EU tax law WEB RBS Deutschland Holding - C-277/09

7.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/30

a)

Apvienotajā Karalistē dibinātas bankas meitas uzņēmums Vācijā Apvienotajā Karalistē iepirka automašīnas, lai tās nodotu līzingā nesaistītai sabiedrībai Apvienotajā Karalistē, un par šīm iegādēm samaksāja pievienotās vērtības nodokli;

b)

saskaņā ar attiecīgo Apvienotās Karalistes tiesisko regulējumu piegādes automašīnu nomas veidā tika uzskatītas par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta Vācijā un par kuru līdz ar to nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis Apvienotajā Karalistē; atbilstoši Vācijas tiesībām šīs piegādes tika uzskatītas par Apvienotajā Karalistē notikušām preču piegādēm, par kurām tādējādi nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis Vācijā; rezultātā par šīm piegādēm nevienā no šīm dalībvalstīm netika samaksāts nodoklis;

c)

Apvienotajā Karalistē dibinātā banka izvēlējās savu meitas uzņēmumu Vācijā kā iznomātāju un noteica līzinga saistību ilgumu ar mērķi saņemt tādu nodokļu priekšrocību, ka par nomas maksājumiem nav jāmaksā PVN,

1)

vai Sestās direktīvas (1) 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts (šobrīd — galvenās PVN direktīvas 169. panta a) punkts) ir jāinterpretē tādējādi, ka Apvienotās Karalistes nodokļu iestādēm ir tiesības meitas uzņēmumam Vācijā neatskaitīt PVN, kuru tas par automašīnu iegādi ir samaksājis Apvienotajā Karalistē?

2)

vai, lai atbildētu uz pirmo jautājumu, valsts tiesai ir jāizvērtē arī ļaunprātīgas rīcības aizlieguma principa iespējamā piemērojamība?

3)

vai — apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā — priekšnodokļa, kas samaksāts par automašīnu iegādi, atskaitīšana ir pretrunā attiecīgo Sestās direktīvas noteikumu mērķim un tādējādi izpilda pirmo nosacījumu, lai rīcību uzskatītu par ļaunprātīgu, kā tas norādīts Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma lietā C-255/02 Halifax u.c. 74. punktā, kā vienu no principiem ņemot vērā nodokļu neitralitātes principu?

4)

vai — apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā — tiesai ir jāuzskata, ka darījumu galvenais mērķis ir iegūt nodokļu priekšrocības tādējādi, ka ir izpildīts otrais nosacījums, lai rīcību uzskatītu par ļaunprātīgu, kā tas norādīts iepriekš minētā Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma 75. punktā, gadījumā, kad komercdarījumā starp sabiedrībām, kuras veic savu saimniecisko darbību rokas stiepiena attālumā, izvēle par labu meitas uzņēmumam Vācijā, lai tas nodotu līzingā automašīnas patērētājam Apvienotajā Karalistē, un līzinga noteikumu izvēle ir izdarīta ar mērķi iegūt tādu nodokļu priekšrocību, ka par nomas maksājumiem nav jāmaksā atlikušais nodoklis?