EU tax law WEB Mahagében un Dávid - C-80/11

18.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 179/7

1)

Vai Direktīva 2006/112 (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļu maksātājam, kas atbilst visiem būtiskajiem PVN atskaitīšanas nosacījumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, var tikt liegtas atskaitīšanas tiesības tiesiskajā regulējumā vai valsts praksē, ar kuru aizliedz atskaitīt PVN, kas samaksāts, iegādājoties preces, kad vienīgais pierādījums tam, ka preces tika faktiski piegādātas, ir rēķins, kas ir līdzvērtīgs oriģinālajam dokumentam, bet nodokļu maksātājam nav dokumenta no rēķina izsniedzēja, lai pierādītu, ka pēdējam minētajam bija attiecīgās preces, ko viņš varēja piegādāt, un ka viņš ir izpildījis savus deklarēšanas pienākumus? Vai saskaņā ar Direktīvas 273. pantu dalībvalsts var prasīt, lai nodrošinātu PVN precīzu iekasēšanu un izvairītos no krāpšanas, ka rēķina saņēmējam ir citi dokumenti, lai pierādītu, ka rēķina izsniedzējam bija attiecīgās preces un ka šīs preces tam tika piegādātas vai nogādātas?

2)

Vai valsts PVN likuma 44. panta 5. punktā paredzētais jēdziens “vajadzīgā piesardzība” ir saderīgs ar Eiropas Savienības Tiesas vairakkārt atzītajiem neitralitātes un samērīguma principiem attiecībā uz direktīvas piemērošanu, ciktāl tas paredz, kā uzskata nodokļu iestāde un atbilstoši iedibinātajai judikatūrai, ka rēķina saņēmējs pārliecinās, ka rēķina izsniedzējs ir nodokļu maksātājs, ka viņš ir iegrāmatojis attiecīgās preces, ka viņam ir pirkuma rēķins par šīm precēm un ka viņš izpilda savus PVN deklarēšanas un maksāšanas pienākumus?

3)

Vai Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. un 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tiesisko regulējumu vai valsts praksi, kura iespēju izmantot atskaitīšanas tiesības pakārto rēķina saņēmēja sniegtam pierādījumam, ka sabiedrība rēķina izsniedzēja rīkojas likumīgi?