Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

19.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 89/6


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 14. decembrī iesniedza High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) — Littlewoods Retail Ltd un citi/Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

(Lieta C-591/10)

2011/C 89/12

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Littlewoods Retail Ltd un citi

Atbildētājs: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)

Ja nodokļa maksātājs ir pārmaksājis PVN, ko dalībvalsts tika iekasējusi pretēji ES prasībām PVN jomā, vai dalībvalsts paredzētais atlīdzinājums atbilst ES tiesībām, ja šis atlīdzinājums ietver tikai: a) pārmaksātās pamatsummas un b) vienkāršo procentu par šo summu atmaksu saskaņā ar tādiem valsts tiesību aktiem kā 1994. gada likuma par pievienotās vērtības nodokli (Value Added Tax Act 1994) 78. punkts?

2)

Ja tas tā nav, vai ES tiesībās tiek prasīts, lai dalībvalsts paredzētajā atlīdzinājumā būtu iekļauta: a) pārmaksātās pamatsummas un b) salikto procentu atmaksa kas atbilst dalībvalsts rīcībā esošo pārmaksāto summu vērtības izmantošanai un/vai nodokļa maksātāja zaudētās naudas izmantošanas vērtība?

3)

Ja atbilde uz 1. un 2. jautājumu ir noraidoša, kas vēl papildus pārmaksātās pamatsummas atmaksai ir jāietver atlīdzinājuma, ko dalībvalstij ir jāsniedz atbilstoši ES tiesībām, attiecībā uz pārmaksātās summas vērtības un/vai procentu vērtības izmantošanu?

4)

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noraidoša, vai ar ES tiesību efektivitātes principu dalībvalstij tiek prasīts nepiemērot valsts tiesību ierobežojumus (tādus kā 1994. gada likuma par pievienotās vērtības nodokli 78. un 80. punkts) nevienai prasībai vai atlīdzinājumam dalībvalstī, kas citādi būtu pieejami nodokļa maksātājam, lai pamatotu Tiesas atbildē uz pirmajiem 3 jautājumiem noteiktās ES tiesības, vai pietiek ar to, ka valsts tiesa nepiemēro šos ierobežojumus tikai attiecībā uz vienu no šīm prasībām vai atlīdzinājumiem? Pēc kādiem citiem principiem valsts tiesai vēl ir jāvadās, piemērojot šīs ES tiesības, lai atbilstu ES tiesību efektivitātes principam?