Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

ĢENERĀLADVOKĀTA MELHIORA VATELĒ [MELCHIOR WATHELET] SECINĀJUMI,

sniegti 2016. gada 21. decembrī (1)

Lieta C-628/15

The Trustees of the BT Pension Scheme

pret

Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

(Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 63. pants – Kapitāla brīva aprite – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Nodokļa avansa maksājumu atmaksa gadījumos, kad citās dalībvalstīs reģistrētas sabiedrības izmaksā dividendes Apvienotajā Karalistē reģistrētai sabiedrībai – Atteikums piešķirt nodokļa atlaidi akcionāriem







I –    Ievads

1.        Izskatāmais Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste) 2015. gada 15. oktobra lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesas kancelejā saņemts 2015. gada 24. novembrī, attiecas uz LESD 49. un 63. panta interpretāciju.

2.        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Trustees of the BT Pension Scheme un Her Majesty’s Revenue and Customs (Apvienotās Karalistes Nodokļu un muitas administrācija, turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) saistībā ar dividenžu par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem (“foreign income dividend”, turpmāk tekstā – “FID”) sistēmu, kas Apvienotajā Karalistē bija piemērojama laika posmā no 1994. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 5. aprīlim.

3.        Saskaņā ar FID sistēmu Apvienotās Karalistes sabiedrība rezidente, kas saņem dividendes no sabiedrības nerezidentes, pie dividenžu izmaksas saviem akcionāriem var izlemt, ka tās tiek kvalificētas kā FID, kas ietekmē nodokļu nomaksu gan dividendes izmaksājošajām sabiebrībām, gan dividenžu saņēmējiem akcionāriem.

4.        Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz tāda Apvienotās Karalistes rezidenta akcionāra situāciju, kurš no šīs pašas dalībvalsts sabiedrības rezidentes ir saņēmis ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID (2)
.

5.        Konkrētāk, tas attiecas uz nodokļa atlaides neesamību akcionāram, kuram ir ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa par ienākumiem no dividendēm, bet vienīgi gadījumā, kad ir bijusi runa par ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas saņemtas FID (3)sistēmas ietvaros, kamēr, nepiemērojot šo sistēmu, viņam būtu bijušas tiesības uz šo nodokļa atlaidi.

6.        Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Savienības tiesības piešķir tiesības šim akcionāram, kurš ir rezidents tajā pašā dalībvalstī, kuras rezidente ir sabiedrība, kura izmaksā ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, un, attiecīgā gadījumā, kādi ir viņam pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi.

7.        Jāatzīmē, ka 2006. gada 12. decembra spriedumā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) Tiesa izvērtēja FID sistēmu saistībā ar prasībām, ko bija iesniegušas sabiedrības rezidentes, kuras saņēma ārvalsts izcelsmes dividendes un kuras bija izšķīrušās par labu FID sistēmai.

II – Apvienotās Karalistes tiesības

8.        Atbilstoši Apvienotajā Karalistē spēkā esošajiem nodokļu tiesību aktiem jebkuras šīs dalībvalsts sabiedrības rezidentes, kā arī sabiedrības nerezidentes, kas šajā dalībvalstī veic komercdarbību ar filiāles vai pārstāvniecības starpniecību, finanšu gada laikā gūtā peļņa šajā valstī ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Kopš 1973. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē tiek piemērota tāda nodokļu iekasēšanas sistēma, ko dēvē par “daļēju nodokļu uzlikšanu”, saskaņā ar kuru, lai novērstu dubulto nodokļu uzlikšanu, gadījumā, kad sabiedrība rezidente izmaksā peļņu, viena daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas šai sabiedrībai ir jāmaksā, tiek ieskaitīta tās akcionāriem. Līdz 1999. gada 6. aprīlim šī sistēma balstījās, pirmkārt, uz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu, ko veica dividendes izmaksājošā sabiedrība, un, otrkārt, uz nodokļa atlaidi, kas tika piešķirta dividenžu saņēmējiem akcionāriem, papildus Apvienotās Karalistes dividenžu saņēmējām sabiedrībām rezidentēm piemērojot atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa par dividendēm, kas saņemtas no šīs pašas dalībvalsts citas sabiedrības rezidentes.

A –    Par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem

9.        Atbilstoši Income and Corporation Taxes Act 1988 (1988. gada Likums par ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, turpmāk tekstā – “ICTA”) 14. pantam, redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietas faktu rašanās laikā, Apvienotās Karalistes sabiedrībai rezidentei, kas izmaksāja dividendes saviem akcionāriem, bija jāveic uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums (“advance corporation tax”, turpmāk tekstā – “ACT”), kas tika aprēķināts no izmaksāto dividenžu summas vai vērtības.

10.      Zināmā apmērā sabiedrībai bija tiesības pārnest samaksāto ACT, ieskaitot to attiecīgā pārskata perioda peļņā, tādas summas apmērā, kādā tai šajā pārskata periodā bija jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

B –    Par rezidentu akcionāru, kuri saņēma dividendes no rezidentēm sabiedrībām, situāciju

11.      Saskaņā ar ICTA 208. pantu, ja Apvienotās Karalistes sabiedrība rezidente saņēma dividendes no šīs pašas dalībvalsts sabiedrības rezidentes, tai par šīm dividendēm nebija jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

12.      Turklāt atbilstoši ICTA 231. panta 1. punktam sabiedrības rezidentes veiktā dividenžu izmaksa citai sabiedrībai rezidentei, par ko bija jāmaksā ACT, deva pēdējai sabiedrībai tiesības uz nodokļa atlaidi pirmās sabiedrības samaksātā ACT summas daļas apmērā (4)
.

13.      Apvienotās Karalistes sabiedrība rezidente, kas no citas sabiedrības rezidentes bija saņēmusi dividendes, kuru izmaksa radīja tiesības uz nodokļa atlaidi, varēja pārņemt šīs citas sabiedrībassamaksāto ACT summu un to atskaitīt no ACT summas, kas tai pašai bija jāmaksā, uzsākot dividenžu izmaksu saviem akcionāriem, tādējādi samaksājot ACT tikai atlikušās summas apmērā.

14.      Saskaņā ar iesniedzējtiesas norādīto, “ja nodokļa atlaide bija lielāka nekā dividenžu saņēmēja ienākuma nodokļa saistības par dividenžu sadales un nodokļa atlaides kopsummu (kā tas bija no nodokļa maksāšanas atbrīvota akcionāra gadījumā), tad šī persona, pamatojoties uz ICTA 231. panta 3. punktu, varēja pieprasīt pārmaksāto summu atmaksu”.

15.      Saskaņā ar ICTA 592. panta 2. punktu saskaņotās pensiju shēmas bija atbrīvotas no ienākuma nodokļa par dividendēm neatkarīgi no šo dividenžu valsts vai ārvalsts izcelsmes.

16.      Saskaņā ar ICTA 231. panta 3. punktu pensiju fondiem, kuriem bija tiesības uz ICTA 231. panta 1. punktā paredzēto nodokļa atlaidi par dividendēm, ko tās saņēma no Apvienotās Karalistes sabiedrībām, bija tiesības uz šīs nodokļu atlaides izmaksu, jo tie bija atbrīvoti no nodokļiem par ienākumiem no dividendēm.

17.      Savukārt saskaņā ar ICTA 231. panta 3. punktu šā nodokļa atlaides izmaksa nebija iespējama, ja tika piemērota FID sistēma (5)
.

C –    Par akcionāru rezidentu, kas saņēma dividendes no sabiedrībām nerezidentēm, situāciju

18.      Ja Apvienotās Karalistes sabiedrība rezidente saņēma dividendes no sabiedrības, kas nav Apvienotās Karalistes rezidente, tai par šīm dividendēm bija jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Savukārt saskaņā ar ICTA 788. un 790. pantu tai bija tiesības uz nodokļa samazinājumu dividendes izmaksājušās sabiedrības tās rezidences valstī samaksātā nodokļa apmērā.

