaismērķisirsodītunlabotpārkāpēju,fiskālovainodokļunoziegumugadījumāmērķisirarīizmantotkrimināltiesiskas sankcijas draudus, laipiespiestuveikt maksājumukonkrētajā gadījumā untādējādinākotnēveicinātuatbilstību vispār.Citiemvārdiemsakot,kriminālatbildības noteikšanapatiparsevinavvienīgaismērķis.Iespējams,ka cits šīssankcijasmērķisirsaglabātfiskālostabilitātiunpanāktatbilstību.Jatiekizmantota šīloģika,tadfakts,kapārkāpējamirdotapēdējāiespējaizpildīt prasībaslīdzlietasiztiesāšanassākumam,faktiskinetraucēizpildesefektivitātei, bet ganglužipretēji (65).

129. Ņemotvērāiepriekšminēto,Leģislatīvā dekrēta 74/2000 13. pantā ieviestais iemesls kriminālatbildības dzēšanaiveicinaatbilstībuunlīdzartosekmēizpildessistēmasefektivitātiunpreventīvo ietekmi.Sankcijuefektivitāteirsaistītaarpamudinājumumaksātnodokli. Preventīvā ietekme tiek nodrošināta ar nepieciešamībuiegūtnetikaipamatsummu,betarīuzkrātosprocentusunatbilstošo administratīvosankcijusummu.

130. Varētuatgādināt,kaiepriekšTiesairatzinusi, kapakāpeniskusankcijurežīmsirpiemērotsmaksājumunokārtošanasveicināšanai (66).Tāarī ir uzskatījusiprocentus paratbilstīgusankcijugadījumos,kas ir saistītiarformālaraksturapārkāpumiem (67).

131. Visbeidzot ir jāatgādina,ka,piemērojotefektīvasunatturošassankcijas Savienības tiesībuaktupiemērošanasjomā,dalībvalstīm ir jāievēroarīsamērīgumaprincips.NoLeģislatīvā dekrēta 158/2015sagatavošanasdokumentiemizriet,kaItālijaslikumdevējsirizvēlējiespieņemtadministratīvounkrimināltiesiskosankcijuprogresīvostruktūru.Atspoguļojotsamērīgumaapsvērumus,tajākriminālsodi ir paredzētivissmagākajiemgadījumiem.Saistībā ar to šajālietā aplūkotoiemeslu kriminālatbildības dzēšanai var uzskatīt arī par turpmākusamērīgumaapsvērumuiekļaušanu vispārējāizpildesrežīmā.

b)      “PIF” konvencijā noteiktā EUR 50 000 sliekšņa nozīme

132. Attiecībāuziesniedzējtiesas uzdotā trešājautājumaotrodaļuneuzskatu,kaPIF konvencijasslieksnisiratbilstošsatskaites punkts,lainovērtētusankcijuefektivitātiārpussaskaņāar minēto konkrētodokumentu definētās struktūras.

133. Pirmkārtungalvenokārt,kāpaskaidrotsšosecinājumu48.–51. punktā,izskatāmaisnodarījumsneietilpstPIF konvencijasdarbībasjomā.ArPIF konvenciju noteiktais slieksnis attiecastikaiuzkonkrētokrāpšanasnodarījumu.

134. Otrkārt,papildus ir jāatzīmē, kaPIF konvencijas2. pantāminētoEUR 50 000 slieksni piemērotikaikākritēriju,lainoteiktuminimālosummu,kurupārsniedzotkrāpšana tiek uzskatīta par tiknopietnu,lairadītuarbrīvībasatņemšanusaistītussodus,kasvarizraisītizdošanu.TomērEUR 50 000 slieksnisnav pat piemērojams kā vispārējs slieksnis kriminālatbildības noteikšanai.

135. Tāpēcneuzskatu,ka uz PIF konvencijāminētoslieksnivarētuatsauktiespat plašākasanaloģijas izpratnē.Tasnepavisamnavbūtiskstādālietākāšī.

c)      Starpsecinājums

136. TāpēcierosinuTiesaiuzotrojautājumuuntrešājautājumaotrodaļuatbildēt šādi: ar LESD325. panta 1. punktuunLES4. panta3. punktu, lasot to kopā arPVNdirektīvu, noteiktais pienākumsparedzētefektīvus,atturošusunsamērīgussodus,lainodrošinātupareizuPVNiekasēšanu,neaizliedzvalststiesībuaktus,piemēram,šajālietā aplūkotos,ar ko, lai ganparedzotadministratīvusankcijusistēmu,parnodokļujautājumiem atbildīgās fiziskāspersonas varatbrīvot:

–        nokriminālatbildībasunadministratīvasatbildībasparpareizideklarētāPVN nesamaksāšanu tiesību aktosnoteiktajātermiņā saistībā ar summām,kasvienādasartrīskārtīguvaipieckārtīguPIF konvencijā noteikto minimāloslieksniEUR 50 000 apmērā;

–        nokriminālatbildības,javienība,attiecībāuzkurutāsveicdarbību,ir novēloti samaksājusi maksājamoPVN,kāarīprocentusunsummas,kasnoteiktasaradministratīvāmsankcijām,iekams nav paziņots par tiesvedības uzsākšanu pirmāsinstancestiesā.

C.      Valststiesībuaktuun Savienības tiesībuaktuiespējamāsneatbilstībasietekme

137. ŠajossecinājumosesmuierosinājisTiesaiatbildētuziesniedzējtiesasuzdotajiemjautājumiem tā,ka ar attiecīgajiem Savienības tiesībuaktunoteikumiemnav aizliegtiarLeģislatīvo dekrētu 158/2015 veiktie grozījumi.JaTiesaizdarītutādupašusecinājumu,šajālietānebūtujāizskata neatbilstības atzinuma iespējamā iedarbība (laikā).

138. JaTiesaizlemtucitādi,tadbūtujāizskatavalststiesībuaktuneatbilstības Savienības tiesībuaktiem iedarbība.Itīpašibūtujāaplūkopraktiskā ietekme,kasizrietno Savienības tiesībuaktuaugstāka spēkaprincipa,proti,prasībanepiemērotvalststiesību normas,kasirpretrunā Savienības tiesībuaktiem.Tasbūtujādara,ņemotvērāattiecīgoscenāriju,kadaplūkotā valststiesību norma ir saudzīgākakrimināltiesībunormanotiekošajākriminālprocesā.

139. LaipilnībāpalīdzētuTiesai,piedāvāšudažasnoslēgumadomasparšojautājumu,jotoskaidri ir izteikusiiesniedzējtiesa unieinteresētāspersonasapspriedušasuzklausīšanaslaikā tiesassēdē.

140. Valsts tiesapaudaviedokli,ka,jaarLeģislatīvo dekrētu 158/2015 izdarītie grozījumitiktuuzskatītiparneatbilstīgiem Savienības tiesībām,tad sekojošā saudzīgākonoteikumu nepiemērošananebūtupretrunāHartas49. panta 1. punktā ietvertajam likumībasprincipamvailex mitiorprincipam.Pirmkārt,arLeģislatīvo dekrētu 158/2015 grozīto valsts tiesībunormu nepiemērošanaibūtujābūt saistītai ar minētonormu tās iepriekšējāsversijas (atkārtotu) piemērošanu,kasbijaspēkānozīmīgofaktu norises laikā.Otrkārt,jajaunāsnormas atzītu par nesaderīgām ar Savienības tiesībuaktiem, tās likumīgi nekadnebūtu bijušas Itālijastiesiskāregulējuma daļa.TākāTiesaslēmumiemprejudiciālā nolēmuma tiesvedībā irextunciedarbība,tādējādiinterpretētā tiesībunormaTiesasnorādītajāveidābūtujāpiemēroarītiesiskajāmattiecībām,kasbijaspēkāpirmssprieduma,tačuvēlnavbeigušās.

141. KomisijaunItālijasvaldībapievērsāsšiemargumentiemtiesassēdē.Šķiet, ka tās uzskata,kasaudzīgākāsvalststiesībunormasšajālietānevarētunepiemērot,patjašīstiesībunormasbūtuatzītasparneatbilstīgām Savienības tiesībuaktiem.

142. PiekrītuKomisijaiunItālijasvaldībai.Manuprāt,likumībasprincipsizslēdziespējunotiekošāstiesvedībaslaikākrimināllietā nepiemērotsaudzīgākaskrimināltiesībunormaspattad,jašiesaudzīgākienoteikumi ir atzītiparnesaderīgiem ar Savienības tiesību aktiem.Citiemvārdiemsakot,tādālietā kāšī ar Savienības tiesību normu pārākuma principu dalībvalstīmnoteiktaispienākums piemērotefektīvas,atturošasunanaloģiskassankcijas ir jāpiemēroatbilstošicitiemnoteikumiemarvienādu juridisko statusu Savienības tiesībusistēmā:Hartas49. panta 1. punktā paredzēto lex mitiorprincipuapvienojumā artiesiskāspaļāvībasuntiesiskāsnoteiktībasaizsardzību,ņemotvērākrimināltiesībuīpašokontekstu.

