Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

Lieta C-284/03

État belge

pret

Temco Europe SA

(Cour d'appel de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sestā PVN direktīva – 13. panta B daļas b) apakšpunkts – Atbrīvotās darbības – Nekustamo īpašumu īre vai noma – Līgums par nodošanu lietošanā uz laiku

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Nekustamo īpašumu īres vai nomas atbrīvojums no nodokļa – Jēdziens – Pagaidu lietošanas tiesību piešķiršana pret atlīdzību, kas pamatā ir noteikta atkarībā no aizņemtās platības – Iekļaušana – Nosacījums – Līgumi, kuru galvenais priekšmets ir pasīva telpu vai platību nodošana lietošanā pret atlīdzību, kas saistīta ar laika tecējumu

(Padomes Direktīvas 77/388 13. panta B daļas b) apakšpunkts)

Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 13. panta B daļas b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka darbības, ar kurām sabiedrība vienlaicīgi ar vairākiem līgumiem piešķir sabiedrībām, kas ar to ir saistītas, tiesības uz laiku izmantot vienu un to pašu ēku pret atlīdzību, kas pamatā ir noteikta atkarībā no aizņemtās platības, un ja šo līgumu galvenais priekšmets, ņemot vērā to izpildi, ir pasīva telpu vai platību nodošana lietošanā pret atlīdzību, kas saistīta ar laika tecējumu, nevis pakalpojuma sniegšana, ko var kvalificēt citādi, ir “nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas” darbības šī noteikuma izpratnē.

(sal. ar 28. punktu un rezolutīvo daļu)




TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2004. gada 18. novembrī (*)

Sestā PVN direktīva – 13. panta B daļas b) apakšpunkts – Atbrīvotās darbības – Nekustamo īpašumu īre vai noma – Līgums par nodošanu lietošanā uz laiku

Lieta C-284/03

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Cour d'appelde Bruxelles (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 19. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 2. jūlijā , tiesvedībā

État belge

pret

Temco Europe SA.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši A. Ross [A. Rosas] (referents), R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], K. Lēnartss [K. Lenaerts] un S. fon Bārs [S. von Bahr],

ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [DRuiz-Jarabo Colomer],

sekretāre M. F. Kontē [M.-F. Contet], galvenā administratore,

ņemot vēra rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 1. aprīlī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Beļģijas valsts vārdā – E. Dominkovica [E. Dominkovits], pārstāve, kurai palīdz B. van de Valle de Gelke [B. van de Walle de Ghelcke] un K. Luvo [C. Louveaux], avocats,

–        Temco Europe SA vārdā – Ž. P. Magremanns [J.-P. Magremanne], avocat,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – E. Traversa [E. Traversa] un K. Džolito [C. Giolito], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 4. maijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”).

2        Šis lūgums tika iesniegts Temco Europe SA (turpmāk tekstā – “Temco Europe”) prāvas pret Beļģijas valsti ietvaros par piespiedu pasākumiem, kas noteikti attiecībā uz Temco Europe saistībā ar prasību samaksāt pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – “PVN”) EUR 137 125,53 (BEF 5 531 639) apmērā, kuru minētā sabiedrība it kā nepamatoti atskaitījusi, soda naudu EUR 13 708,51 (BEF 553 000), kā arī likumiskos procentus attiecībā uz šīm summām.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3        X sadaļā “Atbrīvojumi” iekļautais Sestās direktīvas 13. pants ar nosaukumu “Atbrīvojumi valsts teritorijā” ietver sekojošus noteikumus:

“[..]

B. Citi atbrīvojumi.

Ciktāl tas nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, dalībvalstis atbrīvo tālāk minētās darbības atbilstīgi noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:

[..]

b) nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu, izņemot:

1. Izmitināšanu, kā tā definēta dalībvalstu likumos, viesnīcu nozarē vai līdzīgas funkcijas nozarēs, ieskaitot izmitināšanu tūristu nometnēs vai zemes gabalos, kas izveidoti par nometnes vietām;

2. Telpu un zemes gabalu izīrēšanu transportlīdzekļu novietošanai;

3. Pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu izīrēšanu;

4. Seifu īri.

Dalībvalstis var piemērot papildu izņēmumus šā atbrīvojuma darbības jomai;

[..].”