19.      Tādā gadījumā minēto dividenžu saņēmējai sabiedrībai nebija tiesību uz nodokļa atlaidi.

20.      Turklāt, ja sabiedrība rezidente pati izmaksāja dividendes saviem akcionāriem, tai bija jāmaksā ACT.

21.      Līdz ar to tas, ka sabiedrība rezidente saņēma dividendes no sabiedrības nerezidentes, varēja novest pie ACT pārmaksas, it īpaši tādēļ, ka sabiedrības nerezidentes veiktā dividenžu izmaksa nevarēja pamatot nodokļa atlaides atskaitīšanu no tās ACT summas, kāda sabiedrībai rezidentei bija jāsamaksā, izmaksājot dividendes pašas akcionāriem.

22.      Ar 1994. gada 1. jūliju šai problēmai tika rasts risinājums ar FID sistēmu, lai ļautu sabiedrībām samazināt ACT pārmaksu ietekmi.

D –    Par FID sistēmu

23.      Saskaņā ar FID sistēmu sabiedrība rezidente, kas saņēma dividendes no sabiedrības nerezidentes, izmaksājot dividendes pašas akcionāriem, varēja izvēlēties tās, par kurām bija jāmaksā ACT, kvalificēt kā FID, kas, ar nosacījumu, ka FID sasniedza no ārvalstīm saņemto dividenžu apmēru, šai sabiedrībai ļāva pieprasīt pārmaksāto ACT atmaksu.

24.      Apvienotās Karalistes sabiedrībai rezidentei, kas saņēma ārvalstu izcelsmes dividendes, bija stimuls izvēlēties piemērot FID sistēmu. Proti, šādai sabiedrībai varēja būt nepietiekams uzņēmumu ienākuma nodoklis, lai tajā ieskaitītu par jebkurām tās izmaksātajām dividendēmmaksājamo ACT.Izvēloties dividendi kvalificēt kā FID, tā varēja no nodokļu administrācijas atgūt ACT un tādējādi izvairīties no ACT pārmaksas.

25.      Tomēr par FID kvalificēto ārvalsts izcelsmes dividenžu saņēmējam akcionāram nebija tiesību uz nodokļa atlaidi. Proti, ICTA 246.C pantā bija tieši paredzēts:

“231. panta 1. punkts nav piemērojams tādu dividenžu izmaksāšanai, kas ir dividendes par ienākumiem ārvalstīs.”

26.      Tomēr saskaņā ar iesniedzējtiesas norādīto ICTA 246.D pantā bija paredzēts, ka akcionāri, kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek uzskatīti par saņēmušiem tādu ienākumu, kas konkrētajā taksācijas gadā jau ir aplikts ar zemāku likmi (20 %). ICTA 246.D panta sekas šādam nodokļu maksātājam akcionāram bija tādas pašas kā tad, ja viņam būtu tiesības uz nodokļa atlaidi atbilstoši ICTA 231. pantam. Tātad šādam akcionāram dividendes, kas izmaksātas saskaņā ar FID sistēmu, un tādas, kas izmaksātas ārpus FID sistēmas, faktiski tika apliktas ar nodokļiem vienādi.

27.      Tomēr gadījumā, kad akcionāram nebija jāmaksā nodokļi par saņemtajām dividendēm (kā tas tostarp bija ar saskaņotajām pensiju shēmām) (6)
, ar FID sistēmu tika izveidota atšķirīga attieksme, – attiecībā uz dividendēm, kas tika izmaksātas, nepiemērojot FID sistēmu, šim akcionāram bija tiesības uz naudā maksājamā nodokļa atlaidi, kamēr attiecībā uz izmaksātajām dividendēm, kas tika kvalificētas kā FID, viņam tādu tiesību nebija.

28.      Proti, kā jau tika norādīts, saskaņā ar ICTA 246.C pantu attiecībā uz dividendēm, kuras tika saņemtas no sabiedrībām, kas bija izlēmušas tām piemērot FID sistēmu, no nodokļiem atbrīvotajām saskaņotajām pensiju shēmām nebija tiesību uz ICTA 231. panta 1. punktā paredzēto nodokļa atlaidi (un a fortiori –uz tās izmaksu, kas bija paredzēta ICTA 231. panta 3. punktā).

29.      ACT sistēma, tostarp FID sistēma, tika atcelta attiecībā uz dividendēm, kas izmaksātas, sākot no 1999. gada 6. aprīļa.

III – Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

30.      BT Pension Scheme (turpmāk tekstā – “pensiju fonds”) ir vislielākais definētu pabalstu pensiju fonds Apvienotajā Karalistē. Tā dalībnieki ir esošie vai agrākie British Telecommunications plc (turpmāk tekstā – “BT”) darbinieki. Pensiju fonda vadību nodrošina korporatīvais pilnvarnieks [trasts] BT Pension Scheme Trustees Limited. Nodokļu ziņā pensiju fonda pilnvarnieki (“trustees”, turpmāk tekstā – “Trustees”) ir attiecīgā ar nodokli apliekamā persona, bet pensiju fonds ir attiecīgo aktīvu faktiskais īpašnieks.

31.      Pensiju fonds ir saskaņots pensiju fonds, kas Apvienotajā Karalistē ir un vienmēr ir bijis atbrīvots no nodokļa par ienākumiem no tā veiktajiem ieguldījumiem.

32.      Aplūkojamajā laika posmā aptuveni 70 % līdz 75 % no pensiju fonda ieguldījumiem (atbilstoši tirgus vērtībai) bija uzņēmumu akciju formā. No pensiju fonda akciju paketēm dažas bija ieguldījumi Apvienotās Karalistes sabiedrībās rezidentēs, bet citas bija ieguldījumi Eiropas Savienībā vai citur reģistrētās sabiedrībās. Lielākā daļa (apmēram 97 %) no pensiju fonda akciju portfeļa bija ieguldīta lielās biržā kotētās Apvienotās Karalistes un ārvalstu sabiedrībās. Ikvienā gadījumā pensiju fondam parasti piederēja mazāk par 2 % un vienmēr mazāk par 5 % no sabiedrības pamatkapitāla. Ar sabiedrībām, kurās pensiju fonds bija veicis ieguldījumus, tam bija parasta akcionāra attiecības.

33.      Pensiju fonda ieguldījumu portfelis ietvēra tādu Apvienotās Karalistes sabiedrību rezidenšu akcijas, kuras bija izvēlējušās piemērot FID sistēmu. Tātad pensiju fondi saņēma ārvalsts izcelsmes dividendes, kas tika kvalificētas kā FID.Saskaņā ar FID sistēmu, piemērojot ICTA 246.C pantu, Trustees nebija tiesību uz nodokļu atlaidēm par šīm dividendēm.

34.      Uzskatot, ka nodokļa atlaides neesamība par ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas kvalificētas kā FID, neatbilst Savienības tiesībām, Trustees iesniedza prasību, lai iegūtu nodokļa atlaidi vai, pakārtoti, pārmaksātā nodokļa atmaksu vai zaudējumu atlīdzību par nodokļa atlaides nepiešķiršanu. Iesniedzējtiesā tās norādīja, pirmkārt, ka, tā kā ICTA 246.C pantā ir paredzēta atšķirīga attieksme pret ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas kvalificētas kā FID, salīdzinājumā ar valsts izcelsmes dividendēm, ko nepieļauj Savienības tiesības, it īpaši LESD 63. pants, un ka, otrkārt, viņi ir personas, kas ir cietušas no šīs attieksmes, Savienības tiesības atļauj viņiem nepiemērot ICTA 246.C pantu viņu situācijā, kas viņiem dodot tiesības uz nodokļa atlaidi par viņu saņemtajām FID.

35.      Iesniedzējtiesa norāda, ka Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka FID sistēma ir pretrunā Savienības tiesībām, jo tā ierobežo to Apvienotās Karalistes sabiedrību rezidenšu tiesības, kuras izmaksā FID.Iesniedzējtiesā šī valdība norādīja, ka no tā neizrietot, ka šo sabiedrību akcionāriem rezidentiem no Savienības tiesībām izrietētu tiesības, kas ar FID sistēmu būtu ierobežotas un kas tiem būtu ļāvušas nepiemērot ICTA 246.C pantu. Šī valdība uzskata, ka Trustees nevar atsaukties uz Savienības tiesību aktiem, lai nepiemērotu ICTA 246.C pantu, jo, veicot ieguldījumus Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās, uz kurām attiecas FID sistēma, tie neīsteno nekādas tieši izmantojamas Savienības tiesības. Trustees pārstāvot Apvienotās Karalistes rezidentu pensiju fondu, kas veic ieguldījumus Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās.