143. Netiek apstrīdēts,kasaskaņāar Savienības tiesībuaktupārākumaprincipu Līgumu noteikumiem un tieši piemērojamiem sekundāro tiesību aktu noteikumiem ir tāda iedarbība, ka tikai līdz ar to stāšanos spēkā pretrunīgas valsts tiesību normas kļūst nepiemērojamas (68).

144. Iespējams, ka nepiemērošanaspienākumsiršāprincipavisenerģiskākāizpausme.Tomēr pārākuma praktiskās sekaskonkrētosgadījumosirjāizvērtēunjāsaskaņoarvispārējotiesiskāsnoteiktībasprincipuun,konkrētāk krimināltiesībujomā,likumībasprincipu.Dalībvalstupienākuminodrošinātefektīvu Savienības līdzekļu iekasēšanugalu galānevar būtpretrunāHartas (69)tiesībām,kurāarī ir paredzētilikumības,lex mitioruntiesiskāsnoteiktībaspamatprincipi.

145. Turpmākajāvērtējumāapgalvošu,kalikumībasprincips,kasirpareizi jāsaprotnetikaiminimālā veidā(1),betplašāk tā,ka tasietverarīlex mitiornoteikumu kopāarlielākastiesiskāsnoteiktībasprincipukrimināllietās(2),šajāgadījumāprasa, laisaudzīgākāsLeģislatīvā dekrēta 158/2015normasnevarētu nepiemērot(3).Pēdējaissecinājums paliek spēkāneatkarīginotā,vaiiespējamāneatbilstība Savienības tiesībuaktiem būtu jāatzīstattiecībāuzprimārotiesībuaktu(LESD325. panta 1. punktu)vaiPVNdirektīvu.

1.      Likumības principa“būtība”:atpakaļejoša spēkaaizliegums

146. Hartas49. panta 1. punktānostiprinātaislikumības princips,pirmkārt un galvenokārt,ir saistīts ar atpakaļejošaspēkaaizliegumu.Tasirparedzētsšīsnormaspirmajosdivosteikumos (70).Hartas52. panta3. punktanozīmētasatbilstEiropasCilvēktiesībukonvencijas(turpmāk tekstā – ECTK) 7. pantam.

147. Varteikt,kalikumībasprincipa,kasirvisspēcīgākāunkonkrētākātiesiskāsnoteiktībasprincipa izpausme (71),“būtība” attiecastikaiuznodarījumuunsodudefinīcijasmateriāltiesiskajiem elementiem.Ar to ir pieprasīts, ka likumā ir skaidri jādefinē pārkāpumi un sodi, kas ir piemērojami brīdī, kad ir izdarīta sodāmā darbība vai bezdarbība. Šis nosacījums ir izpildīts tad, ja attiecīgā persona no atbilstošās normas formulējuma, vajadzības gadījumā izmantojot tiesu sniegto normas interpretāciju, var uzzināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tai iestāsies kriminālatbildība (72).Šīsprasībastomērneaizliedzto normu saturu, kurās ir paredzēta kriminālatbildība, noskaidrot pakāpeniski, tiesām sniedzot interpretāciju, ja vien šī interpretācija ir saprātīgi paredzama (73).

148. Līdzarto,javalststiesībuaktospamatlietasfaktisko apstākļu norises laikā piemērojamā redakcijānebijaietvertiskaidrinoteikumi,kasnoteiktukriminālatbildībuparkonkrēturīcību,“Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktā ietvertais sodu tiesiskuma princips aizliedz sodīt par šādu darbību, pat ja valsts tiesību norma ir pretrunā Savienības tiesībām” (74).

149. TātadHartas49. panta 1. punktapirmajāunotrajāteikumāatspoguļotālikumības principa“būtība”aizliedzaratpakaļejošuspēkupiemērotjaunuskrimināltiesību noteikumusparnoziedzīgunodarījumuunsodunoteikšanu,kasnebijaspēkāsodāmās darbībasveikšanaslaikā.Īpaši ir jāuzsverdivielementi:darbībasunsodamateriāltiesiskoelementuierobežošana,koncentrējotiesuzvienukonkrētubrīdilaikā,kaddarbībavaibezdarbība notika.

2.      Likumībasprincipaplašākaizpratne: “lex mitior”untiesiskānoteiktībakrimināllietās

150. Tomēr49. panta 1. punktāparedzētogarantijusaturs ar to nebeidzas.Manuprāt, 49. panta 1. punktāsniegtogarantijupatiesābūtībairplašāka abās tikkoizklāstītajāsdimensijās: materiāltiesiskajā,kāarīlaika dimensijā.

151. Bezturpmākāmpadziļinātāmdiskusijāmparto,kastiešitiekmateriāltiesiski aptverts,iespējams,varētuvienkāršiatgādināt,kaECTK arī netuvunavskaidra 7. panta 1. punktaprecīzapiemērošanasjoma.Itīpaši judikatūrā notiek jēdziena“sods”untāpiemērošanasjomaszināmaattīstība.Nesenspriedumā Del Río PradaEiropasCilvēktiesībutiesas(ECT) Lielā palāta atgādināja,kanavskaidriizteiktas atšķirībasstarp“sodu”(“materiāltiesiskais saturs”,uzkojāattiecinaECTK7. panta 1. punkts),unpasākumu,kasattiecasuzsodaizpildi(vairākvērstsuz“procedūras” elementiem) (75).ECTveicaplašākuvērtējumu,pamatojoties tostarpuzpasākumabūtībuunmērķi,tāraksturojumusaskaņāarattiecīgāsvalststiesībuaktiemuntāietekmi.

152. Irdaudzkoteiktparšādu seku vaiuzietekmivērstuvērtējumu,kasirmazāksaistītsar klasifikācijas smalkumiematsevišķāsvalstīs unkas,protams,dažādāsdalībvalstīsvaratšķirtiesunkonkrētāk aplūkošonoteikumupatiesodarbību.Tomērgalvenokārt,iespējams,ar tovislabāk tiek atspoguļots tas, kamjābūt pamattiesībuefektīvasaizsardzībasuzmanības centrā:indivīdsunkānoteikums ietekmētāstāvokli,nevisatbilstošajos valsts tiesību aktos tampievienotās klasifikācijas norādes.

153. Šīiemesladēļ,laiganHartas49. panta 1. punktatrešāteikumaformulējumā irrunapar“vieglākusodu”,nedomāju,kašo tiesību normuvarētuinterpretēt tā, ka tajā irminētstikaiunvienīgisodasmagums.Tāinterpretācijā pavisam vienkārša iemesla dēļ ir jāietver arī vismazvisinoziedzīga nodarījuma sastāva elementi:japēcnoziedzīga nodarījumaveikšanastiekieviestsjaunstiesībuakts,kasmainanoziedzīganodarījumadefinīcijuapsūdzētajam parlabu,tasnozīmētu,kapersonasrīcībavairs (vispār) nebūtukriminālisodāma.Ja tā vairsnebūtusodāma,tasnozīmētu,kanevarpiemērot sodu.Nesodīšana noteiktiirvieglākssods.Šādosapstākļosbūtuvienkāršineloģiskiuzstāt,kajaunaistiesībuaktstehniski tieši neregulē“sodus”.

154. Svarīgāksšīslietaselements,iespējams,irotrais:laikadimensija tam,koaizsargālikumībasprincips.ŠajāziņāHartas49. panta 1. punktatrešāteikumaredakcijājauskaidri ir norādīts,kašisprincipsattiecasarīuzlaikupēcnoziedzīgānodarījumaizdarīšanas.Trešajāteikumā ir paredzēts ar atpakaļejošu spēkupiemērotsaudzīgākusodu:lex mitior.

155. Tiesajauiratzinusilex mitiornoteikumuparvispārēju Savienības tiesībuprincipu,kasizrietnodalībvalstukopīgajāmkonstitucionālajāmtradīcijām (76).Faktiskiirizrādījies, kašījudikatūra kopāarHartas49. panta 1. punktu ir ietekmējusiECTjudikatūrasattīstību.Šķiet,kaECTiratkāpusiesnosavasjudikatūras,saskaņāarkurulex mitiorprincipsnetikaietvertsEiropasCilvēktiesībukonvencijas7. pantā, lai atzītutoparelementu,kas netieši minētsšajā tiesību normā,arī plašākas aizsardzības ietekmē,kasparedzētasaskaņāar Savienības tiesībuaktiem (77).

156. Lex mitiorfaktiskiirizņēmums no krimināltiesībupiemērošanasaratpakaļejošuspēku aizlieguma.Tajā ir atļautapiemērošanaaratpakaļejošuspēkuin bonam partem.Tāpēc loģiski, ka ir aizliegtapiemērošanaaratpakaļejošuspēkuin malam partem.

