Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

31.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/28


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 26. maijā iesniedza Court of Appeal (Lielbritānija) — Commissioners for her Majesty's Revenue and Customs/The Rank Group PLC

(Lieta C-259/10)

()

2010/C 209/39

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (Civil Division) (Lielbritānija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Commissioners for her Majesty's Revenue and Customs

Atbildētājs: Teh Rank Group PLC

Prejudiciālie jautājumi

1)

Ja pastāv atšķirības PVN režīmā:

i)

starp pakalpojumiem, kas no patērētāja viedokļa ir identiski, vai

ii)

starp līdzīgiem pakalpojumiem, kas apmierina vienādas patērētāja vajadzības,

vai ar to vien pietiek, lai konstatētu nodokļu neitralitātes principa pārkāpumu, jeb arī būtu jāapsver (un ja tā, tad kādā veidā):

a)

regulatīvs un ekonomisks konteksts;

b)

tas, vai konkrētie identiskie pakalpojumi vai, attiecīgā gadījumā, līdzīgie pakalpojumi konkurē savā starpā, un/vai

c)

tas, vai atšķirības PVN režīmā ir izraisījuši konkurences izkropļojumus?

2)

Vai nodokļa maksātājam, kura sniegtie pakalpojumi no valsts tiesību aktu viedokļa ir apliekami ar PVN (tāpēc, ka dalībvalsts ir īstenojusi savu diskrecionāro varu saskaņā ar Sestās direktīvas (1) 13. panta B daļas f) apakšpunktu), ir tiesības pieprasīt par minētajiem pakalpojumiem samaksāta PVN atmaksu, pamatojoties uz nodokļu neitralitātes principa pārkāpumu, kas izriet no PVN režīma attiecībā uz citiem pakalpojumiem (“references pakalpojumi”), ja:

a)

no valsts tiesību aktu viedokļa references pakalpojumi ir apliekami ar PVN, bet

b)

dalībvalsts nodokļu iestāde īsteno praksi, saskaņa ar kuru references pakalpojumi ir uzskatāmi par atbrīvotiem no PVN?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kāda veida rīcība ir uzskatāma par atbilstošu praksi un it īpaši:

a)

vai ir nepieciešams, lai nodokļu iestāde būtu skaidri un nepārprotami paziņojusi, ka references pakalpojumus uzskata par atbrīvotiem no PVN;

b)

vai ir nozīme apstāklim, ka tad, kad nodokļu iestāde bija nākusi klāt ar kādu paziņojumu, tai bija nepilnīga vai nepareiza izpratne par faktiem, kuriem ir nozīme saistībā ar pareiza PVN režīma piemērošanu references pakalpojumiem; un

c)

vai ir nozīme apstāklim, ka attiecībā uz references pakalpojumiem nodokļa maksātājs nebija sniedzis PVN atskaites un nodokļu iestāde tās nebija pieprasījusi, bet vēlāk nodokļu iestāde ir mēģinājusi piedzīt šo PVN, ievērojot parasto valsts tiesībās paredzēto noilgumu?

4)

Ja atšķirības nodokļu režīmā izriet no valsts nodokļu iestāžu konsekventas prakses, kas balstīta uz vispāratzīto izpratni par valsts tiesību aktu īsto nozīmi, vai nodokļu neitralitātes principa pārkāpuma esamību var ietekmēt tas, ka

i)

nodokļu iestādes vēlāk ir grozījušas savu praksi;

ii)

valsts tiesa vēlāk ir nospriedusi, ka grozītā prakse atbilst valsts tiesību aktu pareizai nozīmei;

iii)

dalībvalsts nevar iekasēt PVN par pakalpojumiem, kas iepriekš bija uzskatāmi par atbrīvotiem no nodokļa, valsts un/vai Eiropas Savienības tiesību principu dēļ, tostarp tiesiskās paļāvības, nepieļaujamības principa [“estoppel”], tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma dēļ, un/vai noilguma dēļ?


(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.)