36.      Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegts apelācijas tiesvedībā Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste), kas uzsākta par Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Augstā tiesa (Nodokļu un kancelejas palāta), Apvienotā Karaliste) spriedumu, ar ko ir noraidītas apelācijas un pretapelācijas sūdzības par First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste) spriedumu.

37.      First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste) un Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Augstā tiesa (Nodokļu un kancelejas palāta), Apvienotā Karaliste) abas uzskata, ka būtībā Trustees ir tiesības uz nodokļu atlaidēm attiecībā uz ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas kvalificētas kā FID, ko tie saņēmuši 1997. un 1998. finanšu gadā, bet prasībām par citiem gadiem saskaņā ar valsts tiesībām ir iestājies noilgums.

38.      Iesniedzējtiesa uzskata, ka jautājums par to, vai Trustees ir tiesības uz nodokļa atlaidi par ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas kvalificētas kā FID, rada Savienības tiesību jautājumus par LESD 63. panta piemērošanas jomu. Tā uzskata, ka, ja vien Trustees Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības nav tieši piemērojamas saistībā ar ICTA 246.C pantu, valsts tiesību aktos nav pieprasīts nepiemērot ICTA 246. C pantu Trustees gadījumā un, attiecīgi, Trustees prasības par nodokļu atlaidēm būtu jānoraida.

39.      Šādos apstākļos Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Ņemot vērā, ka Tiesa savā atbildē uz ceturto jautājumu 2006. gada 12. decembra spriedumā lietā [Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774)] noteica, ka EK līguma 43. un 56. pantam – tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 63. pantam – ir pretrunā dalībvalsts tiesību akti, kuros sabiedrībām rezidentēm, kuras saviem akcionāriem izmaksā dividendes, kuru izcelsme ir to saņemtās ārvalstu izcelsmes dividendes, ir piešķirtas tiesības izvēlēties, ka tām tiek piemēroti nodokļi atbilstoši sistēmai, kas tām ļauj atgūt avansā samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli, bet kas, pirmkārt, šīm sabiedrībām uzliek pienākumu samaksāt minēto uzņēmumu ienākuma nodokli avansā un lūgt tā vēlāku atmaksu un, otrkārt, neparedz nodokļa atlaidi to akcionāriem, lai gan tie šādu nodokļu atlaidi saņemtu gadījumā, ja dividendes izmaksātu sabiedrība rezidente, pamatojoties uz valsts izcelsmes dividendēm, – vai saskaņā ar ES tiesību aktiem šiem akcionāriem ir piešķirtas kādas tiesības saskaņā ar LESD 63. pantu vai citādi gadījumos, ja viņi saņem dividendes, kuras izvēlēts maksāt saskaņā ar šo sistēmu, it īpaši, ja akcionārs ir tās pašas dalībvalsts rezidents kā dividendes izmaksājošā sabiedrība?

2)      Ja pirmajā jautājumā minētajam akcionāram pašam nav tiesību saskaņā ar LESD 63. pantu, vai tam ir tiesības atsaukties uz jebkuru dividendes izmaksājošās sabiedrības tiesību, kas tai izriet no LESD 49. vai 63. panta, pārkāpumu?

3)      Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir tāda, ka akcionāram ir tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem vai tas var atsaukties uz ES tiesību aktiem, vai ES tiesību aktos ir noteiktas jebkādas prasības attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir jānodrošina akcionāram saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

4)      Vai Tiesas atbilde uz šiem jautājumiem kaut kā mainās, ja:

a)      akcionāram nav jāmaksā ienākuma nodoklis dalībvalstī ne par kādām saņemtajām dividendēm, kā rezultātā dividenžu izmaksāšanas gadījumā, ko veic sabiedrība rezidente ārpus iepriekš minētās sistēmas, nodokļu atlaide, uz kuru ir tiesības akcionāram saskaņā ar valsts tiesību aktiem, var izraisīt nodokļu atlaides samaksu akcionāram, ko veic dalībvalsts;

b)      valsts tiesa ir nolēmusi, ka izskatītais valsts tiesību normā pieļautais ES tiesību aktu pārkāpums nav bijis pietiekami nopietns, lai izraisītu dalībvalsts atbildību par zaudējumu atlīdzību dividendes izmaksājošās sabiedrības labā saskaņā ar principiem, kas ir noteikti [1996. gada 5. marta spriedumā Brasserie du Pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79)]; vai ja

c)      dažos, bet ne visos gadījumos dividendes izmaksājošā sabiedrība saskaņā ar minēto sistēmu var būt palielinājusi visiem akcionāriem izmaksāto dividenžu lielumu, lai nodrošinātu naudas summu, kas ir līdzvērtīga tai, ko no nodokļiem atbrīvots akcionārs būtu saņēmis no dividendēm, kas izmaksātas ārpus šīs sistēmas?”

IV – Tiesvedība Tiesā

40.      Rakstveida apsvērumus iesniedza Trustees, Apvienotās Karalistes valdība, kā arī Eiropas Komisija. Tās visas pauda mutvārdu apsvērumus Tiesas sēdē, kas notika 2016. gada 9. novembrī.

V –    Vērtējums

A –    Par pirmo prejudiciālo jautājumu

41.      Ar savu pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības tiesībās, it īpaši LESD 63. pantā, akcionāram, kas saņem ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, ir piešķirtas tiesības, ja akcionārs ir rezidents tajā pašā dalībvalstī kā dividendes izmaksājošā sabiedrība.

1)      Piemērojamā LESD tiesību norma

42.      2012. gada 13. novembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-35/11, EU:C:2012:707) 89.–92. punktā Tiesa nosprieda, ka dividendēm piemērojamais nodokļu režīms var ietilpt LESD 49. panta par brīvību veikt uzņēmējdarbību un LESD 63. panta par kapitāla brīvu apriti piemērošanas jomā. Saskaņā ar Tiesas norādīto, lai noskaidrotu, vai valsts tiesiskajam regulējumam ir piemērojama viena vai otra no aprites brīvībām, ir jāņem vērā konkrētā regulējuma mērķis. LESD 49. panta, kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, piemērošanas jomā ietilpst vien tie valsts tiesību akti, kuri tiek piemēroti tikai tādai līdzdalībai pamatkapitālā, kas ļauj īstenot konkrētu ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un noteikt tās rīcību. Savukārt valsts tiesību normas, kas ir piemērojamas tikai attiecībā uz tādu līdzdalību pamatkapitālā, kuras vienīgais mērķis ir kapitāla ieguldīšana bez ietekmes uz uzņēmuma vadību un kontroli, ir jāizvērtē kapitāla brīvas aprites kontekstā (7)
.

43.      Tajā pašā 2012. gada 13. novembra spriedumā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-35/11, EU:C:2012:707) Tiesa uzskatīja, ka konkrētā valsts tiesiskā regulējuma, kurš bija tas pats, kas izskatāmajā lietā, mērķis neļauj noskaidrot, vai tas pārsvarā ir saistīts ar LESD 49. pantu vai LESD 63. pantu. Šādos apstākļos Tiesa ņem vērā izskatāmās lietas faktus, lai noskaidrotu, vai uz situāciju pamatlietā attiecas viena vai otra no minētajām tiesību normām (8)
.

44.      Ņemot vērā, ka pensiju fondam parasti pieder mazāk par 2 % un vienmēr mazāk par 5 % no sabiedrību, kurās tas veic ieguldījumus, pamatkapitāla un ka ar šīm sabiedrībām tam ir parasta akcionāra attiecības, es uzskatu, tāpat kā tas ir norādīts Trustees, Apvienotās Karalistes valdības un Komisijas apsvērumos, ka uz konkrētiem ieguldījumiem attiecas LESD 63. pantā paredzētā kapitāla brīva aprite. Proti, šie ieguldījumi nav ļāvuši Trustees īstenot konkrētu ietekmi pār kādas sabiedrības lēmumiem un noteikt tās rīcību.