157. SaskaņāarnesenoECTjudikatūru princips par saudzīgākukrimināltiesībupiemērošanu aratpakaļejošuspēkuir saistīts ar to,ka,“japastāvatšķirībasstarpnodarījuma veikšanasbrīdīspēkāesošajiemkrimināltiesībuaktiem un krimināltiesībuaktiem,kasirstājušiesspēkālaikāpirmsgalīgāspriedumataisīšanas,tiesaiirjāpiemēro tie tiesībuakti,kurunormasapsūdzētajamirvislabvēlīgākās” (78).AttiecībāuzECTšispienākums “no vairākiemkrimināltiesībuaktiem piemērot to,kuranoteikumiirvislabvēlīgākieapsūdzētajam,irnoteikumuparkrimināltiesībusecību skaidrojums,kasatbilstcitam7. pantāminētambūtiskamelementam,proti,soduparedzamībai”.Tāpatkāpiemērošanasaratpakaļejošuspēku aizliegumu,lex mitiorpiemēroattiecībāuznormām,kasnosakanodarījumusunsodus (79).

158. Tomērlex mitiornoteikumaprecīzaissatursnetuvunavnoteikts.Šimprincipampamatā irkonkrētsiedvesmasavots: tas “paredz likumu pēctecību laikā un balstās uz konstatāciju, ka likumdevējs ir mainījis savu viedokli vai nu par faktu krimināltiesisko kvalifikāciju, vai arī par nodarījumam piemērojamo sodu” (80).Šisspecifiskumsir izraisījis dažaspieejas,kurāstiekuzsvērtidažādiepamatojumi aizliegumampiemērot krimināltiesībasaratpakaļejošuspēkuunlex mitiorprincipam.Saskaņāaršoviedoklilex mitiorprincips gluži nebūtupamatotsarparedzamībasprasībām vai tiesiskāsnoteiktībasprasībām.Tasbūtu balstītstikaiuztaisnīgumaapsvērumiem,kasatspoguļolikumdevējaviedokļamaiņuattiecībāuzprettiesiskudarbību (81).

159. Laikāda tieši būtulex mitiornoteikumapamatāesošāvērtība,tādarbībunavgrūtisaprast:javiennavnepārprotama savtīga tiesiskāregulējumavai pat likumdošanasprocedūruļaunprātīgasizmantošanas gadījuma (82), tad lex mitior pēc definīcijas ir“vienvirzienabiļete”uzsaudzīgākugalamērķi.Tasnozīmē,kapēcrīcības veikšanasjaunāskrimināltiesībunormasvarpiemērotvienīgi par labu apsūdzētajam.Diezganmazticamos gadījumostasvarētunotiktpatatkārtotipar labu apsūdzētajam.TasarīvarbūtsaskaņojamsarHartas49. panta 1. punktatrešāteikuma tekstu un būtību.Tomēruzskatu,kaaršo tiesību normu nevarsaskaņotvainuvirziena maiņu uzstingrāku tiesību normu,kadlex mitior ir ticispareiziizmantots,vaijaunu,bargākukrimināltiesību noteikumupieņemšanuuntopiemērošanuaratpakaļejošuspēku.Jatastābūtu,taspārvērstulex mitiornoteikumuparnestabilu,atgriezeniskunoteikumu,kasļautudažādi mainītkrimināltiesībunoteikumuspēcdarbības veikšanas.

160. Tāpēclex mitioruntiesiskāsnoteiktībasprincipinetiekierobežoti ar faktisko notikumu laiku.Tie ir piemērojamivisākriminālprocesalaikā (83).

161. Patiešām, būtujāatgādina,ka patilex mitiorprincipapiemērošanairiekļautaplašākātiesiskāsnoteiktībasprincipā,kasprasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un lai to piemērošana būtu paredzama tiesību subjektiem (84).Tam jāļaujieinteresētajām personām zināt tām noteikto pienākumu apjomu un jānodrošina, ka šīs personas nepārprotami zina savas tiesības un pienākumus un spēj atbilstoši rīkoties (85).

162. Tāpēclex mitiorprincipsirdaļanojuridiskajiempamatnoteikumiem,kasreglamentēturpmākieviestokrimināltiesībunormuintertemporālodarbību.Tāpēcparedzamībasuntiesiskāsnoteiktībasprasībasietverarītāpiemērošanu,kasietilpstvalstuun Savienības tiesībusistēmās.Minētajām tiesiskāsnoteiktībasprincipam būtiskajām prasībām būtupretrunā tas,ja būtuieviestaunkļūtupiemērojamasaudzīgākakrimināltiesību norma, bet to nepiemērotu,lai atkal piemērotustingrākukrimināltiesību normu,pattad,jatābūtuspēkā faktisko notikumunoriseslaikā.

163. Kopumāuzskatu,kaHartas49. panta 1. punktatrešajāteikumā garantētais lex mitiorprincipsneļaujatgrieztiespieiepriekšējiem,bargākiemnoteikumiemattiecībāuznoziedzīga nodarījumasastāvuunsodiem,javēlākpienācīgiieviestaisvalststiesībuaktspersoniskajājomā apsūdzētajam radījatiesiskopaļāvību.Šādugarantijuvarētuuzskatīt vai nu par plašāku likumībasprincipaslāni, vaiarīparskaidrinoteiktāmtiesībām,kasizrietnotiesiskāsnoteiktībasunkrimināltiesībuparedzamībasprasībām.

164. Pamatāesošāpamatproblēmairskaidra – indivīdiemjāspējpaļautiesuzpienācīgiizsludinātiemkrimināltiesībunoteikumiem (86)unattiecīgipielāgotsavurīcību.Patiešām,irpilnīgiiespējams,ka,paļaujotiesuzsaudzīgākiemnoteikumiem,kasizsludinātivalststiesībuaktos,kriminālprocesasubjektsvaitāpārstāvisvarētupieņemtkonkrētusprocesuāloslēmumusvaimainītsavurīcībuveidā,kasirbūtisksturpmākaiminētāprocesaattīstībai.

165. Protams, Savienības tiesībasirdaļanovalstutiesībusistēmām.Tāpēctas ir jāņemvērā,vērtējotatbilstību.Tāpēcvarētuierosināt, kaignoratia legis europae non excusat.Personai,kasnemaksānodokļus,nevarbūt“tiesībasuznesodāmību”,kogarantēvalststiesībuakti,kurineatbilst Savienības tiesībuaktiem.

166. Tādosgadījumoskāšisuzskatu,ka minēto ierosinājumu irļotigrūtiizmantotvairākoslīmeņos.Koncentrējotiestikaiuzpraktiskasietekmeslīmeni,vaitiešām būtu pamatssagaidīt,kapersonaspašas pastāvīgivērtēvalststiesībuaktusattiecībāuztoatbilstību Savienības tiesībuaktiemun,pamatojotiesuzto,lemjparsavukriminālatbildību?Pattad,ja apgalvotu, ka taspatiešāmbūtusagaidāms gadījumos,kadvalststiesībuaktā ir norādīts “X”,bet Savienības tiesībuaktunoteikumā skaidri ir norādīts,katas “navX”, vai to var sagaidīt arī attiecībāuzvalstsnoteikumuatbilstību nedaudz “tekstuāli ekonomiskajām” Savienības tiesībuaktunormām,piemēram,LESD325. panta 1. punktam,kuruinterpretācijai ir vajadzīgaTiesasvirspalātas (faktiski atkārtotā) uzmanība?

3.      “Lex mitior”principauntiesiskāsnoteiktībassaistība aršolietu

167. Tiesa spriedumā Berlusconi (87)jau saskārās ar jautājumu,vaiprincipsparsaudzīgākasodapiemērošanuaratpakaļejošuspēku ir piemērojamsgadījumā,kadšissodsirpretrunācitiem Savienības tiesībuaktiem.Tomēr,ņemotvērā,kaminētālietabija saistīta ardirektīvu, sniegtās atbildespamatābijafakts,kadirektīvunormasnevarizmantot,laipastiprinātu vai noteiktu privātpersonu kriminālatbildību (88).

168. Šajālietāattiecīgās Savienības tiesībunormas ir ne tikaiPVNdirektīva,tolasotsaistībāarLES4. panta3. punktu,betarīprimārotiesībuaktunormas,proti,LESD325. panta 1. punkts,ar ko“dalībvalstīm ir noteikts pienākums sasniegt precīzu rezultātu, un [..] normas, kurā ir paredzēti šie noteikumi, piemērošana nav pakļauta nekādiem nosacījumiem” (89).TārezultātāTiesanosprieda,ka ar LESD325. panta1. un2. punktu“attiecībās starp šīm normām un dalībvalstu tiesību normām pat ar to, ka tās ir spēkā esošas, pilnībā tiek liegta jebkādu pretrunīgu spēkā esošu valsts tiesību normu piemērošana” (90).Tomēršisapgalvojumsnekavējotiestika precizēts:šādā situācijā valststiesaiir arī jānodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgo personu pamattiesības (91).

169. Likumībasprincipa,tostarplex mitiornoteikuma,untiesiskāsnoteiktības principa ievērošanasobligātaprasība,manuprāt,novēršiespējupamatlietānepiemērotsaudzīgākasvalstskrimināltiesībunormas.Irdiviveidi,kāšajālietā vajadzībasgadījumāvarētuizdarīt minēto secinājumu.