 Valsts tiesiskais regulējums

4        Beļģijas Civilkodeksa 1709. pants nosaka:

“Lietu iznomāšana ir līgums, ar kuru viena no pusēm apņemas ļaut otrai pusei noteiktu laiku izmantot lietu par noteiktu cenu, ko tā apņemas samaksāt.”

5        Pievienotās vērtības nodokļa kodeksa (turpmāk tekstā – “PVN kodekss”) 44. panta 3. punkta 2. apakšpunkts nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek “nekustamu lietu iznomāšanu vai izīrēšanu, īres līguma cesiju, kā arī šāda īpašuma izmantošanu apstākļos, kādus nosaka 19. panta 1. punkts [..]”.

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

6        Iesniedzējtiesa apraksta pamata prāvas rašanās faktus sekojoši:

SA Temco Europe ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs attiecībā uz savu darbību ēku uzkopšanas un uzturēšanas jomā.

Tai pieder ēkas, kas atrodas Chaussée de Ruisbroek 107. līdz 117. numurā. No 1993. gada beigām līdz 1994. gada sākumam tā veica rekonstrukciju ēkā ar Nr. 111 un no rekonstrukcijas darbiem atskaitīja PVN. Tā šajā ēkā neaizņem telpas.

SA Temco Energy Management Company, SA Publi-round un SA Petrus ir trīs sabiedrības, kas pieder vienai grupai; tām līdz ar SA Temco Europe ir kopīga centralizēta vadība.

1994. gada 1. februārī SA Temco Europe ar šīm trīs sabiedrībām noslēdza līgumus, kurus līgumslēdzējas puses apzīmēja par cesijas līgumiem (turpmāk tekstā – “līgumi”), ar kuriem SA Temco Europe pilnvaroja katru cesionāru veikt savu darbību šajā ēkā saskaņā ar cedenta valdes apstiprinātu telpu sadali, cesionāriem neiegūstot tiesības uz konkrētu ēkas daļu. Nav iesniegti ne dokumenti par cesionāru darbību, ne cedenta valdes lēmumi par telpu sadali.

Līgumi noslēgti uz cesionāra darbības laiku, un viņam ir pienākums izmantot telpas tikai un vienīgi savai darbībai saskaņā ar cedenta noteiktajiem iekšējās kārtības noteikumiem; cedenta valde tomēr jebkurā brīdī un bez iepriekšēja brīdinājuma var pieprasīt cesionāram atbrīvot cedētās telpas.

Cesionāram ir pienākums apmaksāt visus viņa darbībai nepieciešamos izdevumus. Maksa par gāzi un elektrību tiek aprēķināta, ņemot vērā patēriņu, un kopīgie izdevumi – atkarībā no aizņemtās platības. Tāpat viņam ir pienākums viņa aizņemtajās telpās veikt nolietošanās rezultātā nepieciešamos remontdarbus saskaņā ar cedenta valdes noteiktiem kritērijiem.

Īre ir jāmaksā reizi gadā, un tā ir noteikta [BEF] 3500 par m2 daļā, kas aprīkota biroja vajadzībām, un [BEF] 1000 par m2 daļā, kas aprīkota noliktavas vajadzībām, plus 0,4 % no cesionāra apgrozījuma, neskaitot PVN, kā arī [BEF] 5000 gadā par katru nodarbināto personu.

Puses ir noteikti izslēgušas Civilkodeksa 1709. panta piemērošanu.

Iekšējās kārtības noteikumi nosaka noteikumus par pieeju ēkai, tās uzkopšanu, tiesībām izvietot reklāmu, neierobežotas pieejas tiesības cedenta pilnvarotām personām, kā arī cesionāra pienākumus rūpēties par:

–        telefona, gāzes, ūdens, elektrības un apsildes pieslēgumu, nepieciešamības gadījumā – saziņā ar pārējiem īrniekiem;

–        visu īrnieku pieeju dzērienu automātiem, ēdnīcai, dušām;

–        pieeju braucamceļiem un autostāvvietām;

–        rūpīgu uzglabāšanu un kanalizācijas sistēmas izmantošanu.