2)      Apvienotās Karalistes sabiedrības rezidentes, kura izmaksājusi ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID (9)
, situācija

45.      2006. gada 12. decembra spriedumā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) Tiesa nosprieda, ka “attieksme nodokļu jomā pret tām sabiedrībām [rezidentēm], kuras saņem ārvalsts izcelsmes dividendes un kuras izvēlas FID sistēmu, ir nelabvēlīgāka par attieksmi, kāda ir pret valsts izcelsmes dividendes saņemošām sabiedrībām rezidentēm” (10)
.

46.      Proti, neesot nodokļa atlaidei, kas ir atbilstošais jautājums izskatāmajā lietā, Tiesa nosprieda, ka, tā kā “akcionāram, kurš saņem tās ārvalsts izcelsmes dividendes no sabiedrības rezidentes, kas ir kvalificētas kā FID, nav tiesību uz nodokļa atlaidi, bet tas ir uzskatāms par tādu, kurš ir guvis ar viszemāko nodokļa likmi apliktu ienākumu minētajā finanšu gadā,” un tā kā tādam akcionāram “nav tiesību uz [nodokļa] atmaksu, ja tas nav peļņas [ienākuma] nodokļa maksātājs vai ja maksājamais peļņas [ienākuma] nodoklis ir mazāks par dividendei uzlikto nodokli pēc viszemākās likmes”, “tas rada situāciju, ka sabiedrībai, kura izvēlējusies FID sistēmu, ir jāpalielina savu izmaksājamo summu apmērs, ja tā vēlas garantēt akcionāriem tādu pašu rezultātu, kāds izriet no valsts izcelsmes dividenžu izmaksas” (11)
.

47.      Būtiski atgādināt, ka prasītājas pamatlietā minētajā lietā bija Apvienotās Karalistes sabiedrības rezidentes, kurām piederēja kapitāldaļas citu dalībvalstu vai trešo valstu sabiedrībās rezidentēs. Izskatāmā lieta skar šo sabiedrību akcionāru situāciju, kuri, tāpat kā šīs sabiedrības, ir Apvienotās Karalistes rezidenti.

3)      Tāda akcionāra rezidenta, kurš saņēmis dividendes, kuru izcelsme ir tādas sabiedrības rezidentes dividendes ar ārvalsts izcelsmi, kas kvalificētas kā FID, situācija – nevienlīdzīga attieksme

48.      Neraugoties uz to, ka prasītājas pamatlietā, kurā tika taisīts 2006. gada 12. decembra spriedums Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774), bija Apvienotās Karalistes sabiedrības rezidentes, kurām piederēja kapitāldaļas citu dalībvalstu vai trešo valstu sabiedrībās rezidentēs, minētā sprieduma 173. punktā Tiesa nosprieda, ka attiecībā uz sabiedrību rezidenšu akcionāriem, kuri saņem ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, “EKL 43. un 56. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesību akti, kuros, atbrīvojot no sabiedrību [uzņēmumu] ienākuma nodokļa avansa maksājuma samaksas sabiedrības rezidentes, kuras izmaksā saviem akcionāriem iepriekš saņemtās valsts izcelsmes dividendes, sabiedrībām rezidentēm, kuras izmaksā saviem akcionāriem to iepriekš saņemtās ārvalsts izcelsmes dividendes, ir piešķirtas tiesības izvēlēties sistēmu, kas tām ļauj atgūt avansā samaksāto sabiedrību [uzņēmumu] ienākuma nodokļa summu, bet kas [..] neparedz nodokļa atlaidi to akcionāriem, lai gan tie to saņemtu gadījumā, ja valsts izcelsmes dividendes izmaksātu sabiedrība rezidente” (12)
.

49.      Manuprāt, no minētā šā sprieduma punkta izriet (13)
, ka Tiesa ir uzskatījusi, ka tādus akcionārus kā konkrētais pensiju fonds, kurš saņēma ārvalsts izcelsmes dividendes, kas bija kvalificētas kā FID, tieši aizskāra diskriminējošās (14)FID sistēmas tiesību normas, precīzāk, tiesību uz nodokļa atlaidi neesamība (15)
.

4)      Pilnībā iekšēja situācija?

50.      Neraugoties uz šo šādus akcionārus diskriminējošo attieksmi, ko nepieļauj LESD 49. un 63. pants, Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka LESD 63. pantā tiem nav piešķirtas nekādas tiesības.

51.      Proti, lai gan Apvienotās Karalistes valdība tieši neapstrīd 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 173. punktu un rezolutīvās daļas 4. punktu, tā tomēr uzskata, ka vienas dalībvalsts investora rezidenta veikta sabiedrības, kas ir reģistrēta tajā pašā dalībvalstī, akciju iegāde neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā (16)
. Līdz ar to šāda iegādāšanās nenozīmējot nekādu kapitāla apriti LESD 63. panta izpratnē un tāds investors neizmantojot šajā tiesību normā paredzētas tiesības.

52.      Turklāt no Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas 88/361/EEK par Līguma 67. panta īstenošanu (17)
I pielikumā ietvertās nomenklatūras izrietot, ka šajā pielikumā uzskaitīto darījumu pārrobežu elements ir būtiska klasifikācijas pazīme.

53.      Es uzskatu, ka Apvienotās Karalistes argumentācija, saskaņā ar kuru tiesvedība pamatlietā, kas attiecas uz to akcionāru tiesībām, kuri saņem dividendes, kuru izcelsme ir kā FID kvalificētās sabiedrības rezidentes dividendes ar ārvalsts izcelsmi, attiecoties uz tīri iekšēju dalībvalsts situāciju, ir noraidāma.

54.      Proti, šis Apvienotās Karalistes valdības apgalvojums man šķiet pamatots ar selektīvu un formālu FID sistēmas un pamatlietas faktisko apstākļu interpretāciju (18)
. Šī valdība koncentrējas vienīgi uz vienu atsevišķu šīs FID sistēmas aspektu, proti, to, ka dividendes izmaksājošā sabiedrība un akcionārs ir rezidenti vienā dalībvalstī, ignorējot citus apstākļus, it īpaši šīs sistēmas mērķi un ekonomisko nozīmi (19)
. Tādējādi FID sistēma un nelabvēlīgā attieksme pret konkrētajiem akcionāriem ir jāizvērtē kopsakarā, nevis fragmentāri un daļēji, kā to dara Apvienotās Karalistes valdība.

55.      FID sistēma tika izveidota, lai ļautu sabiedrībai rezidentei, kas saņem dividendes no sabiedrības nerezidentes, samazināt ACT pārmaksas ietekmi. Tomēr sabiedrību iespēja izvēlēties FID sistēmu tieši un nozīmīgi ietekmēja ne vien sabiedrības rezidentes, kuras izmaksāja dividendes, kuru izcelsme bija ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, bet arī dividendes saņemošos akcionārus (20)
, kuri nodokļu jomā tika nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar tīri iekšējām dividenžu izmaksas situācijām. Pietiek atgādināt, ka ICTA 246.C pantā bija tieši paredzēts, ka ICTA 231. panta 1. punkts un tātad tiesības uz nodokļa atlaidi nav piemērojamas gadījumos, kad konkrētā izmaksāšana ietver dividendes no ārvalstīs gūta ienākuma.

56.      Pats ICTA 246.C panta teksts skaidri norāda, ka nodokļa atlaide ir saistīta ar to, vai ienākums, kas dod tiesības uz dividendēm, ir gūts valstī vai ārpus tās.

57.      Tātad nav apstrīdams, ka FID sistēma specifiski attiecās uz dividenžu starpvalstu izmaksu un ka visi atbilstošie šīs sistēmas apstākļi neaprobežojās ar vienas dalībvalsts iekšieni. Tāpat kā Komisija, es uzskatu, ka konkrētie akcionāri pamatlietā ir tikuši acīmredzami diskriminēti attiecībā pret sabiedrību rezidenšu akcionāriem, kuri saņēma valsts izcelsmes dividendes.

58.      Šajā sakarā īpaši izglītojošs ir 2006. gada 23. februāra spriedums Keller Holding (C-471/04, EU:C:2006:143), kas ir par tāda valsts tiesiskā regulējuma, kurš nepieļauj iespēju atskaitīt tādus izdevumus par kapitāldaļu iegūšanu meitasuzņēmumā, kas ir saistīti ar dividendēm no citā dalībvalstī reģistrēta netieša meitasuzņēmuma (21)
, saderību ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti.