170. Pirmkārt,grozījums,kasmainījakriminālatbildībasslieksnipardeklarētāPVNnesamaksāšanasnodarījumu(papildinot arī ar jaunuiemeslu kriminālatbildības dzēšanai),manuprāt,irizmainījisnoziedzīganodarījumasastāva elementus. Monetārā sliekšņa noteikšana kriminālatbildībasierosināšanaiirnoziedzīganodarījumadefinīcijasobjektīvselements.Šīsizmaiņasvarētuuzskatītpar atbilstošām likumībasprincipa “būtībai”,tāsinterpretējotkopāarlex mitiorprincipu.

171. Otrkārt,pattad,ja būtu jāuzskata, ka šādassecīgasizmaiņas neietilpst likumībasprincipašaurākāredzējumā, ciktāl tās burtiski pārsniedztobrīdi,kadtika veiktasākotnējādarbība,tās noteikti ietilpst šīprincipa plašākāizpratnē.Stājotiesspēkā,jaunaisgrozījums valsts tiesību aktos lika darbotieslex mitiornoteikumam,kurarezultātāapsūdzētāpersonīgajājomāirradītatiesiskāpaļāvība,kaviņam būspiemērojama jaunā,saudzīgākā tiesībunorma.

172. Irvajadzīgasvēldivasnoslēgumapiezīmes.

173. Pirmkārt, tādā lietā kā šī galu galā navlielasatšķirības,vaivalstsnoteikumuiespējamānesaderībaar Savienības tiesībunormāmbūtuatzītaattiecībāuz Savienības sekundārajiemtiesībuaktiemvai Savienības primārajiemtiesībuaktiem. Iepriekš minētieapsvērumiun Hartas49. panta 1. punktā noteiktie ierobežojumiirtransversāli unpiemērojamineatkarīginopienākuma avota Savienības tiesībuaktu līmenī.

174. Protams, Tiesairuzsvērusi,ka“tieši piemērojamas Savienības tiesību normas, kuras ir tiešs tiesību un pienākumu avots visiem tiem, uz kuriem tās attiecas, proti, dalībvalstīm vai indivīdiem, kas ir puses tiesiskajās attiecībās Savienības tiesībās, ir jāpiemēro pilnībā un vienādi visās dalībvalstīs, sākot no to spēkā stāšanās brīža un tikmēr, kamēr tās ir spēkā” (92).

175. Tomērtajāpašālaikāirarīatzīts,kaneiespējamībupaļautiesuzkonkrētām Savienības tiesībunormām,lai noteiktu vai pastiprinātukriminālatbildību,nevarierobežotar direktīvām pašām par sevi.Līdzīgiapsvērumitikaizmantotiattiecībāuzregulasnormām,ar kodalībvalstis tika pilnvarotasparedzētsankcijaspartāsnoteikumupārkāpumiem,tiešiarmērķiievērottiesiskāsnoteiktībasprincipuunatpakaļejoša spēkaaizlieguma principu,kas nostiprināts ECTK7. pantā (93).

176. Manuprāt,nevarautomātiskipieņemt,kaLīgumanormās, ar kodalībvalstīm tiek noteiktsprecīzsunbeznosacījumapienākumsattiecībāuzsasniedzamorezultātu,kātasirLESD325. panta 1. un2. punkta gadījumā,katrāsituācijāautomātiski ir izpildītaparedzamības prasība,kopieprasalikumībasuntiesiskāsnoteiktībasprincipi konkrētajākrimināltiesībujomā (94).

177. Likumībasprincipunevarinterpretēttā,katasaizliedzpakāpeniskukriminālatbildībasnoteikumuprecizēšanu.Tomērtasvar“liegt ar atpakaļejošu spēku piemērot tās normas jaunu interpretāciju, kura paredz pārkāpumus” (95). Un atkal galvenaiselementsirattiecīgākonkrētānoteikumaparedzamība.

178. Kopumāsistēmiski uzskatu,kairgrūtisaprast,kāpēcjudikatūraiattiecībāuzLīgumunormudiferencētotiešo iedarbību,pretējidirektīvām,kaspatiparsevidrīzāk irradusiesTiesasvēsturiski nosacītas judikatūrasrezultātā,nevispamatojoties uzjebkāduprincipiāluizvēli,kuraspamatāirskaidrisaskatāmasatšķirībasminēto Savienības tiesībuavotuformulējumā,irjābūtnoteicošajamfaktoram tādos gadījumos kāšis.Vaibijušodoktrīnu blokiem,kurusirgrūtiizskaidrotpatieinteresētamEiropasSavienībastiesībustudentam, tiešām ir jābūt izšķirošainozīmei,lainodrošinātukriminālatbildības (ne)noteikšanulietās,kaslielāmērānavsaistītasarspecifiskiemtiešāsiedarbības jautājumiem?Vēljovairāktādāgadījumā kā šis,kurāpraktiskuapsvērumudēļabupienākumu(LīgumaunPVNdirektīvas) slāņu satursirdiezganlīdzīgsuntovērtējums faktiski tiekveiktskopīgi?

179. Otrkārt,šajālietā uzdotais pamatjautājumsirjautājumsparTiesasnolēmumuiedarbību laikā (96).Kā valsts tiesaatgādinājalūgumāsniegtprejudiciālunolēmumu,Tiesasnolēmumupiemērojamībaslaikā noteikums parasti būtībāirsaistīts aratpakaļejošu spēku:Tiesasniedzinterpretācijupar Savienības tiesībuaktunormāmextunc,kaskļūstnekavējotiespiemērojamavisāmizskatāmajām(undažkārtpatslēgtajām (97))lietām,kurās tiek piemērota tāpatinorma.Tomēršādaipieejai ir savasrobežas,kasradatopašuproblēmu:paredzamība.Jo tālākTiesaattīstatiesībasārpusinterpretētotiesībunormuformulējumiem,jogrūtāk,iespējams, ir saglabātnoteikumuparšotiesasnolēmumupilnīguextuncpiemērošanu (98).

180. Valstunoteikumuiespējamāneatbilstība Savienības tiesībuaktiemnepadara tos par neesošiem (99).To,kavalstsnoteikumi,kasvēlāktiekatzītiparnesaderīgiemar Savienības tiesībuaktiem,varradīttiesiskassekas,kasnoteiktosapstākļosvarradītcerības,pierādafakts,kaTiesadažosgadījumosirierobežojusisavuspriedumuietekmilaikā,laiaizsargātutiesiskāsnoteiktībasprincipaprasības. Saistībā ar šovaratgādināt Tiesasatzinumu,ka“izņēmuma kārtā un primāro tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ” (tikai) Tiesavar “noteikt nepiemērošanas seku, kādas rada Savienības tiesību normas piemērošana tām pretrunā esošām valsts tiesībām, īslaicīgu apturēšanu” (100).

181. Varētuuzsvērt,kaapgalvojot,kasaskaņāar Savienības tiesībuaktiemlex mitiorunprasībapartiesiskonoteiktībukrimināllietāsneļaujnepiemērot saudzīgākasvalststiesībunormas,nevajadzētunozīmīgi pārvērtētpatiešām diezgan šauropieejuattiecībāuz Tiesasnolēmumu iedarbības laikā ierobežošanu.Tasradītutikaišauruizņēmumuattiecībāuzatsevišķiemnotiekošajiemkriminālprocesiem,atstājotnemainīgasneatbilstībasvispārējāsnormatīvāssekas.Tiesaskonstatētais,protams,varētubūtpamatspārkāpumutiesvedībasuzsākšanaiparnotās izrietošopienākumuneizpildi (101),unkatrāziņātasradītupienākumunākotnē attiecīgimainītvalststiesību sistēmu.

V.      Secinājumi

182. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Tribunale di Varese (Varēzes rajona tiesa, Itālija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:

–        Krāpšanasjēdziens Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta 1. punkta b) apakšpunktāneattiecasuznoziedzīgunodarījumu,piemēram,pamatlietāaplūkoto,parpareizideklarētāPVN nesamaksāšanutiesību aktosnoteiktajātermiņā.

–        LES4. panta3. punktā, to lasotkopāarLESD325. panta 1. punktuunPVNdirektīvu,nav aizliegtasvalsts tiesību normas, kurās, lainoteiktusodāmuraksturu rīcībai, kas ietvernodokļanemaksāšanulīdz likumā noteiktajamtermiņam, ir noteiktsfinanšuslieksnis,kas attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) ir augstāks nekā slieksnis,kāds ir paredzēts ienākumu gūšanas vietā ieturamā nodokļagadījumā.

