EU tax law WEB SPÖ Landesorganisation Kärnten - C-267/08

27.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/4

1)

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāz (1) (turpmāk tekstā — “Sestā direktīva”), 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka politiskās partijas tiesiski patstāvīgas federālās zemes organizācijas [Landesorganisation] “ārējā reklāma” sabiedrisko attiecību darba, informatīvo darbību, partijas pasākumu īstenošanas, reklāmas materiālu piegāžu apgabalu organizācijām un ikgadējas balles (SPÖ balle) organizēšanas un rīkošanas formā ir uzskatāma par saimniecisko darbību, ja, īstenojot minētās darbības, tiek gūti ieņēmumi no ar “ārējo reklāmu” saistīto izdevumu turpmākas aprēķināšanas (daļējā apmērā) tāpat tiesiski patstāvīgajām partijas vienībām (apgabalu organizācijas utt.) un ieejas maksas saistībā ar balles rīkošanas?

2)

Vai, novērtējot “saimniecisko darbību” Sestās direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta izpratnē, nozīme [kas norāda uz šādas darbības neesamību] ir tam, ja 1. jautājumā minētās darbības “atspoguļojas” attiecībā uz federālās zemes organizāciju un tādējādi ir noderīgas arī tai? Lietas būtību raksturo tas, ka šo darbību ietvaros, ja arī ne priekšplānā, tad tomēr kā nepieciešamās blakus sekas, pastāvīgi tiek reklamēta arī partija kā tāda, kā arī tās politiskie mērķi un uzskati.

3)

Vai vēl var runāt par “saimniecisko darbību” iepriekš minētajā izpratnē, ja “ārējai reklāmai” veiktie izdevumi ilgstoši un daudzkārtēji pārsniedz no šīs darbības gūtos ieņēmumus, ko veido ieņēmumi no izdevumu turpmākās aprēķināšanas un no balles rīkošanas?

4)

Vai “saimnieciskā darbība” ir arī tad, ja izdevumu turpmākā aprēķināšana netiek veikta atbilstoši tieši saskatāmajiem saimnieciskajiem kritērijiem (piemēram, izmaksu nodošana atbilstoši to izraisīšanai vai atbilstoši izmantošanai), un tas, vai un kādā apmērā apakšorganizācijas piedalās federālās zemes organizācijas izdevumos, būtībā ir atstāts to pašu ziņā.

5)

Vai “saimnieciskā darbība” ir arī tad, ja reklāmas pakalpojumu izdevumu aprēķināšana apakšorganizācijām notiek izmaksu iekšējās nodošanas formā, kur apmērs ir atkarīgs no attiecīgas apakšorganizācijas locekļu skaita, no vienas puses, un no šīs apakšorganizācijas nosūtīto deputātu skaita, no otras puses.

6)

Vai, aplūkojot jautājumu, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, publiskā rakstura piemaksas, kas nav uzskatāmas par ar nodokli apliekamo atlīdzību (kā, piemēram, partiju atbalsts atbilstoši Karintijas Parteienförderungsgesetz), ir jāņem vērā tāpat kā saimnieciskās priekšrocības?

7)

Gadījumā, ja tā saucamā “ārējā reklāma”, aplūkojot to izolēti, ir saimnieciskā darbība Sestās direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta izpratnē: vai tas, ka sabiedrisko attiecību darbība un vēlēšanu reklāma ietilpst politiskās partijas darbības pamatjomā un ir conditio sine qua non politisko mērķu un satura īstenošanai, liedz šo darbību kvalificēt kā “saimniecisko darbību”?

8)

Vai sūdzības iesniedzējas veiktā par “ārējo reklāmu” sauktā darbība ir tāda, ka to var salīdzināt ar komerciālu reklāmas organizāciju veikto darbību Sestās direktīvas D pielikuma (10. punkts) izpratnē, respektīvi tā saturiski atbilst minētajai reklāmas organizāciju darbībai? Ja atbilst uz jautājumu ir apstiprinoša, vai veikto darbību apjomu, ņemot vērā konkrēto izdevumu/ieņēmumu struktūru pārsūdzības vajadzībām nozīmīgajā laikposmā, var kvalificēt kā tādu, kas “nav nenozīmīgs”?