59.      Vispirms tajā Tiesa noraidīja tostarp Vācijas un Apvienotās Karalistes valdību argumentāciju, saskaņā ar kuru strīds skāra tīri iekšēju situāciju dalībvalstī, tādējādi nebija jāinterpretē Līgumu noteikumi par brīvību veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvu apriti. Proti, Tiesa nosprieda, ka gadījumā, kad mātesuzņēmums, kura juridiskā adrese ir Vācijā, iebilst pret Vācijas nodokļu administrācijas lēmumu liegt tam atskaitīt izdevumus par kapitāldaļu iegādi arī Vācijā reģistrētā meitasuzņēmumā, jo pastāv tieša ekonomiska saikne, kas, domājams, pastāv starp tiem un Austrijā reģistrēta netiešā meitasuzņēmuma izmaksātajām dividendēm (22)
, tiesiskais regulējums, ar kuru šāds lēmums tiek pamatots, ir jāuzskata par piemērojamu situācijās, kurās ir saistība ar tirdzniecību Savienībā, un tas var pamatot Līgumu noteikumu par pamatbrīvībām piemērošanu (23)
.

60.      Turklāt, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes valdības apsvērumu, kas ir balstīts uz nomenklatūru Direktīvas 88/361 I pielikumā, arī tas ir jānoraida, jo konkrētajās finanšu plūsmās ir skaidri redzams pārrobežu elements.

61.      No minētā izriet, ka LESD 63. pantā patiešām ir piešķirtas tiesības akcionāram, kas saņēmis ārvalsts izcelsmes dividendes, kuras kvalificētas kā FID, neraugoties uz to, ka šis akcionārs ir tās pašas dalībvalsts rezidents kā dividendes izmaksājošā sabiedrība, un ka viņš ir tiesīgs uz šīm tiesībām atsaukties tiesā.

5)      Par attaisnojumu

62.      Vēl ir jānosaka, vai nevienlīdzīgā attieksme, ko ietver FID sistēma, var tikt attaisnota no LESD noteikumu par kapitāla brīvu apriti viedokļa.

63.      Gadījumam, ja Tiesa noraidītu tās viedokli par Savienības tiesību nepiemērojamību, Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka, pieņemot, ka, pirmkārt, akcionāram būtu bijušas atbilstošās no Savienības tiesībām izrietošās tiesības un ka, otrkārt, par no nodokļa atbrīvotam akcionāram izmaksātajām ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas kvalificētas kā FID, maksājamā nodokļa atlaides neesamība būtu ierobežojusi šīs tiesības, šo akcionāra tiesību ierobežojums būtu attaisnojams ar finanšu sistēmas saskaņotību.

64.      Šī valdība uzskata, ka nodokļu iekasēšanas sistēmā, kas bija spēkā Apvienotajā Karalistē, pastāvēja tieša saikne starp akcionāram piešķirto nodokļu priekšrocību, proti, nodokļa atlaidi par dividendi un sabiedrības samaksāto ACT sakarā ar šo dividendi. Šī valdība norāda, ka atbilstoši šīs sistēmas loģikai, tā kā par ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas kvalificētas kā FID, samaksātais ACT bija atmaksājams sabiedrībai, akcionāram nodokļa atlaide tika atteikta.

65.      Manā ieskatā Apvienotās Karalistes valdības norādītais attaisnojums nav pieņemams.

66.      Šis attaisnojums ir tik vien kā šīs valdības reiz jau norādīto analoģisko argumentu atkārtojums, kurus Tiesa jau ir noraidījusi lietā, kurā tika taisīts 2006. gada 12. decembra spriedums Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774).

67.      No minētā sprieduma 93. un 163. punkta skaidri izriet, ka Tiesa nosprieda, ka konstatētā atšķirīgā attieksme attiecībā uz LESD noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti nav attaisnojama ar nepieciešamību aizsargāt Apvienotās Karalistes nodokļu sistēmas saskaņotību.

68.      Jākonstatē, ka no 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 173. punkta izriet, ka konkrētā atšķirīgā attieksme it īpaši attiecās uz nodokļa atlaides neesamību akcionāram, kas saņēma kā FID kvalificētas ārvalsts izcelsmes dividendes. Tajā bija runa par tādu pašu situāciju kā šajā lietā aplūkojamā.

69.      Turklāt minētajā spriedumā Tiesa noraidīja Apvienotās Karalistes valdības argumentu par to, ka nodokļa atlaide dividendes saņemošam akcionāram tiek piešķirta vienīgi gadījumā, kad pastāv ekonomiskā dubultā nodokļu uzlikšana sadalītajai peļņai, kas ir jānovērš vai jāsamazina (24)
. Tiesa pamatoti norādīja, ka “dubultās nodokļu uzlikšanas risks pastāv [..] arī to dividenžu gadījumā, kuras izmaksā sabiedrība nerezidente, kuras ienākumiem tās rezidences valstī arī ir uzlikts sabiedrību [uzņēmumu] ienākuma nodoklis atbilstoši tajā piemērojamām likmēm un normām” (25)
.

B –    Par otro prejudiciālo jautājumu

70.      Uz otro iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu atbilde ir sniedzama vienīgi gadījumā, ja akcionārs, kas saņēmis kā FID kvalificētas ārvalsts izcelsmes dividendes, pats nevar atsaukties uz tiesībām, kas izriet no LESD 63. panta.

71.      Ņemot vērā manu atbildi uz pirmo iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, es uzskatu, ka uz otro jautājumu nav jāatbild.

C –    Par trešo un ceturto prejudiciālo jautājumu

72.      Ar savu trešo un ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā Tiesai, kādi secinājumi dalībvalsts tiesu iestādēm ir jāizdara, konstatējot, ka valsts tiesības nav saderīgas ar Savienības tiesībām, un, konkrētāk, kādi tiesību aizsardzības līdzekļi tām ir jāpiedāvā akcionāriem, kuri saņēmuši ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID (trešais jautājums), un par atsevišķu apstākļu iespējamo ietekmi (ceturtais jautājums).

1)      Par izdarāmajiem secinājumiem, konstatējot, ka atsevišķas valsts tiesību normas nav saderīgas ar Savienības tiesībām.

73.      Saskaņā ar LES 4. panta 3. punktā nostiprināto lojālas sadarbības principu dalībvalstu tiesām ir jānodrošina personu tiesību, kas attiecīgajām personām ir paredzētas Savienības tiesībās, aizsardzība tiesā. Turklāt LES 19. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības (26)
.

74.      Trustees uzskata, ka efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā ir jānoved pie tā, ka ekonomiskais labums, ko dalībvalsts guvusi no LESD 63. panta pārkāpuma, tiek atlīdzināts, pretējā gadījumā šā panta pārkāpums turpinās. Tie uzskata, ka šeit ir runa par tiesībām uz atmaksu, kas saskaņā ar 1983. gada 9. novembra spriedumā San Giorgio (199/82, EU:C:1983:318) un 2001. gada 8. marta spriedumā Metallgesellschaft u.c. (C-397/98 un C-410/98, EU:C:2001:134) formulētajiem principiem izriet no Savienības tiesību normās, kā tās interpretē Tiesa, paredzētajām tiesībām un papildina tās.

75.      Trustees uzskata, ka nav neviena tāda tiesību principa, saskaņā ar kuru dalībvalsts piešķirtā atmaksa būtu ierobežojama līdz nodokļu summai, ko tā ir pieprasījusi no konkrētās personas. Tie uzskata, ka akcionāriem ir tiesības uz to summu atmaksu, kādas viņiem būtu atmaksātas, ja valsts nodokļu sistēma būtu atbildusi Savienības tiesībām, un kuras dalībvalsts nav izmaksājusi, tādējādi gūstot labumu no paturētajām summām. Efektīva tiesību aizsardzība tiesā pieprasītu ne vien konkrēto summu samaksu, bet arī procentu samaksu saistībā ar to, ka akcionāriem šīs summas nav bijušas pieejamas agrāk.