–        Ar LESD325. panta 1. punktuunLES4. panta3. punktu, lasotto kopāarPVNdirektīvu, noteiktais pienākumsparedzētefektīvus,atturošusunsamērīgussodus,lainodrošinātupareizuPVNiekasēšanu,neaizliedzvalststiesībuaktus,piemēram,šajālietā aplūkotos,ar ko, lai gan ir paredzētaadministratīvusankcijusistēma,parnodokļujautājumiem atbildīgās fiziskāspersonas varatbrīvot:

–        nokriminālatbildībasunadministratīvasatbildībasparpareizideklarētāPVN nesamaksāšanu tiesību aktosnoteiktajātermiņā saistībā ar summām,kasvienādasartrīskāršuvaipieckāršuPIF konvencijā noteikto minimāloslieksniEUR 50 000 apmērā;

–        nokriminālatbildības,javienība,attiecībāuzkurutāsveicdarbību,ir novēloti samaksājusi maksājamoPVN,kāarīprocentusunsummas,kasnoteiktasaradministratīvisankcijām,iekams nav paziņots par tiesvedības uzsākšanu pirmāsinstancestiesā.

1       Oriģinālvaloda – angļu.

2       Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”).

3       Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV 1995, C 316, 49. lpp.) (turpmāk tekstā – “PIF konvencija”).

4       Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (OV 1995, L 312, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2988/95”).

5       Decreto Legislativo 10 marzo 2000, n. 74, Nuova disciplina dei reati in materia di imposte sui redditi e sul valore aggiunto, a norma dell’art. 9 della legge 25 giugno 1999, n. 205 (2000. gada 10. marta Leģislatīvais dekrēts Nr. 75 Jauni noteikumi par noziedzīgiem nodarījumiem ienākuma nodokļa un PVN jomā saskaņā ar 1999. gada 25. jūnija Likuma Nr. 205 9. pantu)(2000. gada 31. marta GURI Nr. 76) (turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts 74/2000”).

6       Decreto Legislativo 24 settembre 2015, n. 158, Revisione del sistema sanzionatorio, in attuazione dell’articolo 8, comma 1, della legge 11 marzo 2014, n. 23 (2015. gada 24. septembra Leģislatīvais dekrēts Nr. 158 Sankciju sistēmas pārskatīšana, ar ko tiek īstenots 2004. gada 11. marta Likuma Nr. 23 8. panta 1. punkts) (2015. gada 7. oktobra GURI Nr. 233 – kārtējais pielikums Nr. 55) (turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts 158/2015”).

7       Decreto Legislativo 18 dicembre 1997, n. 471, Riforma delle sanzioni tributarie non penali in materia di imposte dirette, di imposta sul valore aggiunto e di riscossione dei tributi, a norma dell’articolo 3, comma 133, lettera q), della legge 23 dicembre 1996, n. 662 (1997. gada 18. decembra Leģislatīvais dekrēts par nodokļu sodu, kas nav kriminālsodi, reformu tiešo nodokļu, pievienotās vērtības nodokļa un nodokļu iekasēšanas jomā saskaņā ar 1996. gada 23. decembra Likuma Nr. 662 3. panta 133.q) punktu) (1998. gada 8. janvāra GURI Nr. 5 – kārtējais pielikums Nr. 4).

8       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 41. punkts).

9       Noslēgta 1969. gada 23. maijā, ANO Līgumu krājums, 1155. sējums, 331. lpp. Nīderlandes valdība apgalvo, ka līgums tiek interpretēts godprātīgi saskaņā ar parasto nozīmi, kas piešķirama līguma noteikumiem to kontekstā, ņemot vērā tā priekšmetu un mērķi; šajā kontekstā ņem vērā arī tostarp jebkuru vienošanos starp dalībniekiem attiecībā uz tā noteikumu piemērošanu (Vīnes konvencijas 31. panta 1. punkts un 3. punkta a) apakšpunkts). Tā citē arī Vīnes konvencijas 31. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru noteikumam tiek piešķirta īpaša nozīme gadījumā, ja ir noteikts, ka dalībniekiem bijis tāds nodoms.

10       Paskaidrojošais ziņojums par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (Teksts, kuru apstiprinājusi Padome 1997. gada 26. maijā) (OV 1997, C 191, 1. lpp.).

11       Saskaņā ar minētā ziņojuma 1. panta 1. punktu “ieņēmumi ir ieņēmumi, kas gūti no pirmo divu kategoriju pašu resursiem, kuri minēti Padomes 1994. gada 31. oktobra Lēmuma 94/728/EK par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu 2. panta 1. punktā. [..] Tajos nav iekļauti ieņēmumi no vienotas likmes piemērošanas dalībvalstu PVN aprēķinu bāzei, jo PVN nav pašu resurss, ko iekasē tieši Kopienu interesēs. Tajos nav iekļauti arī ieņēmumi no standarta likmes piemērošanas visu dalībvalstu NKP summai”.

12       Tiesa jau norādīja, ka, lai gan Vīnes konvencija nav saistoša ne Eiropas Savienībai, ne tās dalībvalstīm, tajā ir atspoguļoti starptautisko paražu tiesību noteikumi, kuri ir saistoši Savienības iestādēm. Tie ir daļa no Eiropas Savienības tiesību sistēmas – piemēram, skat. 2010. gada 25. februāra spriedumu Brita (C-386/08, EU:C:2010:91, 42. un 43. punkts un tajos minētā judikatūra) vai jaunāku apstiprinājumu 2016. gada 21. decembra spriedumā Padome/Front Polisario (C-104/16 P, EU:C:2016:973, 86. punkts). Vispārīgam pētījumam skat., piemēram, Kuijper, P. J., “The European Courts and the Law of Treaties: The Continuing Story”, no: Cannizzaro, E. (red.), The Law of Treaties Beyond the Vienna Convention, OUP, 2011, 256.–278. lpp. Tomēr Tiesa ir atsaukusies uz Vīnes Konvenciju galvenokārt attiecībā uz nolīgumiem ar trešajām valstīm. Tiesa ir atzinusi arī to, ka Vīnes konvencijā ietvertie noteikumi ir piemērojami tādam nolīgumam, kas noslēgts starp dalībvalsti un starptautisku organizāciju (spriedums, 2015. gada 11. marts, Oberto un O’Leary, C-464/13 un C-465/13, EU:C:2015:163, 36. punkts). Cik man zināms, atsauce uz Vīnes konvenciju ir bijusi tikai vienu reizi konvencijas starp dalībvalstīm ietvaros, kas pieņemta, pamatojoties uz bijušo EEK līguma 220. pantu, 2002. gada 27. februāra spriedumā Weber (C-37/00, EU:C:2002:122, 29. punkts), atsaucoties uz 1968. gada 27. septembra Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.), kas grozīta ar vēlākām konvencijām par jaunu dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai, teritoriālo piemērošanu.

13       Savienības tiesību sistēmā šī nozīme tomēr ir diezgan atšķirīga no jebkura veida saistošas autentiskas interpretācijas Vīnes konvencijas 31. panta 2. punkta un 3. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē (papildus par šīm normām skat., piemēram, Villinger, M. E., Commentary on the 1969 Vienna Convention on the Law of Treaties, Martinus Nijhoff, Leidene, 2009, 429.–432. lpp.).

14       Skat., piemēram, spriedumus, 2012. gada 27. novembris, Pringle (C-370/12, EU:C:2012:756, 135. punkts), un 2013. gada 3. oktobris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome (C-583/11 P, EU:C:2013:625, 59. punkts).

15       Skat., piemēram, spriedumu, 2010. gada 2. marts, Rottmann (C-135/08, EU:C:2010:104, 40. punkts).

16       Skat. it īpaši Paskaidrojumus attiecībā uz Pamattiesību hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.), kas sākotnēji ir sagatavoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartu izstrādājušā Konventa prezidija vadībā.

17       Lai gūtu pilnīgu priekšstatu, varētu piebilst, ka tas pats būtu piemērojams arī attiecībā uz Nīderlandes valdības izvirzīto iespējamo argumentu, kas iegūts no Vīnes konvencijas 31. panta 3. punkta a) apakšpunkta vai 4. punkta (iepriekš 9. zemsvītras piezīme).

18       PIF konvencija tika pieņemta, pamatojoties uz LES K.3 panta 2. punkta c) apakšpunktu (Māstrihtas versijā), saskaņā ar kuru Padome bija tiesīga izstrādāt konvencijas, kas tai jāiesaka dalībvalstīm pieņemt saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

19       Skat., piemēram, spriedumus, 1981. gada 26. maijs, Rinkau (157/80, EU:C:1981:120, 8. punkts); 1999. gada 17. jūnijs, Unibank (C-260/97, EU:C:1999:312, 16. un 17. punkts); 2002. gada 11. jūlijs, Gabriel (C-96/00, EU:C:2002:436, 41. un nākamie punkti), un 2011. gada 15. marts, Koelzsch (C-29/10, EU:C:2011:151, 40. punkts).

20       Tiesa arī atsaucās uz paskaidrojošajiem ziņojumiem par konvencijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz minēto normu (no kurām dažas nekad nav stājušās spēkā), kas bijusi par iedvesmas avotu turpmākajiem sekundārajiem tiesību aktiem. Skat., piemēram, spriedumus, 2008. gada 8. maijs, Weiss und Partner (C-14/07, EU:C:2008:264, 53. punkts); 2008. gada 1. decembris, Leymann un Pustovarov (C-388/08 PPU, EU:C:2008:669, 74. punkts); 2010. gada 15. jūlijs, Purrucker (C-256/09, EU:C:2010:437, 84. un nākamie punkti); 2015. gada 11. novembris, Tecom Mican un Arias Domínguez (C-223/14, EU:C:2015:744, 40. un 41. punkts), un 2017. gada 25. janvāris, Vilkas (C-640/15, EU:C:2017:39, 50. punkts).