SA Temco Europe nav sniegusi nekādu noderīgu informāciju par šo līgumu pildīšanu.

PVN administrācijas kontroliera palīgs 1996. gada 30. septembrī sastādītajā protokolā ir konstatējis to, ka:

–        ar diviem īrniekiem līgumi tika parakstīti pēc publikācijas par viņu juridiskās adreses maiņu, pārceļoties uz strīdīgo ēku;

–        neviens līgumu noteikums nenosaka cesionāru darbību, ne arī to, kādam nolūkam izmantojamas telpas;

–        nepastāv nekāda kontrole attiecībā uz īres daļu, kas atkarīga no apgrozījuma, un ka šī daļa sastāda 7 % no īres maksas attiecībā uz SA Petrus, 6 % attiecībā uz SA Publi-round un 0 % attiecībā uz Temco Energy;

–        īrniekiem ir atslēgas, lai iekļūtu ēkā, un ka ēkai nav ne apsardzes, ne durvju sarga, kā rezultātā iekšējās kārtības noteikumos paredzētie pieejas ierobežojumi ir tīri formāla rakstura.

Netiek apstrīdēts, ka sabiedrības tiesvedības laikā vēl atradās ēkās.”

7        Pēc veiktās pārbaudes PVN reģistrācijas un valsts īpašumu administrācija (turpmāk tekstā – “administrācija”) secināja, ka līgumi patiesībā bija nekustamo īpašumu iznomāšana vai izīrēšana, kas saskaņā ar PVN kodeksa 44. panta 3. punkta 2. apakšpunktu, kurš transponē Sestās PVN direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunktu, netiek aplikta ar PVN, un ka tādējādi PVN atskaitīšana no chaussée de Ruisbroek 111. mājas rekonstrukcijas darbiem bija nepamatota.

8        Tā rezultātā administrācija pieprasīja Temco Europe samaksāt nepamatoti atskaitīto PVN EUR 137 125,53 (BEF 5 531 639) apmērā, soda naudu EUR 13 708,51 (BEF 553 000), kā arī likumiskos procentus attiecībā uz šīm summām.

9        Tā kā Temco Europe attiecās šīs summas maksāt, administrācija noteica attiecībā uz to piespiedu pasākumus. Temco Europe, apstrīdot šos piespiedu pasākumus, vērsās ar prasību tiesā, un ar 2000. gada 29. novembra spriedumu Briseles pirmās instances tiesa (Beļģija) tos atcēla. Beļģijas valsts šo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā.

10      Cour d'appel de Bruxelles vēlas noskaidrot “nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas” jēdzienu Sestās PVN direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkta izpratnē, ņemot vērā līgumus, kas bija noslēgti un pildīti pamata prāvā. Iesniedzējtiesa šajā sakarā precizē:

“Šajā gadījumā starp atbildētāju-cedentu un cesionāriem tika noslēgti nevienlīdzīgi līgumi, ar kuriem cesionāriem tika uz laiku piešķirtas tiesības izmantot ēku. Šie līgumi acīmredzami tika noslēgti, lai uz tiem neattiecinātu to, ka tie ir noslēgti par nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu.

Šos līgumus tomēr nevar aplūkot, neņemot vērā ciešo saikni starp minētajām sabiedrībām, kurām visām ir kopīga vadība, kas garantēja cesionāriem ēku izmantošanas turpināšanos un līgumu izpildi.

Līgumu izpilde parāda, ka cesionāriem bija nepārtraukta un neierobežota pieeja ēkām un ka viņiem bija augsta līmeņa stabilitāte savu biroju un noliktavu izmantošanā.

