Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

26.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/6

Prasība, kas celta 2009. gada 8. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Ungārijas Republika

(Lieta C-253/09)

2009/C 233/10

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un K. Ritzné Talabér)

Atbildētāja: Ungārijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka pret Ungārijā esoša mājokļa pirkšanu, kas veikta, pārvācoties no citā valstī esoša mājokļa, paredzēdama mazāk labvēlīgu attieksmi nekā pret Ungārijā esoša mājokļa pirkšanu, kas veikta, pārvācoties no tajā pašā valstī esoša mājokļa, Ungārijas Republika nav izpildījusi EKL 18., 39. un 43. pantā un EEZ līguma 28. un 31. pantā noteiktos pienākumus;

—

piespriest Ungārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Ungārijas nodokļu tiesību normu, saskaņā ar kuru, nosakot valsts teritorijā esoša mājokļa īpašumtiesību iegādes brīdī uzliekamā nodokļa bāzi, no iegādātā mājokļa vērtības pārdotā mājokļa cenu tiek ļauts atskaitīt tikai gadījumā, ja tas atrodas valsts teritorijā.

Šī tiesiskais regulējums esot pretrunā EKL 18., 39. un 43. pantā un EEZ līguma 28. un 31. pantā noteiktajai personu pārvietošanās brīvībai un brīvībai veikt uzņēmējdarbību.

Norādīto Kopienu tiesību normu mērķis ir nodrošināt dalībvalstu pilsoņiem iespēju nodarboties ar jebkāda veida aroddarbību jebkur Kopienā, un vienlaikus tajās ir aizliegts ikviens pasākums, kura rezultātā kādas Kopienas dalībvalsts pilsoņi, kuri, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, vēlas veikt saimniecisko darbību citas dalībvalsts teritorijā, varētu tikt nostādīti nelabvēlīgā stāvoklī. Atbilstoši pastāvīgai judikatūrai tiesību normas, kuras kādas dalībvalsts valstspiederīgajam liedz vai to attur atstāt savu izcelsmes valsti, lai izmantotu tiesības brīvi pārvietoties, ir minētās brīvības ierobežojumi, pat ja tos piemēro nesaistīti ar attiecīgo personu valstspiederību.

Savukārt Ungārijas nodokļu tiesiskais regulējums, par kuru celta šī prasība, ir tiesību norma ar šādām iezīmēm. Tā kā iepriekš minētā nodokļu priekšrocība netiek piemērota tiem ārvalstniekiem un Ungārijas pilsoņiem, kuri, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, kādu laiku dzīvo citā dalībvalstī un tur iegādājas mājokli, tie tiek mazāk mudināti iegādāties mājokli Ungārijā nekā personas, kuras dzīvo Ungārijā un ir iegādājušās jaunu mājokli, pārvācoties no valsts teritorijā tiem piederējušā. Tādējādi Ungārijas tiesiskā regulējuma rezultātā citu dalībvalstu pilsoņi acīmredzami var tikt atturēti iekārtoties uz dzīvi Ungārijā. Komisija uzskata, ka šīs personas, kuras, iespējams, jau ir samaksājušas nodevas par līdzīgu summu savas agrākās dzīvesvietas valstī, tur iegādādamās savu mājokli, tās atrodas tādā pašā stāvoklī kā personas, kuras savu agrāko mājokli iegādājušās Ungārijā. Līdz ar to attieksmei pret minētajām personām jābūt vienādai. Ņemot vērā, ka personas, kuras Ungārijā iegādājas mājokli, pārvācoties no kādā citā dalībvalstī esoša mājokļa, Ungārijas tiesiskajā regulējumā tomēr tiek nostādītas nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar tām, kuras arī būtu iegādājušās mājokli un kurām jau ir mājoklis valsts teritorijā, attieksme pret objektīvā ziņā identiskām situācijām ir atšķirīga, un tādējādi šis tiesiskais regulējums ir diskriminējošs.

Šāds tiesību pārkāpums nav attaisnojams ar vienīgo Ungārijas Republikas valdības izvirzīto iebildi.

Pirmkārt, kas attiecas uz iebildi par vajadzību nodrošināt nodokļu sistēmas saskaņotību, jānorāda, ka šajā lietā nav konstatēta tieša saistība starp attiecīgo nodokļu priekšrocību un minētās priekšrocības kompensēšanu ar noteiktu nodokļa bāzi, kas savukārt ir priekšnosacījums, lai norādītā vajadzība nodrošināt nodokļu sistēmas saskaņotību varētu būt pamatbrīvību izmantošanas attaisnots ierobežojums. Cita mājokļa iegāde no finansiālā viedokļa nav tieši saistīta nedz ar pienākumu maksāt nodevu, nedz ar pirmā mājokļa pārdošanu un tobrīd maksātajām nodevām, jo tie ir elementi, kurus savstarpēji saista vienīgi Ungārijas likumdevējs.

Visbeidzot, attiecībā uz Ungārijas valdības izvirzīto argumentu, ka citā dalībvalstī pārdoto nekustamo īpašumu un to iegādes brīdī samaksāto nodevu ņemšana vērā un iespējamās ļaunprātīgās izmantošanas novēršana šajos darījumos sagādātu nopietnas administratīvas grūtības, Komisija norāda, ka ar iespējamām administratīvām grūtībām nekādā gadījumā nav attaisnojams Kopienu tiesībās garantēto pamatbrīvību aizskārums. Ungārijas Republikai, protams, ir iespēja paredzēt noteiktus nosacījumus, lai saņemtu vajadzīgo informāciju, tomēr šie nosacījumi nedrīkst būt nesamērīgi salīdzinājumā ar izvirzīto mērķi.