21       Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [ JulianeKokott] secinājumi lietā Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:293, 99.–102. punkts).

22       Padomes 1970. gada 21. aprīļa Lēmums par dalībvalstu finanšu iemaksu aizstāšanu ar Kopienu pašu resursiem (70/243/EOTK, EEK, Euratom) (OV Īpašais izdevums angļu valodā, 1970(I), 224. lpp.). Par pašlaik spēkā esošo normu skat. Padomes 2014. gada 26. maija Lēmuma 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV 2014, L 168, 105. lpp.) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tiek lēsts, ka 2015. gadā ieņēmumi no “tradicionālajiem pašu resursiem” sasniedz 12,8 % un no PVN 12,4 % no kopējiem pašu resursu ieņēmumiem. Skat. Eiropas Komisijas Integrated Financial Reporting Package, 2015. gads.

23       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 41. punkts). Tā tas ir attiecībā uz Regulas Nr. 2899/95 2. pantu, kas min “ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem”.

24       PIF konvencijas 5. panta 3. punkts.

25       Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, un pievienots Konvencijai par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (OV 1996, C 313, 2. lpp.), un Otrais protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, un pievienots Konvencijai par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (OV 1997, C 221, 12. lpp.).

26       Spriedumi, 2003. gada 10. jūlijs, Komisija/ECB (C-11/00, EU:C:2003:395, 89. punkts), un Komisija/EIB (C-15/00, EU:C:2003:396, 120. punkts).

27       Skat. spriedumus, 2011. gada 15. novembris, Komisija/Vācija (C-539/09, EU:C:2011:733, 72. punkts); 2013. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson (C-617/10, EU:C:2013:105, 26. punkts); 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 38. punkts); 2016. gada 7. aprīlis, Degano Trasporti (C-546/14, EU:C:2016:206, 22. punkts), un 2017. gada 16. marts, Identi (C-493/15, EU:C:2017:219, 19. punkts).

28       Spriedums, 2013. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson (C-617/10, EU:C:2013:105, 27. punkts).

29       Šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 39. punkts).

30       Skat. spriedumu, 2017. gada 5. aprīlis, Orsi un Baldetti (C-217/15 un C-350/15, EU:C:2017:264, 16. punkts).

31       EKL (Māstrihtas) līguma 209.a pantā bija iekļauti tikai pašreizējais 2. un 3. punkts. Amsterdamas līgumā tika pievienots pašreizējais 1. punkts toreizējā EKL 280. pantā, kā arī 4. punkts, kurā ir iekļauts juridiskais pamats Kopienas pasākumu veikšanai, tomēr paredzot, ka “šie pasākumi neattiecas uz valstu krimināllikumu piemērošanu vai tiesvedību dalībvalstīs”. Lisabonas līgumā minētais ierobežojums ir izslēgts. Par šīs tiesību normas teksta izmaiņām visās turpmākajās Līguma versijās līdz Lisabonas līgumam skat. ģenerāladvokāta Frensisa Džefrija Džeikobsa [ Francis Geoffrey Jacobs] secinājumus lietā Komisija/ECB (C-11/00, EU:C:2002:556).

32       Par plašo “krāpšanas” jēdzienu saskaņā ar LESD 325. pantu skat., piemēram: Waldhoff, C., “AEUV Art. 325 (ex-Art. 280 EGV) [Bekämpfung von Betrug zum Nachteil der Union]”, no: Calliess, C., Ruffert, M., EUV/AEUV Kommentar, 5. izd, C. H. Beck, Minhene, 2016, 4. punkts; Magiera, S., “Art. 325 AEUV Betrugsbekämpfung”, no: Grabitz, E., Hilf, M., Nettesheim, M., Das Recht der Europäischen Union, C. H. Beck, Minhene, 2016, 15. un nākamie punkti; Satzger, H., “AEUV Art. 325 (ex-Art. 280 EGV) [Betrugsbekämpfung]”, no: Streinz, R., EUV/AEUV, C. H. Beck, Minhene, 2012, 6. punkts; Spitzer, H., Stiegel, U., “AEUV Artikel 325 (ex-Artikel 280 EGV) [Schutz der finanziellen Interessen der Union]”, no: von der Groeben, H, Schwarze, J., Hatje, A., Europäisches Unionsrecht, Nomos, Bādenbādene, 2015, 12. un nākamie punkti.

33       Skat., piemēram, par grūtībām “krāpšanas” jēdziena definīcijā, Delmas-Marty, M., “Incompatibilités entre systèmes juridiques et mesures d’harmonisation: Rapport final du groupe d’experts chargé d’une étude comparative sur la protection des intérêts financiers de la Communauté”, no: Seminar on the Legal Protection of the Financial Interests of the Community, Brussels, November 1993, Dublina, Oak Tree Press, 1994. Vispārējam pārskatam skat. arī Study on the legal framework for the protection of EU financial interests by criminal law, RS 2011/07, Nobeiguma ziņojums, 2012. gada 4. maijs.

34       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 41. punkts).

35       Skat., piemēram, definīciju, kas ir ietverta Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, COM(2012) 363 final. Šī priekšlikuma sākotnējais juridiskais pamats bija LESD 325. panta 4. punkts. Juridiskais pamats, apspriežot priekšlikumu, tika mainīts uz LESD 83. panta 2. punktu (Padomes nostāja pirmajā lasījumā, Padomes 2017. gada 5. aprīļa dokuments 6182/17).

36       Šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 27. septembris, Collée (C-146/05, EU:C:2007:549, 39. punkts); 2008. gada 8. maijs, Ecotrade (C-95/07 un C-96/07, EU:C:2008:267, 71. punkts), un 2014. gada 17. jūlijs, Equoland (C-272/13, EU:C:2014:2091, 39. punkts).

37       Šajā ziņā skat. spriedumus, 2012. gada 12. jūlijs, EMS-Bulgaria Transport (C-284/11, EU:C:2012:458, 74. punkts), un 2013. gada 20. jūnijs, Rodopi-M 91 (C-259/12, EU:C:2013:414, 42. punkts).

38       Iepriekš 31. zemsvītras piezīme.

39       Spriedums, 1989. gada 21. septembris, Komisija/Grieķija (68/88, EU:C:1989:339, 24. un 25. punkts). Apstiprinot šo būtisko dublēšanu, skat. 1999. gada 8. jūlija spriedumu Nunes un de Matos (C-186/98, EU:C:1999:376, 13. punkts), atsaucoties uz EK līguma 5. pantu un EK līguma 209.a panta pirmo daļu.

40       Skat., piemēram, spriedumu, 2012. gada 29. marts, Pfeifer & Langen (C-564/10, EU:C:2012:190, 52. punkts) par LESD 325. pantu attiecībā uz pasākumiem saistībā ar procentu iekasēšanu, atgūstot nelikumīgi gūtos labumus no Eiropas Savienības budžeta.

41       Šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 28. oktobris, SGS Belgium u.c. (C-367/09, EU:C:2010:648, 40. un 42. punkts).

42       Skat., piemēram, spriedumu, 2010. gada 28. oktobris, SGS Belgium u.c. (C-367/09, EU:C:2010:648, 41. punkts).

43       Skat., piemēram, spriedumus, 1989. gada 21. septembris, Komisija/Grieķija (68/88, EU:C:1989:339, 24. punkts), un 2005. gada 3. maijs, Berlusconi u.c. (C-387/02, C-391/02 un C-403/02, EU:C:2005:270, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

44       Skat. spriedumus, 2014. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson (C-617/10, EU:C:2013:105, 25. punkts); 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 36. punkts), un 2015. gada 17. decembris, WebMindLicenses (C-419/14, EU:C:2015:832, 41. punkts).

45       Šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Degano Trasporti (C-546/14, EU:C:2016:206, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

46       Skat., piemēram, spriedumu, Komisija/Itālija (C-132/06, EU:C:2008:412, 37. punkts).

47       Šajā ziņā skat. spriedumus, 2012. gada 12. jūlijs, EMS-Bulgaria Transport (C-284/11, EU:C:2012:458, 69. punkts); 2013. gada 20. jūnijs, Rodopi-M 91 (C-259/12, EU:C:2013:414, 38. un nākamie punkti), un 2014. gada 17. jūlijs, Equoland (C-272/13, EU:C:2014:2091, 46. punkts).

48       Iepriekš šo secinājumu 77. punkts.

49       Skat. spriedumus, 1989. gada 21. septembris, Komisija/Grieķija (68/88, EU:C:1989:339, 24. un 25. punkts), un 1999. gada 8. jūlijs, Nunes un de Matos (C-186/98, EU:C:1999:376, 10. un 11. punkts).