11      Pastāvot šādiem apstākļiem, Cour d' appelde Bruxelles nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunktu var interpretēt tādējādi, ka darbības, kas Beļģijas tiesībās atbilst beztermiņa līgumam, ar kuru sabiedrība vienlaicīgi ar vairākiem līgumiem piešķir savstarpēji saistītām sabiedrībām tiesības uz laiku izmantot ēku pret atlīdzību, kas pamatā daļēji ir noteikta atkarībā no aizņemtās platības, un kur šo tiesību pagaidu raksturu neitralizē cedentam un cesionāriem kopīga vadība, Kopienas tiesību izpratnē veido nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu vai, citiem vārdiem sakot, vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunktā iekļautais “nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas” autonomais jēdziens aptver nekustamā īpašuma izmantošanu par maksu mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja darbību – definīcija, kas iekļauta PVN kodeksa 44. panta 3. daļas 2. apakšpunkta beigās – proti, nodošanu lietošanā uz nenoteiktu laiku pret ikmēneša samaksu, kas gan ir mainīga lieluma un daļēji atkarīga no līgumslēdzējpuses, kam tiek piešķirtas neekskluzīvas lietošanas tiesības, ienākumiem, ja ir skaidrs, ka šo tiesību pagaidu raksturu neitralizē cesionāram un cedentam kopīga vadība?”

 Par prejudiciālo jautājumu

12      Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbības, ar kurām sabiedrība vienlaicīgi ar vairākiem līgumiem piešķir sabiedrībām, kas ar to ir saistītas, tiesības uz laiku izmantot vienu un to pašu ēku pret atlīdzību, kas pamatā ir noteikta atkarībā no aizņemtās platības, ir “nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas” darbības šī noteikuma izpratnē.

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

13      Temco Europe apgalvo, ka līgumi, kas Beļģijas tiesībās netiek atzīti par īres līgumiem, neatbilst iznomāšanas vai izīrēšanas jēdzienam Kopienas tiesību izpratnē tādēļ, ka iztrūkst ekskluzīvas īpašuma izmantošanas tiesības, ka šīm tiesībām ir tikai pagaidu raksturs un tādēļ, ka atlīdzība par to nav noteikta tikai atkarībā no īpašuma izmantošanas ilguma.

14      Beļģijas valsts uzsver, ka, lai noteiktu līguma raksturu, ir jāņem vērā tā izpildes nosacījumi neatkarīgi no tā noteikumu formulējuma. Tā arī atsaucas uz nepieciešamību ņemt vērā Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma ratio legis, šī atbrīvojuma kontekstu, kā arī šīs direktīvas mērķus un struktūru. Kritērijs par līguma ilgumu nav interpretējams tādējādi, ka šim ilgumam vienmēr jābūt noteiktam līguma noslēgšanas brīdī. Kas attiecas uz izmantošanas tiesību pagaidu raksturu, Beļģijas valsts uzskata, ka ir runa par saistības izbeigšanas veidu un ka tas neliek apšaubīt sniegtā pakalpojuma būtību.

15      Komisija atzīmē – iesniedzējtiesa pati ir uzskatījusi, ka līgumi ir nevienlīdzīgi un fiktīvi, jo tie acīmredzami ir tikuši noslēgti, lai uz tiem neattiecinātu to, ka tie ir noslēgti par nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu. Tā uzskata, ka valsts tiesneša kompetencē ietilpst ņemt vērā reālos lietas faktus, neaprobežojoties ar līgumu noteikumiem. Tāpat Komisija uzsver, ka, ņemot vērā ticama līgumu noslēgšanas ekonomiskā pamatojuma trūkumu, var prezumēt vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas un ka minētā tiesa, izskatot lietu pēc būtības, var pamatoties uz tiesību ļaunprātīgas izmantošanas jēdzienu, ko attīstījusi Tiesa citās situācijās.

 Tiesas atbilde

16      Pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Sestās direktīvas 13. pantā paredzētie atbrīvojumi ir autonomi Kopienu tiesību jēdzieni un tiem tādējādi ir piešķirama Kopienas definīcija (skat. 2000. gada 12. septembra spriedumu lietā C-358/97 Komisija/Īrija, Recueil, I-6301. lpp., 51. punkts; 2003. gada 16. janvāra spriedumu lietā C-315/00 Maierhofer, Recueil, I-563. lpp., 25. punkts, un 2003. gada 12. jūnija spriedumu lietā C-275/01 Sinclair Collis, Recueil, I-5965. lpp., 22. punkts).

