Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

4.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/12


Prasība, kas celta 2009. gada 15. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-20/09)

(2009/C 82/23)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un A. Caeiros)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, saistībā ar Likumā Nr. 39-A/2005 paredzēto legalizēšanu paredzot preferenciālu nodokļu režīmu tikai un vienīgi Portugāles valsts emitētajām valsts parādzīmēm, Portugāles Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 40. pantā paredzētos pienākumus;

piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2005. gada septembrī Komisija saņēma sūdzību par atsevišķu ar 2005. gada 29. jūlija Likumu Nr. 39-A/2005 apstiprinātu “Regime Excepcional de Regularização Tributária de elementos patrimoniais que não se encontrem no território português em 31 de Dezembro de 2004 [Īpašās kārtības aktīvu, kas 2004. gada 31. decembrī neatradās Portugāles teritorijā, legalizēšanai nodokļu mērķiem]” noteikumu nesaderību ar Kopienu tiesībām un Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ).

Šajā īpašajā kārtībā legalizēšanai nodokļu mērķiem paredzēts, ka nodokļu maksātājiem saistībā ar šo legalizēšanu jāmaksā summa, ko aprēķina, legalizēšanas nodokļu mērķiem deklarācijā norādīto aktīvu vērtībai piemērojot 5 % likmi, un gadījumā, ja visi vai kāds no šiem aktīviem ir Portugāles valsts vērtspapīri, minētā likme daļā, kas attiecas uz šiem vērtspapīriem, tiek samazināta uz pusi; šis samazinājums bija piemērojams arī citiem aktīviem, kuru vērtība ir no jauna ieguldīta Portugāles valsts vērtspapīros vēlākais līdz aktīva legalizēšanas nodokļu mērķiem deklarācijas iesniegšanai.

Komisija uzskata, ka īpašajā kārtībā legalizēšanai nodokļu mērķiem tiek paredzēta priekšrocība saistībā ar aktīvu repatriāciju un ieguldīšanu Portugāles valsts vērtspapīros, kas izpaužas samazinātas likmes piemērošanā attiecībā uz Portugāles valsts vērtspapīru formā esošiem aktīviem vai šajos vērtspapīros no jauna ieguldīto aktīvu vērtību. Personas, kas izmanto šo kārtību, faktiski tiek atturētas savus legalizētos aktīvus turēt kādā citā formā kā vienīgi Portugāles valsts vērtspapīros.

Eiropas Kopienu Tiesai jau ir bijusi izdevība noteikt, ka valsts nodokļu tiesību norma, kas, iespējams, attur nodokļu maksātājus veikt ieguldījumus citās dalībvalstīs, ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums EKL 56. panta izpratnē.

Lai arī Komisija neapšauba, ka valsts parādzīmes varētu baudīt labvēlīgāku attieksmi, šajā gadījumā tā uzskata, ka zemāka nodokļa likme, kuru paredzēts piemērot tikai attiecībā uz Portugāles valsts vērtspapīru formā legalizētajiem aktīviem, ir diskriminējošs kapitāla aprites ierobežojums, kas aizliegts EKL 56. pantā un ko nevar attaisnot, pamatojoties uz EKL 58. panta 1. punktu.

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu noteikumi par kapitāla apriti būtībā ir vienādi ar EK līguma noteikumiem. Tādēļ, tas apstāklis, ka personas, kas var izmantot īpašo kārtību legalizēšanai nodokļu mērķiem, tiek atturētas savus legalizētos aktīvus turēt Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Īslandē, arī ir kapitāla aprites ierobežojums, kas aizliegts EEZ līguma 40. pantā.