50       Saistībā ar līdzīgu pieeju skat. arī Delmas-Marty, M., “Incompatibilités entre systèmes juridiques et mesures d’harmonisation”, minēts iepriekš, 97. lpp.; Waldhoff, C., “AEUV Art. 325 (ex-Art. 280 EGV) [Bekämpfung von Betrug zum Nachteil der Union]”, no: Calliess, C., Ruffert, M., EUV/AEUV Kommentar, 5. izd., C. H. Beck, Minhene, 2016, 10. punkts; Spitzer, H., Stiegel, “U. AEUV Artikel 325 (ex-Artikel 280 EGV) [Schutz der finanziellen Interessen der Union]”, no: von der Groeben, H, Schwarze, J., Hatje, A., Europäisches Unionsrecht, Bādenbādene, Nomos, 2015, 44. punkts.

51       Ja vien, protams, kādreiz pielīdzināšanas (vai līdzvērtīguma) vērtēšana vairs nebūtu jāveic iekšēji (dalībvalstī), bet gan ārēji (salīdzinot pieejas dalībvalstīs). Pragmatiski šādas izmaiņas tiesību aktos varbūt patiešām kādreiz varētu būt vajadzīgas, ja arvien vairāk valstu tiesiskie režīmi būs saskaņoti, faktiski izzūdot jebkuriem piemērotiem valsts salīdzinātājiem. Sistēmiski šāds procedūru vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanas veids, iespējams, labāk veicinātu domu par līdzību, kas ir jānostiprina Savienības tiesību izpildē dalībvalstīs pārbaudes vietā, kas faktiski papildus izceļ iespējamās atšķirības.

52       Saprotu, ka šādā konkrētā kontekstā Itālijas Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka šajā lietā izskatāmā Leģislatīvā dekrēta 10.bis un 10.ter panti nav salīdzināmi. Skat. Itālijas Konstitucionālās tiesas spriedumu, 2015. gada 12. maijs, 100/2015 (IT:COST:2015:100). Plašāk tika arī uzskatīts, ka tiešie un netiešie nodokļi nav salīdzināmi Tiesas judikatūrā, tomēr atkal citā kontekstā (arī PVN jomā, bet lietā, kas saistīta ar nodokļu maksātāja tiesībām uz atlīdzību, nevis attiecībā uz sankciju piemērošanu dalībvalstīs). Skat. spriedumu, 2007. gada 15. marts, Reemtsma Cigarettenfabriken (C-35/05, EU:C:2007:167, 44. un 45. punkts).

53       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 48. punkts). Tāpat Tiesa 2012. gada 29. marta spriedumā Pfeifer & Langen (C-564/10, EU:C:2012:190, 52. punkts) ir atzinusi, ka dalībvalstīm, pamatojoties uz LESD 325. pantu, ja nav īpaša Savienības tiesiskā regulējuma, “ja to valsts tiesībās ir paredzēta procentu iekasēšana saistībā ar šāda nelikumīgi no valsts budžeta gūta labuma atgūšanu, [..] analoģiski ir jāiekasē procenti, atgūstot no Savienības budžeta nelikumīgi gūtu labumu”.

54       Par to, cik būtiskas ir grūtības konstatēt pārkāpumu, skat. 1988. gada 25. februāra spriedumu Drexl (299/86, EU:C:1988:103, 22. un 23. punkts).

55       Skat. iepriekš šo secinājumu 52.–84. punktu.

56       Spriedumi, 2008. gada 17. jūlijs, Komisija/Itāliju (C-132/06, EU:C:2008:412, 37. punkts); 2013. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson (C-617/10, EU:C:2013:105, 25. punkts), un 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 36. punkts).

57       Spriedumi, 2013. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson (C-617/10, EU:C:2013:105, 26. punkts), un 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 37. punkts).

58       Skat. arī iepriekš 77. un 83. punktu.

59       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 39. punkts). Skat. arī ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera [ DámasoRuiz-Jarabo Colomer] secinājumus lietā Komisija/Padome (C-176/03, EU:C:2005:311, 43. punkts).

60       Spriedumi, 2013. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson (C-617/10, EU:C:2013:105, 34. punkts), un 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 39. punkts).

61       Salīdzinošā perspektīvā jāatzīmē, ka ne visas dalībvalstis paredz kriminālsodus par rīcību, kas ir saistīta ar PVN nesamaksāšanu līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam. Šķiet, ka šajā jomā ir būtiskas atšķirības.

62       Varētu piebilst, ka saistītais jautājums par ne bis in idem principu ir izskatāmās lietas Menci priekšmets. Ņemot vērā to jautājumu nozīmi, kas izvirzīti Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 15. novembra spriedumā A un B pret Norvēģiju (CE:ECHR:2016:1115JUD002413011, Lielā palāta) par Hartas 50. panta interpretāciju, šī lieta ir nodota izskatīšanai virspalātā un ir atsākts mutvārdu process. Skat. Tiesas (virspalāta) rīkojumu, 2017. gada 25. janvāris, Menci (C-524/15, nav publicēts, EU:C:2017:64).

63       Skat. 8. panta skaidrojumu (grozot Leģislatīvā dekrēta 74/2000 10.b pantu) 2015. gada 26. jūnija leģislatīvā dekrēta projektam (Schema di Decreto Legislativo concernente la revisione del sistema sanzionatorio) pievienotajā paskaidrojumā.

64       Skat. turpat 11. panta skaidrojumu (grozot Leģislatīvā dekrēta 74/2000 13. pantu).

65       Varbūt arī tāpēc dažādi formulētus noteikumus attiecībā uz publiskās apsūdzības pārtraukšanu par fiskālo, nodokļu vai sociālās apdrošināšanas iemaksu nesamaksāšanu, ja tiek samaksāts parāds pilnā apmērā pirms debašu sākšanas, var atrast vairāku dalībvalstu tiesību sistēmās.

66       Spriedums, 2013. gada 20. jūnijs, Rodopi-M 91 (C-259/12, EU:C:2013:414, 40. punkts).

67       Attiecībā uz formālo pienākumu pārkāpumiem; skat. spriedumu, 2014. gada 17. jūlijs, Equoland (C-272/13, EU:C:2014:2091, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

68       Skat., piemēram, spriedumus, 1978. gada 9. marts, Simmenthal (106/77, EU:C:1978:49, 17. punkts), un 2012. gada 14. jūnijs, ANAFE (C-606/10, EU:C:2012:348, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

69       Šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 29. marts, Belvedere Costruzioni (C-500/10, EU:C:2012:186, 23. punkts).

70       Pirms Hartas stāšanās spēkā princips, ka krimināltiesību normām nedrīkst būt atpakaļejošs spēks, arī tika uzskatīts par vienu no vispārējiem tiesību principiem, kuru ievērošanu nodrošina Tiesa. Skat., piemēram, spriedumus, 1984. gada 10. jūlijs, Kirk (63/83, EU:C:1984:255, 22. punkts); 1990. gada 13. novembris, Fédesa u.c. (C-331/88, EU:C:1990:391, 42. punkts); 2004. gada 7. janvāris, X (C-60/02, EU:C:2004:10, 63); 2004. gada 15. jūlijs, Gerekens un Procola (C-459/02, EU:C:2004:454, 35. punkts), un 2010. gada 29. jūnijs, E un F (C-550/09, EU:C:2010:382, 59. punkts).

71       Šajā ziņā skat. spriedumus, 2008. gada 3. jūnijs, Intertanko u.c. (C-308/06, EU:C:2008:312, 70. punkts), un 2017. gada 28. marts, Rosneft (C-72/15, EU:C:2017:236, 162. punkts).

72       Skat., piemēram, spriedumus, 2007. gada 3. maijs, Advocaten voor de Wereld (C-303/05, EU:C:2007:261, 50. punkts); 2011. gada 31. marts, Aurubis Balgaria (C-546/09, EU:C:2011:199, 42. punkts), un 2017. gada 28. marts, Rosneft (C-72/15, EU:C:2017:236, 162. punkts).

73       Skat. spriedumu, 2017. gada 28. marts, Rosneft (C-72/15, EU:C:2017:236, 167. punkts un tajā minētā judikatūra).

74       Skat., piemēram, spriedumus, 2004. gada 7. janvāris, X (C-60/02, EU:C:2004:10, 63. punkts), un 2012. gada 28. jūnijs, Caronna (C-7/11, EU:C:2012:396, 55. punkts).

75       Skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, 2013. gada 21. oktobris, Del Río Prada pret Spāniju [Lielā palāta], (CE:ECHR:2013:1021JUD004275009, 85. un nākamie punkti, atsaucoties tostarp uz spriedumu, 2008. gada 12. februāris, Kafkaris pret Kipru [Lielā palāta], CE:ECHR:2008:0212JUD002190604, 142. punkts).

76       Skat. spriedumus, 2005. gada 3. maijs, Berlusconi u.c. (C-387/02, C-391/02 un C-403/02, EU:C:2005:270, 68. punkts); 2007. gada 8. marts, Campina (C-45/06, EU:C:2007:154, 32. punkts); 2008. gada 11. marts, Jager (C-420/06, EU:C:2008:152, 59. punkts), un 2009. gada 4. jūnijs, Mickelsson un Roos (C-142/05, EU:C:2009:336, 43. punkts).