17      Otrkārt, Sestās direktīvas 13. pantā paredzēto atbrīvojumu formulējumam izmantotie termini ir jāinterpretē šauri, ņemot vērā to, ka tie ir izņēmums no vispārējā principa, saskaņā ar kuru ar PVN tiek aplikti visi pakalpojumi, ko pret atlīdzību sniedz nodokļa maksātājs (skat. jo īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Īrija, 52. punkts, 2001. gada 18. janvāra spriedumu lietā C-150/99 Stockholm Lindöpark, Recueil, I-493. lpp., 25. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Sinclair Collis, 23. punkts). Kā to pamatoti atzīmē ģenerāladvokāts savu secinājumu 37. punktā, šis šauras interpretācijas princips tomēr nenozīmē, ka termini, kas izmantoti atbrīvojumu definēšanā, jāinterpretē veidā, kas tiem laupītu nozīmi.

18      Kas attiecas uz Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunktā paredzētajiem atbrīvojumiem, jākonstatē, ka šis noteikums nedefinē “iznomāšanas vai izīrēšanas” jēdzienu un arī neatsaucas uz dalībvalstu šajā jautājumā pieņemtajām definīcijām (skat. 2001. gada 4. oktobra spriedumu lietā C-326/99Goed Wonen”, Recueil, I-6831. lpp., 44. punkts, un iepriekš minēto spiedumu lietā Sinclair Collis, 24. punkts). Minētais noteikums tādējādi jāinterpretē, ņemot vērā kontekstu, kurā tas tiek lietots, Sestās direktīvas mērķus un struktūru, un – jo īpaši – tajā paredzētā atbrīvojuma ratio legis (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu “Goed Wonen”, 50. punkts).

19      Daudzos spriedumos Tiesa ir definējusi nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas jēdzienu Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkta izpratnē kā tādu, kura būtība ir, ka iznomātājs nomniekam uz noteiktu laiku pret atlīdzību piešķir tiesības izmantot ēku kā īpašniekam un izslēgt jebkuru citu personu no šādu tiesību izmantošanas (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu “Goed Wonen”, 55. punkts; 2001. gada 9. oktobra spriedumus lietā C-409/98 Mirror Group, Recueil, I-7175. lpp., 31. punkts, un lietā C-108/99 Cantor Fitzgerald Internatonal, Recueil, I-7257. lpp., 21. punkts; 2003. gada 8. maija spriedumu lietā C-269/00 Seeling, Recueil, I-4101. lpp., 49. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Sinclair Collis, 25. punkts).

20      Ja šajos spriedumos Tiesa ir vairākkārt uzsvērusi iznomāšanas vai izīrēšanas ilguma elementu, tad tas ir bijis ar mērķi nošķirt ēkas iznomāšanas vai izīrēšanas darbību, kas parasti ir salīdzinoši pasīva darbība, kura saistīta ar vienkāršu laika tecējumu un nerada ievērojamu pievienoto vērtību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu “Goed Wonen”, 52. punkts), no citām darbībām, kam vai nu ir rūpniecisku un komercdarbību raksturs, kā Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkta 1.–4. punktā paredzētajiem izņēmumiem, vai kurām ir mērķis, ko precīzāk raksturo pakalpojuma sniegšana, nevis vienkārša lietas nodošana lietošanā, kā tiesības izmantot golfa laukumu (iepriekš minētais spriedums lietā Stockholm Lindöpark, 24.–27. punkts), tiesības par samaksu izmantot tiltu (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Īrija) vai tiesības izvietot cigarešu automātus komerciestādē (iepriekš minētais spriedums lietā Sinclair Collis, 27.–30. punkts).

21      Tādējādi nomas vai īres ilgums viens pats nav noteicošais kritērijs, nosakot, vai līgums ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nomas vai īres līgumu Kopienu tiesību izpratnē, pat ja izmitināšanas īsais termiņš var būt piemērots kritērijs, lai nošķirtu izmitināšanu viesnīcu tipa mītnēs no dzīvojamo telpu izīrēšanas (1998. gada 12. februāra spriedums lietā C-346/95 Blasi, Recueil, I-481. lpp., 23. un 24. punkts).