76.      Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka, lai arī saskaņā ar Savienības tiesībām dalībvalstij ir pienākums atmaksāt nodokļus, kas iekasēti, pārkāpjot šīs tiesības, šis princips Trustees nav piemērojams. Šīs valdības ieskatā atbilstoši valsts tiesībām Trustees bija atbrīvoti no ienākuma nodokļa par dividendēm un tādējādi viņi nebija apliekami ne ar vienu nodokli un nav maksājuši nekādu nodokli par saņemtajām FID.

77.      Norādīšu, ka, tā kā šajā jomā nav Savienības regulējuma, Tiesai nav jānoskaidro ne tas, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus akcionāri, kas saņēmuši ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, var izmantot, ne tas, pie kādiem nosacījumiem tie to ir tiesīgi darīt (27)
.

78.      Proti, tas ir katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas uzdevums noteikt kompetentās tiesas un tiesvedības procesuālos noteikumus, kam ir jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras lietas dalībniekiem ir piešķirtas Savienības tiesībās, tomēr šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par tiem, kas attiecas uz līdzīgām prasībām, kas pamatojas uz valsts iekšējām tiesībām (līdzvērtības princips), un tie nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas izriet no Savienības tiesību sistēmas (efektivitātes princips) (28)
.

a)      Nepamatoti samaksāto maksājumu atgūšana

79.      Pretēji tam, ko apgalvo Trustees, es neuzskatu, ka pensiju fondam ir tiesības uz nepamatoti samaksāto maksājumu atgūšanu saskaņā ar 1983. gada 9. novembra spriedumā San Giorgio (199/82, EU:C:1983:318) un 2001. gada 8. marta spriedumā Metallgesellschaft u.c. (C-397/98 un C-410/98, EU:C:2001:134) formulētajiem principiem.

80.      Tiesības uz nodokļu, kurus kāda dalībvalsts iekasējusi, pārkāpjot Savienības tiesību normas, atmaksāšanu izriet no attiecīgajām personām šādus nodokļus aizliedzošajās Savienības tiesību normās piešķirtajām tiesībām un papildina tās. Tādējādi dalībvalstij principā ir pienākums atmaksāt nodokļus, kas iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības. Kā izņēmums no principa, ka ar Savienības tiesībām nesaderīgi nodokļi ir jāatmaksā, nepamatoti iekasēta nodokļa atmaksa var tikt atteikta tādā gadījumā, ja tās rezultātā tiesību subjekti nepamatoti iedzīvotos, proti, ja tiek konstatēts, ka persona, kurai šie maksājumi bija jāveic, tos faktiski ir pārnesusi tieši un it īpaši uz pircēju. Proti, tiesību uz nepamatoti samaksātā atgūšanu mērķis ir novērst nodokļa nesaderības ar Savienības tiesībām sekas, neitralizējot ekonomisko slogu, kas nepamatoti ir ticis uzlikts tirgus dalībniekam, kurš galu galā to ir faktiski samaksājis (29).

81.      Svarīgi atgādināt, ka, tā kā pensiju fonds ir saskaņots pensiju fonds, Trustees nav maksājuši nekādus nodokļus, tostarp par saņemtajām ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas kvalificētas kā FID.

82.      No minētā izriet, ka, tā kā Trustees faktiski nav samaksājuši nekādus nodokļus, es uzskatu, ka tiem nav tiesību uz nepamatoti samaksāto maksājumu atgūšanu saskaņā ar 1983. gada 9. novembra spriedumā San Giorgio (199/82, EU:C:1983:318) un 2001. gada 8. marta spriedumā Metallgesellschaft u.c. (C-397/98 un C-410/98, EU:C:2001:134) formulētajiem principiem.

b)      Pārākuma princips

83.      Vai tas nozīmē, ka tādiem akcionāriem kā Trustees, kuri saņēmuši ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, nav citu tiesību aizsardzības līdzekļu? Manuprāt, tā tas nav.

84.      Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Savienības tiesību pārākuma principu Līgumu un iestāžu tieši piemērojamo tiesību aktu normas attiecībās starp šīm normām un dalībvalstu tiesību normām, pat ar to, ka tās ir spēkā esošas, pilnībā liedz jebkādu pretrunīgu spēkā esošu valsts tiesību normu piemērošanu (30)
.

85.      Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, saskaroties ar tādu tiesību normu, kas nav saderīga ar tieši piemērojamām Savienības tiesībām, valsts tiesai ir pienākums nepiemērot šādu valsts tiesību normu un ar dažādajām valsts iekšējā tiesību sistēmā paredzētajām metodēm piemērot tās normas, kuras ir piemērotas Savienības tiesībās paredzēto individuālo tiesību aizsardzībai (31)
.

86.      Pārākuma princips uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai ikviena no tostarp ar LESD 63. pantu aizliegtas diskriminācijas cietusī persona varētu panākt visu to summu samaksu, uz kādām tai būtu bijušas tiesības, ja šāda diskriminācija nepastāvētu. Proti, lai saglabātu šā panta lietderīgo iedarbību un nodrošinātu akcionāriem, kas saņēmuši ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ir nepieciešams, cik vien tas iespējams un ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus, tos nostādīt stāvoklī, kādā viņi atrastos, ja viņi nebūtu tikuši diskriminēti ar konkrētajām valsts tiesību normām.

87.      Šajā lietā es uzskatu, ka pārākuma principa piemērošana nozīmē, ka, tā kā Trustees ir tiesības uz nodokļa atlaidi, tiem ir tiesības arī uz šīs nodokļa atlaides izmaksu saskaņā ar ICTA 231. panta 3. punktu, kā arī uz procentu no šīs summas samaksu, kas atspoguļo ar šīs summas nepieejamību saistītos zaudējumus (32)
, bet ICTA 246.C pants nav piemērojams.

2)      Atsevišķu apstākļu iespējamā ietekme

a)      Apstāklis, ka akcionārs ir atbrīvots no nodokļa

88.      Nav nekādas nozīmes faktam, ka savā rezidences valstī (33)
akcionāram nav jāmaksā nodokļi par dividendēm, kuras viņš tajā saņem, tādējādi, ka – gadījumā, kad dividenžu izmaksu veic sabiedrība rezidente, nepiemērojot FID sistēmu, – nodokļa atlaide, uz kuru viņam ir tiesības atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, var izraisīt minētās atlaides samaksu akcionāram no dalībvalsts (34)
. LESD 63. panta ievērošana nozīmē, ka tas pats noteikums vienkārši ir jāpiemēro FID sistēmā, citiem vārdiem, pensiju fonds ir jānostāda tādā pašā situācijā kā saskaņotās no nodokļiem atbrīvotās pensiju sistēmas, kurām ārpus FID sistēmas bija tiesības uz nodokļa atlaides summas izmaksu (35)
saskaņā ar ICTA 231. panta 3. punktu.

b)      Apstāklis, ka valsts tiesa ir secinājusi, ka dalībvalsts nav veikusi pietiekami būtisku Savienības tiesību pārkāpumu saskaņā ar 1996. gada 5. marta spriedumā Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79) formulētajiem principiem

89.      Šajā gadījumā konkrēto prasību par atbildību ir cēlusi dividendes izmaksājošā sabiedrība.

90.      Tā kā tādi akcionāri kā aplūkojamais pensiju fonds, kas no sabiedrības rezidentes saņēmuši ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, ir tikuši tieši nostādīti nelabvēlīgākā stāvoklī ar diskriminējošajām FID sistēmas tiesību normām un, konkrētāk, ar viņu tiesību uz nodokļa atlaidi neievērošanu un tā kā LESD 63. pantā tiem ir piešķirtas tiesības, uz kurām tie var atsaukties tiesā, iesniedzējtiesas norādītais apstāklis nekādi nevar ietekmēt akcionāru tiesības, kas nav atkarīgas no dividendes izmaksājošajām sabiedrībām iespējami piešķirtajām tiesībām (36)
.

91.      Akcionāriem ar LESD 63. pantu piešķirtās tiesības ir neatkarīgas no dividendes izmaksājošajām sabiedrībām piešķirtajām tiesībām.

c)      Apstāklis, ka izmaksātās summas, iespējams, tika palielinātas

92.      Iesniedzējtiesa interesējas par to, vai varētu būt nozīme tam, ka dažos, bet ne visos gadījumos dividendes saskaņā ar FID sistēmu izmaksājošā sabiedrība varētu būt palielinājusi visiem akcionāriem izmaksāto dividenžu lielumu, lai nodrošinātu naudas summu, kas būtu līdzvērtīga tai, ko no nodokļiem atbrīvots akcionārs būtu saņēmis no dividendēm, kas izmaksātas ārpus šīs sistēmas (37)
.