77       Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums, 2009. gada 17. septembris, Scoppola pret Itāliju (Nr. 2) (CE:ECHR:2009:0917JUD001024903, 105.–109. punkts).

78       Skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumus, 2009. gada 17. septembris, Scoppola pret Itāliju (Nr. 2) (CE:ECHR:2009:0917JUD001024903, 109. punkts), 2014. gada 18. marts, Öcalan pret Turciju (Nr. 2) (CE:ECHR:2014:0318JUD002406903, 175. punkts). Skat. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, 2016. gada 12. janvāris, Gouarré Patte pret Andoru (CE:ECHR:2016:0112JUD003342710, 28. punkts); 2016. gada 12. jūlijs, Ruban pret Ukrainu (CE:ECHR:2016:0712JUD000892711, 37. punkts), un 2017. gada 24. janvāris, Koprivnikar pret Slovēniju (CE:ECHR:2017:0124JUD006750313, 49. punkts).

79       Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums, 2009. gada 17. septembris, Scoppola pret Itāliju (Nr. 2) (CE:ECHR:2009:0917JUD001024903, 108. punkts).

80       Spriedums, 2016. gada 6. oktobris, Paoletti u.c. (C-218/15, EU:C:2016:748, 27. punkts).

81       Skat. it īpaši tiesneša Nicolaou daļēji atšķirīgo viedokli, kam pievienojās tiesneši Bratza, Lorenzen, Jočienė, Villiger un Sajó lietā Scoppola (77. zemsvītras piezīme), kā arī tiesneses Sajò atšķirīgo viedokli ECT 2017. gada 24. janvāra spriedumā Koprivnikar pret Slovēniju (CE:ECHR:2017:0124JUD006750313). Plašāks skatījums uz šo principu tomēr bija ietverts tiesneša Pinto de Albuquerque atbalstošajā viedoklī, kam pievienojās tiesnesis Vučinić, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2013. gada 18. jūlija spriedumā Maktouf un Damjanović pret Bosniju un Hercegovinu (CE:ECHR:2013:0718JUD000231208).

82       Tādējādi, piemēram, uz likumdošanas procesa “nolaupīšanu” un savtīgu noteikumu pieņemšanu par labu dažām personām varētu neattiekties šāda lex mitior principa pareiza piemērošana. Šādām personām nevarēja būt nekādas labticības un tādēļ tiesiskas paļāvības. Turpretī attiecībā uz “parastajiem” tiesību aktu adresātiem pastāv saistība starp lex mitior principa piemērojamību un tiesisko noteiktību un tiesību paredzamību.

83       Vēlreiz ir jāatzīmē, ka, vērtējot ECTK 7. panta 1. punktu, ECT ir norādījusi, ka būtiska ir ne vien soda formulēšana nodarījumu veikšanas laikā, bet dažos gadījumos arī laikā, kad tika taisīts un pasludināts spriedums. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013. gada 21. oktobra spriedums Del Río Prada pret Spāniju [Lielā palāta], (CE:ECHR:2013:1021JUD004275009, 112 un 117. punkts), kurā ir atsauce uz to, ka izmaiņas judikatūrā (kā rezultātā ir pagarināts ieslodzījuma ilgums) pieteikuma iesniedzēja nevarēja paredzēt laikā, kad viņa tika notiesāta, un brīdī, kad viņai tika paziņots par lēmumu noteikt sodu kopumā uz maksimālo termiņu.

84       Skat., piemēram, spriedumu, 2016. gada 13. oktobris, Polkomtel (C-231/15, EU:C:2016:769, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

85       Skat., piemēram, spriedumus, 2017. gada 9. marts, Doux (C-141/15, EU:C:2017:188, 22. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2017. gada 28. marts, Rosneft (C-72/15, EU:C:2017:236, 161. punkts).

86       Atšķirībā no ANAFE lietas šī lieta nav saistīta ar administratīvu norādījumu, bet ar krimināltiesībām. Skat. 2012. gada 14. jūnija spriedumu ANAFE (C-606/10, EU:C:2012:348, 70. un nākamie punkti), kurā Tiesa noraidīja iespēju atsaukties uz tiesisko paļāvību atkārtotas ieceļošanas atļauju turētājiem, kuras izdevusi Francijas administrācija, pārkāpjot Šengenas kodeksu.

87       Skat. spriedumu, 2005. gada 3. maijs, Berlusconi u.c. (C-387/02, C-391/02 un C-403/02, EU:C:2005:270, 70. punkts).

88       Skat., piemēram, spriedumus, 1987. gada 11. jūnijs, X (14/86, EU:C:1987:275, 20. punkts); 1987. gada 8. oktobris, Kolpinghuis Nijmegen (80/86, EU:C:1987:431, 13. punkts); 1996. gada 26. septembris, Arcaro (C-168/95, EU:C:1996:363, 37. punkts); 1996. gada 12. decembris, X (C-74/95 un C-129/95, EU:C:1996:491, 24. punkts); 2004. gada 7. janvāris, X (C-60/02, EU:C:2004:10, 61. punkts), un 2005. gada 3. maijs, Berlusconi u.c. (C-387/02, C-391/02 un C-403/02, EU:C:2005:270, 74. punkts), vai 2005. gada 22. novembris, Grøngaard un Bang (C-384/02, EU:C:2005:708, 30. punkts). Par pamatlēmumiem skat. arī spriedumus, 2005. gada 16. jūnijs, Pupino (C-105/03, EU:C:2005:386, 45. punkts), un 2016. gada 8. novembris, Ognyanov (C-554/14, EU:C:2016:835, 64. punkts).

89       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 51. punkts).

90       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 52. punkts).

91       Spriedums, 2015. gada 8. septembris, Taricco u.c. (C-105/14, EU:C:2015:555, 53. punkts).

92       Skat. spriedumu, 2010. gada 8. septembris, Winner Wetten (C-409/06, EU:C:2010:503, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

93       Skat. spriedumu, 2004. gada 7. janvāris, X (C-60/02, EU:C:2004:10, 62. un 63. punkts).

94       Tomēr varētu pastāvēt Līguma normas, kurās skaidri ir definēti “pārkāpumi un sodu raksturs un apjoms” tā, lai varētu izpildīt Hartas 49. panta 1. punkta prasības. Skat. 2011. gada 29. marta spriedumu ThyssenKrupp Nirosta/Komisija (C-352/09 P, EU:C:2011:191, 82. un nākamie punkti), kurā Tiesa paziņoja, ka “faktu norises laikā [Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma] 65. panta 1. un 5. punkts bija skaidrs juridiskais pamats šajā lietā piemērotajam sodam, tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja nevarēja nezināt par savas rīcības sekām”.

95       Skat., piemēram, spriedumus, 2005. gada 28. jūnijs, Dansk Rørindustri u.c./Komisija (C-189/02 P, C-202/02 P, no C-205/02 P līdz C-208/02 P un C-213/02 P, EU:C:2005:408, 217. punkts), vai 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija (C-295/12 P, EU:C:2014:2062, 147. punkts).

96       Vispār par prejudiciālu nolēmumu ierobežojumiem laikā skat. Düsterhaus, D., “Eppur SiMuove! The Past, Present and (possible) Future of Temporal Limitations in the Preliminary Ruling Procedure”, no: Yearbook of European Law, 35. sēj., 2016, 1.–38. lpp.).

97       Šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 13. janvāris, Kühne & Heitz (C-453/00, EU:C:2004:17, 28. punkts), vai 2007. gada 18. jūlijs, Lucchini (C-119/05, EU:C:2007:434, 63. punkts).

98       Varētu piebilst, ka šī problēma noteikti nav jauna un nekādā ziņā nav ierobežota ar Savienības tiesību sistēmu. Salīdzinošam apskatam skat., piemēram, Steiner, E., Comparing the Prospective Effect of Judicial Rulings Across Jurisdictions, Springer, 2015, vai Popelier, P. u.c. (red.), The Effects of Judicial Decisions in Time, Intersentia, Kembridža, 2014.

99       Šajā ziņā skat. spriedumus, 1998. gada 22. oktobris, IN. CO. GE.'90 u.c. (no C-10/97 līdz C-22/97, EU:C:1998:498, 21. punkts), un 2009. gada 19. novembris, Filipiak (C-314/08, EU:C:2009:719, 83. punkts).

100       Skat. 2016. gada 28. jūlija spriedumu Association France Nature Environnement (C-379/15, EU:C:2016:603, 33. punkts), kurā ir atsauce uz 2010. gada 8. septembra spriedumu Winner Wetten (C-409/06, EU:C:2010:503, 67. punkts).

101       Skat., piemēram, spriedumus, 1989. gada 21. septembris, Komisija/Grieķija (68/88, EU:C:1989:339, 24. punkts); 2001. gada 18. oktobris, Komisija/Īrija (C-354/99, EU:C:2001:550, 46. līdz 48. punkts), un 2008. gada 17. jūlijs, Komisija/Itālija (C-132/06, EU:C:2008:412, 52. punkts).