Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

27.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/24

Prasība, kas celta 2009. gada 21. decembrī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-539/09)

2010/C 51/39

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un B. Conte)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, atsakoties atļaut Revīzijas palātai izdarīt Vācijā pārbaudes attiecībā uz Regulā Nr. 1798/2003 un atbilstošajos īstenošanas noteikumos regulēto dalībvalstu administratīvu iestāžu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi EKL 248. panta 1., 2. un 3. punktā, Regulas Nr. 1605/2002 140. panta 2. punktā un 142. pantā 1. punktā, kā arī EKL 10. pantā paredzētos pienākumus,

—

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir Vācijas iestāžu atteikums atļaut Eiropas Revīzijas palātai veikt Vācijā pārbaudes attiecībā uz Regulā Nr. 1798/2003 un atbilstošajos īstenošanas noteikumos regulēto dalībvalstu administratīvu iestāžu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā.

Pēc Komisijas uzskata, tādējādi Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti EKL 248. pantā vai, attiecīgi, Regulā Nr. 1605/2002, kā arī lojālas sadarbības pienākumu atbilstoši EKL 10. pantam.

Revīzija palātas kontroles kompetences esot jāinterpretē plaši: Revīzijas palātai esot jāpārbauda ES finanšu līdzekļi un jāpiedāvā uzlabojumi. Šajā sakarā tai ir vajadzīgas tiesības izdarīt aptverošas revīzijas un vēlākas pārbaudes attiecībā uz visām jomām un personām, kuras ir saistītas ar ES ieņēmumiem un izdevumiem. Šādas pārbaudes varot tikt veiktas arī dalībvalstīs, un tām atbilstoši EKL 248. panta trešajai daļai, Regulas Nr. 1605/2002 140. panta 2. punktam un 142. panta 1. punktam, kā arī EKL 10. pantā noteiktajam lojālas sadarbības principam, ir jāsniedz Revīzijas palātai tās darbībā plašs atbalsts. Tas ietver arī pienākumu atļaut Revīzijas palātai veikt visas pārbaudes, kas vajadzīgas, lai novērtētu ES finanšu līdzekļu iekasēšanu un izlietošanu.

Tieši to Vācijas iestādes esot atteikušās darīt šajā gadījumā.

Regula Nr. 1798/2003 attiecoties uz Kopienu ieņēmumu likumību un pareizumu. Šī regula esot viens posms dažādu pasākumu tīklā, kam, apkarojot un jau iepriekš novēršot krāpniecisku praksi, ir jāgarantē, ka dalībvalstis pareizi iekasē pievienotās vērtības nodokli un ka līdz ar to Kopiena var rīkoties ar pašas resursiem, kas tai pienākas, labākajos iespējamos nosacījumos. No šī viedokļa Komisija uzskata par nepieciešamu, ka Revīzijas palāta, lai pārbaudītu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu likumību un pareizību, var pārbaudīt Regulas Nr. 1798/2003 ieviešanu un piemērošanu. Tas nozīmē, ka tā var pārbaudīt, vai dalībvalstis ir izveidojušas efektīvu sadarbības un dienestu palīdzības sistēmu un vai tās to pietiekami ievieš praksē, vai arī ir nepieciešami uzlabojumi.

Regulā Nr. 1798/2003 paredzētās administratīvās sadarbības praktiskā ieviešana ietekmē dalībvalstu maksājamos pievienotās vērtības nodokļa-pašu resursus. Labi funkcionējoša sadarbība šajā jomā kavē pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanu un apiešanu, un līdz ar to automātiski palielina ienākumus no pievienotās vērtības nodokļa un tādējādi arī Kopienu pievienotās vērtības nodokļa-pašu resursus. Turpretim, ja dalībvalsts nesadarbojas pareizi, tad tā ne tikai nepilda Regulā Nr. 1798/2003 paredzētos pienākumus, bet arī Pievienotās vērtības nodokļa direktīvā paredzētos pienākumu, pieņemt visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu visa maksājamā pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu tās suverēnajā teritorijā.