93.      Jānorāda, ka atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam “tiesvedībā, uz kuru attiecas šis lūgums, nav pierādījumu par to, ka dividenžu palielināšana patiešām ir notikusi un, ja tā notikusi, tad kādā apjomā un vai tas patiesi bijis ieguvums akcionāriem vai izmaksas uzņēmumiem” (38)
.

94.      Ņemot vērā šo informāciju, es uzskatu, ka iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir ļoti neprecīzs, pat hipotētisks.

95.      Katrā ziņā vēl jāprecizē, ka 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) 173. punktā konstatētā akcionārus diskriminējošā attieksme ir spēkā neatkarīgi no koriģējošajiem pasākumiem, kādus šo akcionāru labā, iespējams, varētu veikt sabiedrības rezidentes, kuras izmaksā ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID.Proti, Tiesa nav piedēvējusi nekādas sekas apstāklim, kuru tā tomēr norādījusi sava sprieduma 149. punktā, proti, ka sabiedrībai, kas izvēlējusies FID sistēmu, būtu bijis “jāpalielina savu izmaksājamo summu apmērs, [lai garantētu] akcionāriem tādu pašu rezultātu, kāds izriet no valsts izcelsmes dividenžu izmaksas”.

VI – Secinājumi

96.      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es ierosinu Tiesai atbildēt uz Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta)) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem šādi:

1)      LESD 63. pantā akcionāram, kas saņēmis ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, ir piešķirtas tiesības, un viņš ir tiesīgs uz šīm tiesībām atsaukties tiesā.

2)      Pārākuma princips uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai ikviena no tostarp ar LESD 63. pantu aizliegtas diskriminācijas cietusī persona varētu panākt visu to summu samaksu, uz kādām tai būtu bijušas tiesības, ja šāda diskriminācija nepastāvētu. Lai saglabātu LESD 63. panta lietderīgo iedarbību un nodrošinātu akcionāriem, kuri saņēmuši ārvalsts izcelsmes dividendes, kas kvalificētas kā FID, efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ir nepieciešams, cik vien tas iespējams un ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus, tos nostādīt stāvoklī, kādā viņi atrastos, ja viņi nebūtu tikuši diskriminēti ar konkrētajām valsts tiesību normām.

3)      Nav nozīmes:

–        tam, ka savā rezidences valstī akcionāram nav jāmaksā ienākuma nodoklis par saņemtajām dividendēm, kā rezultātā dividenžu izmaksāšanas gadījumā, ko veic sabiedrība rezidente, nepiemērojot FID sistēmu, nodokļu atlaide, uz kuru ir tiesības akcionāram saskaņā ar valsts tiesību aktiem, var izraisīt nodokļu atlaides samaksu akcionāram, ko veic dalībvalsts;

–        tam, ka valsts tiesa uzskata, ka Savienības tiesību pārkāpums konkrētā valsts tiesiskā regulējuma dēļ nav pietiekami būtisks, lai dalībvalstij būtu pienākums atlīdzināt zaudējumus dividendes izmaksājušai sabiedrībai atbilstoši 1996. gada 5. marta spriedumā Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79) formulētajiem principiem, jo konkrētās akcionāriem ar LESD 63. pantu piešķirtās tiesības nav atkarīgas no dividendes izmaksājošajām sabiedrībām piešķirtajām tiesībām;

–        tam, ka dividendes izmaksājošā sabiedrība saskaņā ar minēto sistēmu var būt palielinājusi visiem akcionāriem izmaksāto dividenžu lielumu, lai nodrošinātu naudas summu, kas būtu līdzvērtīga tai, ko no nodokļiem atbrīvots akcionārs būtu saņēmis no dividendēm, kas izmaksātas ārpus FID sistēmas.

1 –      Oriģinālvaloda – franču.

2 –      2006. gada 12. decembra spriedumā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774, 148. punkts) Tiesa pievērsās “akcionāram, kurš saņem tās ārvalsts izcelsmes dividendes no sabiedrības rezidentes, kas ir kvalificētas kā FID [..]”.

3 –      Kas tiks kvalificētas šajos secinājumos kā “ārvalsts izcelsmes dividendes, kas ir kvalificētas kā FID”.

4 –      ICTA 231. panta 1. punktā bija paredzēts, ka, “ja Apvienotās Karalistes sabiedrība rezidente izmaksā dividendes, par kurām ir jāmaksā ACT, un ja persona, kura saņem šīs dividendes, ir cita Apvienotās Karalistes sabiedrība rezidente vai Apvienotajā Karalistē dzīvojoša persona, kura nav sabiedrība, tad dividenžu saņēmējam ir tiesības uz nodokļa atlaidi, kas ir līdzvērtīga tādai izmaksāto dividenžu summas vai vērtības daļai, kas atbilst ACT likmei, kura ir spēkā attiecībā uz to finanšu gadu, kurā šī dividenžu izmaksa ir veikta”.

5 –      Skat. šo secinājumu 23.–29. punktu.

6 –      Skat. ICTA 592. panta 2. punktu, kā arī šo secinājumu 15. punktu.

7 –      Skat. arī spriedumu, 2011. gada 15. septembris, Accor (C-310/09, EU:C:2011:581, 30.–32. punkts).

8 –      Spriedums, 2012. gada 13. novembris, Test Claimants in the FII Group Litigation (C-35/11, EU:C:2012:707, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).

9 –      2006. gada 12. decembra spriedumā Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774, 148. punkts) Tiesa izmanto apzīmējumu “saņem tās ārvalsts izcelsmes dividendes no sabiedrības rezidentes, kas ir kvalificētas kā FID”.

10 –      Skat. spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774, 145. punkts). Mans izcēlums.

11 –      Spriedums, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774, 148. un 149. punkts).

12 –      Mans izcēlums.

13 –      Skat. arī minētā sprieduma rezolutīvās daļas 4. punktu.

14 –      Norādīšu, ka nav apstrīdēts, ka akcionāri, kuri saņēma ārvalsts izcelsmes dividendes, kas bija kvalificētas kā FID, bija salīdzināmā situācijā ar akcionāriem, kuri saņēma valsts izcelsmes dividendes.

15 –      Proti, saskaņā ar iesniedzējtiesas norādīto, “ja dividendes tika izmaksātas ārpus FID sistēmas, tad nodokļa atlaides samaksas rezultātā Apvienotā Karaliste papildināja pensiju fonda ienākumus no dividendēm. Faktiski pensiju fonda akcionāram tādējādi tika atmaksāta daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko bija samaksājusi Apvienotās Karalistes sabiedrība rezidente (vai tās vietējie meitasuzņēmumi)”. Iesniedzējtiesa norāda, ka, “ja dividende ir 80, tad nodokļa atlaide būtu 20, bet tā rezultātā iegūtie kopējie pensiju fonda ieņēmumi ir 100”.

16 –      Šajā sakarā Apvienotās Karalistes valdība pamatojas uz 1998. gada 16. jūlija spriedumu ICI (C-264/96, EU:C:1998:370, 34. punkts). Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka “kapitāla aprite LESD 63. panta izpratnē paredz [..] ārvalsts vērtspapīru, nevis vērtspapīru valstī iegādi. Līdz ar to akcionāra rezidenta veikta kapitāldaļu iegāde valstī nav uzskatāma par kapitāla apriti LESD 63. panta izpratnē”. Es uzskatu, ka minētajam Apvienotās Karalistes valdības citētajam spriedumam izskatāmajā lietā nav nozīmes. Tā 33. punktā Tiesa pamatoti ir norādījusi, ka LESD 49. un 54. pants par brīvību veikt uzņēmējdarbību “pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā nav paredzēts piešķirt nodokļa atvieglojumu konsorcija sabiedrībai rezidentei, ja konsorcijam piederošās holdinga sabiedrības darbība vienīgi vai galvenokārt izpaužas kā kapitāldaļu turēšana meitasuzņēmumos ar juridisko adresi trešajās valstīs [..]”. Jākonstatē, ka, lai arī 34. punktā Tiesa nosprieda, ka strīds skāra situāciju, kas neietilpst Savienības tiesību, proti, brīvības veikt uzņēmējdarbību, piemērošanas jomā, tā nekādi nav izteikusies ne par to, vai runa ir par tīri iekšēju situāciju, ne par kapitāla brīvu apriti.