22      Jebkurā gadījumā nav būtiski, lai šis ilgums tiktu noteikts līguma noslēgšanas brīdī. Ir jāņem vērā reālās līgumattiecības (iepriekš minētais spriedums lietā Blasi, 26. punkts). Nomas vai īres termiņa ilgumu var samazināt vai pagarināt, pusēm vienojoties, līguma darbības laikā.

23      Turklāt, ja atlīdzība iznomātājam, kas ir stingri saistīta ar īpašuma izmantošanas ilgumu, šķiet precīzāk atspoguļojam iznomāšanas vai izīrēšanas darbības pasīvo raksturu, no tā nevar secināt, ka atlīdzība, kas ņem vērā citus faktorus, izslēdz “nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu” Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkta izpratnē, it īpaši, ja citiem faktoriem, kas ņemami vērā, acīmredzami ir palīgraksturs attiecībā uz atlīdzības daļu, kas saistīta ar laika tecējumu, vai atlīdzību par pakalpojumu, kas ir vienkārši lietas nodošana lietošanā.

24      Visbeidzot, kas attiecas uz nomnieka ekskluzīvajām tiesībām aizņemt ēku, jāatzīmē, ka tās var ierobežot ar iznomātāju noslēgtajā līgumā un tās attiecas tikai uz telpām šī līguma izpratnē. Tādējādi iznomātājs var sev paturēt tiesības regulāri apmeklēt iznomātās telpas. Turklāt īres vai nomas līgums var attiekties uz noteiktu ēkas daļu, kas izmantojama kopīgi ar citiem īrniekiem.

25      Šādu tiesību izmantot iznomātās telpas ierobežojumu iekļaušana līgumā neizslēdz to, ka šī izmantošana var būt ekskluzīva attiecībā pret visām citām personām, kurām ne likums, ne līgums neļauj izmantot kādas tiesības attiecībā uz šo īpašumu, kas ir nomas vai īres līguma priekšmets.

26      Kas attiecas uz darbību pamatprāvā, iesniedzējtiesas kompetencē ir ņemt vērā visus ar to saistītos apstākļus, nosakot tai raksturīgās pazīmes un izlemjot, vai to var uzskatīt par “nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu” Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkta izpratnē.

27      Iesniedzējtiesas kompetencē arī ir pārliecināties, vai, ņemot vērā to izpildi, līgumu galvenais priekšmets ir pasīva telpu vai platību nodošana lietošanā pret atlīdzību, kas saistīta ar laika tecējumu, vai arī ir runa par pakalpojuma sniegšanu, ko var kvalificēt citādi.

28      Tādējādi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi:

–        Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka darbības, ar kurām sabiedrība vienlaicīgi ar vairākiem līgumiem piešķir sabiedrībām, kas ar to ir saistītas, tiesības uz laiku izmantot vienu un to pašu ēku pret atlīdzību, kas pamatā ir noteikta atkarībā no aizņemtās platības, un ja šo līgumu galvenais priekšmets, ņemot vērā to izpildi, ir pasīva telpu vai platību nodošana lietošanā pret atlīdzību, kas saistīta ar laika tecējumu, nevis pakalpojuma sniegšana, ko var kvalificēt citādi, ir “nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas” darbības šī noteikuma izpratnē.

 Par tiesāšanās izdevumiem

29      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze – 13. panta B daļas b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka darbības, ar kurām sabiedrība vienlaicīgi ar vairākiem līgumiem piešķir sabiedrībām, kas ar to ir saistītas, tiesības uz laiku izmantot vienu un to pašu ēku pret atlīdzību, kas pamatā ir noteikta atkarībā no aizņemtās platības, un ja šo līgumu galvenais priekšmets, ņemot vērā to izpildi, ir pasīva telpu vai platību nodošana lietošanā pret atlīdzību, kas saistīta ar laika tecējumu, nevis pakalpojuma sniegšana, ko var kvalificēt citādi, ir “nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas” darbības šī noteikuma izpratnē.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – franču.