17 –      OV 1988, L 178, 5. lpp.

18 –      Kā tiesas sēdē norādīja Komisija, ar šādu interpretāciju netiek ņemta vērā “ekonomiskā realitāte”.

19 –      Es pievienojos Trustees apsvērumiem, saskaņā ar kuriem “FID sistēma rada tiešu saikni starp ārvalsts sabiedrību izmaksātajām dividendēm un tādiem akcionāriem kā [pensiju fonds] piemērojamo nodokļu režīmu: kā FID ir tikušas kvalificētas vienīgi tās dividendes, kas bija saistītas ar ienākumiem no ārvalsts sabiedrību izmaksātām dividendēm, dodot pamatu sabiedrību lūgtajam nodokļa atvieglojumam sakarā ar ACT pārmaksu”. “FID obligāti nozīmē, ka jābūt pārrobežu elementam. Pēc definīcijas FID atspoguļo to ienākumu sadali, ko Apvienotās Karalistes mātesuzņēmums rezidents ir guvis no ārvalsts meitasuzņēmumiem”.

20 –      Skat. spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774), 148. un 173. punkts.

21 –      Keller Holding (mātesuzņēmumam), kura juridiskā adrese un galvenā vadība atradās Vācijas teritorijā, kā vienīgajam dalībniekam piederēja cita Vācijā reģistrēta uzņēmuma Keller Grundbau GmbH kapitāldaļas. Šim pēdējam savukārt piederēja kapitāldaļas Austrijā reģistrētā uzņēmumā Keller Grundbau GmbH Wien (netiešais meitasuzņēmums/zemāka līmeņa meitasuzņēmums).

22 –      Šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 23. februāris, Keller Holding (C-471/04, EU:C:2006:143, 23. punkts). Pēc analoģijas skat. arī 2005. gada 10. marta spriedumu Laboratoires Fournier (C-39/04, EU:C:2005:161), kurā Tiesa nosprieda, ka valsts tiesību normas, kurās nodokļa atlaides par pētniecību bija paredzētas vienīgi gadījumā, ja pētniecības darbs veikts konkrētās dalībvalsts teritorijā, ir pretrunā LESD 59. pantam. Saskaņā ar ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [F. G. Jacobs] secinājumu, kas sniegti lietā Laboratoires Fournier (C-39/04, EU:C:2004:789) 11. punktu “saskaņā ar šīm normām uzņēmumam rezidentam, kas saņēmis šajā dalībvalstī sniegtos pakalpojumus, piemēro labvēlīgāku attieksmi nekā uzņēmumam rezidentam, kas saņēmis citā dalībvalstī sniegtos pakalpojumus. Tādēļ šīs normas, kaut arī netieši, balstās uz pakalpojuma sniedzēja atrašanās vietu un tādējādi var ierobežot pakalpojuma sniedzēja pārrobežu darbību, un šī iemesla dēļ acīmredzami ir pretrunā EKL 59. pantam” (mans izcēlums). Skat. arī 1994. gada 12. aprīļa spriedumu Halliburton Services (C-1/93, EU:C:1994:127, 20. punkts), kurā Tiesa nosprieda, ka atšķirīga attieksme, kas netieši ietekmē saskaņā ar citu dalībvalstu tiesībām nodibinātas sabiedrības, ir uzskatāma par diskrimināciju pilsonības dēļ, kas aizliegta LESD 49. pantā.

23 –      Skat. spriedumu, 2006. gada 23. februāris, Keller Holding (C-471/04, EU:C:2006:143, 24. punkts).

24 –      Taču šī valdība uzskata, ka “FID sistēmas ietvaros dubultā ekonomiskā nodokļu uzlikšana nepastāv, jo, pirmkārt, par ārvalsts izcelsmes dividendēm ACT netiek maksāti un, otrkārt, ACT, kas minēto dividenžu saņēmējai sabiedrībai rezidentei ir jāmaksā, izmaksājot dividendes saviem akcionāriem, vēlāk tiek atmaksāti”. Šajā ziņā skat. arī spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774, 158. punkts).

25 –      Skat. spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774, 159. punkts).

26 –      Spriedums, 2014. gada 19. novembris, ClientEarth (C-404/13, EU:C:2014:2382, 52. punkts un tajā minētā judikatūra). Skat. arī ģenerāladvokāta P. Mengoci [P. Mengozzi] sniegto secinājumu lietā Texdata Software (C-418/11, EU:C:2013:50) 81. punktu un ģenerāladvokātes E. Šarpstones [E. Sharpston] sniegto secinājumu apvienotajās lietās Star Storage u.c. (C-439/14 un C-488/14, EU:C:2016:307) 37. punktu; skat. arī 32. zemsvītras piezīmi šajos pēdējos secinājumos, kur E. Šarpstone norāda, ka, “ciktāl tas attiecas uz dalībvalstīm, Hartas 47. pantā ir atspoguļota LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un ir piešķirta konkrēta izpausme LES 4. panta 3. punktā ietvertajam lojālas sadarbības principam”.

27 –      Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774, 201. punkts).

28 –      Spriedums, 2011. gada 19. maijs, Iaia u.c. (C-452/09, EU:C:2011:323, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

29 –      Spriedums, 2011. gada 20. oktobris, Danfoss un Sauer-Danfoss (C-94/10, EU:C:2011:674, 20., 21. un 23. punkts).

30 –      Spriedums, 2016. gada 4. februāris, Ince (C-336/14, EU:C:2016:72, 52. punkts).

31 –      Šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 19. jūlijs, Littlewoods Retail u.c. (C-591/10, EU:C:2012:478, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

32 –      Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 19. jūlijs, Littlewoods Retail u.c. (C-591/10, EU:C:2012:478, 25. un 33. punkts).

33 –      Proti, aplūkojamajā gadījumā – Apvienotajā Karalistē.

34 –      Skat. iesniedzējtiesas uzdotā ceturtā prejudiciālā jautājuma a) punktu.

35 –      Pēc analoģijas skat. 2004. gada 7. septembra sprieduma Manninen (C-319/02, EU:C:2004:484) 49. punktu, kurā Tiesa pamatoti nosprieda, ka situācija, ka, “uz citā dalībvalstī maksājama sabiedrību [uzņēmumu] ienākuma nodokļa pamata piešķirot nodokļu kredītu [atlaidi], Somijas Republikai samazinātos ienākumi saistībā ar dividendēm, ko izmaksājušas citās dalībvalstīs nodibinātas sabiedrības, [..] nav uzskatāma par vispārējo interešu imperatīvu iemeslu, uz kuru varētu atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kas principā ir pretējs kādai pamatbrīvībai [..]”.

36 –      Skat. iesniedzējtiesas uzdotā ceturtā prejudiciālā jautājuma b) punktu.

37 –      Skat. iesniedzējtiesas uzdotā ceturtā prejudiciālā jautājuma c) punktu.

38 –      Skat. spriedumu The BT Pension Scheme (Trustees of) pret HM Revenue and Customs, [2015], EWCA Civ 713, 22. punkts. Saskaņā ar Court of Appeal(England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta)) norādīto “daudzas [no šīm sabiedrībām] ir izvēlējušās palielināt dividendes, kuras tās būtu varējušas izmaksāt citādi”. Minētā sprieduma 23. punktā Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta)) uzskata, ka nav konstatēti fakti, kas ļautu noteikt, vai FID tika palielinātas, “nemaz nerunājot par pietiekamu palielināšanu, lai pilnībā kompensētu Trustees nelabvēlīgo situāciju, kas izriet no nodokļu atlaides samaksas atteikuma attiecībā uz šādām dividendēm”. Minētajā punktā Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta)) pamatojas uz apgalvojumu, ka palielināšana “pilnībā nekompensēja šo nelabvēlīgo situāciju”.